Fotogalerijas autors - Jānis Kreicbergs.
Par Francijai piederošo Reinjonas salu šķiet tikai retais ir dzirdējis un vēl mazāk ir to cilvēku, kuri zin kur šī saliņa atrodas. Bet žēl, jo tā ir viena no skaistākajām mazajām salām uz šīs planētas, kur valda apbrīnojama un pat neticama dabas daudzveidība.
Reinjonas sala atrodas ĀFRIKAS DA, Indijas okeānā, starp Madagaskaru un Maurīciju.
Sala ir nedaudz mazāka par mums labi zināmo Sāremā salu Igaunijā, bet ainavas ir ļoti dažādas un kontrastainas, sākot no aktīva vulkāna (''Elles'') līdz zaļojošiem kanjoniem un palmu ieskautām pludmalēm (''Paradīzei'').
Dienas laikā braukājot pa salu ainavas kardināli mainās vairākkārt un ik pēc stūra paveras kāds Mātes Dabas sarūpēts pārsteigums. Lietusmežiem klātas ielejas,...
(Attēlā Takamakas ieleja un tās ūdenskritumi)
...klinšaini kalni, zaļojoši kanjoni...
... baltas un melnas smilšu pludmales, skaisti ūdenskritumi...
(Fotogrāfijā - Takamakas ielejas ūdenskritumi)
..., mēness virsmai līdzīgi smilšu un klinšu plato, vulkāniski krāteri un lavas lauki. Un tas viss uz tik mazas saliņas.
(Fotogrāfijā - viens no Piton de la Fournaise vulkāna aktīvajiem krāteriem, kas ik pa laikam piedzīvo ''lavas geizerus'')
Reinjona ir ļoti liela un sena vulkāna virsotne Indijas okeānā, kas atšķirībā no ne tik kalnainās Maurīcijas ir jūtami jaunāka un joprojām aktīva vulkāna ''relikvija''. Salas rietumu daļa vulkāniskā aktivitāte ir apdzisusi un senos gigantiskos krāterus ir pārņēmusi veģetācija. Savukārt salas austrumu daļā atrodas jaunais un aktīvais Piton de la Fournaise, kurš ir pieskaitāms pie planētas aktīvākajiem vulkāniem. Šajā gadsimtā vulkāns ir izvirdis katru gadu. To reižu skaits protams atšķiras, jo vulkāns ir neprognozējams, bet visaktīvākais pēdējo 20 gadu laikā bija 1998. gads, kad vulkāns izvirda teju 200 reizes.
Fotogrāfijā - mākoņu ielenktais Piton de la Fournaise vulkāns, Reinjonas ikona un populārākais apskates objekts.
Piton de la Fournaise vulkāna virsma ir ļoti iespaidīga. Tā ir ''klāta'' ar daudziem maziem krāterīšiem un plašiem lavas laukiem, atgādinot tādas kā ''Elles ainavas''.
Pats lielais vulkāna krāteris slēpjas tur augšā, vulkāna galā.
Viens no Piton de la Fournaise vulkāna krāteriem
Viens no aktīvajiem vulkāna krāteriem. Diemžēl fotogalerijas autoram neizdevās ieraudzīt ļoti cerēto, vulkāna izvirdumu, ''lavas geizeru'' un ''lavas straumi''. Pēdējais izvirdums bija tikai 2 nedēļas pirms manas ierašanās Reinjonā, bet apmeklējuma brīdī kāpt uz vulkāna un tā krāteriem bija aizliegts, jo zinātnieki gaidīja nopietnu vulkāna aktivitāti. Ilgi nebija jāgaida, tikai 12 dienas pēc tam, kad autors pameta salu, Reinjonu piemeklēja kārtējais izvirdums. Nu varbūt nākošreiz paveiksies.
Draudīgā vulkāna pakāje.
