Valdis Atāls
Ceļš pasaulē ir ceļš pie sevis

Nu tu jau sniedzies līdz palodzei – nu tavas acis pasaulē iziet!
No klēpeņa līdz Dullā Daukas zinātkārei:
“Kas tur aiz apvāršņa?” – pamostas ilgas pasauli atrast!

Kad laulībā iestājas attiecību nogurums, pirmais, ko izdomā – pārbīdīt mēbeles, cerot, ka tādā veidā kļūs interesantāk dzīvot, taču, mainot saskaitāmos vietām, kā zināms, summa nemainās. Nākamais: ķer kādu ‘’pūsli’’, lai nopludinātos pa upi un pabūtu pirmatnējībā. Visbeidzot, kad apceļots Dzimtenes
perimetrs, iedur ar pirkstu pasaules kartē un, sakopojot visas savas ģeogrāfijas zināšanas, sāc apcerēt savu budžetu, jo izskatās, ka kājām tik tālu neaiziet! Nu fantāziju kaleidoskops ir galvā un sirds līksmo, zīmējot vēl neredzētas ainavas, kalnus un lejas, upes un fejas, līdz ieliek atkal sevi mierīgajā
pragmatisma rāmī ar jautājumu: ‘’Uz kurieni tad īsti doties?’’

Vēlāk izrādās, ka visa Eiropa ir tikpat sveša kā kaimiņi blakus trepjtelpā. Taču iesētās idejas jaušami dzen saknes sirdī kā nemiers, kas sāk krāt  finansiālo apspalvojumu iecerētam lidojumam.

Tikai pēc tālu zemju ceļiem tu saproti, ka Zeme ir mūsu mājas un visas tautas uz tās – mēs esam brāļi un māsas, ka nabadzība nenomāc draudzīgumu un mīlestību un ka pati skaistākā vieta uz Zemes ir tepat. Nav jāgaida rudens, lai tas izgrezno Latviju – tu pats to dari, jo tava sirds ir pilna pasaules krāsu un priecīgas pateicības savai Dzimtenei!

Nekas tā neatver acis un nepamodina sirdi uz dzimto zemi kā pasaulē redzētais un piedzīvotais! Tu esi to redzējis cilvēku sejās un klausījies viņu lepnumā par savu zemi. Lai arī daudzas valstis plosa karš un tu zini, ka turp nebrauksi, sirdī tu nojaut, ka neviena cilvēka mīlestību uz Dzimteni nevar nogalināt, bet, lai to zinātu, bija jāpārkāpj slieksnis un jādodas pasaulē pēc Dzimtenes un savu tuvāko mīlestības.

Tik dažādas valstis un tautas, bet Mīlestība ir viena, un Zeme ir viena! Visai kosmiskajai Realitātei nebūtu nozīmes, ja tā nebūtu radījusi Apziņu un Mīlestību, kas par viņu priecājas. Ceļodami mēs veicinām Mīlestības globalizāciju un saprotam, ka viss ir tā vērts, lai dzīvotu uz šīs Zemes – pat tuksnesis uzzied no Mīlestības skūpsta lūpu valguma!