Kalni, kalni un velreiz kalni. Tas ir Pakistānas lielākais magnēts un tai pat laikā noslēpums. Vienīgā valsts pasaulē, kurā atrodas 3 augstākās kalnu grēdas - Himalaji, Karakoruma un Hindukuša kalni, turklāt arī ceturtā augstākā grēda Pamira kalni Pakistānas teritorijai pieskaras. Pārsteigums vai ne? No 120 planētas augstākajām virsotnēm, vairāk kā puse atrodas šai mēdiju noķengātajā, bet patiesībā ceļotājiem ļoti draudzīgajā zemē.
Foto: leģendārais Nanga Parbat kalns, (8125 m vjl) - 9. augstākā virsotne uz mūsu planētas.
Tāpat lielākais ledāju tīkls ārpus poliem un planētas skaistākais ceļš - Karakoram Highway, kas vijās pa seno Zīda ceļu starp 7000 m un pat 8000 m augstām virsotnēm. Tas nespēj atstāt vienaldzīgu.
Foto: klasiskais un kolorītais Pakistāniešu smagais auto jeb ''leijerkaste uz riteņiem'' uz kalnu fona. Tie ir izkrāsoti un apgleznoti, ar koka durvīm un augšējās kuzavas gravējumiem....izdaiļoti ar kruzuļiem, spīguļiem, vējrādītājiem un lampiņām, kļūstot par vienu no šīs zemes uzskatāmākajiem simboliem.
Ja vēl tam visam piepluso klāt skaisto Hunzas ieleju, kur radusies leģenda par mistisko un utopisko Šangrilu, tad Pakistāna nudien ir Āzijas varenāko kalnu un kultūru krustceles ar tik daudz ko darīt un redzēt, ka mēnesis pat būtu pa maz lai iepazītos ar visu tās bagātību. Tas viss kopsolī ar faktu, ka varēšu būt viens no pirmajiem latviešiem kas sper kāju uz šīs zemes, bija liels vilinājums pēc piedzīvojumiem izslāpušam ceļotājam, kam neiet pie sirds kilometriem garās rindas pie Kolizeja Romā un balagānu kultūras šovi dažādos pasaules nostūros, kas domāti masu tūristu grupām.
Šī būs otrā galerija un saldais ēdiens visiem kalnu cienītājiem, jo Pakistānas kalni ir tie kas nespēj atstāt vienaldzīgu pat visprasīgāko ceļotāju. Himalaji, Karakoruma, Pamira un Hindukušs kalni, slavenā Hunzas ieleja, kur radās leģenda par Šangrilu, leģendārais Karakoram Highway ceļš, ko dēvē par 8 pasaules brīnumu, tas bija mana ceļojuma 2 daļā un nagla.
Turpinot tēmu par neparastajiem pakistāniešu upju šķērsošanas veidiem, japiezīmē noteikti ''iekārtie vanšu tiltiņi'', to šķērsošana sniedz neaizmirstamas sajūtas, īpaši vējainā dienā, kas tiltiņš kustās un šūpoja, padarot tā šķērsošanu par Indiana Džonsa cienīgu pasākumu. Tas nav nekāds dienvidu tilts....trosēs iekārti ir izretināti dēlīši, kuriem precīzi jātrāpa ar pēdu virsu...un lejā bango kalnu upes... Šis konkrētais ir Passu tilts..viens no garākajiem Pakistānā, kura garums pārsniedz 1 kilometru!!! Ej un ej un neredz galu...
Un te tiltiņš no putna lidojuma, tur pašā apakšā, maziņš, maziņš...
http://www.youtube.com/watch?v=8DPP3Ei9X_0
http://www.youtube.com/watch?v=xw9dS4_IxwA
http://www.youtube.com/watch?v=hrcQAFiZuDI
Beidzis ar Baltistānas reģionu es devos caur Indas upes kanjonu uz Hunzas ieleju un slaveno Karakoram Highway ceļu....
