Botsvāna atrodas Āfrikas Dienvidu daļā, teritoriali liela valsts, bet cilvēku mazapdzīvota. Tās teritorija ir 9 reizes lielāka kā Latvijā, bet iedzīvotāju skaits nedaudz mazāks, nepilni 2 miljoni. Šī kļuva nu jau par 60 valsti ko laimējies acīm vērot un jāsaka ka Botsvāna bija izcila, labākā dzīvnieku vērošana, kādu nācies Āfrikā piedzīvot....redzot plēsīgus un bīstamus dzīvniekus turpat degungalā. Turklāt labākais ka Botsvānas nacionālajiem parkiem neliek žogus apkārt līdzīgi kā Dienvidāfrikā un Kenijā...dzīvnieki te brīvi klīst un bieži iziet no parka teritorijas, tāpēc viesnīcā pie parka bija visur brīdinājumi lai uzmanās no krokodīliem, begemotiem un ziļoņiem kas regulāri ieklīst viesnīcas teritorijā. Nu šī ir īstā Āfika kuru meklēju....nesamaitāta...tāda kāda Āfrika ir manos priekštatos.
Botsvānā mans mērķis bija Čobes nacionālais parks, labākā vieta valstī kur vērot dzīvniekus un parks, kas lepojas ar vienu no lielākajām dzīvnieku koncentrācijām Melnajā kontinentā.
Bet vislielākais parka lepnums ir ziloņi. Čobes nacionālajā parkā atrodas lielākā ziloņu populācija uz planētas...to te ir ap 120000!!! Skaitļi varbūt neko neizsaka, bet salīdzinājumam - parks ir 4 reizes lielāks par Ventspils rajonu, bet ziloņu te ir 8 reizes vairāk, tātad Čobē ziloņu ir divas reizes vairāk kā cilvēku Ventspils rajonā!!! Un to ir 20 reizes vairāk uz vienu kvadrātmetru kā slavenajā Krīgera NP (Dienvidāfrikā) un 80 reizes vairāk kā Serengeti NP (Tanzānijā). Tāpēc Čobē nav jautājums vai laimēsies ziloni redzēt, jautājums ir cik desmitus ziloņu sanāks redzēt.
Turklāt jebkur valstī var ziloņus redzēt, tie mēdz ieklīst viesnīcās, pilsētās, šķērso ceļus ārpus parku teritorijas...tie iet kur grib, tie ir pilnīgi brīvi un tie ir patiesie Botsvānas valdnieki, mašīnai krustot ceļus ar ziloņu baru, nevalda labās rokas priekšrocības princips...šie giganti neapstājas un neviena ceļu nedod...mašīnai ir jāpiesargās un jādod ceļš, jo pretējā gadījumā Botsvānas valdnieki mašīnu var smagi apskādēt.
Bez ziloņiem šis parks ir slavens arī ar lauvām un citiem plēsējiem. Tā kā Dienvidāfrikā neveicās ar lauvām nekādi un ne Pilanesburgas, ne Krīgera parkā neredzēju tās, tikai Zimbabvē, tad ar lielām cerībām gaidīju randiņu ar ''zvēru karali'' un tās attaisnojas...
Un protams parkā ir arī prāvi zirafju, zebru, antilopju u.c. bari...te ir visi Āfrikas slavenie dzīvnieki, izņemtot degunradzi.
Pirmo pēcpusdienu pavadīju izbraucot ar laiviņu pa Čobes upi, kas dod citu rakursu un ļauj vairāk ar ūdeni saistītos dzīvniekus vērot (kā bildē var redzēt, ziloņu man te netrūka)
Āfrikas zilonis ir lielākais sauszemes dzīvnieks pasaulē. Tas ir jūtami lielāks kā Āzijas zilonis, kura gabarīti ir mazāki, ausis arī un ilkņu nav. Ziloņi iedalās vēl sīkāk, un tā Āfrikas zilonim ir vairākas apakšsugas. Čobes NP apdzīvo Kalahari zilonis, kas ir lielākais zilonis no visām sugām, ists gigants, kur tēviņi sasniedz pat 6,5 tonnas (!!!) Varens skats kad ieraugi ziloņu tēviņu, un te bilde sanāca iemūžināt veselu grupu vecpuišu tēviņu, no kuriem viens izrādīja zināmu neapmierinātību ar džipa klātbūtni, bet neuzbruka...aizskrēja visiem pārējiem līdzi. Vareni. Tāds milzis turpat pie džipa!!!
Šie Kalahari ziloņi ir gatavās ēšanas mašīnas. Tie dienas laikā apēd 250 kg!!!! un tā kā to barība ir zāle un lapas, tad grūti aptvert kā viņi tik daudz var apēst.
Krokodīls sauļojās Čobes upes krastā.
