|
Gribam mēs to vai ne, bet vasara pamazām sāk griezties uz otru pusi, tuvojas rudens ar visām no tā izrietošajām sekām. Ja ir pietiekami daudz laika un līdzekļu, vasaru var pagarināt, piemēram, kā to pērnruden izdarīja rīdziniece LAURA STORE. Viņa kopā ar vēl 12 ceļotājiem no Latvijas aizlidoja uz tālo Okeānijas valsti Jaunzēlandi, kur pavadīja mēnesi. Katram no braucējiem šis prieks izmaksāja ap Ls 1100.
Kad no pelēkā Latvijas rudens ielidojām Jaunzēlandes pilsētā Oklendā, tur ieraudzījām tik krāšņu pavasari, ka aiz sajūsmas tā kā mazliet nojukām ložņājām pa visādiem puķu krūmiem un kokiem, priecājāmies kā bērni, bet vietējie visā šajā krāsainībā pamazām gatavojās Ziemassvētku svinībām, stāsta Laura Store. Grupas vadītājs kuldīdznieks Igo jau Latvijā bija sīki saplānojis ceļojuma maršrutu atlika tikai noīrēt divus busiņus un doties ceļā. Savukārt man bija jāuzņemas pavāres lomu problēmu nebija, jo pārtikas cenas tur ir apmēram Latvijas līmenī vai pat zemākās, tikai tomāti dārgāki, jo tos Jaunzēlandē ieved no Austrālijas. Daudz dažādu Latvijā nepazīstami zivju un augļu, arī it kā tie paši pazīstamie kivi, bet zeltaini un ar tik brīnumainu garšu, ka uz šeit nopērkamajiem kivi vairs nevaru paskatīties...
Galvenais mūsu intereses objekts bija Jaunzēlandes neparastā daba. Ģeologs Gatis pirmo divu nedēļu laikā bija piefiksējis 94 tikai šajā valstī sastopamas unikālas ģeoloģiskas un cita veida dabas parādības un tālāk vairs neskaitīja. Aplūkojām abas lielākās valsts salās: Dienvidsalu, Ziemeļsalu, kā arī Stjuarta un Elvas salas. Ik pa brīdim gribējās iesaukties: laipni lūgti ellē! Bet tūliņ, tiesa, jau likās kā paradīzē... Jaunzēlande ir seismiski ļoti aktīva, daudzviet kaut kas burbuļo, šņāc, izgaro, caurumi, no kuriem kūp dūmi. Smējāmies, ka šeit ir ideāla vieta, kur atbrīvoties no nevēlamiem biznesa partneriem. Bet, ja nopietni, Jaunzēlandē tik tiešam pazūd tūristi: tur, ja reiz stāv brīdinājuma zīme, tad varbūt atšķirībā no daudzām citām vietām uz pasaules , tā tiešam arī ir jāievēro, citādāk vari izkūpēt gaisā, pat tavus kauliņus neviens neatradīs! Vide ir ļoti mainīga neviens skaidri nezina, kas rīt var notikt, piemēram, kāds vulkāna izvirdums vai zemestrīce, kā rezultātā viens dabas veidojums pazūd, bet cits rodas no jauna.
Geizeru un karsto avotu darbība vērojama arī pilsētās. Tvaiki un dūmi laužas cauri bruģim un asfaltam un neviens tur neko nevar izdarīt. Šausmīgi, bet tur kapos ierīkoti skursteņi, ar kuriem no pazemes cenšas izvadīt gāzes. Bet vietējie stāsta, ka vienalga kādu laiku pēc mirušā apglabāšanas kapos var saost gruzdošu miesu. Apakšzemes siltumam ir arī sava pozitīvā loma, jo ar to apsilda namus. Ne visos kempingos, kuros apmetāmies, varēja tā vienkārši gulēt uz zemes: bija jāliek kaut kas apakšā, jo zeme bija pa karstu. Daudzviet bija ierīkotas dabiskās plītis vienkārši caurumi zemē ar vāku. Notīri kartupeļus, ieliec maisiņā, iekar caurumā, vāku virsū un pēc brīža kartupeļi ir izvārījušies. Līdzīgi var sautēt arī gaļu un dārzeņus kā tādos "Zepter" katlos.
