Cilvēks ceļo triju iemeslu dēļ: lai sakārtotu savu seksuālo dzīvi, lai tiktu
vaļā no parādu jūga un lai meklētu nemirstību. Vislabāk ceļošana palīdz otrajā gadījumā, visizplatītākais iemesls ir pirmais,
visvairāk dvēseles sāpju sagādā trešais.
Protams, ieraudzījuši šo uzskaitījumu, daudzi iebildīs, ka šie trīs nebūt nav
galvenie iemesli, kas kādu pamudina ceļot. Visvairāk iebildumu izpelnīsies apgalvojums, ka izplatītākais ceļošanas iemesls būtu
seksuālās dzīves sakārtošana, jo seksa badu nu gan mūsdienās virtuālā realitāte piedāvājot remdēt vēl labāk nekā virtuāli
izceļoties pa jebkuru pasaules vietu. Kāds sakars ar seksu, viņi vaicās, var būt kalnu tūristam tajā brīdī, kad viņš karājas striķī virs
bezdibeņa, nirējam haizivju pilnā dienvidu jūrā vai safari medniekam, kas satiekas aci pret aci ar lauvu vai kādu citu no Āfrikas big
fi ve zvēriem?
Vistiešākais. Minētie gadījumi pat nav īsti attiecināmi uz ceļošanu, tā tur
ir tikai neapejams komponents, lai panāktu seksuālās dzīves atmodināšanu ar dažādu briesmu palīdzību, jo Latvijā nav ne augstu
kalnu, ne haizivju jūrā, ne pārlieku bīstamu plēsēju mežos. Kalnos kāpēju, nirēju un mednieku loģika ir vienkārša un skarba ja
es tagad palikšu dzīvs un man pēc tam neatgriezīsies seksuālās spējas, nekas cits neatliks, kā iet pie ārsta. Šī ir pārāk intīma
lieta, lai varētu veikt statistiski ticamus pētījumus, taču tas, ka lauvastiesa šo dēkaiņu ir vīrieši (sievietes viņi mēdz ņemt līdzi tikai tad,
ja vēlas uz karstām pēdām pārbaudīt metodes efektivitāti), ļauj diezgan droši secināt, ka viņiem ir problēmas ar potenci, jo vienīgie
īstie varoņdarbi, ko vīrietis patiešām vēlas veikt, ir tie, kas tiek veikti gultā visu pārējo viņš dara tikai tad, ja mīlas lietās kaut kas nav
kārtībā. Tā kā arī mūsdienās vīriešiem joprojām atzīties ārstam savas potences problēmās ir grūtāk nekā riskēt ar dzīvību, viņi izvēlas šādu
sevis pamodināšanas veidu. Kā jau teikts, šis noteikti nav efektīvākais veids, atskaitot tos gadījumus, kad vaina slēpjas sievietē, kura
spēj atmaigt tikai pret tādu vīrieti, kurš viņas dēļ ir riskējis ar dzīvību. Visos pārējos gadījumos labāk tomēr iet pie ārsta.
Daudz izplatītāki nekā tieša riskēšana ar dzīvību ir mēģinājumi sakārtot savu
intīmo dzīvi ar sekstūrisma palīdzību. Diemžēl risks te bieži vien ir vēl lielāks nekā ārēji ekstrēmajā ceļošanā, bet iespējamais
efekts drīzāk būs negatīvs, ja vien jums neizdosies izveidot intīmas attiecības ar grupas vadītāju, jo šie cilvēki zina visus ceļošanas plusus un
mīnusus, tāpēc nemaz nestājas attiecībās, kurās nav paredzams abpusējs gandarījums. Visos pārējos gadījumos iznākums parasti ir slimība,
krimināllieta vai līdzšinējo stabilo attiecību izjukšana.
