ĀZIJAS VARENĀKO KALNU UN KULTŪRAS KRUSTCELES - PAKISTĀNA
Pakistāna. Lahora. Pendžabas provinces galvaspilsēta. Pēc negulētas nakts. +37°C. Esam ieradušies, ar savu apmeklējumu, godināt Mogulu Impērijas ceturto valdnieku Džahangiri „pasaules iekarotāju”. Milzīgais komplekss ar vairākiem dārziem un, veidots kā Akbar serai, ir neparasta miera pilni. Pilsēta ir puteikļaina, bet dārzos vēl jūtams kvēlojošs zaļums. Darinājis šo vietu ir Šahs Džahāns - Mahalas mauzoleja cēlājs.
Badšahi Mošeja. Sen jau vairs neņemu vērā ciparus, kuri minēti dažādos avotos saistībā ar kādu no mešejām. Katrā ziņā šī, Mogulu imperatora Aurangzeba 17.gs. būvētā palika lielākā pasaulē 313 gadus pēc celšanas.
Mīnār-i Pākistān, jeb "Pakistānas tornis” Tas ir publisks piemineklis, kurš atrodas Ikbalas parkā, kurš savukārt ir viens no lielākajiem pilsētu parkiem visā Pakistānā. Tornis tika uzbūvēts 60jos gados vietā, kur 1940. gada 23. martā Visindijas Musulmaņu līga pieņēma lēmumu, tā saukto Lahoras rezolūciju. Tas bija pirmais oficiālais uzsaukums dibināt mājvietu visiem musulmaņiem, kuri apdzīvo Dienvidāziju.
Vēsturisks garnizons, kuru būvējis afgāņu valdnieks Šer Šah Sūri 16. gs. Teikts, ka mūra perimetrs sniedzas 5 km garumā. Jātic uz vārda!
Vēl viens vēsturisks šedevrs! Dharmaradžika. 3. gs. imperators Ašoka būvē stupu ar Buddas pīšļiem. Tagad tie, izrakti glabājas muzejā un tos nevienam nerāda.Bet par Buddas tēliem japāņi teic, ka tos tur ieslodzījumā.
tā saukto „skaistāko komercreisu pasaulē” ierodamies Skardu, Gilgit Baltistānā. Skats bija, patiešām lāga. Atlikušo ceļojuma daļu mēs pavadīsim kalnos.
Indas Upes ieleja. Aptuveni no šis vietas tai priekšā vēl vismaz 2000 km tecējuma. Ielejā vējš dzenā smiltis, veidojot kāpas. Saulrieta vērošana.
Indas upes kanjons. Gar upi, 170 km garumā, stiepjas ceļš, kurš aizved līdz Karakoruma lielceļam. Tas nav 1 h brauciens.
Satiksme ir pieklājīga visādā ziņā. Kravas autovadītāji, savā darbavietā pavada lielāko daļu mūža. Tai ir jābūt priecīgai vietai. Reģionā tiek novākta visāda raža. Uzpircēji dodas pakaļ precei.
Chai Wala, jeb tējas pārdevējs. Pakistāņu tēja ir kaut kas vairāk, nekā tēja ar pienu. Ja pēc vietējo iedzīvotāju ieražas pievienosiet sāli, eksotika garantēta.
Atklimatizācija. Iesildīšanās. Hopar ciemata apkārtne Nagaras ielejā, netālu no Karimabadas. Kāpiens uz vietu, kur saplūst Barpu un Baltar ledāji.
Atabadadas ezers. 2010. gada janvārī noslīdenis aizdambēja Hunzas upi uz pieciem mēnešiem. Notikums, būtiski ietekmēja dzīvi ne tikai apkārtnē, bet visā reģionā. Ezera izveidošanās ietekmēja dažādu jaunievedumu un infrastruktūras konceptu rašanos.
Ķīnas Tautas Republikas robeža. Tālāk lieceļs turpinās līdz Kašgarai. Robežkontroles punkts izvietots 4,693 metrus virs jūras līmeņa, Khundžerabas pārejā.
Pāri Hunzai upei. Turp un atpakaļ.
Tilts
Krievu olīves. Nekultivēti smilšērkšķi. Īsts gardums.
Passu ledāja panorāma.
Ainavas Hunzas ielejā.
Lielais kalns. Iepazīšanās.
Kalnam ir jāpiebrauc tuvāk ar nieru dauzāmo.
Tālāk ar kājām.
Pēc 2 h kārtīga kāpiena, spēlējam augstkalnu kriketu. Tie, kas kriketu nespēlē, nav savējie.
Skaties kur gribi! Skats pa labi Nanga Parbats (8,126)...
