Rietumukrainas brīnumi (daži)

Vēl var pieteikties braucienam uz Rietumukrainu (30.04 – 04.05)

Kāpēc ir vērts braukt? Pirmkārt, tāpēc, ka to, ko var ieraudzīt un izjust Rietumukrainā, gandrīz nekur citur Eiropā vairs neizjust. Otrkārt, tāpēc, ka ukraiņi rietumdaļā ir patrioti, kādus mūsdienu Eiropā ar uguni jāmeklē. Treškārt, tāpēc, ka Poļesjes rezervāta daļā ir vietas, kas pārsteidz ar savu unikalitāti.

Nedaudz un pēc kārtas.

Žitomiras apgabalā paredzēts būt Olevskas pilsētā un tās apkaimē. Dibināta 15.gs., Olevska saglabājusi vēsturisko seju. Cita vidū uzcelts piemineklis neatkarīgajai Olevskas republikai, kas tika nodibināta 1941.g. un noturējās nedaudz vairāk par 3 mēnešiem. Rietumukraiņi negribēja ne padomju, ne vācu varu – neizdevās, bet neatkarības gēnu saglabājuši.

Olevskieši gatavo brīnumgaršīgu medalu, arī tautas tradīcijās pārbaudītu kaut ko vēl stiprāku par to. Pie dzērieniem labi iet pašu ieskābētais, iesālītais, ceptais un vārītais. Tas viss – sagaida! Tāpat arī Maņevičos (mutē kūst, iedomājoties!) – sagaida ceptas foreles, kas turpat tiek audzētas. Folkloras sievas un vīri spēj iekustināt jebkuru, liekot aizmirst par visām rūpēm, ja kādam kādas vēl saglabājušās. Ukraiņu dziesmas ir brīnumskaistas un melodiskas!

Netālu no Olevskas ir unikāls Akmens ciems (15 ha). Pie katra no milžiem – akmeņiem var kaut ko iegūt – veselību, mīlestību, bagātību (jābūt gatavam pāriet akmenim basām pēdām, citviet jāiesien kokā krāsaina lentīte ar vēlēšanos, jābūt gatavam noziedot vien sīksīku monētiņu – un lieta darīta!) Var apģērbt pašrocīgi akmens milzi, cerot, ka, kamēr apģērbs silst uz akmens, tas iegūst kaut ko no akmens spēka.

Tā kā daļa no apskatīt paredzētās teritorijas ietilpst Poļesjes rezervātā, tad būs iespējams ne tikai pabūt Akmens ciemā, bet arī pie veciem, īpatnējiem akmens krustiem, arheoloģisko izrakumu vietās. Varēs fotografēt bezgala interesantās Olevskas un citu pilsētiņu, arī ciemu mājas – visdažādākajās krāsās, ar saules ornamentiem u.c. (var pasmelt idejas savām mājām!)

Piedāvātajās vietās reti kurš no Latvijas bijis, tā ir apslēptā Ukrainas daļa, tāpēc jo vērtīgāka, jo saglabājies cilvēku un vides dabiskums. Pēc dabiskuma jābrauc!

 

Akmens ciemā
 

 

Medalu piedāvā pats pilsētas galva uzvārdā Pavārs.

 

1939.g. PSRS Rietumukrainu okupēja - dažviet palikušas vēl robežzīmes.

 

Saules ornaments Olevskas māju rotājumos

 

Saulīte, kādu to var sastapt arī Latvijā kā ornamentu, bet krāsu atšķirības.

 

Olevskā ir senlaicīga 16.gs. baznīca, ko ļoti iecienījuši jaunlaulātie

 

Senlaicīgi akmens krusti ar aizsargzīmēm (slīpais krustiņš vidū)

Kāds, pie tilta, kas ved uz Akmens ciemu, uz staba uzrakstījis Gluhomaņ kakaja, t.i. kāda totāla nomale! Nomale patiešām totāla, bet arī kaifs totāls!

Rietumukraiņi tur godā padomju pretestības vadoņa Stepana Banderas piemiņu

 

Foreles, kas sagaida Maņevičos

 

Maņeviču foreles galdā

 

Pie tā paša staba, laimīgi atbraucēji.

 

Akmens ciemā.

 

Ieģērbtais akmens

 

Ja paveiksies, varēs iegādāties arī ukraiņu tautastērpus (vismaz blūzes un kreklus) - samērā lēti un kvalitatīvi, un skaisti. Daļai ornaments, tāpat kā mums, ģeometriskais. Lai gan dominē ziedu ornaments.

Janīna Kursīte