Kalni, kalni un vēlreiz kalni. Tas ir Pakistānas lielākais magnēts un tai pat laikā noslēpums. Vienīgā valsts pasaulē, kurā atrodas 3 augstākās kalnu grēdas - Himalaji, Karakoruma un Hindukuša kalni, turklāt arī ceturtā augstākā grēda Palmira kalni Pakistānas teritorijai pieskaras. Pārsteigums vai ne? No 120 planētas augstākajām virsotnēm, vairāk kā puse atrodas šai mēdiju noķengātajā, bet patiesībā ceļotājiem ļoti draudzīgajā zemē. Tāpat lielākais ledāju tīkls ārpus poliem un planētas skaistākais ceļš - Karakoram Highway, kas vijās pa seno Zīda ceļu starp 7000 m un pat 8000 m augstām virsotnēm. Tas nespēj atstāt vienaldzīgu.
Foto: nokrāsām bagātais, kristāldzidrais Satparas ezers Baltistānas provincē, Karakoruma kalnos.
Un arī pēc kultūras un arhitektūras izslāpušajiem ceļotājiem Pakistāna sniedz veldzējumu - antīkais budisma centrs, kur uzplauka unikālā Gandara civilizācija un kultūra vai senā Mogulu Impērijas galvaspilsēta un Tūkstošs un vienas nakts pilsēta Lahora, ar seniem, visdažādāko reliģiju dievnamiem, imperatoru kapenēm, fortiem, kolorītajiem tirgiem un kņadas pārņemtajiem vecpilsētu ieliņu labirintiem. Tas ir tikai mazumiņš no tā daudzuma ko šī zeme sniedz. Un labākais, ka nav jābakstās ar elkoņiem, lai varētu baudīt šīs zemes labumus, bet to var darīt netraucēti vientulībā, gluži kā senos laikos, kad tūrisma industrija vēl bija autiņos. Ne velti, antīkas pasaules superzvaigznes, piemēram, Aleksandrs Lielais, Apustulis Toms, Marko Polo, Čingishans, Tamerlans, Akbars, Baburs u.c. te atstājuši savus pēdu nospiedumus viesmīlīgās Pakistānas zemē un tās kultūrā...un atstās vēl daudzi, ja vien neļausies Rietumu mēdiju propagandai, bet iedziļināsies un izvērtēs objektīvi Pakistānas drošības jautājumu. Izņemot Afganistānas pierobežas reģionu un pāris Dienvidu apgabalus, pārējā Pakistāna ir droša un pat vairāk kā droša - pēc ilgiem laikiem es beidzot atkal sajutos kā ilgi gaidīts viesis...
Foto: Badshahi mošeja Lahorā, saulrieta laikā!
Ja vēl tam visam piepluso klāt skaisto Hunzas ieleju, kur radusies leģenda par mistisko un utopisko Šangrilu, tad Pakistāna nudien ir Āzijas varenāko kalnu un kultūru krustceles ar tik daudz ko darīt un redzēt, ka mēnesis pat būtu pa maz lai iepazītos ar visu tās bagātību. Tas viss kopsolī ar faktu, ka varēšu būt viens no pirmajiem latviešiem kas sper kāju uz šīs zemes, bija liels vilinājums pēc piedzīvojumiem izslāpušam ceļotājam, kam neiet pie sirds kilometriem garās rindas pie Kolizeja Romā un balagānu kultūras šovi, kas domāti masu tūristu grupām, bet ne ceļotājiem ar lielo burtu.
Foto: smilšu kāpas, starp Karakoruma kalniem pie Skardu, Baltistānā
Divās galerijās mēģināšu atainot to ko man divu nedēļu garā ceļojumā sanāca redzēt pirmā būs par Baltistānas un Pundžabas provincēm, kur pēdējā glabā bagātāko Pakistānas kultūrmantojumu, bet pirmā, dēvēta par Mazo Tibetu, sargā baltu kultūru, ko uzskata par latviešiem radniecīgu. Otrā galerija būs deserts atspoguļojot Pakistānas varenos kalnus, Karakoram Highway un maģisko Hunzas ieleju.
