Latvieši raduši upes saukt par māmuļām un dēvēt tās sieviešu vārdos, bet vācieši savai likteņupei Reinai devuši vīriešu dzimtes vārdu der Rhein un dēvē to par tēvu. Kaut arī pati Reinas izteka meklējama Šveicē un jūru tā sasniedz jau Nīderlandes teritorijā, tā visos laikos bijusi vācu tautas mīļākā upe un nozīmīgākais ūdensceļš.
Gadu simteņos Reinas, kā arī tās pieteku Mozeles un Mainas krastos atradušās
cilvēku apmetnes, daudzas no tām kļuvušas par pilsētām ar pasaules slavu un
nozīmi.
Ievērojami ir gan rūpnieciskie rajoni Darmštates tuvumā, gan šarmantā modes pilsēta Diseldorfa, gan romiešu lielpilsēta, kura pasaulei deva smaržūdeni, - Ķelnes ūdeni, kura patiesā marka tiek ražota vienīgi Ķelnē un vienīgi ar nosaukumu 4711 un , protams arī kādreizējā dalītās Vācijas VFR daļas galvaspilsēta Bonna, taču tūristus visvairāk piesaista reģions, kur Reina tiekas ar Mozeli un Mainu.
Debesskrāpji un ābolu vīns
Šī reģiona metropole nenoliedzami ir Frankfurte pie Mainas Vācijas finanšu
centrs, viens no nozīmīgākajiem satiksmes mezgliem ar Vācijas lielāko lidostu.
Mūsdienu Frankfurte pazīstama arī ar daudzajām grāmatu un žurnālu izdevniecībām,
augstceltnēm, no kurām slavenākā ir 1990. gadā uzceltā Eiropas augstākā biroju
ēka, 256 m augstais Messeturm un ar slavenajām starptautiskajām izstādēm
mesēm, taču arī senatnes un romantiskas gaisotnes cienītājiem Frankfurte ir
tikpat interesanta kā baņķieriem un veikalniekiem.
Gandrīz vai katrs Frankfurtes viesis dodas apmeklēt namu, kur 1749. gadā dzimis un bērnības gadus pavadījis dižākais vācu dzejnieks Johans Volfgangs Gēte. Frankfurte ir bagāta muzejiem, taču iespējams vienkārši paklaiņot pa Roemerberg ieliņām, kas veido vecpilsētas kodolu, vai arī pa metālā kalto gājēju tiltu doties uz Sachsenhausen (nekāda sakara ar Berlīnes tuvumā pastāvējušo koncentrācijas nometni), kur ir īstā vieta, lai kādā no daudzajiem krodziņiem nobaudītu slaveno Frankfurtes ābolu vīnu.
Veikalu un iepirkšanās drūzmas cienītājiem gan būs jāmeklē cita vieta. Tā ir Zeil iepirkšanās centru zona pilsētas centrā.
Vācu stūris
Tuvāku iepazīšanos ar Reinu ieteicams veikt upes pašā romantiskākajā posmā.
Par labu starta vietu kalpo Koblenca pilsēta, kura atrodas Reinas un Mozeles
upju satekā, un ir viens no galvenajiem reģiona tūrisma centriem. Savulaik
pilsētu dibināja romieši, vēlāk tā kļuva par varenu Vācu impērijas cietoksni.
Franču okupācijas laikā 18./19. gs. mijā papildus pilsētas varenībai uzplauka
arī tās skaistums, un to sāka dēvēt par mazo Parīzi.
Reti kurš Vācijas apceļotājs nav saskāries ar firmas Baedeckers izdotajiem ceļvežiem. Lai gan mūsdienās firmas centrāles atrodas citviet, tieši Koblenca bija pilsēta, kur Karls Bedekers 19. gs. sākumā veidoja savu firmu un kur tā pastāvēja gandrīz piecdesmit gadus.
Pati slavenākā vieta Koblencā ir tā sauktais Vācu stūris vieta kur Mozele ieplūst Reinā. Kādreizējo ķeizara Vilhelma pieminekli pēc II pasaules kara atjaunoja tikai 1993. gadā, taču visus pēckara gadus līdz pat Vācijas atkalapvienošanai 1990.g. pieminekļa postaments kalpoja par sava veida Vācijas vienotības simbolu.
