Runā, ka īstajiem popmūzikas gardēžiem Eirovīzija tikai tāds sezonas ieskaņas pasākums vien esot bijis, daudzi par to vispār nelikušies ne zinis, sapņos jau esot Rietumeiropā, kur viens pēc otra vasaras mēnešos notiek vairāki mūzikas festivāli.
Klausies, kamēr gursti
Tuvākais festivāls gan laika, gan attāluma ziņā no 20. līdz 22. jūnijam notiks Vācijā starp Hamburgu un Brēmeni nelielā pilsētiņā Šēselē un tam dots vārds "Hurricane" (viesuļvētra). Šajā festivālā piedalīsies plaša spektra mūziķi, kas uzstāsies uz divām skatuvēm. Kamēr uz vienas mūziķi noskaņos instrumentus, uz otras spēlēs un otrādi. Šēselē dziedās Islandes kultūras simbols, dumpīgā laumiņa Bjorka, spēlēs somu čellistu trio "Apocalyptica", kas rokmūzikā radīja apvērsumu, pārveidojot grupas "Mettlalica" dziesmas rokam neierastā skanējumā, britpopa grupa "Coldplay" ar Krisu Martinu priekšgalā, pēdējo gadu labākā britu grupa "Radiohead", vēl "Zwan", "Supergrass", "NoFX" un daudzi citi.
Bet vēl pēc nedēļas pie sevis aicinās viens no lielākajiem Eiropas popmūzikas festivāliem pie angļu pilsētas Glastonberijas, kuru vērot ierodas ap100 000 skatītāju. Viņgad tur pabija arī radio "NABA" dīdžejs Renārs Zīvers.
Vispirms jāpasaka, ka Eiropā ar vārdu festivāls nesaprot konkursu, piemēram, kā Eirovīziju vai "Liepājas dzintaru", bet gan koncertus, un tie var būt ļoti atšķirīgi. Tā Glastonberijā vairāku hektāru platībā uzslietas vairākas skatuves, uz kurām grupas nepārtraukti un vienlaicīgi spēlē no agra rīta līdz vēlam vakaram. Visu redzēt un dzirdēt nav iespējams, tāpēc katram vajadzētu saplānot un izdomāt, ko viņš vēlas. Angļi mūsu skriešanu no vienas skatuves pie otras pat nesaprot nu, viņiem jau viegli runāt, atklausījušies savas grupas klubos un pabos... Es, piemēram, tvēru cik vien varēju, jo to ļoti gribēju, taču trešajā dienā tās mūzikas tomēr bija bišķīt par daudz kad kāds kaut kur sāka skaņot instrumentu, tad tas sāka mazliet kaitināt un gribējās klusumu... Bet kopumā festivāls ir viens liels, ja tā var teikt, tusiņš jeb kopā sanākšana, kas vienkārši jābauda. Tā ir iespēja klausīties labu mūziku un atpūsties no ikdienas rutīnas.
Tikumi un netikumi
It kā šādos mūzikas festivālos viss notiek pats no sevis, dabiski, tomēr ir lietas, kuras tomēr būtu nepieciešams ņemt vērā. Tā kā dzīvošana uz vietas iespējama tikai klajā laukā, tad nepieciešama telts un guļammaiss (protams, ja kāds grib un spēj, var gulēt arī uz kailas zemes). Ierasties notikuma vietā vēlams savlaicīgi, vislabāk dienu pirms festivāla, lai varētu izvēlēties vietu teltij. To nevajadzētu sliet nomalēs, lai nebūtu pa ķērienam kādam garnadzim, ceļa malās, kur dzīvosiet putekļos, vai pie takām, kas ved uz ūdens ņemšanas vietām vai tualetēm, protams, arī šo pašu vietu tuvumā... Visas ar gulēšanu saistītās lietas var iegādāties arī uz vietas, taču lētāk tomēr paņemt no mājām. Sava telts jāiezīmē (sevišķi tas attiecas uz tiem, kas mēdz apmaldīties laikā un telpā) ar kādu atšķirības zīmi, vislabāk oriģināla izskata karogu vai kādu lupatu mieta galā, jo desmitos tūkstošu telšu apmaldīties ir ļoti viegli. Šādu festivālu laikā pieņemts iepazīties un uzturēt draudzīgas attiecības ar līdzās esošo telšu saimniekiem tā ir arī drošāk. Dokumentus un naudu vislabāk glabāt pie sevis, sliktākajā gadījumā var izmantot mantu glabātavas. Ēdiens pieejams visu cauru diennakti, taču ir krietni dārgāks nekā veikalos tā Glastonberijā desmaize vai picas šķēle maksāja