Pirmais jautājums, kurš jebkuram iešausies prātā vai mani tur nenolaupīja vai neuzlaida gaisa? Tā kā lasāt manus komentārus un vērojat bildes no ceļojuma, atbilde šķiet ir pašsaprotama. Nē, a mani viss bija kārtībā, ko gan nevarētu teikt par sev tuviem un pazīstamiem cilvēkiem, kuri uz mani skatījās kā nenormālo no Tvaika ielas, kad sajūsmas pilns un ar smaidu uz sejas pavēstīju uz kurieni taisos braukt. Sejas attieksme, visu pateica priekšā tikai nenormālie varētu braukt uz Pakistānu un īpaši nenormālie, vēl par to aiz sajūsmas spiegt. Nu ko nekad neesmu teicis, ka esmu normāls. :)
Laikam jau ikdienas latvietim ierindas pakistānietis liekas kā cilvēkēdājs, kurš īpaši dievina ārzemniekus. Piedzimis ar spridzinātāja gēniem, tas staigā līdz zobiem nokāries ar dinamītiem un ar melnos palagos ietītu beibi pie sāniem, kurai rokās, protams, ir nekas cits, kā aizdedzinātas bumbas....protams pārspīlēju, bet nu tā mediji uzbur to ainu mums eiropiešiem. Patiesībā pakistānieši bija ļoti jauki, atvērti un sirsnīgi un varbūt mēs latvieši esam tie, kuriem pamācīties no viņiem vajadzētu. Pakistāniešu viesmīlība ir leģendāra, šķiet tikai ar sīriešiem, tibetiešiem un tajiem, kuri apdzīvo nomaļus reģionus Taizemē, ko tūrisms nav skāris, var tos salīdzināt. Vietējie sagaidīja mani ar smaidu (protams var jau domāt, ka viņiem nenormālīgi smieklīgs liekās mans ģīmis, bet man tomēr gribās domāt ka tā atplaukšana smaidā bija vairāk aiz viesmīlības), bērni un kungi brīvi vēlējas fotografēties un pat uzprasījās ko nebiju gaidījis, aicināja neskaitāmas reizes uz tēju un pat ciemos uz mājām, ko vienu reizi izmantoju. Tādos mirkļos, nemaz neaizdomājies par kaut kādiem teroristiem...jūties vienkārši kā gaidīts ciemiņš.
Foto: Pundžaba provinces iedzīvotāja, pie Džehergira kapenēm Lahorā
Bet kā jau minēju, protams, dažos dienvidu apgabalos un īpaši jau Afganistānas pierobežā Tribal Areas (Cilšu teritorijas) labāk nelīst, tur Pakistānas armija pat nespēj neko kontrolēt, tie ir Austrumu Mežonīgie Rietumi, kur cilšu bandas uzbrūk Starptautiskajiem armijas konvojiem, laupa un tad savos tirdziņos brīvi tirgo sākot no visa veida narkotikām un ieročiem, līdz pat sazagtajām ASV armijnieku apakšbiksēm un Valentīndienas kartiņām, ko karavīri sūtījuši savām mīļotajām. Tās nu, lūk, ir vietas kur teroristu uzbrukumi notiek un kas nonāk LNT ziņās. Bet ar Pakistānu ir tāpat kā ar zoodārzu. Prezidentus tur gan neizvēlas, bet lauvas gan tur ir. Ja vēro lauvu no krātiņa, tad tas ir droši, bet ja lien pāri žogam krātiņā, tad pats vien esi vainīgs, tāpat arī šeit, ja rūpīgi plāno kur braukt, tad nav jāiespringst par drošību. Ļoti gribēju apmeklēt draudīgā Cilšu teritorijas reģiona seno pilsētu Pešavāru ar izteiktu Austrumu kultūras aromātu un tās slavenos Blēžu tirdziņus, kur tirgo ieročus un narkotikas, tā lai sajustu to Pakistānas skarbo pusi, bet pēc siltiem uzņemošās puses ieteikumiem, tomēr atturējos no šīs domas, paliekot pie Pundžabas, Giltit un Baltistānas provincēm.
Bet Austrumu burvību es noķēru, jo ceļojumā ieplānoju apmeklēt Pakistānas kultūras centru un vienu no daiļākajām pilsētām Āzijā - Lahoru.
Foto: Lahoras torņi saulrieta laikā
Lahora - Tūkstošs un vienas nakts pilsēta ar seniem, visdažādāko reliģiju dievnamiem, imperatoru kapenēm, fortiem, kolorītajiem tirgiem un kņadas pārņemtajiem vecpilsētu ieliņu labirintiem, kurus ieskauj vareni mūri. Pakistānas arhitektūras lepnums, ko veidojuši galvenokārt Mogulu imperatori un Britu kolonizatori. Tikai retais zinās, ka Lahora, līdzīgi kā Deli un Agra Indija, kādu laiku bijusi varenās Mogulu impērijas galvaspilsētā. Moguli bija diženi arhitekti, tie atstājuši daudzus arhitektūras šedevrus, ar slaveno Tadž Mahala mauzoleju priekšgalā. Tāpat Lahoru Moguli dāsni apveltīja ar arhitektūras mākslas darbiem...
