Berlīne – pilsēta, kas dāvā dzīvesprieku ikvienam

Ja vēlaties atrast avotu, no kura smelties dzīvesprieku ilgam laikam – dodieties ceļojumā uz Berlīni. Neatkarīgi no tā, kurā gadalaikā jūs apmeklēsiet Berlīni, vienalga, vai uzturēsieties Berlīnē vienu dienu jeb daudzas nedēļas, šī pilsēta spēs dāvāt jums pozitīvas emocijas, starojošu optimismu un ilgi nezūdošu dzīvesprieku, jo Berlīnes identitāti raksturo ik uz soļa izjūtama vitalitāte, 21. gadsimta dinamiskais dzīves ritms, kā arī bezgala daudzas interesantas laika pavadīšanas iespējas. Lai arī kāda būtu jūsu gaume un priekšstati par to, ko vēlaties gūt ceļojumā un kā vislabāk rast dzīvesprieku, krāšņā, daudzveidīgā, vienlaikus intelektuālā un atraktīvā Berlīnes pilsētvide ļaus jums tur justies kā sirsnīgi gaidītam viesim.

Berlīnē jūs atradīsiet muzejus, kuros aplūkojamas pasaules mēroga kultūras un mākslas vērtības, tik dāsni ir apveltītas ar laika varai nepakļautu un harmonisku skaistumu, ka ļaus jums noticēt cilvēka radošās domas un māksliniecisko iespēju neierobežotībai. Iepriekš maz zināmos pilsētas rajonos jūs ieraudzīsiet moderno arhitektūru, kas apliecina gan neizsīkstošu izdomas bagātību, gan tehnoloģisko risinājumu augstvērtīgumu. Berlīne piedāvā daudzveidīgas izklaides iespējas, piemēram, brīnišķīgi relaksējošu atpūtu tropu un ūdens pasaulē Tropische Insel un daudzas citas.Un kur tad vēl krodziņi, katrs ar savu neatkārtojamo interjeru un gaisotni! Un arī plašie tirdzniecības centri, kuru preču piedāvājuma daudzpusība un krāšņie arhitektoniskie risinājumi ļauj tiem nebūt vienveidīgi apnicīgiem.

Berlīnē izjutīsiet pasaules, ne tikai Eiropas mēroga metropoles dzīves ritma straujumu, plašo vērienu, kā arī multikulturālu skaistumu.

Iespaidus bagātinās arī bezgaldaudzi kontrasti, jo Berlīnē līdzās sadzīvo elitārais un demokrātiskais; intelektuāls snobisms tā labākajā nozīmē un izcila vienkāršība; gadsimtiem sens vēsturiskais mantojums un novatorisks skaistums; rāma omulība un pat nakts stundās nerimstoša lielpilsētas dzīves dinamika, turklāt sadzīvo draudzīgi, bez pretrunām, apliecinot apbrīnojamu toleranci un dāvājot raibu iespaidu bagātību jums, pilsētas viesiem. Daudziem Berlīnes rajoniem piemīt katram sava, no pārējiem rajoniem atšķirīga noskaņa un pievilcība, ne viens vien rajons, piemēram, Špandava vai Kreicberga, šķiet esam pilsēta pilsētā. Lielā mērā to nosaka Berlīnes vēsture – 1920. gadā tika apvienotas apkārtējās pilsētas un piepilsētas, kā arī vairāki desmiti ciemu, izveidojot t. s. Lielo Berlīni, kuras iedzīvotāju skaits bija gandrīz četri miljoni. Tas arī ir viens no iemesliem vēl šodien jūtamajai Berlīnes rajonu dažādībai. Atšķirības starp Rietumberlīni un Austrumberlīni, protams, radās 20. gadsimta otrajā pusē, bet pēdējo gadu laikā ir darīts patiešām daudz, lai tās dzēstu.