ap trijiem latiem. Tāpēc vinnētāji ir tie, kas no Latvijas līdzi paņēmuši rupjmaizi un sieru. Pavisam brīnišķīgi, ja līdzi patrāpījies tūristu gāzes baloniņš, ar kuru pagatavot no koncentrāta zupu. Ar gāzi gan jāuzmanās Glastonberijā kāds, nepareizi kaut kā tur ņemoties, uzgāja gaisā ar visu telti un uz slimnīcu tika aizgādāts ar helikopteru. Parasti pārtikā var lietot arī uz vietas par brīvu dabūjamo krāna ūdeni un par mārciņu puslitrs nav jāpērk. Ja nav kompleksu, var sameklēt Krišnas telti, kur ēdamais ir par velti. Agros rītos gar teltīm braukāja vietējie piena izvadātāji un cēla visus augšā, ar skaļiem un pat aizskarošiem bļāvieniem piedāvājot pienu (tauku saturs 7,5%!). Laikam gan tuvējie zemnieki nav sevišķi pozitīvi noskaņoti pret festivāla apmeklētājiem, taču bizness tomēr stāv pāri visam. Kāda tuvējā zemniece līdzās uz savas zemes bija uzstādījusi vairākus metrus augstu baltu krustu, tādējādi protestējot pret, viņasprāt, sātanisko pasākumu. Taču atradās jaunietis, kas uzkāpa krustā un nekāpa lejā no tā veselas sešas stundas. Nelīdzēja pat policistu laipnie aicinājumi "aizvest atpakaļ pie draugiem".
Policisti ir laipni un drošības līmenis pēc nelaimes gadījumiem pirms dažiem gadiem ir pietiekams. Pie skatuvēm drošībnieki modri seko notikumiem pūlī un vajadzības gadījumā bez liekas agresivitātes aizved pārlieku satrakojošos sāņus, kur tie, ja grib, atkal var iejukt pūlī. Tā pa īstam policisti iejaucas, ja kāds kļūst nu riktīgi dulls. Policisti tur ir priekš tevis (nevis otrādi kā daždien pie mums), tāpat kā ārsti, tāpēc problēmu brīžos nav ko kavēties.
Ir labi, ja no mājām paņemts kāds siltāks apģērba gabals un sega, jo laiks mēdz mainīties un, protams, Anglijā ierasta parādība ir lietus. Ja spīd saule, ķeriet pēc pretiedeguma krēma, jo, klausoties mūziku, ij nemanīsiet, kā būsiet apsvilis. Svarīgi labi apavi. Pirmās nepieciešamības preces var nopirkt uz vietas. Te der padomāt arī par lietām, kuras varbūt nekad nelietojat auss aizbāžņiem, bez kuriem varbūt būs grūti iztikt, ja nu tomēr trīsdienu laikā mazliet gribēsiet pagulēt.
Nenāks par skādi mazliet naudiņas
atvēlēt kādam krekliņam, brillēm, eksotiskiem instrumentam ar festivāla
simboliku un citiem niekiem.
Neraugoties uz vispārējo draudzīgo atmosfēru šādu festivālu laikā, tā
diemžēl ir vieta, kur mēdz tirgoties ar narkotikām. Gadās arī visādi dīvaiņi:
mums blakusteltī mita kāds večuks, kas dienu un nakti kaut ko sēcošā balsī
kliedza un viņu nekādi nevarēja apklusināt.
Līdztekus mūzikai šādu festivālu laikā parasti vietu atrod arī cita veida māksla. Piemērām, Glastonberijā varēja skatīties brīvdabas kino, teātri, cirku, dzejas priekšlasījumus, apkārt klīda dažādās maskās un populāru filmu tēlos iejutušies ļaudis. Bija atsevišķās vietas jebkuram spēlēt gribošajam: katrs, kurš juta aicinājumu, varēja paķert kādu bungu, kratīkli, pūšamo vai strinkšķināmo vai raustāmo instrumentu un pievienoties jau spēlējošai daudznacionālajai kompānijai. Nevienu pat neuztrauca, ka krīti ārā no kopējā ritma. Vēl bija iespējams tikt pie tetovējumiem, sapīt matus kaut simts bizītēs, izgatavot kādu māla trauku vai apgleznot akmeni.
Par jautrāko festivāla tradīciju kļuvusi sasaukšanās pēdējā naktī. Vienā teltī viens iebļaujas: "Bolloks!" (latviski tas nozīmē, atvainojos, pauti), bet pārējās to atkārto. Tā teltis visu nakti sasaucas līdz pat rītam. Un trīs lieliskas atpūtas dienas ir pagājušas.
Artis Drēziņš
"Lauku Avīze"