Kad apnikuši Latvijas mainīgie laika apstākļi un gribas atpūsties saulainā un skaistā vietā, laiks krāmēt ceļa somas un doties Ungārijas virzienā. Ceļojumu aģentūras IMPRO piedāvātā brauciena Ziemeļungārijas vīna un atpūtas tūre nosaukums vien jau liecina, ka tas ir tieši tas, kas nepieciešams ikvienam ikdienas steigā ierautajam. Septiņas dienas laiska atpūta, daudz saules un smaidu visapkārt - kas var būt labāks par to?
DIENA PIRMS IZBRAUKŠANAS
Izrauties no ikdienas darbiem nav viegli, tādēļ soma tiek krāmēta pēdējā
vakarā. Saraksts ar lietām, ko noteikti nedrīkst aizmirst, ar katru stundu
paliek arvien garāks, rezultātā soma - arvien smagāka.
Galvenais, kas jāieliek, ir dažāda izmēra krekliņi, jo Ungārijā vasarā ir ļoti karsts. Siltos džemperus savā somā neieliku, tomēr vēlāk (jau esot tur) konstatēju, ka vismaz vienu biezāku apģērba gabalu līdzi paņemt nemaz nebūtu bijis slikti.
Tā kā brauciena laikā katru nakti guļam viesnīcā, pārtiku iepērku tikai tik daudz, lai pietiktu pirmajai dienai. Pāris sauso biezputru paciņas, gurķis un sāļie cepumi - tas atrodams manā pārtikas grozā. Atceroties no iepriekšējām reizēm, cik smagi ir nest somu, kura pilna ar ūdens pudelēm, nolemju šoreiz iztikt tikai ar divām, un abas uzreiz nogādāt autobusa salonā. Ceļojuma beigās konstatēju, ka esmu pieņēmusi pareizo lēmumu, jo, pirmkārt, Ungārijas veikalos ūdens nav pārlieku dārgs, bet pats svarīgākais - tur drīkst dzert ūdeni, kas tek dažādās strūklakās (speciāli paredzētās priekš slāpju veldzēšanas).
Mazliet pēc pusnakts soma ir sakrāmēta, un var doties uzkrāt spēkus pirms, iespējams, lieliskākās atpūtas manā mūžā.
PADOMS: Noteikti līdzi jāpaņem lietussargs vai lietusmētelis, jo, lai arī Ungārija ir zeme, kurā saule spīd teju vienmēr, tomēr arī tur mēdz būt kāda lietaina diena.
1. DIENA
Pēc salīdzinoši ieilgušā somu krāmēšanas procesa iepriekšējā vakarā, pamosties pussešos nebūt nešķiet viegli, tomēr tas jādara, jo nokavēt autobusu prāts nemaz nenesas. Ātri tiek izdarīti pēdējie sagatavošanās darbi, aizslēgtas mājas durvis un skrējiens pretī nezināmajam var sākties.
Nonākot pie autobusa durvīm, secinu, ka, lai arī daļa ceļabiedru no tālienes braukuši, tomēr smaids rotā visu sejas. Laikam jau visi sailgojušies pēc lieliskas atpūtas un jauniem piedzīvojumiem.
Uz redzēšanos, Rīga! Uz redzēšanos, Latvija!
Lai nokļūtu līdz Ungārijai, jāmēro garš ceļš, tādēļ visi pacietīgi vēro aiz loga skrejošās ainavas un droši vien nomodā izsapņo savas nākamās septiņas dienas.
Pirmās dienas mērķis ir nokļūt līdz pilsētai Žešovai Polijā, kur paredzētas naktsmājas. Kad tur nonākam, ir divas iespējas- doties uzreiz gulēt, vai iet pastaigāties pa pilsētu. Pilsētas centrs atrodas aptuveni 20 min gājienā no mūsu viesnīcas un to apmeklēt nudien ir vērts, it sevišķi vakarā, kad vecpilsēta ir izgaismota un atmirdz tādā kā dievišķā gaismā. Izpriecu kārotāji var iztukšot kādu alus kausu vecpilsētas centrālajā laukumā, bet vienkāršas atpūtas baudītāji nesteidzīgi izstaigāt dažādās vecpilsētas ieliņas.