Viens no mazajiem vulkāna krāteriem, ļoti simpātiskais, bet apdzisušais Formica Leo, Piton de la Fournaise pakājē.
Vulkāna virsotne atrodas tur augšā - mākoņos.
Vulkānam apkārt plešas augsta klinšu siena.
Reinjonas salai viena no raksturīgākajām iezīmēm ir kalnu cirki, kas sastopami salas vidienē-rietumu daļā. Kalnu cirks ir gigantisks, amfiteātra formas, apdzisis vulkānu krāteris. Reinjonā to ir trīs - Cirque de Salazi, Cirque de Cilaos un Cirque de Mafate. Pateicoties lielajam nokrišņu daudzumam tie ir kalnaini, zaļi, veģetācijas pārņemti un upju izgrausti. Nepietiks tikai ar vienu, jāredz ir visi trīs, jo katram ir savas rozīnītes.
Fotogrāfijā Cirque de Mafate no Le Maido skatu punkta.
Cirque de Mafate kalnu cirks un kalni no Le Maido skatu punkta. Cirque de Mafate ir ainavu ziņā visdramatiskākais kalnu amfiteātris, kā arī nesasniedzamākais, jo Mafate ciematiņus var sasniegt tikai šķērsojot kalnus un veicot pārgājienus, bet preces tiek piegādātas ar helikopteriem pa gaisu. Labi, ka franči ir sabūvējuši labus kalnu ceļus, kā rezultātā ceļotāji var baudīt to skaistumu nemērojot daudzas stundas kalnos.
Cirque de Mafate kalni
Pasaule pie Tavām kājām.....lūkojoties uz Reinjonas augstāko virsotni - Piton de Neiges
Cirque de Mafate kalnu cirks un kalni no Le Maido skatu punkta.
Autora iecienītākais Reinjonas skats no Cap Noir skatu punkta (Cirque de Mafate)- četras ļoti stāvas un varenas ielejas pie Tavām kājām, atstāj vienkārši bez elpas. Diemžēl bildē šis skats neietilpst un arī to varenumu neviena fotogrāfija nespēj parādīt. Lonely Planet ceļvedis jau brīdināja, ''nekas nespēs Tevi sagatavot šim skatam'' un tā arī bija...
Vieta, kur paklanīties Dabas priekšā.
Viens no Reinjonas varenajiem kanjoniem - ''vārti'' uz Cirque de Mafate ''kalnu amfiteātri''.
Daba nespēj radīt neko īpaši skaistāku par šo....
Reinjonas kalni no Cap Noir skatupunkta, ko sasniedz īsā pastaigā gar ļoti stāvo Riviere des Galets ielejas malu.
Gandrīz tikpat iespaidīgs cik Cirque de Mafate, ir arī blakusesošais Cirque de Cilaos. Jau pats ceļš, kas ved uz cirka centru, Silaosas pilsētiņu, ir vairāk kā iespaidīgs, stipri atgādinot Norvēģijas ceļus.
Fotogrāfijā - Cirque de Cilaos gandrīz 3 kilometrus augstās sienas no autobusa loga.
Silaosas cirka vizītkarte un ikona ir Reinjonas augstākā virsotne - Piton de Neiges kalns, kurš paceļas 3070 metru augstumā virs jūras līmeņa. Lai gan virsotne ir redzama no visiem cirkiem, tieši ar Silaosas cirku Piton des Neiges tas asociējas, tā kā no Silaosas pilsētiņas kalnos kāpēji dodas iekarot virsotni. Majestātiskākais skats ar Reinjonas augstāko kalnu paveras no Cilas - Ile a Cordes ceļa.
Pati Silaosas pilsētiņa un kalnu cirks sākotnēji bija izbēgušo vergu slēpšanās vieta, bet vēlāk atklājot termālos avotus, attīstījās un kļuva par franču kolonizātoru iemīļotu kūrortu, kur ārstēties, relaksēties un izbēgt no karstajām vasarām. Senā kūrmāja gan vairs nav saglabājusies, to tagad ir nomainījusi jaunā ar modernākām aparatūrām un mūsdienīgām SPA iespējām.