Foto: braucot caur visu upju mātes - Indas upes ieleju - kanjonu
Ainavas pa ceļas braucot caur Indas upes kanjonu
Ainavas pa ceļas braucot caur Indas upes kanjonu
Ainavas pa ceļas braucot caur Indas upes kanjonu
Ainavas pa ceļas braucot caur Indas upes kanjonu
Ainavas pa ceļas braucot caur Indas upes kanjonu
Ainavas pa ceļas braucot caur Indas upes kanjonu
Ainavas pa ceļas braucot caur Indas upes kanjonu
Un te nu viņš ir....iespējams iespaidīgākais ceļš uz mūsu planētas, kura būvniecība prasīja tik daudz ķīniešu un pakistāniešu dzīvības - Karakoram Highway. 1979. gadā tika radīts un 1986. gadā atklāts publikai inženierijas brīnums, ceļš kas vijas gar 4 augstākajām kalnu grēdām - Himalajiem, Karakoruma, Hindukušs un Pamira kalniem savienojot Pakistānu ar seno Zīda ceļa pilsētu Kašgaru, Ķīnā un sasniedzot savu augstāko virsotni uz Ķīnas-Pakistānas robežās - 4700 m augstās Khujarab Pass kalnu pārejas. Tā ir vieta kur kolorītās Pakistānas smagās mašīnas tie iemūžinātas fotogrāfijās uz kalnu fona
No Karakoram Higway var redzēt pat slaveno Nanga Parbat (foto) jeb Killer Mountain (Slepkavkalnu) - 9 augstāko planētas virsotni.
Tāpat gandrīz pie paša ceļa pienāk ledāji, vietām gaiši balti, bet vietām melni, ar tumšajām Karakoruma kalnu klintīm un pelniem nomaskēti.
Foto: ledājs tuvu pie Khujarab kalnu pārejas, pie kura ganās neskaitāmi jaku bari....
Starpība starp virsotnēm un ceļu ir graujoša. Šis kalnu ceļš vijas tikai 2000-2700 m augstumā virs jūras līmeņa (aptuveni 1000 m zemāk kā Mazajā Tibetā, Ziemeļindijā), bet virsotnes, gandrīz ceļa malā paceļas vairāk kā 7000 metru augstumā. Tik tuvu un viegli 7000 un 8000 m augstām virsotnēm reti kur var piekļūt.
Foto: Hunzas ielejas ikona - Rakaposhi kalns (7788 m vjl) turpat Karakoram Highway malā (ceļš atrodas 2200-2450 m augstumā)
Ainavas no slavenā Karakoram Highway ceļa
Ainavas no slavenā Karakoram Highway ceļa
Ainavas no slavenā Karakoram Highway ceļa
Ainavas no slavenā Karakoram Highway ceļa. Lai gan ceļš izved cauri vienām no iespaidīgākajām planētas kalnu ainavām, par Highway to ir amizanti nosaukt. Liela daļā seguma ir grants ceļš, jeb sliktas kvalitātes asfalts. Bet nu tāds tas ir uz šodienu, jo ķīnieši aktīvi ķērušies klāt lai ceļu uzlabotu, asfaltējot to, nostiprinot pret nogruvumiem un izbūvējot pat tuneļus. Plānot ka darbus beigs ar 2012 gada beigām un paātrinot pārvietošanos par to.
Karakoruma kalnu klinšu virsotnes....
Ainavas no slavenā Karakoram Highway ceļa - Rakapoši kalns (7788 m)
Karakoram Highway ved uz Hunzas ieleju - vietu kuru būtu jāredz visiem kas kādreiz sper kāju uz šīs zemes. Skaista ieleja, kuru no visām pusēm ieskauj seši vairāk kā 7000 metru augsti kalni un neskaitāmas 6000 m augstas virsotnes. Te paceļas tāda kā kalnu galerija, ar daudzām sniegotām virsotnēm, kur sniegs nenokūst nekad ,arī karstajās vasarās.