Foto: Lahoras vēsturiskais centrs
Badshahi mošeja - otra lielākā Pakistānā un piektā pasaulē. Turklāt vēl vairāk kā 3 gadsimtus tā bija lielākā mošeja pasaulē un tikai 25 gadus atpakaļ to gāza no troņa, jo tika pabeigta jaunā Faisela mošeja Pakistānā, vēlāk Hasana II mošeja Kasablankā, Marokā, bet Sauda Arābijā tika paplašinātas svētās mošejas Mekā un Medinā.
Imperatora Auganzeba veltījums Lahorai, kurā var ietilpt 100000 dievlūdzēju, pārsitot Jama Masjid mošeju Deli, kas tajā laikā bija impērijas galvaspilsēta.
Krāšņie vārti uz Badshahi mošejas milzīgo pagalmu, kurš joprojām nēsā titulu - lielākais mošejas pagalms pasaulē.
Badshani mošejas interjers.
Otra lielā Mogulu imperatoru relikvija, ko dinastija atstājusi Lahoras pilsētas centrā ir Lahoras forts. To uzcēla diženais Mogulu imperators Akbars, 16. gs otrajā pusē, bet vēlāk to izskaistinājis ar graciozām baltā marmora celtnēm (paviljoniem un Pērļu mošeju) mazdēls imperators Šahdžahans, tas pats kurš projektējis Tadžmahalu un izdaudzināts dēļ savas mākslinieciskās gaumes.
Forts ir milzīgs un iespaidīgs, bet stipri bēdīgākā stāvoklī kā līdzvērtīgie imperatoru forti Deli un Agrā.
Foto: Alamgiri vārti - galvenie Lahoras forta vārti.
Sheesh Mahal jeb spoguļu pils pagalms ar skaisto Naulakha baltā marmora paviljonu kreisajā pusē no kura paveras skaits skats uz pilsētas panorāmu, torņiem un kupoliem.
Spoguļu pils galvenās zāles interjers Lahora fortā.
Viens no Lahoras forta Audienču paviljoniem..celts no marmora.
Lahoras vēsturiskais centrs
Lahoras vēsturiskais centrs..kur starp minaretiem spieto putnu bari...
Turpat vēsturiskā centra sirdī, blakus Badshahi mošejai atrodas pirmā Sikhu Impērijas maharadžas Randžita Singha mauzolejs un Sikhu templis - viena no sikhisma reliģijas nozīmīgākajām svētvietām pasaulē
Randžita Singha mauzoleja un Sikhu tempļa interjers
3 Sikhi tempļa kompleksā. Sikhu raksturīgākās pazīmes ir garas bārdas, galvas apsējs uz galvas un nazis, tā kā vīriešu galvenā loma ir karotāji, tāpēc sikhi daudzkārt kalpojuši kā labi algotņi dažādu Āzijas impēriju armijās.
maharadžas Randžita Singha mauzolejs un Sikhu templis
maharadžas Randžita Singha mauzolejs un Sikhu templis
Lahoras vēsturiskais centrs..
Lahoras kolorītā vecpilsēta...viena no kolorītākajām vietām Pakistānā, kur sajust valsts garšu un eksotiku, satikt vietējos un vērot to trūcīgo un vienkāršo dzīvesveidu, kas daudziem maz mainījies kopš seniem laikiem.
Divi jaunieši nēsā maisus un pozē pie skaista Lahoras vecpilsētas nama.
Pa vecpilsētas ieliņu labirintu spieto kāda reta mašīna, daudz biežākie motoroleri, tuk tuki jeb motorikšas, zirgu un ēzeļu pajūgi un pat govs pajūgi. Tāda ir ikdiena un vecpilsētā bieži nākas redzēt zirgu vai ēzeļu pajūgu parkošanās plačus.
Visa vecpilsēta ir viens liels tirgus un darbnīca. Katrā mājā var redzēt kādu bodīti, kur tirgo visu sākot no baklažāniem un līdz pa laulības gredzeniem ar dimantu un dzīvniekiem. Tāpat var redzēt daudz kur dzelzs kalējus, mūzikas instrumentu izgatavotājus, riteņu taisītājus, frizierus turpat uz ielas u.t.t...pat dāmām ausī caurumu dur turpat uz ielas... Tāpat uz ielas vienā vietā varēja redzēt sēdošu cilvēku baru uz ko gids atteica ka tā ir bezdarbnieku birža, kas sēž gaida uz ielas, kad kāds pienāks un piedāvās darbu. Ļoti eksotiska vieta.
Tipisks skats...Aitas pārdodas vecpilsētas pašā centrā....
..un pēc pāris bodēm jau var redzēt arī kas no viņām palicis pāri...
frizētava iekārtota turpat uz ielas, pie kādas sienas...
suvenīru bodīte ar Aladina lampām
Kņadas pārņemtā vecpilsēta...viens liels tirgus placis..
