Ir februāris. Tu izkāp no lidmašīnas, un tev elpu aizsit smaržīgs, ne ar ko nesalīdzināms dienvidu karstums. Tā ir Taizeme. Tā ir galvaspilsēta Bangkoka, dēvēta gan par Eņģeļu pilsētu, gan par Austrumu Venēciju – tās kanālu sistēmas dēļ. Tie savieno pilsētas kvartālus ar Čaopraijas upi. Ko var aplūkot Bangkokā? Pilnīgi visu. Pili – Grand Palace –, kur dzīvojuši Taizemes karaļi, Smaragda Budas templi, peldošo tirgu, kur tiek piedāvāts itin viss, sākot no augļiem un svaigi spiestām sulām un beidzot ar jūras veltēm. Visu var pagatavot uz vietas, klausoties taizemiešu muzikālās valodas treļļos.
Bet mēs dodamies tālāk – uz dienvidiem, kur Siāmas līča krastā atrodas mūsu viesnīca. Mēs zinām, ka tā būs mūsu mazās paradīzes vieta, ko divas nedēļas sauksim par mājām. Tur būs balta koraļļu smilšu pludmale ar nelielu tirdziņu, kur pirksim tikko pagatavotas garneles un krabjus, peldēsimies dzidrajā, gaiši zilajā ūdenī, dosimies ceļojumos uz salām. Tā būs mūsu prieka un smaidu paradīze, kur uz katra soļa ir fantastiskie masāžas saloni, kas atveseļo un uzmundrina, tā būs paradīze, kur tu vari baudīt gan sauli, gan neuzbāzīgo taizemiešu labvēlīgo attieksmi. Un ziloņi! Tie ir tik laipni, cēli un skaisti! Mēs to visu pazīstam, jo ciemojamies Taizemē jau trešo reizi. Un gribam atgriezties vēl un vēl.
Kaut kas īpašs ir Taizemes virtuve. Rīsi ir galvenais produkts šajā virtuvē. Kad esam kādā vietējā restorāniņā, taizemiete mums saka: “Ghin kao!” Tas nozīmē – laiks ēst rīsus. Protams, ar piedevām – ar dārzeņiem, zivīm vai gaļu. Dārzeņi – kukurūza, baklažāni, kāposti, sīpoli, pupiņas, lotosa sakne, dažādi redīsi. Augļi – ananasi, līčijas, mangostāni, laimi, guava, apelsīni, mandarīni, rambutāns...
Un kur tad vēl garšvielas! Tā kā Taizeme ir viena no lielākajām čilli piparu ražotājām pasaulē, virtuve nav iedomājama bez šīs ņiprās garšvielas. Tāpat Taizemes virtuve neiztiek bez ķiplokiem, kas ir daudz asāki par mūsējiem – ziemeļu – ķiplokiem. Taizemieši neaizmirst arī citronzāli, ko pievieno zupām un karijiem.
Taizemiešu virtuves pamatgaršas ir salds, sāļš, skābs un ass. Sāļo garšu iegūst no fermentētas zivs, no austeru mērces, gaišās sojas mērces, no sālītām plūmēm. Skābumu – no laima sulas, saldumu – no kokosriekstu vai palmu cukura, no saldi konservētiem ķiplokiem.
Ļoti garšīga ir Taizeme. Gan ēdienu, gan dabas, gan cilvēku ziņā. Mēs sapērkamies garšvielas un dodamies atpakaļ uz Latviju. Un mēs domājam, burvīgās svešatnes ceļojuma nogurdināti, domājam un domājam. Jo katru reizi tas ir kā ceļojums pašam sevī, lai saprastu, cik tomēr skaista ir mūsu Latvija.
Elita Veidemane