PADOMS: Ja esat nolēmis braukt ar sandalēm, noteikti autobusa salonā
ielieciet kādu siltu zeķu pāri. Lai arī laika apstākļi gan Lietuvā, gan Polijā
visbiežāk ir patīkamāki nekā pie mums, tomēr autobusā, kurā darbojas
kondicionieris, brīžiem salst kājas.
2. DIENA
Pēc rīta dušas un kārtīgi ieturētām brokastīm, ceļotāju somas sabirst atpakaļ autobusa bagāžniekā, bet paši ceļotāji - autobusa ērtajos sēdekļos. Šodienas mērķis ir skaidrs - jānokļūst Ungārijā.
Pa ceļam, ne vienam vien elpa aizraujas, redzot apkārt kalnus, kalnus un vēlreiz kalnus. Un tas nav pārsteigums, jo Slovākija, kurai cauri jābrauc, lai nokļūtu vīna un saules zemē Ungārijā, atrodas krietni virs jūras līmeņa. Aptuveni 70% valsts teritorija atrodas 700 m v.j.l., tādēļ Latvijas iedzīvotājam, kura valstī augstākais punkts atrodas vien 312 m v.j.l. (Gaiziņš), nudien nav nepiedienīgi par visu apkārt redzamo brīnīties un to apjūsmot.
Sajūsmas spiedzieni nebeidz rimties arī tad, kad visi jau laimīgi nokļuvuši
Ungārijā un var sākt izbaudīt īstu atpūtu, dodoties uz termālajiem baseiniem
klinšu alās Miškolcā. Fantastiski siltais ūdens (tā temperatūra ir no +30 līdz
+36 grādiem), elpu aizraujošā klints, kuras iekšienē iespējams peldēties, un
apziņa, ka beidzot varam sākt atpūsties. Tā ir vieta, kur zūd laika izjūta, jo,
kā vēlāk atzīst liela daļa ceļotāju, tur būtu gribējies palikt vēl vismaz pusi
dienas.
Tomēr laiks ir nepielūdzams, un jāsteidz tālāk uz Tokajas reģionu, kas jau izsenis slavens ar savām vīna darīšanas tradīcijām. Karalis Luijs XIV tieši šī reģiona vīnu nosaucis par karaļu vīnu jeb vīnu karali.
Sajusties kā karalim šajā dienā iespējams ikvienam ceļotājam, jo vakariņas un tām sekojošā vīna degustācija, ir visideālākais veids, kā noslēgt pirmo dienu Ungārijā.
Saimnieks Laslo Babičs ne tikai gatavo gardu vīnu, bet, kā izrādās, runā arī mazliet latviski. Tas sajūsmina gan bērnus, gan pieaugušos. Un tieši šeit pirmo reizi sajūtu, cik noderīgs būtu silts džemperis, jo degustācija notiek 37 metrus zem zemes, un tur ir vēss.
PADOMS: Ungārijas naudas vienība ir forints, kas Latvijā atrodams
tikai skaitāmās vietās maiņas punktos, taču nav vērts satraukties, jo naudu
izmainīt iespējams arī turpat Ungārijā. Latvijā vajag samainīt latus uz eiro,
bet visu pārējo naudas maiņas procesu veikt Ungārijā, tas būs gan ērtāk, gan
izdevīgāk.
3. DIENA
Mostoties ar gaiļa dziesmu aiz loga, sākas mūsu trešā ceļojumu diena. Esam pavadījuši lietus pilnu nakti mazā ciematiņā, netālu no Tokajas. Daļa ceļabiedru rīta agrumā jau paspējuši to izstaigāt, citi ļāvušies peldei baseinā, kas atradās pie viesnīcas, vēl daži novērojuši, ka ciemata veikali atvērti jau no pussešiem rītā. Bet visi kopā IMPRO grupas ceļotāji satiekas pie brokastu galda, kur sarunas par iepriekšējā dienā piedzīvoto skan teju katrā stūrī.