Ik pa laikam varēja novērot kā vietējie nes kādus milzu maisus un smagumus, vai piegāzuši motorolleru līdz augšai sasienot visu preci augstu uz augšu ar motorollera vadītāju...te cilvēki izmanto maksimālas iespējas...
Govs pajūgs ar kārtējo milzu kravu kursē pa vecpilsētas ieliņām...
Centrālāzijas arhitektūras stilā celtā Wazir Khan mošeja vecpilsētas sirdī...
Centrālāzijas arhitektūras stilā celtā Wazir Khan mošeja vecpilsētas sirdī...krāšņais interjers
Imams sauc tautu uz dievkalpojumu Wazir Khan mošejā..
Zelta mošeja - maza mošeja vecpilsētas burzmā ar trim zeltu klātiem kupoliem un minaretiem...
Britu kolonizatori arī pacentušies, lai Lahoru varētu dēvēt par vienu no skaistākajām Āzijas pilsētām. Tie radīja unikālu koloniālās arhitektūras stilu ko sauc par Britsih Raj (Britu Radžu) - apvienojot angļu koloniālo un indiešu arhitektūras stilus. Lahora šajā ziņā ir konkurente Bombejai (Mumbajai), to izdaiļo daudzas neparastas Britu Raj celtnes.
Foto: Britu Radžu stilā celtais Lahoras muzejs, kas glabā nozīmīgāko vēsturisko kolekciju Pakistānā.
Pasta ēka, celta britu koloniālajā stilā
Shalimnar dārzi - Mogulu imperatoru relaksācijas vieta ar daudziem kanāliem, ūdenskrātuvēm, strūklakām un paviljoniem...
Mogulu imperatora Džehergira kapenes (Akbara dēls un Šahdžahana tēvs)....turpat blakus atrodas arī nedaudz mazākās sievas kapenes, kuras nav tik labā stāvoklī...
Imperatora Džehergira kaps
Imperatora Džehergira kapeņu kompleksa vārti
Badshahi mošejas milzīgais pagalms nakts stundā.
Blakus Lahorai atrodas vienīgais atvērtais Pakistānas-Indijas robežpunkts, kur otrā pusē atrodas sikhu galvenā pilsēta Amritsara. Te katru dienu, pirms saulrieta notiek neparasta un komiska robežas slēgšanas ceremonija. Daudz neko negaidīju, likās ceremonija, kā ceremonija, bet patiesība tā bija kas ļoti interesants un Sardzes maiņa Londonā vienkārši nobāl.
Mūzikas pavadībā, kur pakistānieši ar indiešiem sacentās kurš skaļāks un pūlim gavilējot, mēģinot pārkliegt to otru, nevēlamo pusi, sākās tāda kā mini-parāde, kur patrioti pa galveno štrāsi maršēja un visādi komiski izrādījās mēģinot vēl vairāk uzkurināt pūli, lai tas pārkliegtu indiešus, kas bija skaitliski vairāk un atvērtāki, bet pakistānieši vēlāk arī iesila, dziedāja, izbļāva vardu Pakistanā vai Pakistāna mūžīgi u.t.t un dejoja tribīnēs un amizanti ērmojās.
Pakistānas tribīnēs līksmība sākusies...cilvēki dejo, izrādās, dzied...
a indiešu pusē abi dzimumi sēdēja kopā, tad Pakistānas, kā jau konservatīvā musulmaņu zemē vīrieši no sievām ir atdalīti...kārtībai jābūt.
Foto: sieviešu tribīne...
Kāda pakistāniešu dāma vēro visu ambrāžu....
Tad tauru pavadībā uzgavilējot pūlim abās robežu pusēs sākās oficiālā parādes daļā. Kolorītajās armijas formās, kuras nāk no britu koloniālajiem laikiem, abu pušu karavīri sāka agresīvā solī maršēt vicinot kājas viens otram pretī un rādot nedraudzīgus, niknus, bet tādus komiskus skatienus otra virzienā, tādējādi simbolizējot sliktās abu valstu attiecības. Jau kopš Indijas sadalīšanas 1947 gadā, kad valsts tika sadalīta divās daļās - musulmaņu Pakistānā un hinduistu Indijā, notiek šī ceremonija, nu jau vairāk kā 50 gadus. Pēc kāju vicināšanas, maršēšanas rituāla un izrādīšanās, tika nolaisti karogi, tos savāca karavīri, paspieda abas puses roku un komiskā paātrinātā solī ātri aizmaršēja katrs uz savu pusi, lai nobeigtu ceremoniju un noliktu karogu svētā vietā. Tad tika aizvērti vārti un kolorītā izrāde, kas bija ilgusi kopā gandrīz stundu bija beigusies...