Tieši šajā noslēgtajā ielejā, Hiltons iedvesmojās radīt darbu ''Pēdējais Horizonts'' un leģendu par utopisku, harmonijas pārņemtu un noslēgtu ieleju, Paradīzi zemes virsū, kur cilvēki ir tikpat kā nemirstīgi un laimīgi - ŠANGRILU jeb Laimīgo zemi. Ielejā pateicoties īpašai diētai cilvēki dzīvoja neraksturīgi ilgi, viņs 1933 gadā sastapis 128 gadus vecu sievieti un 122 gadus vecu kungu, tieši šīs apdzīvotības dēļ radās iedvesma par cilvēku nemirstību.
Hunzas ielejas kalnu galerija - foto Rakapoši kalns (7788 m vjl), saullēkta stariem sasniedzot virsotni
Hunzas ielejas kalnu galerija - foto 6000 augstā Lady Finger virsotne (Dāmas pirksts) un Bubulimating kalns
Hunzas ielejas kalnu galerija - Diran kalns (7270 m vjl) saulrieta nokrāsās
Hunzas ielejas kalnu galerija - Destaghil Sar kalns (7885 m vjl)
Hunzas ielejas kalnu galerija - Spantik jeb Golden Peak kalns (7027 m vjl), kurš ieguvis nosaukumu pateicoties zeltainajai nokrāsai saulrieta laikā.
Hunzas ielejas kalnu galerija - Ultar Sar - viens no diviem Ultar kalniem, kas ieskauj Humzas ieleju. Ultar I (Ultar Sar) ir 7388 m augsts kalns, bet Ultar II (saukt arī par Boyohagur-Duanasir), 7329 m augsts.
Hunzas ielejas kalnu galerija - Lady Finger (Dāmas pirksts) virsotne
Īpaši maģiski ir saullēkti no Diukar ciematiņa, kas atrodas virs Hunzas ielejas centra - Karimabad (Baltit) pilsētiņas. No 2800 m augstā ciema, paveras iespaidīgi skati, saulei austot un pieskaroties virsotņu smailēm, pārējo ainavu atstājot tumsā.
Foto: Rakapoši grēda saulei austot
Spantik jeb Golden Peak kalnu grēdā saullēktā
Hunzas ieleja saulei austot.
Hunzas ielejas centrs Karimabad (vecais nosaukums Baltit), kura augstākajā punktā atrodas Baltit forts, bet par to grandiozi paceļas Ultar un Ultar II vairāk kā 7300 m augstās virsotnes.
Baltit forts ir Pakistānas kalnu iespaidīgākā karaļu rezidence. Te Hunzas karaļi valdīja pār visu apkārtni no 12. gs., kad forts tika uzcelts aizstājot veco Altit fortu, kas bija sākotnēja'rezidence no 10. gs.
No Baltit forta augšējās karaļu ložas-terases karalis varēja pārredzēt savu pavasti un Hunzas ieleju
Hunzas cilvēki ir leģendāri ar savu atvērtību, viesmīlību un draudzību, ne velti Hiltons te saskatīja pēdējo Paradīzi uz mūsu planētas. Uz tējām tiku aicināts daudzkārt, cilvēki fotografēties un aprunāties vēlējās un pat ciemos tiku aicināts, ko vienreiz arī izmantoju.
Lai gan modernais laikmets ar izplūdes gāzēm un citiem nelabvēlīgajiem apstākļiem, kā cigaretes, ir būtiski samazinājis Hunzas ielejas cilvēku dzīves ilgumu, tomēr neskatoties uz to visu, Hunzas ielejas cilvēki joprojām dzīvo ievērojami ilgāk kā jebkurā citā Pakistānas nostūrī, bet ne vairs pasaules mērogā. Vecākie sasniedz 80, 90 un 100 gadu slieksni, kas priekš šīs zemes vienalga ir ļoti daudz. Pakistānas ilgdzīvotības pamata bija īpaša diēta, dzēriens ko taisa no žāvētām aprikozēm, īpaša vietējā zupa, no backvīt graudiem taisītā maize-pankūkas celtas aprikožu eļļā un Hunzas ūdens - no aprikozēm un lācenēm gatavota kandža. Hunzas ieleja ir vienīgā vieta valstī kur viegli dabūt spirtoto dzērienu.