Fotogrāfijā - Silaosas pilsētiņa pie Džonka dīķa.
Franči nebūtu franči, ja uz Reinjonu nebūtu atveduši vīnogulājus un nesāktu vīna darināšanas procesu. Pati Francija un labie vīni ir taču tik tālu, kāpēc gan neražot vīnus tepat, viņi nodomāja. Silaosas cirks tagad ir Reinjonas vīnu centrs un piedāvā arī degustācijas.
Fotogrāfijā - vīnogulāji pie Ilet a Cordes ciematiņa Silaosas cirkā.
Cirqe de Cilaos cirkā var redzēt vairākus kanjonus un ūdenskritumus, kā piemēram šo ''karājošo'' Fleurs Jeurs kanjonu un ūdenskritumu.
Bet ja interesē ūdenskritumi, tad noteikti ir jādodas uz - Cirque de Salazi, Reinjonas ''Zaļo kalnu cirku''. Tieši pateicoties lielākajam nokrišņu daudzumam, kas nolīst šajā cirkā, tas ir viszaļākais un ūdenskritumiem bagātākais kalnu amfiteātris Reinjonā.
Fotogrāfija - Voile de la Marie ūdenskritums, kas daudzās kaskādēs gāžas pār cirka sienām
Vēl viens no Salazī cirka lielajiem ūdenskritumiem ir 640 metrus augstais Cascade Blanche, kura augstums 12 reizes pārsniedz slavenā Niagāras ūdenskrituma augstumu. Tas ir noslēpies vienā no Salazi cirka kanjoniem - Bras de Caverne
Lai gan Salazī cirkā kanjonu nav tik daudz kā Silaosas cirkā, to te netrūkst. Patiesībā pats interesantākais kanjoninga kanjons atrodas tieši Salazi kalnu amfiteātrī un tas ir Trou Blanc, jeb Baltais Caurums. Kanjonings ir ļoti aizraujoša aktivitāte, kur kādu kanjona posmu veic peldot pa upi, rāpjoties pa klintīm, laižoties lejā ar virvēm pa klintīm, slīdot lejā pa ūdenskritumiem un lecot lejā no klintīm brīvaja kritienā. Tie var būt ļoti dažādi,gan pēc grūtības pakāpes, gan aktivitātēm, bet neviens nav tik ''ūdeņains'' kā Trou Blanc.
Trou Blanc kanjonu pat varētu nosaukt par tādu kā Dabas veidotu akvaparku, kur strauja upe ir izveidojusi dažādus tipa nobraucienus pa ūdenskritumiem. Kopumā ekskursija ilga gandrīz visu dienu un laisties lejā garšļaukus no ūdenskritumiem iekrītot kā tāds ķieģelis ūdenī, sanāca vismaz 20 reizes. Daži ūdenskritumi bija diezgan bailīgi, bet pateicoties instruktoriem viss pasākums noritēja droši. Šķiet pie favorītiem ko gribētos izcelt būtu serpentīvveidīgais ūdenskritums ''Čūska'', kur kā bobslejā veicot virāžas bija jāslīd lejā, un otrs, ''Veļasmašīna'', kur iekrītot ūdenī tas griež kā centrafūga un parauj zem ūdens.
Izklausās varbūt bailīgi, bet nav tik traki...
... traki bija lekt no 5 un 8 metrus augstas klints lejā, brīvaja kritienā.
Bet, vistrakākais bija pietaupīts beigām, Grande Finale - lēciens no 17 metrus augstas klints (aptuveni 5 stavu mājas), daļēji brīvajā kritienā, jo pirms saskaršanas ar ūdeni instruktors pavelk virvi, lai ''mīkstinātu'' kritienu upē. Te nu adrenalīns bija virsotnē. Bet tas bija to vērts.