Nīlzirgi (jeb Begemoti), to te arī netrūka. Lielākā daļa plunčājas Čobes upē, bet citi bija krastā iznākuši vai pat tālāk no upes devušies ēdienu meklēt.
Hippo pie ČOBES upes
Monitor lizard kirzaka...sasniedz 2 metru garumu....un lielāka kirzaka, uzreiz pēc slavenā un plēsīgā Komodo varāna
Lilac-breasted roller viens no skaistākajiem Botsvānas putniem.
Āfrikas zivju ērglis, izcils mednieks ar fenomenālu redzi un medības spējām
Paviāns (Babuīns) veldzējas ar upes ūdeni
Paviānu pusdienlaiks
Āfrikas bifelis (Cape Buffalo) arī līdzīgi kā daudzi dzīvnieki meklē ēdienu iespēju veldzēties Čobes upē
Un protams izbrauciena laikā sanāca redzēt čupām ar ziloņiem...gan krastā...
gan ūdenī...
...gan iegrimušus upes zālienā...
...un pat peldot pa Čobes upi. Neticami bet šie 6 tonnas smagie milži pat māk peldēt.
Kalahari ziloņi iegrimuši upes zālienā, kas ir viens no pamatēdieniem
Ziloņu mazulis krastā
Čobes upe pirms saulrieta.
Begemoti relaksējas saulrieta laikā
Čobes upe un hippo saulrieta laikā. Saulriets bija viena no laivas brauciena kulminācijām.
Šajā dienā saulriets bija satriecoši skaists...grūti salīdzināt ar saulrietiem pludmalēs, jo tas ir mazliet savādāk, bet ši noteikti bija viens no skaistākajiem ko biju redzējis...debesis kluva dzeltenas un tad sarkanas, bet lielā saule spilgtā dzeltena krāsa lēnām norietēja. Turklāt tas viss uz upes, ar atspīdumu un lielu Āfrikas savvanas koku, pie kura blakus saule norietēja pie apvāršņa....fantastiski skaisti, perfekts ĀFRIKAS SAULRIETS. Vienīgi baterija kamerai izlādējās un saulrietu īsti nesanāca safotografēt...tas paliks laikam tikai manās atmiņās.
Pēc saulrieta
Nakošā dienā agrā rīta stundā devos safari braucienā ar džipu, vēl dziļāk parkā iekšā.
Pirmais no pārsteidzošajiem skatiem šajā dienā bija kāds paviāns, kurš piegāja pie ziloņa ''kūkām'', sāka tās ķidāt un ēst...fui...un pēc tam ar savu sūdaino muti lien pie ''sievas'' bučoties.. :)
Par šo pašu tēmu tūlīt jau bija nākošais atgadījums. iebraucām pie kārtējās Pumbu (kārpu cūku) kompānijas. Veroju tās ēdot un tad viena atstiepa pēcpusi un saka kārtot mazās darīšanas (varbūt arī lielās, īsti neieskatījos), tad uzreiz pieskrēja cita kārpu cūka un saka to visu ar degunu rušināt un nezinu varbūt arī ēst...katrā gadījuma, skats bija dīvains, viens čurā, otra tajā pašā laika dzer vai osta...nu jā cūka ir un paliek cūka.
Bildē pa vidu var redzēt peļķīti, to īsto brīdi nenoķēru, jo kamēr izdomāju ka jābildē un sagatavoju kameru, tā šī jau beidza kārtot savas darīšanas un tas neparastais skats bija nokavēts.
Impala, viena no populārākajām antilopēm ĀFRIKĀ, kuru arī bieži uz šķīvja liek ne tikai visi Āfrikas plēsēji, bet arī cilvēki. Garšīga. Nav tik sīksta kā citas antilopes.
Impalas izceļas ar saviem harēmiem. Barā ir pat 100 antilopes un uz visu baru ir viens tēviņš, kas mēģina savas mātītes pieskatīt un aizstāvēt no citiem tēviņiem.
Viens no rīta safari labākajiem skatiem bija milzīgs bifeļu bars, kas devās uz upi veldzēt slāpes. To jau pamanījām pa gabalu, kad rendžers norādīja uz putekļu mākoni kas pacēlās tālumā. Aptuveni 300 Āfrikas bifeļi devās uz upi un mēs iekļuvām tieši starp tiem... Bifelis ir viens no Āfrikas Lielā piecinieka pārstāvjiem, kurā ietilpst lauva, zilonis, leopards, degunradzis un bifelis, 5 bīstamākie sauszemes dzīvnieki un lielākās mednieku trofejas. No britu koloniālajiem laikiem Lielais iecinieks ir nonācis līdz mūsdienām un tagad tūristiem tā ir lielā trofeja, ar kameru nomedīt visus piecus varenos Āfrikas dzīvniekus.
