Ko izgudro cilvēks, ko daba
Nimas pilsētas akvedukts un Pilāta kāpa Atlantijas okeāna krastā pie Arkasonas ir vieni no emocionāli tveramākajiem un saprotamākajiem tūrisma objektiem Dienvidfrancijā, turklāt atrodas uz skaistas dabas fona. Akvedukts ir liecība cilvēka prāta spējām vēl pirms gandrīz 2000 gadiem, savukārt Pilāta kāpa ir dabas darinājums un kārtējo reizi apliecina, cik mēs, cilvēki, esam niecīgi tās priekšā, stāsta rīdzinieks RIHARDS PĒTERSONS.
Akvedukts
Akvedukts tulkojumā no latīņu valodas nozīmē "vadīt ūdeni", faktiski tas ir ūdensvads, bet šajā gadījumā kāds! Nima kādreiz bija Romas impērijas pilsēta un romieši, kā zināms, bija pazīstami ar savu ķermeņa kultūru. Lai savu ķermeni turētu kārtībā, galvenais priekšnoteikums ir tīrs ūdens. Lai to dabūtu, 100 gadus pēc Kristus dzimšanas romieši nolēma uzbūvēt 50 kilometrus garu akveduktu no tuvējiem kalniem. Romieši bija savam laikam ļoti spēcīgi inženiertehniskos risinājumos viņi bija tie, kas izgudroja arkveida konstrukcijas, kas šobrīd ļoti labi redzams trīsstāvīgajā konstrukcijā pāri upei pie Nimas. Ūdens tecēja no kalniem, kuru tur no avotiem un sniega uzkrāja speciālos rezervuāros. Lai sistēma darbotos un ūdens vispār tecētu, bija jānodrošina nepārtraukts kritums šajā gadījumā tas bija 34 centimetri uz kilometru. Diennakts laikā pilsēta saņēma 20 000 m3 ūdens, kas plūda pa slēgtu, no kaļķakmens bluķiem (dažu svars ir līdz pat sešām tonnām) izveidotu kanālu, kas pārsvarā virzījās pa zemi un tikai nepieciešamās vietās tika pacelts uz tiltiem, kā tas ir pie Nimas.
Nimas akvedukta tilta augstums ir 49 metri, garums 275 metri, apakšstāvs veidots no sešām arkām, vidusstāvs no 11, augšstāvs no 35. Arkas būvēja, no lieliem akmeņiem iztēšot ķīļus, kurus vienkārši lika kopā. Principā tie varēja turēties kopā paši no sava svara, bet drošības labad tos vēl sastiprināja kopā ar metāla stieņiem.
Daži citi mazāki akvedukti, kas celti dažādos laikos, Francijā, bet jo sevišķi Spānijā, darbojas joprojām. Nimas akvedukts nav to vidū to ir aizstājušas modernākas ūdens apgādes iekārtas, taču tas ir slavens kā lielākā šāda veida romiešu celtne, arī trīsstāvu tilts pār upi ar savu diženumu neatstāj vienaldzīgu tā pirmais stāvs joprojām kalpo kā gājēju tilts.
Ir daudz mītu par to, kā pirms 2000 gadiem to visu varēja dabūt gatavu, taču fakti un saglabājušās liecības apliecina, ka pamatā bijusi tīrā mehānika: svira, trīsis, ripa, ko jau pazina senie ēģiptieši. Ne jau pārdabiskiem spēkiem vai miljoniem vergu jāpateicas par grandiozajām celtnēm. Visa pamatā bija racionāla inženieru doma. Jā, protams, romieši fizisku darbu nestrādāja, to darīja barbari, no viņiem personiski atkarīgie cilvēki, man negribētos teikt vergi, ar ko mēs parasti saprotam melnādainos ļaudis cukurniedru plantācijās. Vergi Romas impērijā bija plašāks jēdziens, daudzi no viņiem bija ar labu izglītību, par darbu saņēma samaksu, dažkārt viņus palaida pavisam brīvībā, turklāt bija vergi, kuriem pašiem bija savi vergi...
Pilāta kāpa
Savukārt Pilāta kāpa Atlantijas okeāna krastā ir tīrs dabas darbs. Vēl 19. gadsimtā tās augstums bijis tikai 30 metru, bet nu jau tas sasniedzis 114 metrus, bet garums trīs kilometrus, turklāt tā ik gadus pārvietojas par četriem metriem. Atlantijas okeāna krastam ir raksturīgas klintis ar nelielām granšainām strēlēm to ielokos, bet Pilāta kāpa ir no tīras smilts, kurā stieg kājas. Uz kāpu no sauszemes puses ved trepes. Daudzi tūristi pa tām uzkāpj un turpat kāpas augšā arī paliek sauļojoties, jo pa irdenajām smiltīm līdz okeānam nokļūt nav nemaz tik viegli. Astoņus kilometrus no Pilāta kāpas atrodas Arkasona mūsu Jūrmalai līdzīga kūrortpilsēta ar nelielām villām un atpūtnieku mājām vidusšķirai. Bagātnieki dzīvo vairāk uz dienvidiem, Biaricā un citviet.
Artis Drēziņš
"Lauku Avīze"