Lai cik labi nebūtu bijis Tokajā, mums jādodas tālāk, jo pēc programmas paredzēta Egeras apskate. Egera slavena ar to, ka tieši šo pilsētu vairākkārt skāris turku iebrukums, par ko šobrīd liecina iespaidīgais cietoksnis un turku minarets. Ungāri lepojas ar to, ka zina savas zemes vēsturi, tādēļ stāsts, kā uz Egeras cietoksni dodas pirmklasnieks ar somā ieliktu maizīti un limonādes pudeli lai mācītos, liek pasmaidīt ikvienam. It sevišķi tādēļ, ka, atrodoties cietoksnī, nudien izdodas redzēt šādas pirmklasnieku grupas, kas sēžot uz pils mūriem, klausās stāstu par 2002 varonīgajiem maģāriem (tā ungāri paši sevi dēvē), kas braši cīnījās pret 80 000 cilvēku lielo turku karaspēku.
Kad izstaigāta Egera un iegūts kaut neliels priekšstats par Ungārijas
vēsturi, autobuss ved uz Skaistās sievietes ieleju. Tur iespējams iepazīties
ar aptuveni 48 dažādiem vīndariem un viņu darinājumiem. Nobaudīt un iegādāties
tur var daž-ne-dažādus vīnus: balto vai sarkano, sauso vai saldo, lēto vai
mazliet dārgāko. Izvēlēties katrs var pēc sirds patikas un naudas maka biezuma,
bet novērojumi liecina, ka pēc divu stundu pastaigas pa vīna pagrabiem, ar
tukšām rokām neatgriežas neviens.
Laimīgi, ka iegādājušies vīnu, ceļotāji var doties tālāk uz zirgu izrādi.
Čikoši jeb ungāru zirgu gani rāda visu, ko iemācījuši saviem skolēniem.
Vislielākās ovācijas seko brīdī, kad zirgs apsēžas uz pakaļkājām tā kā suns.
Izskatās eksotiski, gluži kā nacionālās vakariņas, ko pēc tam bauda katrs
atbraucējs. Nepierasti ass- tā var teikt gan par vakariņās pasniegto ēdienu, gan
sajūtām, kas pārņēmušas ikvienu ceļotāju trešās dienas novakarē.
Pēc tik saspringtas dienas, miegs ir klāt kā likts, un viesnīcā Budapeštā gana drīz pēc pusnakts iestājas pilnīgs miers. Saldu dusu!
PADOMS: neaizmirsties mājās saulesbrilles un aizsargkrēmu pret sauli! Dienā, kad daudz laika jāpavada brīvā dabā, tas būs ļoti noderīgs.
4. DIENA
Diena (kā šajā braucienā jau ierasts) sākas ar sauli un lielu karstumu. Šī diena paredzēta Budapeštas apskatei.
Vietējās gides Ivetas pavadībā tiek izstaigāts gan Zvejnieku bastions un Karaļpils teritorija, iepazīti Tūkstošgades laukumā redzamie Ungārijas karaļi, nobaudīts īsts marcipāns un aplūkoti vareni mākslas darbi no tā, kā arī gūta apjausma par pilsētas daudzajiem tiltiem un to, kā tad īsti dzīvo cilvēki Budapeštā.
Kad daļa dienas pavadīta, iepazīstot pilsētu no vēsturiskās puses, laiks
nodoties atpūtai, tādēļ ar lielu sajūsmu visi dodas uz pilsētas centrā esošajiem
Šēčeņi termālajiem baseiniem. Tur atkal pazūd laiks, bet šoreiz tas nebūt nav
tik svarīgi, jo vakaru katrs var pavadīt, kā viņam labpatīkas.
Daļa dodas uz atrakciju parku, vēl daļa steidz izstaigāt pilsētu paši pēc sev vien zināma maršruta, citi izmanto iespējas izbraukāties ar metro. Vēl citi dodas uz nacionālo krodziņu, kur ne tikai atkal steidz nobaudīt guļāšzupu, kas šo pāris dienu laikā jau kļuvusi par vispopulārāko ēdienu ceļotāju vidū, bet arī iepazīstas ar ungāru nacionālajām (jeb tautiskajām) dejām. Salīdzināt ar latviešu dejām tās, protams, nevar, kaut gan ir viena lieta, kas abas tomēr vieno, proti, dejotāju smaidi. Un tādās reizēs piedodams, ja nojūk kāds deju solis vai kāds dejo neritmā. Smaids atbruņo visu cilvēku sirdis!