Bifeļi pie Čobes upes
Skatījos un bildēju bifeļus kad pēkšņi rendžers iesaucās ka netālu manīti Wild dogs jeb Painted dogs (savvaļas jeb krāsotie suņi, jeb hiēnsuņi kā viņus Latvijā bieži sauc), viens no retākajiem un grūtāk sastopamajiem dzīvniekiem, kuri daudzos nacionālajos parkos Āfrikā ir izmiruši. Rendžers spieda gāzi grīdā un traucāmies lielā ātrumu uz vietu kur Wild dogs ir manīti. Bingo. Lielais ķēriens. Wild dogs bija nomedījuši impalu un tieši mielojās ar to, plosīdami to no visām pusēm. Jā tā ir īstā ĀFRIKA...mežonīga, bet valdzinoša.
Tie sāka skraidīt apkārt un pietuvojās ļoti tuvu džipam, ļaujot tos kārtīgi nopētīt un sabildēt. Citreiz dzīvniekus nesanāk tā sabildēt, piemēram arī ļoti retais African Wild cat ko redzēju neilgi pirms suņiem, parādījās uz mazu bridi un tad lielā ātrumā aizskrēja krūmos. Vēl viens lielais ieguvums to redzēt, jo tas ir ļoti ļoti rets....
African Wild dog remdē slāpes pēc maltītes.
Pēcpusdienas safari brauciens kas bija pēdējais Botsvānā bija labākais kāda nācies braukt. Te laimējās redzēt lauvas ļoti tuvu (no rīta arī redzēju kādas 15, bet tā no distance) un ziloņus arī ļoti tuvu...tā ka es ar lielu interesi tos vēroju, jo viens ir redzēt šo gigantu vairāku metru attāluma, bet redzēt to pie paša džipa, tik tuvu ka ja iztieptos tad varētu tam pieskarties bija kas ļoti iespaidīgs. Turklāt šim tēviņam piekļuvām ļoti tuvu un tam negāja mūsu klātbūtne pie sirds, tas sāka izdvest brīdinošas skaņas un sāka plivināt ar lielajām ausīm, kas ir signāls, ''tinies prom savādāk būs ziepes''....woooooowwww...kas par mirkli, ņemot vērā ka zilonis var sākt uzbrukt un mēs bijām pārāk tuvu, lai aizmuktu....atmiņas uz mūžu.
Mazie zilonēni ko sanāca čupām redzēt arī bija viena no šī safari kulminācijām....ļoti jauki viņi ir.
Ko tik es redzēju...arī divu ziloņu cīņu...patiesībā cīņa bija ļoti īsa, jo viens ātri guva virsroku pār otru ziloni, agresīvi taurēdams un ilkņus vicinot tas skrēja virsū otram un tas izdomāja ņemt kājas pār pleciem
Mazulis zīž pienu.
Jau atkal visur esošie begemoti, relaksējas upes ūdeņos.
Paviāna tēviņš sveicina tūristus :)
Viens no agresīvākajiem primātiem pasaulē, paviāns ir gaļēdājs un mēdz pat uzbrukt un karot ar tādu mednieku un spēcīgu dzīvnieku kā leopards.
Mazais paviāna mazulis
ŽIRAFE ieņēmusi savu ēšanas un dzeršanas pozu...nav viegli ar tik garām kājām
Marabu - viens no lielākajiem putniem, maitēdājs un mednieks, kas ēd arī putnus...tātad kanibāls.
Liela kudu antilopes mātīte (Greater Kudu) - viena no skaistākajām un lielākajām antilopēm. Tēviņiem ir ļoti lieli spirālveidīgi ragi.
Parkā ir daudz antilopes un tās arī redzēju čupām, paveicās arī redzēt ļoti, ļoti reto Sable Antelope, ko uzskata par skaistāko un graciozāko no visām. Bet pateicoties sliktajai gaismai (pēc saulrieta) bilde laba nesanāca.
Un te nu ir lielais notikums....pēc ~15 lauvām ko sanāca redzēt rīta safari, pēcpusdienā redzēju aptuveni tik pat vai varbūt pāris mazāk...bet visas ļoti tuvu...dažas pat nogāja gar pašu džipu, maksimums 1 metra attālumā un tās ir satriecošas sajūtas kad sēdi džipā bez logiem un durvīm un zvēru karaliene noiet gar pašu mašīnu un zini kas nekas neliedz viņai ielekt iekšā un tikt pie viegla medījuma un maltītes.
Un mazuļi....daudz daudz...mazie Simbas.
Šitā meitenīte bija īpaši jauka
Zvēru karaļa stāja
Mazuļi spēlējās...gan šie, gan divi ko vēlāk redzēju no cita praida (lauvas ģimenes)
Un Botsvānas ceļojums noslēdzās ar skaistu saulrietu...ne tik labu ka iepriekšējā dienā, bet pateicoties žirafu un ziloņu bariem tam piemita savs skaistums un fotogēniskums.
Ziloņu bars saulrieta laikā