Upju tēvs
Esam pieraduši, ka upju nosaukumos lietoti sieviešu dzimtes vārdi, tāpat esam
latviskojuši arī Reinu. Ja mums ir Daugava māmuļa, tad Reina vāciešiem ir
tēvs.
Neskatoties uz to, ka Reinai ir milzu nozīme Vācijas un tās kaimiņzemju transportā un saimniecībā, mums Reina interesē kā Vācijas romantiskākā upe, kura kopā ar ieleju rada neaizmirstamas ainavas un kuras katrs līkums, klints vai pils ir teiku, nostāstu un vēsturisku notikumu apvīts.
Vispazīstamākā ir teika par Loreleju, daiļu jaunavu gariem, zeltainiem matiem, kura sēdēja uz Reinas visskaistākā loka visaugstākās klints un ar savu skanīgo un skaisto dziesmu tā aizrāva kuģiniekus, ka tie novērsās no kuģa vadīšanas, uztriecās augstajām klintīm un aizgāja bojā. Šai teikai dzejnieks Heinrihs Heine veltījis vienu no vācu literatūras slavenākajiem dzejoļiem Lorelei, kuru ar nosaukumu Laura Rainis atdzejojis arī latviešu valodā.
Kopš seniem laikiem Reina bijusi svarīgs tirdzniecības, transporta un pat kara ceļš, ko senatnē sargāja neskaitāmi cietokšņi, kuri izvietojās upes krastos. Daļu no tiem laika zobs un kari pārvērtuši drupās, citos atrodamas viesnīcas vai muzeji, citi pārvērsti par dzīvojamām telpām.
Satiksme uz Reinas ir dzīva, gandrīz kā uz autobāņa. Sastrēgumus par laimi gan nenākas novērot, taču lielais kuģu daudzums var nodarīt kaitējumu upes ekoloģijai. Tam tiek sekots ļoti nopietni. Savulaik neprātīga rūpniecības attīstība upes krastos gandrīz vai padarīja Reinu par mirušu upi. Laimīgā kārtā mainījās cilvēku domāšana un attieksme, un pēdējā brīdī tika uzsākta upes glābšana. Vairāku gadu desmitu laikā tika gan uzstādītas attīrīšanas iekārtas, gan pārveidota ražošana upes krastos, un nu jau varam saukt Reinu par tīru upi.
Reinas rizlings un citi
Reinas ieleja ir viens no Vācijas ražīgākajiem un slavenākajiem vīnkopības
reģioniem. Saules gaisma vīnogas apspīd kā no debesīm, tā arī atstarojoties upē,
taču ņemot vērā to, ka vidējā gaisa temperatūra ir zemāka nekā reģionos, kuri
atrodas vairāk uz dienvidiem, īpaši labi še padodas sausie vīni, no kuriem
slavenākais ir rizlings.
Reinas krastos atrodas neskaitāmas vīndaru saimniecības, taču lielākais vīnkopības centrs ir Rūdesheimas pilsētiņa, kurā atrodami arī daudzi omulīgi krodziņi, kuros nobaudīt vietējo vīndaru sasniegumus. Gadījumā, ja rodas padziļināta interese par vīnogām, vīnu un tā tapšanu, iespējams piedalīties kādā no vīndaru saimniecību rīkotajām vīna degustācijām, kuras paši vācieši sauc par vīna provēm.
Studentu pilsēta
Bez vīna provēm un brauciena pa Reinu apkārtējais reģions pazīstams ar vēl daudzām skaistām un pasaulslavenām vietām.
Kā viena no tām nenoliedzami minama Heidelberga. Interesanta ar to, ka savulaik bijusi Pfalcas kūrfirstu rezidence, bet īpaši jau kā viena no Vācijas slavenākajām universitātes pilsētām.