Labi,ka Reinjonā ir vairāki desmiti šādu kanjoninga iespēju piemēroti visiem, gan profesionāļiem (Trou de Fer), gan iesācējiem un pat bērniem.
Arī Salazī cirka pilsētiņa ar ļoti interesanto nosaukumu Hell-Bourg, 19.gs beigās sāka atīstīties par termālā kūrorta centru, pateicoties atklātajiem karstajiem avotiem. Tiesa mūsdienas baudīt procedūras un mērcēties karstajos avotos vairs nevar, jo 20.gs. vidū zemes nogruvums nobloķēja termālos avotus, pec kā kūrmāja tika pamesta laika zoba varā. Fotogrāfijā - Mūsdienās pie Helburgas var apskatīt kūrmājas drupas, upītes krastā.
Pati Helburga, pateicoties termālajiem avotiem un kūrmājai izveidojās par prestižu franču kolonizātoru vasarnīcu ciematiņu, kur viena pēc otras, skaistas koka mājas-muižas ar krāšņiem dārziem rotāja Helburgas centru.
Fotogrāfijā - Folio muiža ar skaistākajiem dārziem ciematiņā.
Tas joprojām ir simpātiskākais kreolu māju-muižu ciematiņš uz salas, kur vērot tipisko kreolu arhitektūru.
Fotogrāfijā - Helburga atrodas 930 metrus virs jūras līmeņa, Piton des Neiges pakājē (3070 m v.j.l). Kalna stāvās sienas, vairāk kā 2 kilometru augstumā paceļas virs Helburgas kreolu māju jumtiem. Varens skats.
Bet vēl varenāki skati paveras no Piton des Neiges virsotnes. Lai tajā uzskāptu ir jāveic smags un pagarš pārgājiens no Silaos pilsētiņas. Virsotnē var uzkāpt un nokāpt vienā ļoti garā dienā, bet liela daļa izvēlas sadalīt divās dienās, pārnakšņot bāzes nometnē un sagaidot saullēktu nākošajā.
Autors izvēlējās smagāko variantu un sākot kāpt saullēkta laikā no Silaos pilsētiņas. Taka, kas ved virsotnē ir ļoti stāva, īpaši tās sākumā. Kāpiena laikā veģetācija mainās kardināli. Sākumā vedot garām priežu un citu lielo koku birzīm, vēlāk garām kriptomerijas koku-krūmu mežiem (fotogrāfijā),...
..., visbeidzot tuvojoties virsotnei veģetācija kļūst pavisam trūcīga un uz vulkānisko akmeņu un klinšu fona var redzēt tikai sausus, pelēcīgas krāsas viršveidīgus augus.
Pēc smagā kāpiena autors uz ''Reinjonas jumta'' un trekinga lielākā notikuma - Piton de Neiges virsotnē, 3070 metru augstumā, no kura paveras iespaidīgi skati visos virzienos.
Salas augstākais kalns ir virsotne sen apdzisušam, milzīgam vulkānam, kurš ''iznirstot'' no Indijas okeāna izveidoja Reinjonas salu pirms miljoniem gadu. Tāpēc nav brīnums, ka virsotnes ieži vietām ir dzeltenīgās, sarkanās nokrāsās un protams arī vulkāniski melni.
Skats no Piton des Neiges virsotnes. Kalnā ieteicams uzkāpt, jo agrāk, jo labāk, tā kā pēcpusdienā vai pat vēlā rītā, tas vienmēr pazūd mākoņu jūrā.
Tā bija arī šoreiz. Uzkāpjot virsotnē pavērās lieliski skati, bet uz plkst. 12:00 viena virsotne pēc otras krita ''mākoņu gūstā'', pilnībā mainot apkārtējo ainavu.