Foto: Altit ciema iedīvotāja, kaut ko sijā un pēc tam žāvē uz jumta.
Hunzas iedzīvotājiem dzīves tradīcijas gadsimtu gaitā mainījušas minimāli....joprojām roku darbs ir dzīves pamatvērtība.
Foto: Karimabad jeb Baltit ciematiņš, tipisks, miera pārņemts un laika aizmirsts, šauru ieliņu labirints, kalnos.
Altit forts, kas no 10-12. gs bija Hunzas karaļu rezidence. Tas uzbūvēts uz 300 m augstas klints, lai pārredzētu visu apkārtni. No klints lejā meta nodevējus un noziedzniekus.
Altit forts, kas no 10-12. gs bija Hunzas karaļu rezidence. Tas uzbūvēts uz 300 m augstas klints, lai pārredzētu visu apkārtni.
Skats no Altit forta uz Hunzas ieleju
Pēc Hunzas ielejas devos tālāk pa Karakoram Highway uz ziemeļiem uz Ķīnas pierobežu un Khujarab pass kalnu pāreju.
Līdz Karakoram Highway aprāvās un nonācu pie ezera, ko sauc par Attabad lake. 2010 gada janvārī, Karakoruma kalnos notika masīvs kalnu nobrukums, kas posma sabojāja ceļu un aizdambēja augšējās Hunzas upi. Rezultātā Hunzas augšējās ielejas viens posms applūda izveidojot, ļoti skaistu, fjordam līdzīgu ezeru, ar zaļganas nokrāsas ūdeni. Daži ciemi pagāja zem ūdens, tāpat ka paprāvs Karakoram Highway posms, kurš tagad jāveic pa ezeru ar laivu braucot, lai vēlāk atkal nonāktu pie ceļa un turpinātu braucienu. Ezera garums ir vairāk kā 20 km un atkarībā no gadalaika un nokrišņiem tā garums mainās.
Ķīnieši vēlas ezeru likvidēt, jo tas traucē tiem nogādāt savas preces uz Pakistānu un no Karači ostas tālāk pa pasauli...pagaidām vēl ezers ir savā vietā un tas būs žēl ka šis dabas tikko izveidotas objekts aizies nebūtība. Ceram, ka tomēr ķīnieši un pakistānieši ceļu spēs uzbūvēt gar ezeru, to nenosusinot.
Fjordam līdzīgais Attabad ezers, kas garenā formā vairāk kā 20 km stiepjas Karakoruma kalnos.
Fjordam līdzīgais Attabad ezers
Ezera galā ir miestiņš ar 3 mājām vārdā Passu. Šī ir viena no gleznainākajām Karakoram Highway vietām ar masīvām klintīm un kalniem, kas iegūs visdažādākos toņus, no tumši melnām klintīm līdz par oranžīgām.
Pakistānas kalnu ainavas pie Passu ciema un Karakoram highway.
Pakistānas kalnu ainavas pie Passu ciema un Karakoram highway.
Pie Passu atrodas arī garākais no iekārtajiem koka dēlīšu tiltiņiem Pakistānā...ceļā uz to un atceļā es ieguvu jaunu draugu, kam smejoties ar pavadoni iedevām vārdu - mutton shashlik (kazas šašliks). Tas protams melnais humors, jo kazlens bija nudien jauks un sabiedrisks...
Passu ledājs pie Karakoram Highway...šis ir balts, bet blakus esošais Ghulkin Glacier, melns, apsegts ar tumšajām klinšu drupačām.
