VISPASAULES IMPRO CEĻOTĀJU SALIDOJUMS NOSLĒDZIES

Mēs lidojām, lidojām, lidojām un beidzot salidojām. Braucām arī ar autobusiem un džipiem, peldējām ar kuģiem, prāmjiem un fellukiem, plostojām ar plostiem, kāpām augstu kalnos, līdām dziļi alās – vārdu sakot: bijām ļoti lai-mī-gi, bet tomēr atgriezāmies tur, kur vislabāk – MĀJĀS.

Šai starptautiskajā salidojumā Ķīpsalas izstāžu hallē piedalījās tūristi no Jaunzēlandes un Kuka salām, Dienvidāfrikas un vēl dažām Āfrikas zemēm, Amazones džungļiem un Naskas kalnu plato, Tuviem, Tāliem un Vidējiem Austrumiem, smilšainās Ēģiptes un sniegotās Lapzemes, no visas Eiropas (atgriezās pat visi tūristi no Īrijas) un dažiem Krievijas pagastiem (citi gan atgriezās ar novēlošanos), no Malienas un Čangalienas arī. Ļoti, ļoti daudzi tūristi, grupu vadītāji, šoferīši. Daudzi Impro darbinieki un viesi no Izraēlas, Portugāles, Igaunijas uc. smukām zemēm.

Salidojušie tūristi gan ieradās ļoti “zolīdi” ģērbušies, nu gluži kā uz ballīti – ar groziņiem, kulītēm un citiem labumiem. Tā īsti pēc tūristiem izskatījās vienīgi viesu sagaidītāji – krāsaini, raibi ar mugursomām un čemodāniem. Kamēr viesi sameklēja savu vietu autobusā (atvainojiet pie galdiņiem), iepazinās ar piedāvātajām atrakcijām, balvām, kuras varēja laimēt momentloterijā. Kamēr apskatīja jau labi zināmo fotokonkursu: Pasaule Impro ceļotāju acīm un pasākuma “jaunumā” – Impro gidu goda dēlī sameklēja savu mīļoto gidu, veco–labo skolotāju, senneredzēto klasesbiedru un uzrakstīja tiem kvēlu jūtu pilnu vēstuli, kurā aicināja arī pie sava galdiņa. Tikmēr uz skatuves klusi un nemanāmi muzicēja akustisko instrumentu grupa MALAMUKS. Cerams, ka laicīgi “salidojušie” varēja gan papļāpāt, gan samainīties ar bildītēm, gan, saņēmuši “karsto” jauno IMPRO KATALOGU 2008, saplānot visu nākošā gada dzīvi. Kopā ar Nilu Īli un ritma grupu AFROAMBIENT varēja iekustināt gurnus, iešūpot krūtis un vēderus (kas nu kuram bija), jeb vienkārši papriecāties. Tiem, kas “atlidoja” jau, kad “vējš bija iepūtis burās”, nācās atgūt nokavēto pie galdiem un mesties ar visiem kopā pirmajā jautrības vilnī – labajā cunami, kas saucās IMPROVĪZES apvienotais gidu, šoferu, darbinieku vokālais un deju ansamblis. Tiem nu bija apnicis pa šiem gadiem tikai vokalizēt un šogad IMPROVĪZE izpaudās arī dažādu tautu deju soļos un kopā ar savu skolotāju Andi, mēģināja tos iemācīt arī citiem salidojuma dalībniekiem. Dažiem sanāca ļoti, dažiem ne tik. Gan uz skatuves, gan zem tās. Bet tas jau nebija galvenais. Galvenāks bija prieks, aplausi un līdzi darbošanās.

To neprātīgo viesuli no skatuves nomainīja siltās un maigās DAILES (teātra)VĪRU dvesmas. Tauta izmainījās un atplauka. (Kāds Salavecītis apvaicājās savai Sniegbaltītei, vai tā neesot ap... uz ko saņēma dvesmainu: “Antonio, es vienkārši kūstu.”) Harijs, Juris, abi Andžas, Varis, Petjka un deputāts Juris uzrāva tādu sāpi un smeldzi, ka salvetes uz galdiem aptrūkās. Bet tad vecie LABIE TIPIŅI atkal salika visu pa plauktiņiem un sagrieza pamatīgā, trakulīgā deju vērpetē. Daži (tikai) gan sūkstījās, ka cik ta’ var to Fredi, Zirgu un Norču baudīt, bet citi (daudzi) teicās, ka dažas vecas zināmas lietas ir labākas par “dziedi ar zvaigzni”. Arī mūsu Geidānu Andžs un Matušu Viļus esot faināki par viņējo.

Lai salidojums būtu vēl respektējamāks, bija uzaicināti arī labākie ceļotāju vadātāji no APVEDCEĻA. Te nu visi bija vienisprātis, šis priekšnesums bijis īstenās IMPRO tradīcijās: apkārtceļš vienmēr interesantāks par to, kas maršrutā taisni nosprausts. Redzēt var vairāk, arī gidam kas jauns paveras un ne vienmēr dikti daudz tiek nokavēts. APVEDCEĻŠ esot pareizākais ceļš uz “gaišo nākotni” un tumšo aliņu. Starp citu, kāds esot teicis, ka IMPRO salidojumam ir daudz kas kopējs ar bavāriešu OKTOBERFESTU, tikai lielās alus krūkas esot iztrūkušas. Varbūt tas tad ar’ varētu būt mūsu nākošais ceļamērķis?

Ogles mūsu dzelzs rumakam piebēra ROMIROS. Īstajā laikā un par labākajām cenām. Zināms jau, ka labākā degviela nenāk no Donbasa, bet gan no Andalūzijas. Te varētu pastrīdēties absolut un finlandia cienītāji, bet patiesie IMPRO fani, zina, ka debesīs var nokļūt arī ar autobusu, ka’ tik labie šoferīši pie stūres. Tos, kurus nenopļāva ne flamenko, ne seviljanas, ne fandango, sakarsuši, iesvīduši, bet laimīgi, varēja uzgavilēt Kalniņu dzimtas meistarībai un tiešām pašam AUTOBUSAM DEBESĪS.

Bet “arī tas vēl nav nekas, notiek lietas trakākas” – Pits Andersons un AMERICAN DREAM apliecināja, ka “karalis nav miris” un tauta ka, rokenrolu vēl kāds Latvijā māk uzdejot.

Karaokes labāko dziedātāju meistarība sita pušu vienu otru skatuves liel-vecmeisteru. Bet FOTO un VIDEO konkursa uzvarētāji balvas varēs saņem 15.12 Jaunmoku pilī, kurp viņus aizvizinās labāko Ceļojumu un Salidojumu organizētāji IMPRO CEĻOJUMI.

Arī es tur biju; ēdu, dzēru, pār ūsām tecēja, bet tika arī vēderiņā – kā jau gardēdim Igoriņam pienākas.

P.S. Salidojuma vizuālu atainojumu meklējiet mūsu FOTOGALERIJĀ.