Indijas-Pakistānas robežas slēgšanas ceremonija pie Wagah robežpunkta.
Pakistāniešu karavīrs Indijas-Pakistānas robežas slēgšanas ceremonijā pie Wagah robežpunkta.
Khewra sāls raktuves otras lielākās pasaulē, uzreiz pēc Veļičkas raktuvēm Polijā. Khewra raktuves apvij bagātīga vēsturiskā aura. Pats Aleksandrs Lielais šķērsojot Pakistānu ceļā uz Indiju uzgāja bagātīgo sāls dzīslu zemē. Viņa armija apstājās lai atpūstot un iekārtotu nometni, kad pēkšņi karavīri pamanīja, savus zirgus laizot zemi. Tā sāls iegulas tika atklātas un Khewra iekļuva vēstures grāmatās. Bet tikai stipri vēlāk Mogulu imperatori raktuves sāka apgūt, uzsākot ieguvi un komerciālu darbību, ko vēl augstākā līmenī pacēla britu kolonizatori sakot eksportēt Pakistānas sali pa pasauli. Mūsdienas raktuves ir sava veida pazemes debesskrāpis ar 17 stāviem pazeme. Ar vilcieniņu devos iekša Pakistānas sals pazemes valstībā, kur tālāk vajadzēja turpināt ar kājām vērojot baltos, rozā un sarkanīgas nokrāsas sals sienas un tuneļus, sālsūdens pazemes baseinus, lielus sāls kristālus, sāls stalaktītus un stagmatītus un pat mošeju un lielu minaretu celtu no sāls ķieģelīšiem...Nudien interesanta vietiņa.
Foto: no sāls celts mošejas minareta formas tornis
Sāls stagmatīti Khewra raktuvēs
Sarkani-rozā sāls tunelis, lieliski parādot neparasto sāls nokrāsu šajās raktuvēs
Slavenā un antīkā Grand Trunk ceļa malā, kurš savienoja Kabulu, Lahoru, Deli un Kalkutu, atrodas paceļas varens un nepieejams cietoksnis - Rohtas forts. To uzbūvēja slavenais Afgāņu karalis Sher Shah Suri, lai pasargātu savas zemes no Mogulu impērijas izplešanās. Tomēr viņš nepiedzīvoja forta pabeigšanu un pēc karaļa nāves to bez pretestības pārņēma Mogulu impērija.
Varena celtne, no kuras patiesībā vairāk palikušie vien mūri un dažas ēkas, jo forta pilis un pārējās ēkas tikpat, ka nav saglabājušas, tikai drupas. Bet mūri pārdzīvojusi šos gadsimtus laba stāvoklī un turpina iedvest bijību un apbrīnu arī mūsdienu ceļotajos. 4km garumā tie stiepjas apkārtnē valdnieku rezidencei un paceļas 10-18 metru augstumā!!! Var teikt tik auksti kā 7 stāvu māja!!! Īpaši iespaidīgi ir daudzie vārti un bastioni, kas dod nojausmu par to kāda šī vieta savulaik bija.
Rohtas forta vieni no 12 varenajiem vartiem, kas sniedzās pat līdz 18 metriem...
Blakus Rohtas forta arī paceļas pirmā Mogulu imperatora Babura, sievas mauzolejs, izteiktā Centālāzijas arhitektūras stilā...
Taxila (Taksila) - viena no nozīmīgākajām arheoloģiskajām vietām Āzijā. Savulaik viena no pasaulē varenākajām pilsētām, kas iegrāmatota pasaules vēsturē arī ka cilvēces kultūras, reliģijas un zinātnes centrs. Milzīgā apvidū atrodas drupas, kurās tikai 10 % ir veikti arheoloģiskie izrakumi...zemnieki te arot laukus uziet sengrieķu monētas un budisma relikvijas. Taksilā uzplauka unikāla kultūra un civilizācija, ko dēvē par Gandaru (Gandhara). Tā apvienoja budisma un sengrieķu mākslas, radot neparastu arhitektūras stilu un kultūru. Budas statujas tēlnieki veidoja ar grieķu vaibstiem...bet budistu klosterus dekorēja grieķu tipa kolonas. Gan persieši, gan grieķi, gan hinduisti, te atstājuši savas pilsētas un pēdas, kad dominējuši Taksilā kādā laika periodā...bet galvenais mantojums nāk no Budistu Kušunu karaļiem ar ko parasti asociē Gandara kultūru. Taksila bija pasaules mēroga budistu un hinduistu centrs, tieši no šejienes budisms tika izplatīts Ķīnā un Japānā. Pilsētā viesojies gan Aleksandrs Lielais, gan Apustulis Toms, bet slavenais budistu karalis Ašoka Lielais 3 gs. pirms mūsu ēras Taksilā izveidojis vienu no vecākajā universitātēm pasaulē...un tāpat uzcēlis lielāko pilsētas stupu - 30 metrus augsto Dharmarajika stupa, kura tika uzcelta, lai glabātu Budas pelnos, ko Ašoka atvedis no Sarnatas.