Gada nogales valdzinošais skaistums

Ja ieradīsieties Berlīnē Adventes laikā, Ziemassvētkos vai gadu mijā, tad izbaudīsiet it īpaši daudz no pilsētas dzirkstošās pievilcības un gūsiet tikai šim gada laikam raksturīgus, valdzinošus un neatkārtojamus iespaidus.

Berlīnē patiesi iespējams izjust Adventes laika gaišo noskaņu. Rudens izskaņā daudzi pilsētas laukumi pārtop par Adventes tirdziņu vietām, ko bagātīgi rotā zaļi egļu zari, virmo ceptu kastaņu un piparkūku smarža un skan labi pazīstamās, vienkāršās, bet šajā vidē iederīgās Ziemassvētku dziesmu melodijas, tēju vai karstvīnu pasniedz īpaši Adventes un Ziemassvētku laikam apgleznotās krūzītēs, respektīvi, tiek darīts viss iespējamais, lai Adventes tirdziņā katrs apmeklētājs justos kā sengaidīts ciemiņš. Šķiet gluži apbrīnojami, bet Berlīnes Adventes laika tirdziņiem izdodas uzburt patiesas omulības gaisotni, neieslīgstot lēta komercpasākuma rutīnā. Tādēļ Adventes laiks Berlīnē nav aizmirstams, tā siltais starojums, reiz izbaudīts, izjūtams gadiem ilgi.

Tā kā Berlīne ir ļoti optimistiska, uz nākotni vērsta un novatoriska pilsēta, Jaunā gada atnākšana tiek svinēta plaši un krāšņi – kā labāku laiku un plašāku iespēju solījums. Ja līdz šim apšaubījāt, ka līdz ar gada skaitļa nomaiņu kalendārā iespējams atstāt pagātnē visas nebūšanas un sākt veiksmīgāku dzīvi, šaubas kliedēt jums palīdzēs Jaunā gada sagaidīšana priekpilnā, līksmā gaisotnē pie pilsētas populārākā simbola – Brandenburgas vārtiem, dažādos laikmetos būvētu ēku vidū, starp daudziem, jo daudziem jautriem Jaunā gada sagaidītājiem – Berlīnes iemītniekiem un viesiem, zem svētku salūta krāsainajiem ziediem, lāzera staru spožajām gaismām un, pāri visam, – Eiropas ziemas nakts zvaigznēm.

Tomēr ne tikai svētkos, arī visparastākajā ikdienā Berlīne piedāvā daudz ko iepazīšanas, atklāšanas un izbaudīšanas vērtu.

21. gadsimta intelektuālā pievilcība

Potsdamer Platz (Potsdamas laukums), kas atrodas mazliet uz dienvidiem no pilsētas vēsturiskā centra rajona Mitte, tiek poētiski dēvēts par šolaiku Berlīnes – pēdējo desmit, piecpadsmit gadu laikā par ekonomiski attīstītu metropoli atdzimušās pilsētas – sirdi. Un patiesi, Potsdamas laukuma rajons ir novitāte Berlīnē – prasmīgi izveidota un ar savu vērienu aizraujoša. Ja jums gadījies būt Berlīnē pirms vairākiem gadu desmitiem, tad droši vien Potsdamas laukums pat nav īpaši palicis atmiņā, bet, ja apmeklējāt to 20. gadsimta deviņdesmitajos gados, redzējāt tā dēvēto Eiropas lielāko būvlaukumu. Tagad būvniecības darbi ir beigušies un šī laukuma augstceltnes jau ieguvušas starptautisku atpazīstamību kā veiksmīgās, pašapzinīgās mūsdienu Berlīnes simboli. Laukuma rajonā izvietojušās neviena vien starptautiska uzņēmuma biroju ēkas, piemēram, Sony Center un Daimler Chrysler Quartier. Potsdamas laukuma apbūve apliecina – šolaiku arhitektūras skaistums nebūt neatpaliek no klasisko, vēsturisko ēku pievilcības, tikai mūsdienās skaistuma kritēriji ir gluži citi. (Jāpiebilst, ka šis laukums nes Berlīnes kaimiņpilsētas Potsdamas vārdu, tā savukārt plašāk pazīstama ar 18. gadsimta arhitektūras pērli – Sansusī pili). Potsdamas laukumā uzbūvēto ēku fasādēs dominē tīras, ģeometriskās līnijas un stikls, veidojot mirdzošus kontrastus ar metālisko konstrukciju vēsi sudrabaino spožumu. Pateicoties modernajai arhitektūrai, atrodoties Potsdamas laukumā, jūs izjutīsiet mūsu laika, 21. gadsimta būtību – pārdomāti funkcionālu, drosmīgu un radošām izpausmēm bagātu. Daudzās ēkās varat aplūkot arī interjeru, piemēram, Sony Center, kas lepojas ar grandiozu stikla kupolu. Telpā zem šī kupola, lai apmeklētu kādu no ēkā iekārtotajiem restorāniem vai vienkārši pastaigātos, iespējams iekļūt ikvienam interesentam,.

