Nekāras upes plašajos vīna laukos

Vācijas dienvidos tuvojas vīnogu novākšanas un vīna svētku laiks, arī  nelielajā vīna audzētāju pilsētiņā Besigheimā, kas atrodas pavisam netālu no Štutgartes, pie Enzas un Nekāras upes satekas. Abas upes veido plašu senleju ar augstiem krastiem un nogāzēm, kur terasveidīgi iekārtoti nepārredzami vīna lauki. Ik pa dažiem kilometriem jaukas, senas pilsētiņas, vīnkopju ciemi. Visapkārt vilinoši smaržo saulē sakarsušās vīnogas… Šis ir stāsts par Besigheimas un citu Dienvidvācijas Nekāras novada vīna audzētāju pilsētiņu un ciemu burvību, kas atkārtojas gads no gada.

Ir nedēļas nogale. Besigheimas tirgus laukumā vērojama liela ļaužu drūzma. Uz tautas mūzikas un vīna svētkiem sabraukuši viesi no plašās apkārtnes. Uz estrādes cits pēc cita spēlē tautas spēlmaņu orķestri, un senajā vīna pārstrādes telpā novietoti daudzi vīnstīgām pušķoti stendi ar dažādu gadu gājuma vīniem mucās un pudelēs. Nelielās glāzēs tiek liets izvēlētais vīns un turpat, sēžot pie gariem galdiem, to var nogaršot. Es paņemu vienā biķerītī Elsengarten Riesling 1990, otrā — Schwarzriesling 1990. Pirmais viegli dzeltens pussausais baltvīns ar jauku medus un ābolu aromātu, otrais samtaini tumšs ar aveņu un kazenāju ogu smaržu. Laukuma malās saslietas teltis, kur pārdod ceptus cāļus, desiņas, cepeša gabaliņus, rasolus, kā arī kafiju, kūkas, saldas maizītes. Viesi sēž pie garajiem galdiem, mielojas un klausās muzikantus. Visapkārt valda liela jautrība.

Ietilpīgie vīna pagrabi Kēsberga pakalnā

Besigheimai kaimiņos trīs kilometru attālumā atrodas Hesigheimas pilsētiņa. Tur plašajās nogāzēs iekopti lieli vīna lauki — līdz pat Felsengartenas klintīm. Gludi asfalta ceļi starp vīna dārziem aicina uz pastaigām. Precīzās rindās aug dažādu šķirņu vīna koki, pilni ar jau gatavu ogu ķekariem. Dažām šķirnēm ķekari ļoti lieli, ogas tumšas un aromātiskas. Klimats Nekāras novadā ļoti piemērots vīna kultūrām, jo augsne sastāv no irdena gliemežvāku kaļķakmens un apvidus ir saulains, ar daudzām nogāzēm dienvidpusē. Augsnes ieži saulē sasilst un naktī šo siltumu nodod vīnakoku saknēm. Novadā audzē ap 12 — 14 vīnogu šķirņu, puse no tām — tumšās, galvenokārt 'Trollinger', 'Spätburgunder', 'Lemberger', 'Clevner', 'Schwarzriesling'. No zaļgano ogu šķirnēm audzē — 'Kerner', 'Müller', 'Silvaner', 'Riesling'. Vīna audzētāji apvienoti kooperatīvos, un gandrīz katrā ciematā izveidots savs ogu pārstrādāšanas centrs. Parasti ražu ievāc, kad ogas pilnīgi nogatavojušās un satur pēc iespējas lielāku cukura daudzumu. Jo saulaināks rudens, jo saldākas ogas. Bieži vien ražas ievākšana sākas ap 25. septembri, bet, ja sola vēl saulainas dienas, tad nogaida. Ražas dienās vīna laukos aicina palīgos visus radus un draugus, pat tūristiem tiek dota iespēja piedalīties. Par paveikto darbu iedod pāris vīna pudeles un gardas pusdienas un vakariņas pie kopējā galda.

Novāktos vīna ķekarus liek nelielos kurvjos, kurus iztukšo tādās kā pusmucās. Tikko tās pilnas, tā ved lejā uz vīna spiestuvi tūlītējai pārstrādei. Izspiesto sulu kopā ar mizām pārlej lielās tērauda cisternās, kur tūlīt sākas rūgšanas process, jo mizas satur dabīgo raugu. Mizas piešķir vīnam arī krāsu un aromātu. Pēc zināma laika sulu atdala no mizām, filtrē un jaunais vīns rūgst vēl pāris dienas, līdz viss cukurs pārvērties alkoholā. Tad vīnu salej ozolkoka mucās un novieto vēsos pagrabos. Kad vīns nogatavojies, to sapilda pudelēs un uzglabā vēl kādus gadus vēsā un tumšā pagrabā. Nekāras novada vīni savu gatavību iegūst 2 — 3 gadu laikā, bet izcili labus, saldākus vīnus gatavina vēl ilgāk.