Passu ainavas dodoties uz Passu un Ghulkin ledājiem
Pastaiga kalnos uz Ghulkin ledāju, pa ceļam satiekot vietējos. Te tuvojoties pierobežai, pamattautība kas apdzīvo reģionu ir Tadžiki.
Borit ezers, kur kalnu virsotnes spoguļojas tā ūdeņos.
Melnie Karakoruma kalni....
Ērglis novēro manu pastaigu kalnos un zaķus, kuri te skraidīja pa kalniem un slēpās gan no manis, gan ērgļa.
Melnais Ghulkin ledājs, kurs tikpat kā nosegts ar drūpošiem kalnu akmeņiem un tikai vietā spraucas ārā ledus virsma.
Zaļganā peļķīte, ko Ghulkin ledāja smaile atstājusi.
Skati no Karakoram Highway dodoties vēl tālāk uz ziemeļiem uz Khujarab Pass kalnu pāreju un nacionālo parku, kurā mīt arī sniega leopardi un slavenās Marko Polo kalnu aitas. Tas gan mūsdienās reti sastopamas, to pavisam pasaule vairs atlicis tikai 600 un aptuveni puse mitinājis Pakistānā. Bet ķīnieši normāli apkrāpa savus ''draugus'' pakistāniešus, ziemā, kad kalnu aitas devās uz zemākajiem Pamira kalniem, lai pārlaistu ziemu, uzreiz aiz robežas, ķīnieši ziemas laikā uzcēla robežas žogu un kalnu aitas nespēja vairs atgriezties, savā pamatzemē. Tādi lūk tie draugi ir. Tagad pakistāniešiem tikai dažas palikušas un tāpat kā sniega leopardus tās ir liela laimes spēle tos redzēt.
Vienīgi jakus te redzēju un ļoti daudz....
Skati no Karakoram Highway dodoties vēl tālāk uz ziemeļiem uz Khujarab Pass kalnu pāreju.
Skati no Karakoram Highway dodoties vēl tālāk uz ziemeļiem uz Khujarab Pass kalnu pāreju.
Skati no Karakoram Highway dodoties vēl tālāk uz ziemeļiem uz Khujarab Pass kalnu pāreju.
Skati no Karakoram Highway dodoties vēl tālāk uz ziemeļiem uz Khujarab Pass kalnu pāreju. Tuvojoties Ķīnai stāvie un spicie kalni sāk kļūt noapaļotāki, jo uz robežas Karakoruma kalni pāriem uz lēzenākajiem un apaļajiem Pamira kalniem...
Un Bingo, beidzot Khujarab Pass, 4700 m augstā pāreja - augstākā braucamā robežpāreja pasaulē.
Khujarab pass - Un tur aiz žoga ir jau Ķīna un arī visas Marko Polo aitas...
Skati no Karakoram Highway dodoties atpakaļ uz Hunzas ieleju, no Khujarab Pass kalnu pārejas.
Vēlviens tipisks pakistāniešu upes šķērsošanas veids ar ļoti izturīgu konstrukciju. Divi mazi koka stumbri pārlikti par upīti un tiem virsu uzlikti akmeņi.
Karakoruma kalni mākoņos pie Passu.
Karakoruma kalni mākoņos pie Passu.
Kolorītie smagiem noparkojušies pie Karakoram Highway un Passu ciema.
Fjordam līdzīgais Attabadas ezers
Klinšu sienas pie Attabadas ezera zaļajiem ūdeņiem
Preču laivas kas transportē preces pa ezeru, no ķīniešu furgoniem nogādājot tās otrā ezera galā lai pārkrautu kolorītajos pakistāniešu smagajos transporta līdzekļos.
Fjordam līdzīgais Attabadas ezers ar zaļajiem ūdeņiem
Ceļš pa Hopar ieleju (viena no Hunzas apakšielejām) uz Hopar ledāju, pār kuru paceļas 7270 m augstais Diran kalns.
Hopar ledāja upe....
Pēc īsas pastaigas paceļas Hopar ledāja sākumpunkts, kur ledāja upe no 7000 metrus augstām virsotnēm sāk savu tecējumu.