Berlīni pamatoti dēvē muzeju pilsētu, tā kabez sava muzeja, gluži loģiski, nav palicis arī Potsdamas laukuma rajons. Tajā atrodas kino tēmai veltītais muzejs Deutsche Kinematheken, kas jumsļaus aplūkot, piemēram, slavenās berlīnietes, 20. gadsimta kinozvaigznes Marlēnas Dītrihas tērpu kolekciju un iepazīties ar specefektu noslēpumiem dažādos laikos. (Turpat netālu atrodas arī kinozvaigznes Marlēnas Dītrihas vārdā nosaukts laukums).

Ja pavadāt Berlīnē ilgāku laiku, vērts brīdi ziedot tam, lai apmeklētu Potsdamas laukumā izveidoto daudzzāļu kinoteātri – vienu no lielākajiem pilsētā –, kurā piedāvā ne tikai starptautiskajā apritē ātri iegājušas, labi pazīstamās filmas, bet arī vietējās kinomākslas darbus. Tāpat ir vērts iegriezties iepirkšanās centrā Potsdamer Platz Arkaden, kur komercija cieši savijusies ar izklaidi un arī mākslu. Gan kinoteātra, gan tirdzniecības centra apskate būs visnotaļ aizraujoša, jo ikatra ēka lepojas ar citur neatrodamiem, atraktīviem, moderniem arhitektoniskajiem un interjera iekārtojuma risinājumiem.

Pasaules klasiska un Berlīnes simboli

Berlīnes muzejiem piemīt īpaši fascinējoša pievilcība, tie spēj aizraut pat tos ceļotājus, kuri pret muzejiem un muzeju apmeklēšanu izturas visai skeptiski, un tos, kuri no muzeju apmeklēšanas sākuši izvairīties, apgalvojot, ka viss jau ir redzēts un kas gan te var būt jauns… Tāpēc pārvariet skepsi, lai kādi arī nebūtu tās iemesli, un dodieties uz pasaulslaveno Berlīnes lepnumu Museumsinsel (Muzeju salu), kurā aplūkojami daudzi izcili mākslas oriģināldarbi un arhitektūras dārgumi. Lai jūs nebiedē nosaukums, Muzeju sala atrodas pašā pilsētas centrā, ērti sasniedzama gan ar visa veida transportu, gan arī kājām. Par salu tā tiek dēvēta vien gluži simboliski – par godu Šprē upes un Kupfergraben kanāla ūdeņiem, kuri skalojas pie muzeju ēku sienām. Visaizraujošākais Muzeju salāir antīkās mākslas un seno laiku arhitektūrasmuzejs Pergamonmuseum, kas sniedz iespēju ielūkoties laika varai nepakļauta, apbrīnojamu harmoniju izstarojoša skaistuma pasaulē un pamatoti tiek atzīts par vienu no izcilākajiem muzejiem starptautiskā mērogā. Tajā atrodas izsmalcināta antīkās mākslas kolekcija, kā arī milzīgi tempļi un piļu arhitektoniskie elementi to oriģinālajā lielumā. Iespaids ir fascinējošs – iztēlojieties muzeja zāļu plašumu un griestu augstumu, ja tur novietoti, piemēram, Milētas tirgus vārti un Ištaras vārti. Daudzi arhitektūras pieminekļi veikuši ceļu caur pazemes smiltīm, no jauna atklāti arheoloģisko izrakumu rezultātā un tagad novietoti vispārējai apskatei. Muzejam nosaukumu devis tā vērienīgākais un izcilākais eksponāts, vairāk nekā divus gadu tūkstošus senais tempļa altāris no kādreizējās grieķu pilsētas Pergamonas, kas mūsdienās pazīstama ar nosaukumu Bergama un atrodas Turcijā. Iepazīstoties ar Pergamonas altāri, jūs nokļūsiet sengrieķu dievu un varoņu sabiedrībā, kur sastapsiet gan Atēnu, Zevu, Apollonu... Atkal atgriezties reālajā pasaulē palīdzēs cilvēku, ne dievu, mītnes - Asīrijas pils, Mštas pils, Halebas istaba. Kaimiņos Pergamonmuseum, Muzeju salā,kas iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, atrodas arī Alte Nationalgalerie un citi muzeji.

