Andris Kolbergs
Divpadsmito mēnesi gaidot

Tam Kungam nevajadzētu būt pārāk iedomīgam par savas produkcijas kvalitāti. Pat Radības Kronis nav pilnībā izdevies. Vienpadsmit mēnešus gadā tas kā veselīgi domājoša būtne cenšas padarīt savu dzīvi līdzenāku par ēvelētu dēli – baksta kantorī datora pogas, stāv aiz letes, mēģinot eskimosiem iesmērēt ledusskapjus, projektē debesskrāpjus vai dzen sienā naglas, bet divpadsmitajā mēnesī veselais saprāts viņu pamet. Radības Kronis bez kādas vajadzības rāpjas klinšainos kalnos, kur krītot ne viens vien jau ir sasitis ribas, lai no Siguldas nokļūtu Limbažos, laižas pa gaisu uzpūšamā balonā, kaut gan ar velosipēdu tiktu ātrāk, ērtāk un drošāk, vai plikām kājām vazājas pa tuksneša karstajām smiltīm, kur viņam nekas nav pazudis un kur arī neko citam izkritušu nav lielu cerību atrast.

Divpadsmitajam mēnesim tuvojoties, Radības Kronis kļūst nervozs, jo jāpieņem ekonomiski pamatots lēmums, uz kuru pusi šogad skriet, ko ķert. Manā ģimenē galvenokārt strīdas par transporta līdzekļu izvēli – braukt ar savu automašīnu vai ekskursiju autobusu. Agrāk es iestājos par automašīnu – brīvs cilvēks, ja gribi, stūrē, ja negribi, guli nost. Nauda makā, mēle mutē, karte uz ceļgaliem, ceļvedis padusē – aiziet! Diemžēl man nācās uzzināt, ka automašīnu motori mēdz dārgi niķoties, kane vienmēr tevi gaida cerētās saklātās gultas un, neskatoties uz ceļvežiem un prospektiem, patiesībātu šoseju vien redzi. Kad pēc gadiem es to pašuceļa posmu veicu ar tūristu autobusu, atklājās, ka iepriekšējā reizē interesantākās četras piektdaļas man neredzētas bija paskrējušas garām. Neej ar profesionāliem ekskursiju vadītājiem ne skrieties, ne gudrībām mēroties, kaut tev vairāki ceļveži būtu padusē! Protams, nakts ekskursiju autobusa sēdeklī ir mokoša, taču gluži tik traki kā zobārsta krēslā nav, bet pārējās priekšrocības visā ceļojuma garumā tās ar uzviju atsver.

Par to, ka divpadsmitais mēnesis būs arī šogad, nešaubās pat kreisās opozīcijas partijas. Par to, ka mēs tajā drāzīsimies meklēt piedzīvojumus, dēkas un punus, – arī šaubu nav. Tāpat kā šaubu nav, ka atgriezīsimies mājās, vēlreiz pārliecinājušies – pasaule ir lielāka, Latvija ir mīļāka un tik daudz skaistu sieviešu kā pie mums nekur citur nevar ieraudzīt.

Andris Kolbergs
2004