Ceļošana ar mērķi izvairīties no parādiem bija izplatītākais ceļošanas
iemesls pirmsinterneta laikmetā, kad pasauli vēl nebija pārklājis globālais tīkls, kas ļauj jebkurā kaut cik svarīgā vietā pārbaudīt tavu
identitāti. Tāpēc mūsdienās, lai gan vēlme izvairīties no parādu atmaksas ir augusi, ceļošanu kā šīs problēmas atrisināšanas līdzekli izvēlas
vispirms tie, kurus nebaida par nelegālu uzturēšanos un strādāšanu, dokumentu viltošanu un citām attiecīgajā valstī neatļautām
darbībām paredzētais sods. Stingri ņemot, tam, kurš ceļā dodas ar mērķi tikt vaļā no parādiem, nāksies ceļojumā izbaudīt to pašu, ko izjuta
senie ceļotāji dažādas neparedzamas situācijas un briesmas.
Tieši tās arī ceļojumu dara neaizmirstamu, protams, ja vien esi ticis ar tām
galā. Turklāt, lai cik bīstama parādniekam būtu ceļošana, cita ceļa tikt vaļā no parādiem parasti nemaz nav. Iespēja izvairīties no
parādu piedzinējiem pastāv, ja jau reiz Ahilejs nespēja noķert bruņurupuci, kurš kustas daudz lēnāk nekā parādos nokļuvis cilvēks, tātad
šādā ceļojumā spēsit arī apskatīt šo to no apkārtnes ainavām.
Nopietnākais apgrūtinājums, ja vien jums neizdosies nomainīt identitāti, var
būt šāda ceļojuma ilgums to parasti nākas darīt tikmēr, kamēr jūsu valstī vai reģionā mainās sabiedriski politiskā iekārta un vecos
parādus anulē.
Trešais ceļošanas iemesls ir nemirstības meklējumi.
Protams, ik pa laikam gadās dzirdēt vēl daudzus citus ceļošanas iemeslus,
sākot no bailēm par naudas iespējamo devalvāciju un mūsu tālo senču klejošanas un vākšanas instinktu turpināšanos mūsdienu
cilvēkā un beidzot ar cilvēka zemapziņas tieksmi izaicināt likteni (pie šīs ceļotāju grupas tiek pieskaitīti vispirms tie vīrieši, kas
sadzērušies ālējas lidmašīnās) un vēlmi pārliecināties, vai tiešām vieta, kurā viņš dzimis un audzis, ir labākā pasaulē.
Taču visi šie iemesli ir nebūtiski. Atskaitot pirmos divus sākumā nosauktos
ar seksu un parādiem saistītos ceļošanas iemeslus, kad izvēlēties ceļošanu spiež svarīgi iekšēji vai ārēji faktori, vēl ir tikai
viens nopietns iemesls nemirstības alkas.
Var vaicāt kāpēc cilvēkam nemirstība? Galu galā gan bērnībā, gan jaunībā,
gan brieduma gados un vecumā ir pietiekami daudz ne tikai prieka, bet arī smagu brīžu un vilšanās, lai cilvēkam
negribētos tam visam vēlreiz iet cauri. Kas tad ir tas, kas viņam liedz mūža galā mierīgi vērt acis ciet?
Atbilde ir tikai viena: dabas skaistums. Tas pats, kurš spēj būt
neatkārtojams un neaptverams gan rasas pilē, gan zvaigžņotās debesīs. To cilvēks būtu gatavs vērot bezgalīgi, tikmēr, kamēr vien daba
pastāv. Tāpēc viņš no laika gala ir meklējis vietu, kurā varētu būt paslēpta nemirstība. Un, šajos meklējumos izceļojies krustām šķērsām,
joprojām nav to atradis ne Himalajos, ne okeāna dzelmēs, ne seno civilizāciju svētvietās, ne kur citur, tāpēc nerimsies ceļot tikmēr, kamēr
nebūs nemirstību atradis. Vārdu sakot, cilvēks ceļos vienmēr.