Foto: Dharmarajika stupa, kurā uzskata ka glabājas daļa no Budas pelniem...
Visās Taksila izrakumu vietās var vērot bagātīgiem reljefiem klātas stupas un paneļus, veidotus budistu-grieķu stilā. Lai visus tos apgūtu un aplūkotu būtu vesela diena nepieciešama...katram ir kāda nozīme un stāsts apakšā...
Taksila - stupa ar budistu un hindu elementiem un grieķu stila kolonām - lieliski parādot budistu un grieķu kultūru apvienojumu vienā...
Islamabada - mūsdienu Pakistānas galvaspilsēta. Lai gan Karači un Lahora ir lielākās pilsētas un bijušas galvaspilsētās dažādos laika posmos, 60-tajos gados tika nolemts radīt jaunu galvaspilsētu, ko cēla modernā stilā.
Patiesībā galvaspilsēta ir mūsdienās saaugusi kopā ar 15 km attālumā esošo Rawalpindi, jo izskatās, ka pakistānieši pārojas kā truši pavasarī. Iedzīvotāju skaits aug nenormālos tempos un nu jau sasniedzis 185 miljonus, no kuriem vairāk kā 40 % ir vecumā līdz 15 gadiem. Šķiet par izsargāšanos viņi neko nav dzirdējuši. Vismaz viņiem atkrīt galvassāpes, kurš nākotnē pelnīs pensijas
Foto: Karaļa Faizela mošeja, kas tika pabeigta 1986. gadā un nu ir lielākā valstī un 4. lielākā pasaulē. Modernās mošejas celtniecību sponsorēja Pakistānai draudzīgais Sauda Arābijas karali Faizels, kura vārdā nosaukta arī modernā celtne, kas simbolizē pravieša Muhameda telti, kurā viņš dzīvoja...
Vienam no ceļojuma hailaitiem vajadzēja būt lidojums no Islamabadas uz Skardu - Baltistānas reģiona galvaspilsētu. Lidojumam ir divas nozīmes, pirmkārt jau tas samazina pamatīgu, 2 dienu pārbraucienu un otrkārt skati no lidmašīnas loga paver pasakainas ainavas, lidojot gar pašu Nanga Parbat virsotni, 9 augstāko pasaulē, bet tāluma pat dodot iespēju skaidros apstākļos vērot K2 jeb Čogori, planētas otru augstāko virsotni, ko ieraudzīt savādāk var tikai vairāku dienu pārgājienā kalnos. Sliktos laika apstākļos šo reisu, drošības apsvērumu dēļ atceļ, jo Nanga Parbat ir kā siena un veido klimatu visā reģionā. Laika apstākļi bija viduvēji, mākoņu dēļ neļaujot iespēju vērot Nanga Parbat, bet vismaz nebija tik slikti lai reisu atceltu. Kalnu ainava sāka parādīties tikai ejot uz nolaišanos Skardu apkārtnē, vērojot kalnu ainavas no augšas, bet Nanga Parbat šoreiz palika biezos mākoņos.
altistānas galvaspilsēta Skardu atrodas slavenās Indas upes krastos, iespiesta starp 2 augtākajam kalnu grēdām Himalajiem un Karakoruma kalniem, kuru augstāka virsotne ir pieminēta Chogori jeb K2. Caur Baltistānu plūst divas varenas upes Indas un Shyokas upes, kuras abas nāk no Ladakhas jeb Mazas Tibetas (Indijas Tibetas). Patiesībā arī Baltistānu dēvē par Mazo Tibetu, jo savulaik te dominēja budisma kultūra un Tibetas ietekme.
Vanšu tiltiņš pāri upei Baltistānā...
Vienīgi Pakistānas Tibetā, maz kas no Tibetas saglabājies, jo pirms diviem gadsimtiem reģionā ienāca islāms un klosteri tika nojaukti, bet māju un piļu arhitektūrā Tibetas ietekme un arhitektūras stils joprojām saglabājies.
Satparas Budas reljefs, viena no retajām Budisma liecībām reģionā.