Muzeju salas apkārtne ir viena no pretendentēm uz Berlīnes centra statusu, un tas ir visai pamatoti, jo šajā rajonā atrodas gan Berlīnes rātsnams, saukts par Sarkano rātsnamu, jo uzbūvēts no sarkanrudiem ķieģeļiem, kura fasādē atveidotas Berlīnes vēstures epizodes, gan arī majestātiskais Berlīnes Doms, kas būvēts 19.-20. gadsimta mijā. Turklāt netālu no Muzeju salas sākas viena no Berlīnes pazīstamākajām ielām – Unter den Linden (Zem liepām). Pastaiga pa šo dziesmās apdziedāto, ar poētisma auru apveltīto ielu atklāj Berlīnes identitātes eleganto, akadēmisko aspektu. Unter den Linden ielā redzēsiet Humbolta universitātes mītni, slaveno operas namu Staatsoper Unter den Linden, kā arī Vācijas lielākā vēstures muzeja mājvietu Karaliskā arsenāla ēkā, kas būvēta pirms vairāk nekā 300 gadiem – tādējādi tā ir vecākā ēka šajāslavenajā ielā.

Ejot pa Unter den Linden rietumu virzienā, jūs nonāksiet Pariser Platz (Parīzes laukumā), kur atrodas arī populārais, plaši tiražētais, uz plakātiem, skatu kartiņām, suvenīrkrekliņiem un krūzītēm attēlotais un tādējādi labi pazīstamais Berlīnes simbols – Brandenburgas vārti. Šo simbolu pilsēta ieguva 18. gadsimta nogalē. Vārti atgādina Pergamonmuseum piedzīvotās noskaņas, jo būvēti seno Atēnu tempļa portāla atveidā, apliecinot tālaika Prūsijā pastāvošo interesi par antīko mākslu. Nesen tika veikti vērienīgi vārtu atjaunošanas darbi, kas senajam pilsētas simbolam piešķīra jaunu spožumu. Laukums pie Brandenburgas vārtiem ir iemīļota dažādu pasākumu norises vieta un arī populāra pilsētas viesu satikšanās un fotografēšanās vieta.