PADOMS: dodoties pastaigā pa pilsētu, paņemiet līdzi mazo ūdens pudelīti. Vēl būtu labi, ja jums līdzi būtu kāda vasarīga cepure. Tā pasargās no pārkaršanas.
5. DIENA
Lai kā negribētos to atzīt, ceļojums jau tuvojas beigām. Taču skumt par to
noteikti nevajag, jo vēl ir veselas trīs dienas, kurās piedzīvot ko
nebijušu.
Piektās dienas piedzīvojumu sākam ar Parlamenta apskati. Grezni, tas ir pirmais vārds, kas nāk prātā, runājot par šo ēku. Zelts laistās visapkārt, bet ikviens apmeklētājs var iedomāties sevi kā princi vai princesi, kaut arī šī ēka nekad nav bijusi neviena valdnieka dzīvesvieta. Tur jau izsenis sanākuši un strādājuši valsts vadītāji, un arī šobrīd tur tiekas Ungārijas gudrās galvas.
Dienas gaitā mūsu ceļojuma grupai gadās vēl kaut kas iepriekš nebijis. Proti,
aptuveni stundu pēc izbraukšanas no parlamenta, sāk stipri līt. Tā kā dienā
paredzēta pastaiga gan pa Višegradas cietoksni, gan Sentendres apskate, ceļotāja
sejās iezogas neliela izmisuma piesitiens, 
jo izrādās, ka lietussargu līdzi nav.
Nekas! Latvieti jau nu lietus nenobaidīs, tādēļ visi kā viens dodas iekarot
Višegradas cietoksni. Pašiem ungāriem gan no lietus ir bail, tādēļ cietoksnī,
kurā saulainā laikā notiekot izjādes ar zirgiem, loka šaušana, fotografēšanās
karaļu tērpos un citas visnotaļ interesantas izdarības, šoreiz valda pilnīgs
miers un klusums.
Miers vērojams arī Sentendrē - mākslinieku pilsētiņā, kas mūsdienās slavena ar saviem neskaitāmajiem suvenīru veikaliem. Pat tur jaušams, ka lietus ir mainījis ungāru dzīves ritumu, jo pie tirdzniecības galdiem nav neviena pārdevēja, vien suvenīru veikali darbojas un gūst peļņu no atbraukušajiem tūristiem. Tur nopirkt var gan tradicionālos suvenīrus: dažādas garšvielas (papriku), vīnu un krūzītes gan dažādus izšuvumus, gan apģērba gabalus, utml.
Kad izstaigāta Sentendre, laiks doties uz vīna degustāciju Budapeštas
apkaimē. Tur mūs sagaida pats saimnieks Liča kungs, kas ir gatavs izrādīt savus
vīna pagrabus, kā arī iemācīt degustēt vīnus. Visus pārsteidz gan vīna īpatnējā
garša (to, ka pat viena un tā pati vīna šķirne var garšot citādi atkarībā no
vīndara, jau pamanījis ikviens pirms šīs vīna degustācijas!), gan ungāru
tradicionālās aukstās uzkodas, gan akardeonists, kas spēlē un pat dzied līdzi
latviešu tradicionālās galda dziesmas.
Pēc jestras izdziedāšanās, kas esot pilnīgi neatņemama Latvijas tūristu ieraža visos vīna pagrabos, jādodas iepazīt naksnīgā Budapešta braucienā ar kuģīti pa Donavu. To aprakstīt ir neiespējami. Tikpat neiespējami ir to nobildēt. Tas vienkārši ir jābauda. Katra minūte, ko pavadīsiet, vērojot neizsakāmo skaistumu, liks jums sev apsolīt es šeit noteikti atgriezīšos!.
PADOMS: lietussargus un lietusmēteļus jau pirmajā dienā ielieciet autobusa salonā! Viesnīcas istabā vai lielajā koferī autobusa bagāžniekā tie noteikti nebūs vajadzīgi!