Hopar ledājs (ledāju-upe)
Hopar ledājs (ledāju-upe)
Bublimating un Lady Finger virsotnes mākoņos
Bērni pie Hopar ciema
Hunzas ieleja saules stariem laužoties ielejā
Hunzas ielejas iedzīvotājs...
Puisītis pozē, ejot pastaigā pa Hunzas iejas ciemiem, gad Hunzas kanāliem
Hunzā izmantoju iespēju un izbrīvēju laiku lai apmeklētu kāda pakistānieša mājas. Viesmīlīgā, jautrā un smaidīgā gaisotnē pagāja vakars arī ar slavenā Hunzas ūdens piedevu...nu ko visi grib dzīvot ilgi...
Bija iespēja no malas pavērot viņu tradīcijas tāpēc jebkuram kas dodas Pakistānas virzienā iesaku kādu piedāvājumu paciemoties pieņemt. Piemēram viena no tradīcijām ir ka sieviete sasveicinoties ar vīrieti bučo roku (parasti radiniekam, bet arī man bučoja) un nevis kā pie mums kur tas ir tāds džentlmeņu gājiens.
Altit forts Hunzas ielejā rīta dūmakā
Rakapoši kalns (7788 m vjl) - Hunzas ielejas vizītkarte.
Rakapoši kalns (7788 m vjl) no cita skatu punkta un ''fasādes'' - Hunzas ielejas vizītkarte.
Lai gan bija septembra otra puse un vietām lapas tik tikko sāka dzeltēt, te varēja atrast arī pavasarīgus ziedus, kas tika iemūžināti un Rakapoši fona.
Tālāk devos uz Pasaku pļavu, lai vērotu vienu no augstākajiem un leģendārākajiem kalniem uz mūsu planētas - Himalaju rietumgrēdas augstāko virsotni Naga Parbat. Ceļš līdz skatu punktam kuru angļi varētu nosaukt pa View that die for (skats, kura dēļ varētu mirt), nav rozēm kaisīts. Sākumā 1,5 stundas garumā jākratās pa vienu no pasaulē bīstamākajiem ceļiem, kas iet gar kanjona malu, kur kaut kur tālu apakšā mutuļo kalnu upe. Turpceļā sēdēju ārmalā un tas nu bija kaut kas. Šķiet viens no satraucošākajiem mirkļiem visā manā ceļotāja dzīvē, īpaši ka vienā brīdī vajadzēja apmainīties ar pretimbraucošo džipu, uz paša līkuma. Tie šoferi, ir kas neaprakstām, kā var tā uz pašas kraujas malas ar tik mierīgu sirdi apmainīties, uz tik šaura ceļa, kad ritenis ir uz pašas, pašas kraujas malas. Apbrīnojama meistarība, paldies Dievam pārējās apmaiņas nebija tik trakas, bet varbūt tieši otrādi par nožēlu, jo man tas iepatikās. Satriecošs brauciens, kur emocijas sniedzās pašā virsotnē, ka pilnīgi gribējās ātrāk braukt par to pašu ceļu atpakaļ.
Te arī pats ceļš:
http://www.youtube.com/watch?v=LzMnt1L_tGM
Atpakaļceļā sēdēju iekšmalā un tad gan bija pavisam savādāk, man jau likās garlaicīgi....jo daudz drošāk izskatās no iekšmalas...nu nekas turpceļš man vismaz vēl ilgi būs atmiņā, ka viens no dzīves satraucošākajiem notikumiem...