...skats pa kreisi Rakapoši (7,788)
Nanga Parbats, pasaku pļava.
Lalusar ezers. Kunhar upe, Nagaras ieleja.
Nagara. Centrālais prospekts. Pastaiga dienas beigu daļā.
Laikmetīgā arhitektūra Pakistānas galvaspilsētā Islamabadā. Lielākā mošeja valstī ar nacionālās mošejas godu. Nosaukta Saūdu Arābijas karaļa Faisala bin Abdul-Aziza vārdā.
Pakistāna. Lahora. Pendžabas provinces galvaspilsēta. Pēc negulētas nakts. +37°C. Esam ieradušies, ar savu apmeklējumu, godināt Mogulu Impērijas ceturto valdnieku Džahangiri „pasaules iekarotāju”. Milzīgais komplekss ar vairākiem dārziem un, veidots kā Akbar serai, ir neparasta miera pilni. Pilsēta ir puteikļaina, bet dārzos vēl jūtams kvēlojošs zaļums. Darinājis šo vietu ir Šahs Džahāns - Mahalas mauzoleja cēlājs.
Badšahi Mošeja. Sen jau vairs neņemu vērā ciparus, kuri minēti dažādos avotos saistībā ar kādu no mešejām. Katrā ziņā šī, Mogulu imperatora Aurangzeba 17.gs. būvētā palika lielākā pasaulē 313 gadus pēc celšanas.
Mīnār-i Pākistān, jeb "Pakistānas tornis” Tas ir publisks piemineklis, kurš atrodas Ikbalas parkā, kurš savukārt ir viens no lielākajiem pilsētu parkiem visā Pakistānā. Tornis tika uzbūvēts 60jos gados vietā, kur 1940. gada 23. martā Visindijas Musulmaņu līga pieņēma lēmumu, tā saukto Lahoras rezolūciju. Tas bija pirmais oficiālais uzsaukums dibināt mājvietu visiem musulmaņiem, kuri apdzīvo Dienvidāziju.
Vēsturisks garnizons, kuru būvējis afgāņu valdnieks Šer Šah Sūri 16. gs. Teikts, ka mūra perimetrs sniedzas 5 km garumā. Jātic uz vārda!
Vēl viens vēsturisks šedevrs! Dharmaradžika. 3. gs. imperators Ašoka būvē stupu ar Buddas pīšļiem. Tagad tie, izrakti glabājas muzejā un tos nevienam nerāda.Bet par Buddas tēliem japāņi teic, ka tos tur ieslodzījumā.
tā saukto „skaistāko komercreisu pasaulē” ierodamies Skardu, Gilgit Baltistānā. Skats bija, patiešām lāga. Atlikušo ceļojuma daļu mēs pavadīsim kalnos.
Indas Upes ieleja. Aptuveni no šis vietas tai priekšā vēl vismaz 2000 km tecējuma. Ielejā vējš dzenā smiltis, veidojot kāpas. Saulrieta vērošana.
Indas upes kanjons. Gar upi, 170 km garumā, stiepjas ceļš, kurš aizved līdz Karakoruma lielceļam. Tas nav 1 h brauciens.
Satiksme ir pieklājīga visādā ziņā. Kravas autovadītāji, savā darbavietā pavada lielāko daļu mūža. Tai ir jābūt priecīgai vietai. Reģionā tiek novākta visāda raža. Uzpircēji dodas pakaļ precei.
Chai Wala, jeb tējas pārdevējs. Pakistāņu tēja ir kaut kas vairāk, nekā tēja ar pienu. Ja pēc vietējo iedzīvotāju ieražas pievienosiet sāli, eksotika garantēta.
Atklimatizācija. Iesildīšanās. Hopar ciemata apkārtne Nagaras ielejā, netālu no Karimabadas. Kāpiens uz vietu, kur saplūst Barpu un Baltar ledāji.
Hunzas ieleja. Kariamabada. Altit forts. Karakoruma lielceļš. Diran virsotne (7,266m)
Atabadadas ezers. 2010. gada janvārī noslīdenis aizdambēja Hunzas upi uz pieciem mēnešiem. Notikums, būtiski ietekmēja dzīvi ne tikai apkārtnē, bet visā reģionā. Ezera izveidošanās ietekmēja dažādu jaunievedumu un infrastruktūras konceptu rašanos.
Laikmetīgā arhitektūra Pakistānas galvaspilsētā Islamabadā. Lielākā mošeja valstī ar nacionālās mošejas godu. Nosaukta Saūdu Arābijas karaļa Faisala bin Abdul-Aziza vārdā.