Lai iepazītu Kūrfirstu rezidenci, jādodas augšup stāvajā Nekāras upes kraujā. Visdrīzāk, ka varenās pilsdrupas esam pamanījuši jau no vecpilsētas, Nekāras upes krasta vai slavenā Vecā Nekāras tilta, kurš kā vēstures piemineklis mūsdienās atvērts vienīgi kājāmgājējiem, taču pils varenību apjaušam, tikai nonākuši augšā un apskatījuši gan karos un ugunsgrēkos bojā gājušās pils drupas, gan arī saglabājušās un atjaunotās pils daļas. Tūristu interesi allaž raisa Lielā muca, kas darināta 1751. gadā un kuras tilpums ir 221 000 litru. Savulaik muca bijusi pa tiešo savienota ar pils lielo zāli. No pils terasēm paveras burvīgi skati gan uz Nekāras pretējo krastu, kur atrodas gleznainā Filozofu taka, gan uz vecpilsētu, kuras centrā atrodas 1711. gadā dibinātās universitātes vēsturiskie korpusi.
Ja mūsdienās universitāte izvietota daudzviet pilsētā un atsevišķas tās daļas
veido pat veselas studentu pilsētiņas, tad Heidelbergas apmeklētāji parasti
vairāk interesējas par universitātes vēsturisko daļu. Vecajā universitātes
korpusā var apmeklēt universitātes muzeju, kā arī grezno, seno universitātes
aulu. Bez šīs, tā saucamās parādes daļas saglabājušās arī kādas telpas, kuras
liecina, ka studentu dzīve visos laikos bijusi saistīta ar jautrību un uzdzīvi.
Tas ir kādreizējais universitātes karceris, kurā studenti varēja nonākt par
dažādiem pārkāpumiem, kuru skaitā noteikti nebija nesekmība. Pavadot karcerī
paredzēto laiku, ieslodzītie bieži vien pa dienu tika sūtīti apmeklēt
lekcijas. Par studentu dzīvi atgādina arī Studentu bučas baltsarkanos
papīrīšos ietītas šokolādes, kuras jau vairāk nekā simt gadu ražo un savā
veikaliņā pārdod kāda Heidelbergas saldumu firma.
Skaistuma un romantikas skavās
Netālu no Heidelbergas atrodas reģiona lielākā sparģeļu audzētāju pilsētiņa Švecingena. Tūristu pieplūdumam pilsētiņai gan jāpateicas nevis sparģeļiem, bet gan kūrfirstu vasaras rezidences pilij, kura celta 18. gs. un kuras 40 istabās aplūkojami tālaika iedzīves jaukumi. Unikāls ir pils 78 ha lielais parks, kurš veidots gan brīvajā angļu ainavu parku stilā, gan arī kā regulārais franču parks, taču pašas pārsteidzošākās ir parka celtnes. Te atrodas unikāls rokoko stilā celts teātris, mākslīgs romiešu akvedukts, mākslīga mošeja, pilsdrupas, templis un vēl daudz kas cits, kas liek Švecingenas pils parku ierindot pasaules skaistāko un interesantāko parku saraksta pašā augšdaļā.
Muzeji un galerijas
Ir cilvēki, kuri ceļojumos vairās no muzeju apmeklējumiem, ir tādi, kuri
cenšas to darīt katrā brīvā brīdī, taču ir muzeji, kuri, šķiet, interesē visus.
Tāds noteikti ir Tehnikas muzejs Zinsheimā. Domājams, arī cilvēki, kurus nemaz
tik ļoti neinteresē auto, radio, vai kāda cita tehnikas sasnieguma vēsture,
varēs papriecēt acis ar gadu desmitu gaitā mainīgajām to formām, vai arī
izbaudīt Concorde vai TU-144 lidmašīnu patiesos apmērus to tiešā
tuvumā.
Dodoties mājup, iespējams apmeklēt Drēzdeni, pilsētu, kas galvenokārt saista ar mākslas galerijām, kur iespējams apbrīnot gan pasaulslavenus vecmeistaru darbus, gan iepazīt nosacīti jauno 20. gs. mākslu. Drēzdenē varam patiesi novērtēt to, kādas pūles cilvēkiem nācies ieguldīt, lai atjaunotu savu pilsētu, ko pirms gandrīz 60 gadiem pilnībā nopostīja angļu un amerikāņu aviācija
Pēc iepazīšanās ar Reinu, Frankfurti un apkārtējo reģionu nākas kārtējo reizi apbrīnot Vācijas daudzveidību un atzīt, ka lai valsti labāk iepazītu, ieteicams, traucoties kāda tāla galamērķa virzienā, biežāk nogriezties no vienmuļā autobāņa, lai apskatītu visu to interesanto, kam nezinot vienkārši pabraucam garām.
Artis Švedrēvics