Tauta, kas pamatā apdzīvo Baltistānas reģionu ir Balti, tuvi radinieki tibetiešiem un kā arī iespējams mums latviešiem. Pastāv versija, ka latvieši un lietuvieši ir Balti tautas atzars, kas pirms vairākiem tūkstošiem gadu pametis Indijas teritoriju (Pakistāna vienmēr bijusi bija tā pati Indija) un devas meklēt labāku zemi.
Ainavas Baltistāna man loti atgādināja Ladakhu jeb Mazo Tibetu, ko apmeklēju pirms gada, tikai Pakistānas Tibetā šie kalni ir varenāki un augstāki. Varenas ainavas, jau Ladakha bijus sajūsma par Himalaju un Karakorumu varenumu, bet ja nebūtu pirms tam vērojis Ladakhas kalnus, tad ieraugot Pakistānas gigantus droši vien aiz laimes bikses saslapinātu. Ainavas nudien iespaidīgas
gleznaini kalni un ielejas ar maziem tibetiešu stila ciematiņiem pakājē, krāsainas klintis, apbrīnojamus ūdens nokrāsu ezeri, zaļganas un pelēkas nokrāsas upes un iespaidīgi iekārtie tiltiņi vietēja stila pāri tām
ļoti fotogēniski.
Karakoruma kalni Baltistānā, rīta dūmakā...
Izbrauciens pa kalniem Baltistānā un Khaplu ciematu...pa ceļam klasiskas Karakoruma un Himalaju kalnu ainavas...
Izbrauciens pa kalniem Baltistānā un Khaplu ciematu...pa ceļam klasiskas Karakoruma un Himalaju kalnu ainavas...
Smilšu vērta pie Mašerbruma kalnu masīvs, kas ir Karakoruma kalnu apakšgrēda.
Klasiskais vanšu tiltiņš, kuri ir tik raksturīgi Pakistānai un vērojami visur kalnu reģionos...
Klasiskais vanšu tiltiņš ar Mašerbruma kalniem fonā, kuri ir tik raksturīgi Pakistānai un vērojami visur kalnu reģionos...
Hushe ieleja un upe saulei austot....
Varens skats...Mašerbruma virsotne Karakoruma kalnos (jeb K 1) visā savā godībā. 7821 m augstais kalns ir 22 augstākais pasaulē. Ikoniska virsotne alpīnistiem, jo šis pieder pie planētas grūtāk iekarojamiem kalniem, īsts izaicinājums, gan kāpējiem, gan tie kas vēlas to vienkārši iemūžināt, jo lai apstākļi ir nepatstāvīgi un pateicoties lielakam augstumam un novietojumam, to bieži klāj mākoņu sega.
Mašerbruma kalnu masīvs
Mašerbruma kalnu masīvs
Tipiska ainava Baltistānā...Smilšu kāpas un augsti brūnganas nokrāsas kalni...
Baltistānas ainavas...
Baltistānas ainavas...
Baltistānas ainavas...ceļš uz Satparas ezeru...
Satparas ezers - viens no Baltistānas saviļņojošākiem brīžiem. Dzidrs kalnu ezers, kurš pateicoties novietojumam un dažādiem dziļumiem saules gaismā maina ūdens nokrāsas...turklāt paveicās ar to ka bija daļēji mākoņains, kas ezeram piedeva vēl vairāk krāsu - īsta mākslinieku palete...ik minūti tas mainījās un pie ezera vien tapa kādi pāri simti bilžu. Fantastisks skaistums....
Satparas ezers un tā daudzās nokrāsas kas mainās pateicoties dažādam dziļumam, saules izvietojumam un mākoņu klātesamībai...šis nu bija kaut kas apbrīnojami skaits...no jebkura skatu punkta tas izskatījās savādāks un ūdens tonis mainījās līdzās leņķim.
Satparas ezers un tā daudzās nokrāsas kas mainās pateicoties dažādam dziļumam, saules izvietojumam un mākoņu klātesamībai...šis nu bija kaut kas apbrīnojami skaits...no jebkura skatu punkta tas izskatījās savādāks un ūdens tonis mainījās līdzās leņķim.
Satparas ezers un tā daudzās nokrāsas kas mainās pateicoties dažādam dziļumam, saules izvietojumam un mākoņu klātesamībai...šis nu bija kaut kas apbrīnojami skaits...no jebkura skatu punkta tas izskatījās savādāks un ūdens tonis mainījās līdzās leņķim.
Satparas ezers un tā daudzās nokrāsas kas mainās pateicoties dažādam dziļumam, saules izvietojumam un mākoņu klātesamībai...šis nu bija kaut kas apbrīnojami skaits...no jebkura skatu punkta tas izskatījās savādāks un ūdens tonis mainījās līdzās leņķim.