Kad arī jūs būsiet izpētījuši un iemūžinājuši Brandenburgas vārtu grandiozo veidolu, apciemojiet turpat netālu esošo Vācijas parlamenta ēku Reihstāgu. 20. gadsimta nogalē īstenotā ēkas rekonstrukcija tai ir ļāvusi kļūt par vienu no vismodernāk aprīkotajām parlamenta ēkām pasaulē. Pateicoties šai plašajai rekonstrukcijai, Vācijas parlamenta Bundestāga deputāti ieguvuši komfortablas darba telpas, bet savs ieguvums ticis arī ēkas viesiem – tas ir skatu laukums, nesen uzbūvētā Reihstāga kupola elements. Visnotaļ iespaidīga ir kāpšana tajā – pa kāpnēm, kas vijas milzīgā kupola iekšpusē, bet no skatu laukuma paveras brīnišķīga Berlīnes panorāma – Unter den Linden klasiskā, rimtā pievilcība, Tīrgartena zaļojošie plašumi, moderno daudzstāvu ēku mirdzošie, mazliet ambiciozie silueti… Nepamanīti nepaliks vēl divi citi slaveni, dažādos laikos tapuši Berlīnes simboli, no kuriem arī paveras iespējas tvert pilsētas panorāmu. Viens no tiem ir augstākā celtne Berlīnē, TV tornis (365 m), kas atrodas Alexanderplatz (Aleksandra laukumā) un kura stiklotajā kupolā iekārtota rotējoša kafejnīca, otrs ir 62 m augstā, 19. gadsimta otrajā pusē izveidotā Triumfa kolonna Tīrgartenā.

Reihstāga kupols ir ļoti populāra apmeklējumu vieta, jārēķinās ar to, ka būs jākonkurē ar citiem Berlīnes panorāmu baudītgribētājiem, tas ir – jāstāv rindā, kas reizēm mēdz būt diezgan gara. Bet kā mēdz teikt, labs nāk ar gaidīšanu, un gan izjūta, nokļūstot Reihstāga kupolā, gan skats, kas no tā paveras, ir veltītā laika un pacietības vērti.

Pilsētas neaizmirstamie kontrasti

Rajons ap Berlīnes zooloģisko dārzu un tā vārdā nodēvēto vilcienu, kā arī Vācijai tipisko satiksmes sistēmasdalībnieku U-Bahn un S-Bahn staciju Zoologischer Garten ir Berlīnes rietumu daļas centrs. Šo rajonu noteikti ir vērts apmeklēt, arī tad, ja pilsētā uzturaties pavisam neilgu laiku, jo tieši tur Berlīnes daudzveidīgā, vitalitātes piesātinātā identitāte atklājas visspilgtāk.

Jā, tur jūs ieraudzīsiet drupas – Kaiser-Wilhelm-Gedächtnis-Kirche (Ķeizara Vilhelma Piemiņas baznīcas) torņa roboto siluetu. Šis neparastais pilsētvides elements, kas atgādina par to, ka pilsētas vēsturē bijis ne mazums traģisku notikumu, ir saglabāts gluži apzināti. Baznīca tika sagrauta Otrā pasaules kara laikā, bet drupu saglabāšanu, nevis nojaukšanu Berlīnes iedzīvotāji savulaik akceptēja referendumā. Bet – Berlīne jau nebūtu Berlīne, ja turpat blakus melanholiskas noskaņas rosinošajām drupām nebūtu labklājību un harmoniju izstarojoši jaunāku laiku arhitektūras paraugi – vairāk nekā 50 m augstais zvanu tornis un arī jaunā baznīca, kas tika projektēta un uzbūvēta 20. gadsimta otrajā pusē, apliecinot tālaika priekšstatu par mūsdienu cilvēkam vēlamas baznīcas ideālo veidolu (ēkas fasādē dominē stikls un striktas ģeometriskas līnijas, ko atdzīvina gaismēnu kontrasti, bet celtnes silueta forma un interjera askētisms atsauc atmiņā tā dēvēto Klintsbaznīcu Helsinkos). Par Berlīnes vēsturiskā likteņa simbolu kļuvušo sakrālo celtņu grupa, pateicoties rūpīgi izplānotajiem apgaismojuma elementiem, īpaši iespaidīga ir diennakts tumšajā laikā.

Jāpiebilst, ka viena no Berlīnes iedzīvotāju raksturīgākajām iezīmēm ir asprātība, un spilgta tās izpausme ir paradums slavenām ēkām bez jebkādas pietātes piešķirt tēlainas iesaukas – tā Ķeizara Vilhelma Piemiņas baznīcas torņa robotais siluets tiek dēvēts par Cauro zobu, kanclera jaunā, ultramodernā mītne Bundeskanzleramt – par Veļas mazgājamo mašīnu, Starptautiskais kongresu centrs – par Austeri, Triumfa kolonna ar Uzvaras dievieti – par Zelta Elzu un tādā garā. Atcerieties to, ja kādreiz vietējiem jautāsiet ceļu!