6. DIENA
Mostamies ar apziņu, ka šodien uzsāksim ceļu mājup. No rīta steidzam vēl
mazliet izbaudīt Budapeštu, dodoties gan uz Svētā Ištvana baziliku, kurā
apskatāma pirmā kronētā Ungārijas karaļa Ištvana rociņa, gan apskatot Vaci ielu
un Budapeštas tirgu, kas iekārtojies trijos stāvos.
Pazemē atrodas pārtikas lielveikals, pirmajā stāvā iespējams nopirkt dažādus augļus, dārzeņus, utml. tirgus preces, bet otrais stāvs pilns ar dažādiem izšuvumiem un suvenīriem.
Tiem, kas vēl nav iegādājuši visu kāroto, tiek dota iespēja to izdarīt. Tikmēr tie, kas nemīl iepirkties, steidz izbaudīt pēdējos žilbinošos Budapeštas skatus, malko tēju vai kafiju kādā āra kafejnīcā, vai vienkārši ļauj saules stariem tos sasildīt.
Kad domās katrs atvadījies no Budapeštas, sākas ceļš mājup. Šodien jānokļūst līdz pilsētai Čenstahovai, kas atrodas jau Polijā.
Pa ceļam tiek fotografēti pēdējie Ungārijas skati, atkal tiek apbrīnoti
Slovākijas kalnainie apvidi un visbeidzot šķērsoti Tatri. Vietā, kurā augstums
sasniedz 1100m (Donavaly), atrodas slaveni slēpošanas kūrorti. Tā kā
braucieni uz Ungāriju notiek laikā, kad sniega tur nav, slēpot gan nav
iespējams, bet katram tiek dota iespēja nofotografēties uz kalnu fona.
Pēc tam tikpat jestrs ceļš lejup, un esam jau pie Slovākijas - Polijas robežas. Atskārsme, ka mājas ir tik ļoti tuvu, raisa divējādas izjūtas: no vienas puses, ļoti gribas paildzināt šo lielisko ceļojumu pirms atgriešanās ikdienas skrējienā. No otras puses - mīļie cilvēki, ierastā vide un (jā, pavisam nopietni!) rupjmaize kārojas tik ļoti, ka ir pat mazliet prieks, ka jau pavisam drīz būsim mājās.
PADOMS: iegādājieties visus suvenīrus jau laikus, jo Vaci iela un Budapeštas tirgus patiesībā ir visdārgākās vietas, kur tos nopirkt.
7. DIENA
Mostamies ar domu šodien būsim mājās!. Tā kā aiz loga slīdošie dabasskati liekas jau mazliet garlaicīgi (pirmkārt, reiz jau redzēti turp braucot, otrkārt, pēc kalnainajiem apvidiem viss līdzenais liekas ikdienišķs!), laiks tiek izmantots domu sakārtošanai, pēdējo pierakstu izdarīšanai, ceļojuma grupas biedru kontaktinformācijas iegūšanai, un dažādām izdarībām, ko piedāvā grupas vadītājs. Lai gan ceļā jāpavada vismaz 14 stundas, tās paskrien nemanot, un kad šķērsota Lietuvas- Latvijas robeža, sirds sāk priekā gavilēt.
Nekur nav tik labi, kā mājās! Un tomēr- Ungārija, mēs vēl atgriezīsimies!
PADOMS: paņemiet autobusā siltāku jaku, jo LV atgriezīsieties tikai vēlu vakarā, un pēc lielā karstuma, ko izbaudīsiet Ungārijā, šeit esošie laika apstākļi jūs var pārsteigt- var mazliet salt.
DIENA PĒC ATGRIEŠANĀS
Mostamies Latvijā. Visticamākais, ka savā gultā, tomēr ar domu - ceļojums ir beidzies, tagad sāksies darbs.
Ielieku somā darbu kalendāru, gardumus no Ungārijas kolēģiem un ar smaidu dodos ikdienas darbos.
Vakarā konstatēju - man patīk Ungārija, bet es mīlu Latviju!
PADOMS: ja vēl neesat bijis Ungārijā, ir pēdējais laiks aizbraukt!
Autore: Elīna Dubra, 2008. gada jūlijs
Elīnas Dubras un Igora Ziemeļa foto.