Klintīs izcirstais, šaurais ceļš, kas ved uz Fairy Point, no kurienes sākas pārgājiens uz Fairy Meadows (Pasaku pļavu)
Nokļuvis Fairy Point laiks apmācās un sāka līņāt, kā rezultātā iesprūdu mazā kalnu ciematiņā, nekurienes vidū. Varēja iet tālāk, bet jau tumsa tuvojās un tākā bija neziņa par nākos''as dienas laiku, īsti nezināju vai būs Nanga Parbat redzams un jēga iet. Bet nu jau atkal dzīve izspēlēja piedzīvojumus, jo tādus kas piedzīvojumus meklē, tie paši arī tos atrod. Palikt kalnu būdiņa, nekurienes vidū bija piedzīvojums, vienīgā pārtika ko varēja dabūt bija veģetārā, tā ka stūķēju rīsus, makaronus un kartupeļus iekšā.
No agra rīta laiks jau uzlabojās un saulei tik tikko austot devos pārgājienā lidz Fairy Meadows, kas ir 1,5 stundas pārgājiens (parasti citiem 2-3 stundu pārgājiens), manuprāt diezgan viegls....kāpums uz augšu nav liels...
Mākoņi sāka riņķa danci ap vienu no planētas iespaidīgākajiem kalniem Nanga Parbat, kura virsotnē kāpjot daudzi zaudējuši dzīvības, tāpēc tas iesaukts par Killer Mountain (Slepkavkalnu). Šis kalns figurē arī filmā 7 gadi Tibetā, kur pēc patiesiem notikumiem parāda kārtējo ekspedīciju, kas nespēja ieņemt šo vareno virsotni.
Un te arī Fairy Meadows....Pasaku pļava...ar nesteidzīgu, pasaules malas dzīvi, klusumu, mieru...mazām koka būdiņām, konservatīviem un kautrīgiem vietējie, kuri pat baidās šķērsot pļavu, ja kāds tuvumā bildē (es biju viens no diviem)
Bingo....un te arī varenais skats...OMG... 8125 m austais Nanga Parbat tik ļoti tuvu....spogulējoties mazajā ūdenskrātuvē...
Nanga Parbat zem mākoņu aizkara...
Nanga Parbat kalns un Raikot melnais ledājs no Pasaku pļavas (Fairy Meadows)
Nanga Parbat kalns mākoņu jūrā no Pasaku pļavas (Fairy Meadows)
Nanga Parbat kalns un Raikot melnais ledājs no Pasaku pļavas (Fairy Meadows)
Nanga Parbat kalns no Pasaku pļavas (Fairy Meadows)
Dototies atpakaļ uz Islamabadu, šķērsoju Babusar Pass kalnu pāreju (4175 m vjl), kuras apkārtne atgādina Tibetas augstkalnu plato, tā kā transports niķojās, nācās pārejo šķērsot naktī un to nesanāca iemūžināt. Pēc pārejas nonācu Naran ielejā, kura skaistākais skats paveras pie Saiful Muluk, skaita augstkalnu ezeriņa, kura apkārtējie kalni spoguļojas ezerā zaļganajos ūdeņos
Naran ieleja ceļā uz Saiful Muluk ezeru
Kashgan ieleja savukārt ir zemāka, zaļākā un priedēm klāta.
Zaļā Kashgan ieleja ceļā uz galvaspilsētu
Zaļā Kashgan ieleja ceļā uz galvaspilsētu
Zaļā Kashgan ieleja ceļā uz galvaspilsētu
Zaļā Kashgan ieleja ceļā uz galvaspilsētu
Gilgit pilsētiņa apkārtne savulaik bija nozīmīgs Budistu centrs, bet bagātīgais budistu mantojums aizgājis nebūtībā līdzīgi kā Baltistānā, tiai daži Budistu reljefi saglabājušies, piemērām šis Karga Budda, kas iegravēts klintī augstu virs zemes tāpēc pārdzīvojis šos gadsimtus.
Gilgit atrodas visa kalnu reģiona nozīmīgākais tirgus, kur sarodas ciltis no visiem apkārtējiem reģioniem lai tirgotu savas preces un iepirktos.
Gilgit kalnu cilšu tirgus...
Karakoruma kalni ''mākoņu jūrā''
Nanga Parbat un Raikot ledājs
Ainavas no slavenā Karakoram Highway ceļa
Saiful Muluk ezers