Iepretim Ķeizara Vilhelma Piemiņas baznīcas torņa robotajam siluetam slejas augstceltne Europa-Center, kas ir vecākais tirdzniecības centrs šajā pilsētas daļā, atvērts jau 20. gadsimta sešdesmitajos gados. To ir vērts apmeklēt, jo Europa-Center stiklotā plašā veikalu un restorānu pasaule lepojas ne tikai ar daudzveidīgu preču piedāvājumu, bet arī ar ārkārtīgi neparasti veidotu pulksteni, kas novietots tieši ēkas centrā. Pulksteņa darbības izsmalcināto mehānismu un atraktīvos vizuālā atveida risinājumus izpētīt būs visai saistoši. Turklāt ēkā parasti valda omulīga gaisotne un ir padomāts apmeklētāju komfortu.

Ja dzīvesprieku vislabprātāk smeļaties dabā, kā radīti jums ir Berlīnes zooloģiskā dārza pastaigu celiņi. Berlīnes Zoo ir ne tikaiVācijas plašākais, bet arī vecākais zooloģiskais dārzs, un apmeklētājiem tas ir atvērts visu gadu. Berlīnes Zoo lepojas ar to, ka tajā dzīvnieki mīt vidē, kas ir tuva viņu dabīgajiem apstākļiem (nu nebūs jānoskumst par nabaga leduslāci, kura dzīve paiet betona ielenkumā). Turklāt teritorijas plašums un sakoptība paver lieliskas iespējas patīkamai, mierpilnai pastaigai, kas ļaus atpūsties pēc ielās un veikalos piedzīvotās burzmas. Ja vēlaties pārliecināties par savu drosmi, dodieties uz krokodilu mītni, kur pa koka laipu var šķērsot baseinu ar tajā šķietami snaudošajiem iemītniekiem – tikai mazliet virs tiem!

Turpat Zoo rajonā stiepjas viena no pilsētas ievērojamākajām ielām – Kurfürstendamm, kas saīsināti tiek dēvēta par Ku“damm (berlīniešiem sarunvalodā patīk nosaukumus saīsināt). Kurfürstendamm pretendē uz pilsētas garākās (gandrīz 4 km) pastaigu promenādes godu un lepojas ar lieliskām kafejnīcām un veikaliem jebkurai gaumei un budžetam. Tāpat kā daudzviet Berlīnē arī Kurfürstendamm rajonā, kontrastējot ar senatnīgi elegantiem namiem, 21. gadsimtā ir tapušas jaunas ēkas, piemēram, stiklotā, metāliski mirdzošā augstceltne Neues Kranzler-Eck, kurā atvērts arī tūrisma informācijas centrs un, turpat netālu,viesnīca un biroju komplekss Ku'damm-Eck, kas lokveidā aptver plašu ielas stūra kvartālu.

