Liela daļa rumāņu nepriecājas, ka viņu zemi asociē ar Drakulas zemi, tāpat albāņi nepriecājas par Bunkuru zemi. Tomēr katrs, kurš nedaudz iepazinies ar Albānijas vēsturi, šos komunisma briesmoņus noteikti gribēs redzēt.
Galvaspilsēta Tirāna, protams, jāredz. Centrs ir glīts, taču bez vecpilsētas, tāpēc plašs un kājām grūti pārstaigājams.
Katrai tautai vajadzīgs savs varonis. Mums ir Lāčplēsis. Albāņiem ir reāls cilvēks- Skenderbegs, kura vadībā notika sekmīga pretošanās turku kundzībai. Tūristiem gan vairāk par vēsturi interesē Skenderbega konjaks.
Komunisma režīma laikā pēc Envera Hodžas (vietējais Staļins) pavēles daudzām kāpņutelpu ieejām nebija pat ārdurvju. Toties Tirānas centrā netrūka nekā. Tiesa, šis rajons mirstīgajiem bija slēgts. Tikai locekļiem!
Kaut arī Māte Terēza dzimusi Skopjē Maķedonijā, tas netraucē dalīt nepelnītus laurus. Attēlā Mātes Terēzas universitāte.
Nacionālais vēstures muzejs ar iespaidīgu panno. Tā uzdevums bija zombēt ļautiņu smadzenes. Ar dažiem cilvēkiem tas arī izdodas.
Hodžas laikā reliģija bija aizliegta, pārkāpējiem draudēja pat nāvessods. Šodien valstī paceļas jauni gan kristīgie, gan musulmaņu dievnami, taču naida starp reliģijām neesot.
Dzīvot noplukušās mājās esot bijis nepatīkami, tāpēc Tirānas mērs pavēlējis tās izkrāsot košās krāsās. Tagad šis stils pārsviedies arī uz citām pilsētām.
Elbasanas metalurģisko rūpnīcu būvējuši ar Ķīnas atbalstu, jo ar PSRS Hodža tobrīd jau bija nopietni salecies. Brīvā tirgus apstākļos rūpnīca, protams, nobankrotēja. Tagad darbojas vien daži cehi.
Šobrīd Albānija iziet tādu kā mežonīgā (mūsu 90.-tie) kapitālisma stadiju. Bet vēlme strādāt, visticamāk, ir.
Mums Kaķeniekos arī ir tādas būdas
Šiem neveicās. Blakus uzbūvēja jaunu ceļu un tuneli, tāpēc šim ceļa posmam nācās bankrotēt.
Ir jau viegli apsmaidīt, bet, ja mēs būtu piedzīvojuši tādu komunisma marasmu, nezin vēl kā mums tagad klātos.
Hodža ienaidniekus redzēja it visur, tāpēc nejēdzīgie bunkuri (kopā ap 700 tk) tika celti visur.
Šo uzdevums būtu bijis atvairīt dienvidslāvu uzbrukumus
Bet, ja godīgi, albāņi, tiešām, nekur nesteidzas. Šiem pensijas lielums nav svarīgs, jo albāņu ģimenēs paaudzes dzīvo kopā. Starp citu, tur ir ļoti maz bērnunamu un nav glābējsilīšu. Tas tāpēc, ka cilvēki saglabājuši cilvēciskumu. Bērnus šeit nepamet.
Dirnētāji un tupētāji vairāk vērojami valsts austrumu daļā. Tā viņi var pavadīt daudzas stundas
Dažreiz iemesls vienkāršs. Sieva katru dienu zāģē jumtā. Sak tu, vecais, neko nedari, nestrādā, naudas tev nav u.t.t. Džeks vienkārši aiztinās skatīties kā mašīnas brauc pa ielu. Vismaz miers!
Skaidrs, ka sarunas par to, kurš futbolists ir galīgi garām arī ir ļoti svarīgas.
Svarīgi ir arī, lai darbs kaulus nelauž, bet ir patīkams.
Bet temperaments pavisam cits! Kāzas jāsvin vismaz trīs dienas. Latviešiem par labu gan runā fakts, ka mēs vienā dienā tomēr izdzeram vairāk nekā šie trijās. Šādu spēju albāņiem nav.
Fotosesija jeb kastings līgavām ir ļoti svarīga. Kredīts par daudzo kleitu īri tiek maksāts gadiem. Līgavas čum un mudž visās malās.
Kaut arī it kā musulmaņu zeme, te drīkst būt tikai viena sieva. Un tā pati- uz mūžu. Nekādas izdomas.
Var pieņemt, ka līgavainim tas viss nedaudz besī, bet ko nepaveiksi mīlestības vārdā?
Indijā šādus braucamos neviens nefotografētu, taču Albānija ir Eiropā. Eksotiski. Galvenais- neiespringt par niekiem!