Milfordsaunda ir vieta, ko Jaunzēlandē noteikti jāapmeklē katram tūristam. Mani tā nošokēja visvairāk. Tas ir kanjons pie okeāna, kurā līst 360 dienas gadā. No stāvām klintīm lejup veļas ūdenskritumi, bet tiem pretī drāžas spēcīgs okeāna vējš, kas sāk ar to cīnīties, sit atpakaļ vai novirza sānis. Īsta stihiju cīņa! Ik pa laikam atskan tādi kā sprādzieni, dārdoņa, ūdenskritumi lokās kā čūskas, ūdens te krīt uz leju, te atkal ceļas augšup, bet mākoņi iekārušies klinšu galos un netiek projām. Pa kanjonu braucām ar kuģīti, kas nemitīgajā ūdens un vēja cīņā drebēja kā apšu lapa, bet mēs, neraugoties uz nerimstošu dušu, nespējām atraut acis no iespaidīgā skata.
Vēl viens no Jaunzēlandes brīnumiem ir Pankūku kalni Hokitiki. Pankūkas savā krastā radījis Klusais okeāns, ar savu ūdens spēku no plakaniskiem dolomīta slāņiem veidojot visdažādākās klintis. Ūdens tās pamazām grauž, tāpēc klintis ir mainīgas. Savukārt Moreaki ir viena no nedaudzajām vietām pasaulē, kur atrodami akmeņi, kas atgādina apaļas bumbas, tādas kā pārakmeņojušās milzu dinozauru olas, kuru vidū ir zaļi spīdīga cieta viela. Akmeņu izcelsme vēl līdz galam nav skaidra. Pēc vienas no versijām akmeņus apaļus padarījis vulkāns, tos nemitīgi viļājot kā klimpas un pie reizes to iekšpusē iespiežot gāzi. Virszemē šie akmeņi nokļūstot izvirdumu laikā un kā zirņi sabirst okeāna liedagā.
Neaprakstāma ir karstās upes Vaimanangu ielejas krāsainība, kuru veido ūdensaugi un dažādie minerāli, kas izplūst virszemē. Tur veidojas terases, kuras pagātnē bija vēl dižākas pirms simts gadiem tur izvirda pasaules vēsturē lielākais zināmākais geizers, kura augstums bija 500 metri. Vulkānu un zemestrīču rezultātā terases krietni vien pajuka. Bet ar to Jaunzēlandē jārēķinās: ģeotermiskās izmaiņas notiek nepārtraukti. Šajā valstī laiks it kā rit ātrāk, cilvēks savā mūžā redz, kā pārmainās vide, un tāpēc neviļus vismaz man bija jāaizdomājas: cik visas materiālās lietas tomēr ir laicīgas un pārejošas.
Apmeklējām arī Tongariro nacionālo parku, kurā atrodas trīs aktīvi vulkāni Ruapehu, Tongario un Ngauruhoe, pa kuru pakājēm var arī paklejot. Izdzisuša vulkāna krāterī atrodas 606 km2 lielais Taupo ezers, kas radies pirms 25 tūkstošiem gadu pēc viena no pasaulē lielākajiem vulkāna izvirdumiem. Toreiz gaisā pacēlās ap 900 km3 pelnu, kuri salu pārklāja vairāku desmitu metru biezumā.
Vēl Vaitomo kalnu upju tumšo velvju spīdošo tārpiņu gaismas rotaļas, dzeltenacu pingvīni, albatrosi, roņi, kas rej kā suņi un mēģina iekost katram, kurš ielīdis viņu teritorijā, nelidojošās un cilvēkiem ēst prasošās savvaļas vistas muskuļainām kājām, milzu kokpardes un kauri koki, lietus meži, džungļi, kalni, ledāji... Iespaidu tik daudz, ka grūti pat uzskaitīt. Jebkurā gadījumā, ja gribat redzēt pasauli neparastu un mainīgu, dodieties uz Jaunzēlandi. Laipni lūgti ellē!
Artis Drēziņš
"Lauku Avīze"
Pie kartes
Jaunzēlande.
Britu Sadraudzības valsts.
269 000 km2.
3,8 miljoni iedzīvotāju (88% eiropiešu izcelsmes, 12 % maori un polinēzieši).
Valoda: angļu un maoru.
Galvaspilsēta: Velingtona (345 000 iedzīvotāju).
|