Zoo rajons ir viens no tiem, kurā atklājas Berlīnes multikulturālā pasaule – dažādu pasaules reģionu suvenīru tirgotavas, dažādu tautu kafejnīcas un restorāni, sarunas daudzās dažādās valodās un vācu valodas dialektos... Bet te arī starot staro viesmīlība, ikvienu pārliecinot par to, ka Berlīnē pierasts pie ceļotājiem, kuri ieradušies uz neilgu laiku aplūkot pilsētu pa ceļam uz citām Eiropas valstīm, vai arī vēloties pavadīt Berlīnē ilgāku laiku. Pierasts ir arī pie atbraucējiem, kuri Berlīnē apmetušies uz vairāk vai mazāk pastāvīgu dzīvi: 20. gadsimta sešdesmitajos gados ieradās tūkstošiem turku, pēc Vācijas apvienošanās deviņdesmitajos gados – akadēmiskā inteliģence un studenti no Baltijas valstīm un Austrumeiropas, mazliet vēlāk Berlīnes iedzīvotāju skaitu papildināja daudzu vērienīgo starptautisko uzņēmumu darbinieki no dažādām pasaules valstīm, uz Berlīni pārcēlās administratīvu darbu strādājošie profesionāļino Vācijas rietumu reģioniem. Atvērtība un viesmīlība kļuvusi par pilsētas identitātes daļu, bet atbraucēji ātri vien sāk sevi dēvēt un uzskatīt par berlīniešiem, tā piešķirot jaunu saturu plaši zināmajai frāzei, ko 1963. gadā pie Šēnebergas rātsnama Rietumberlīnē sacīja toreizējais ASV prezidents Dž. F. Kenedijs: Es esmu berlīnietis. Kādreiz politiskā frāze tagad kļuvusi par apliecinājumu tam, ka Berlīnē iejusties ir patiešām viegli.

Ja vēlaties ielūkoties Berlīnes vēsturē, tāda iespēja ir rodama Kurfürstendamm 207-8, turklāt visai mūsdienīgā formā: tur tiek piedāvāts multimediju šovs The Story of Berlin, kas jums ļaus iejusties dažādās 800 gadu ilgās Berlīnes vēstures epizodēs.

Romantiskajiem sapņotājiem un vēstures pētniekiem

Romantiski noskaņotos ceļotājus, kurus sajūsmina pirms diviem, trim gadu simtiem būvētās greznas pilis, Berlīnē gaida patīkams pārsteigums: Šarlotenburgas pils, kas atrodas pilsētas teritorijā, netālu no Zoo stacijas rajona.

Šarlotenburga (Šarlotes pils) atbilst visiem klasiskajiem romantiskas sapņu pils kritērijiem. Pils 17. gadsimta nogalē būvēta tālaika ievērojamākajai Berlīnes dāmai kūrfirsta Frīdriha III sievai Sofijai Šarlotei kā viņas vasaras rezidence. Pils arhitektūrā un interjerā arī mūsdienās dominē 17.-18. gadsimta krāšņā pievilcība. Ieejot pilī, jūs redzēsiet gan zeltā mirdzošu svinību zāli, gan porcelāna kabinetu, gan senus, slavenus mākslas darbus, turklāt ap pili plešas plašs angļu stila parks. Vien jāļaujas iztēlei, un Šarlotenburgas pils aizvedīs jūs burvīgā ceļojumā vairākus gadsimtus senā pagātnē.

Šarlotenburga mūsdienās kļuvusi arī par Berlīnes rajona nosaukumu. Turklāt šo rajonu atzīst par vienu no prestižākajiem un elegantākajiem pilsētā.

Savukārt ceļotājiem, kas vēlas sastapties ar nesenāku pagātni un ar pētnieka skatu analizēt Berlīnes identitāti, jādodas uz Berlīnes dienvidaustrumu rajonu Treptovu, kur Šprē upes kreisajā jeb austrumu krastā atrodas East Side Galery (Austrumkrasta galerija). Tur pilsētvidē saglabāts kilometru garš Berlīnes mūra fragments, kuru apgleznojuši vairāk nekā simts mākslinieki no visas pasaules, tā radot nudien savdabīgu mākslas darbu. (Kad 1961. gadā uzbūvēja Berlīnes mūri, viens no tā laika Rietumberlīnes politiķiem esot sacījis: Berlīne izdzīvos, un šis apgalvojums piepildījās. 30 gadus vēlāk, 1991. gadā Berlīne tika oficiāli pasludināta par apvienotās Vācijas galvaspilsētu). Arī unikālā East Side Galery spilgti apliecina mūsdienu Berlīnei raksturīgo vitalitāti – ieguldot neatlaidīgu darbu un radošas idejas, pelēkā, drūmā pagātne ir pārvērsta par krāsainu un atraktīvu šodienu.

Magda Riekstiņa

---