Albāņu dzīvokļos esot tik tīrs, ka muša buksē. Pret publiskajām telpām un platībām attieksme varētu būt saudzīgāka.
Toties kalni kā jau kalni- skaisti!
Kalnu ceļš nedaudz bailīgs. Asfalts daudzviet draņķīgāks kā pie mums. Bet ir arī labi ceļi.
Durresas pilsēta atrodas pie Adrijas jūras.
Albānijas dienvidu daļu apskalo Jonijas jūra. Tieši brauciena laikā pavērās rīta migla un izsauca cilvēku gaviles.
Tagad esmu pārliecināts, ka Horvātijas un Melnkalnes piekrastēm ir konkurente- Albānijas piekraste
Dž. Darels jaunību pavadīja Korfu salā Grieķijā. Grāmatā Mana ģimene un citi zvēri tas viss jauki aprakstīts. No Sarandas pilsētas tā labi redzama un ar prāmi sasniedzama.
Saranda ir īsta kūrortpilsēta ar promenādi, krodziņiem, viesnīcām un angliski runājošu personālu. Krass kontrasts ar austrumu daļas noplukušajām pilsētām.
Pateicoties mūsu sadarbības partnerei Vitai, kura jau vairākus gadus laimīgi dzīvo Albānijā, esmu atklājis sev daudzas jaunas, interesantas vietas. Viena no tām ir Kruje.
Vita ar savu albāņu vīru Rezi dzer rīta kafiju ceļmalas krodziņā, kurš iekārtojies uz dabiska ūdenskrituma.
Augus ar lielām lapām saucot par lapuhiem. Tā man iemācīja kāda tūriste. Vai, tiešām, izskatās pēc lapuha?
Bet kokus ar cauraustiem, mežģīņotiem stumbriem sauc par olīvkokiem. Jo vecāks koks, jo vērtīgākas olīvas.
Pie smalkā toņa piedien arī ceļojumu laikā apskatīt kaut ko antīku. Dīvaini, ka Hodža tās nelika pārbūvēt par bunkuriem, bet atļāva saglabāt. Grieķu, romiešu un Otomāņu celtā antīkā pilsēta Butrinta pašos Albānijas dienvidos.
Daudzas antīkas celtnes, tempļus piemeklēja nežēlīgs liktenis. Kristieši tos uztvēra par akmenslauztuvēm, lai būvētu savus dievnamus vai cietokšņus. Apolonijas tempļa drupas.
Daudzi tūristi Albānijā ierodas no Melnkalnes. Tad pirmā pilsēta ir Škodera. Gan alus, gan kafija gājēju ieliņā ir laba. Un nav dārgi.
Vai Hodžam patiktu šādas skaistas, sakoptas ielas? Nevar zināt. Varbūt viņš tur saskatītu riebīgā kapitālisma rēgu? Bet nav svarīgi. Man patika.
Kaut kur te Lježā mira Skenerbegs. Nevis no turku zobena, bet no malārijas. Karavīra necienīgi.
Džirokastrā nāksies vien piekopt aktīvo dzīvesveidu. Tās interesantākā Otomāņu laikā būvētā daļa ir kalnaina. Ja ir spēks un patikšana, var uzkāpt līdz pašam cietoksnim, no kura jābūt panorāmai uz visu pilsētu.
No augša labi samanāma robeža starp veco un jauno Džirokastru. Kāpēc vecās pilsētas visiem patīk labāk?
Berati dēvē par tūkstoš logu pilsētu, jo ēkas sabūvētas nogāzēs. Ir vērts uzrāpties arī šajā cietoksni, kurā vienlaikus ir gan muzejs, gan daudzu cilvēku dzīvesvieta.
Nu, bija vērts kāpt augšā?
Envers Hodža neslimoja ar pārlieku kautrību. Viņa pakalpiņi kalna nogāzē bija izveidojuši lielu uzrakstu ENVER. Mūsdienās šis uzraksts ir pārveidots par NEVER. Jācer, ka tā arī būs.
Te, nekurienes vidū, pēkšņi sākas Cieceres izmēra upe. Zilā Acs ir ļoti jaudīgs, dzidrs avots.
Nekad nebiju redzējis neko tamlīdzīgu.
Kaut kā neticas. Maksimuma laikā caurplūdums ir 7- 8 kubikmetri sekundē?
Bija ļoti grūti paskaidrot bulgāru šoferim, kāpēc grupa lec ārā no autobusa, lai fotografētu benzīntanku. Viņš nekad agrāk nebija redzējis šādu interesi par degvielas uzpildes stacijām. Nācās viņam izskaidrot nosaukuma nozīmi. Ņemot vērā viņa svešvalodas nezināšanas, bez naža to izdarīt nebija iespējams.
Šis būtu krekliņš, kuru es negribētu iegādāties kā suvenīru. Bet uz Albāniju nākamgad aizlaist- to gan gribētos. Un redzēt, kā tā strauji attīstās un sakopjas.