Satparas ezers un tā daudzās nokrāsas kas mainās pateicoties dažādam dziļumam, saules izvietojumam un mākoņu klātesamībai...šis nu bija kaut kas apbrīnojami skaits...no jebkura skatu punkta tas izskatījās savādāks un ūdens tonis mainījās līdzās leņķim.
Satparas ezers un tā daudzās nokrāsas kas mainās pateicoties dažādam dziļumam, saules izvietojumam un mākoņu klātesamībai...šis nu bija kaut kas apbrīnojami skaits...no jebkura skatu punkta tas izskatījās savādāks un ūdens tonis mainījās līdzās leņķim.
Satparas ezers un tā daudzās nokrāsas kas mainās pateicoties dažādam dziļumam, saules izvietojumam un mākoņu klātesamībai...šis nu bija kaut kas apbrīnojami skaits...no jebkura skatu punkta tas izskatījās savādāks un ūdens tonis mainījās līdzās leņķim.
Satparas ezers un tā daudzās nokrāsas kas mainās pateicoties dažādam dziļumam, saules izvietojumam un mākoņu klātesamībai...šis nu bija kaut kas apbrīnojami skaits...no jebkura skatu punkta tas izskatījās savādāks un ūdens tonis mainījās līdzās leņķim.
Satparas ezers un tā daudzās nokrāsas kas mainās pateicoties dažādam dziļumam, saules izvietojumam un mākoņu klātesamībai...šis nu bija kaut kas apbrīnojami skaits...no jebkura skatu punkta tas izskatījās savādāks un ūdens tonis mainījās līdzās leņķim.
Satparas ezers un tā daudzās nokrāsas kas mainās pateicoties dažādam dziļumam, saules izvietojumam un mākoņu klātesamībai...šis nu bija kaut kas apbrīnojami skaits...no jebkura skatu punkta tas izskatījās savādāks un ūdens tonis mainījās līdzās leņķim.
Satparas ezers un tā daudzās nokrāsas kas mainās pateicoties dažādam dziļumam, saules izvietojumam un mākoņu klātesamībai...šis nu bija kaut kas apbrīnojami skaits...no jebkura skatu punkta tas izskatījās savādāks un ūdens tonis mainījās līdzās leņķim.
Vēl viens no Baltistānas saviļņojošākiem mirkļiem, kur vien nevarēja nopriecāties no ainavas bija smilšu kāpas kas arī atrodas tupat pie Skardu. Skardu ielenc smilšu kāpu rajoni veidojot tādu kā mini-tuksneša ainavu starp Himalaju un Karakoruma kalniem...neparasta ainava viena vējojot upi un ūdeņus, zaļu zāli, smilšu kāpas, kalnus un sniegus to virsotnēs...turklāt saulei uz rietu ejot tā lauza starus cauri mākoņiem padarot skatus vēl neparastākus...īpaši vērojot daudzos nokaltušos koku stumbrus...
Uzkāpjot lielo kāpu virsotnē bija kulminācijas brīdi..visapkārt kalni un skaista ainavas, gluži kā amfiteātri vai blodā, kāpas ielenc kalni no visām pusēm...fantastiski skaitas vieta...
Lielās kāpas pie Skardu.
Lielās kāpas pie Skardu.
Lielās kāpas pie Skardu.
Uzkāpjot lielo kāpu virsotnē bija kulminācijas brīdi..visapkārt kalni un skaista ainavas, gluži kā amfiteātri vai blodā, kāpas ielenc kalni no visām pusēm...fantastiski skaitas vieta.
Kačuras ezers kura krastos atrodas Shangrila Resort kūrortviesnīciņa, celta ķīniešu arhitektūras stilā, bet ūdeni spoguļojas skaistās kalnu virsotnes.
Baltistānas ainavas pie Skardu rīta agrumā....
Viens no oriģinālajiem un aizraujošajiem upes šķērsošanas veidiem, ko piekopj vietējie, kuriem nav naudas Dienvidu tiltu būvniecībai. Lai redzētu mērogu un labi nobildētu vajadzēja kādu upuri dabūt tajā kaste iekšā. Pavadonis man izrādījās mīkstčaulīgs un šoferis arī...uz šo viņi negribēja parakstīties...tāpēc nācās vien pašam līst iekšā kastē un labi vien ir, esot tik tālu prom, jāizmēģina viss iespējamais arī adrenalīna pilnā upes šķērsošana...to gan Pakistāniešiem netrūkst un vēl izmēģināju vēl nervus kutinošākus mirkļus, bet par to visu, skaistāko planētas ceļu, iespaidīgajām kalnu ainavām, Šangrilas leģendu un Hunzas ieleju, būs otrajā sērijā....turpinājums sekos...
Robežu ceremonija uz Pakistānas-Indijas robežas....1 sērijas beigas...