Hesigheimas vīna kooperatīva lielajos pagrabos vienmēr glabājas ap 1,5 līdz 2 miljoniem vīna pudeļu, kā arī mucu vīns 0,5 miljoni litru apmērā. Plašie vīna pagrabi izveidoti Kēsberga pakalna nogāzē, kur vienmērīgā +12° temperatūra ļoti piemērota vīna uzglabāšanai. Šādā vēsumā vīns lēnām nogatavojas un iegūst visas savas labās īpašības. Novada vīni ir gardi, samērā viegli, aromātiski un tos patērē galvenokārt turpat uz vietas. Starp citu, ļoti gards ir novada speciālais vīns — Spätherbst, ko iegūst no tumšajām ogām. Svaigi spiesto vīnogu sulu kopā ar mizām raudzē 6 — 8 stundas un tad filtrē. Šajā īsajā rūgšanas laikā vīnogu sula gūst nelielu iekrāsojumu, bet raudzēšanu turpina, līdz sasniegts vēlamais alkohola daudzums — parasti 9 — 10%. Gatavais vīns ir viegli sārts vai oranžā krāsā, pussalds, ar maigu ogu garšu. Ļoti iecienīts kā aperitīvs vai pārrunu vīns. Šādā pašā veidā tūlīt pēc sulas izspiešanas, atdalot no tās mizas, no tumšajām ogām iegūst arī baltvīnus. Tomēr vislabākos baltvīnus dara no gaišajām, zaļganajām ogām, ļaujot mizām ilgi palikt rūgstošajā sulā.

Glāze sarkanvīna saldam miegam

Mazs dīzeļvilciens aizvizina līdz Gundelsheimai — jaukai, romantiskai pilsētiņai ar senlaicīgiem namiņiem un šaurām ieliņām.

Pilsētas ziemeļu galā uz klinšu pakalna paceļas viduslaiku vācu ordeņa pils — Horneka, kuru apjož biezi mūri ar torņiem. Pils pārbūvēta un restaurēta. Tagad tur iekārtota vecļaužu mītne. No pils logiem paveras skaists skats uz apkārtējiem vīna laukiem, Nekāras upes plašo ieleju. Upes pretējā krastā uz augstas nogāzes redzama otra sena ordeņa pils — Gutenberga, kas celta 1538. gadā. Hornekas pilī vecajiem ļaudīm tiek sniegta lieliska aprūpe. Katru vakaru visiem iemītniekiem piedāvā mazu biķerīti ar gardu vietējo sarkanvīnu. Vīns nomierina prātu, dod labu miegu un naktī pilī valda pilnīgs miers.

Tuvējā Mišaelisberga kalna terasēs kultivē galvenokārt tumšās 'Spätburgunder' vīnogas. Pirms doties atpakaļ uz Besigheimu, iegriežos Gundelsheimas kafejnīcas "Scholl" dārzā, kur nobaudu glāzi izcila vietējā vīna Gundelsheimas Himmelreich. Vīns tik gards, samtaini maigs, ka nopērku vienu pudeli līdzņemšanai.

Vīnogu šķirnes no visas pasaules

Braucot ar vilcienu caur Heilbronu, var nokļūt vīna audzētāju pilsētiņā Veinsbergā. Visapkārt plešas lēzeni pakalni ar diviem diezgan augstiem vīna kalniem — Burgbergu un Šemelsbergu. Kur vien veras acs — visur vīna lauki. Ap pakalniem vijas nelieli gludi asfaltēti pievedceļi un stāvās nogāzes, terases nostiprinātas ar akmens plākšņu mūriem. Visur var staigāt un vērot jaukās apkārtnes ainavas. Tālāk uz austrumiem paceļas zilganie Alba kalnāji. Kādā dienvidu nogāzē aptuveni 100 rindās iestādītas daudz dažādas vīna koku šķirnes, kuras savāktas no visas pasaules. Katras rindas galā — plāksnītes ar paskaidrojumiem par augu izcelsmi, ogu īpašībām utt. Aug gan pavisam tumšas ogas, pat melnas, gan sarkanas, dzeltenas un zaļas. Kāda vācu ģimene ievāc ražu — 'Blauer Burgunder' ogas.

Savukārt Besigheimas kaimiņos — Mundelsheimā šodien novāc zaļganās 'Weißriesling' ogas, kuras ir pilnīgi gatavas. Visur rosās daudz cilvēku, ceļu malās mazi traktori, piekabes, toveri ar vīnogām. No 'Weißriesling' ogām iegūst labākos vācu baltvīnus. Starp citu, labākie vīni padevās 1989., 1990. un 1991. gadā. Parasti vīnkopju ģimenei pieder ap 0,5 — 2 hektāri lieli dārzi, kurus apkopj pašu spēkiem. Ražu nodod kooperatīvos. Diena padevusies karsta un ik pa laikam jāmeklē ēna aiz lielajiem vīnogulājiem.

Pienākusi kārtējā nedēļas nogale. Šoreiz lielie vīna svētki notiek Hesigheimas pilsētiņā. No piedāvātajiem dažnedažādajiem vīniem izvēlos vienu glāzi Spätburgunder Weißherbst un Traminer Auslese. Abi 1990. gada — pirmais izcili gards, gaiši sārts un smaržīgs, otrais — no atlasītām pārgatavām ogām, viegli salds un saulesdzeltens baltvīns. Vīna glāzes paturu kā suvenīrus.

Laimons Niedre

"Lauku Avīze"