Road to Heaven - taka, kas ved, ''mākoņu jūras'' ieskautajā, Reinjonas augstākajā virsotnē.
Nav obligāti jāsvīst uz kalnu takas, lai redzētu Piton de Neiges virsotnes skatus. Vietējie parūpējušies par stipri vien vieglāku variantu - dārgs lidojums ar helikopteru vai maciņam stipri draudzīgākais lidojums mazā, divvietīgā lidmašīnītē (vieta pilotam un vienam pasažierim), kas noteikti būs viens no neaizmirstamākajiem pasākumiem Jūsu mūžā. Vismaz autoram tas noteikti bija, elpu aizraujoši skati + adrenalīns, kad mazais kukuruzņiks gaisā vienu brīdi sāka kratīties.
Autors izvēlējās garo lidojumu apkārt visais salai, vērojot no augšas visus trīs kalnu cirkus, zaļos kanjonus un ielejas, ūdenskritumus, lielo vulkānu un, protams, Piton de Neiges, no visām debespusēm, tai skaitā lidojot tikai nedaudz virs virsotnes, kas bija viens no lidojuma kulminācijām.
Fotogrāfijā - Piton des Neiges kalns.
Tā kā pēcpusdienā vienmēr ap cirkiem un kalniem savelkas biezi mākoņi, tad rīts ir vislabākais laiks, kad veikt lidojumu. Autors izvēlējās ļoti agru rīta stundu, neilgi pēc saullēkta, kas šajā rītā aiz kalniem bija diezgan iespaidīgs.
Lidojot agrā rīta stundā, mīnuss ir ļoti trūcīgā gaisma, kas vietām traucē skaistu fotogrāfiju uzņemšanai, savukārt pluss ir brīžiem nereālie skati, kad saules stari laužas pāri virsotnēm ...
... un mēģina ielauzties tumšajos kanjonos. Tieši patumšie, vēl saulesstarus nesasniegušie kanjoni, izraisa vēl lielāku bijību un varenību, radot patiesu izbrīnu un aizkustinājumu.
Fotogrāfijā - saules stari laužas Riviere des Galets kanjonā.
Viegli izgaismotie Reinjonas kalni rīta stundā, no putna lidojuma (mazās lidmašīnītes)
saules stari laužas caur Cirque de Mafate kalnu amfiteātra virsotnēm
Viegli izgaismotie Reinjonas kalni rīta stundā, no putna lidojuma (mazās lidmašīnītes)
Reinjonas fotokartiņu favorīts un salas iespaidīgākais kanjons - Trou de Fer jeb Dzels Caurums, kurš bildē diemžēl autoram īsti nesanāca, tūcīgās saulesgaismas dēļ.
Tāds izskatās trou de Fer visā tā krāšņumā:
http://m.jourdan974.free.fr/photos072001/Trou_de_fer.jpg
Izplūdušais un patumšais Trou de Fer kanjons un ūdenskritumi.
Tapat lidojums sniedz iespēju paskatīties uz Pito de la Fournaise vulkānu no pavisam cita rakursa. No putna lidojuma, ''Ellei'' līdzīgais lavas un krāteru lauks, izskatās gluži kā Mēness virsma.
Lidojums dod iespēju arī ieskatīties milzīgajā, gandrīz 1 kilometru dziļajā (!) Dolomieu Crater, kas ir Piton de la Fournaise galvenais krāteris.
Dolomieu krāteris - salas lielais bieds.
Krāteru un lavas lauks no putna lidojuma
Reinjonas kalni un virsotnes agrā rīta stundā no putna lidojuma mazajā lidmašīnītē
Mākoņu ielenktās Reinjonas virsotnes
Cirque de Mafate, jau lidojuma beigās.
Ja Piton des Neiges liekas pa grūtu, noteikti vajag pamēģināt kādu citu taku un vieglāku pārgājienu, jo tikai tā var sajust un izbaudīt kalnus. Reinjonas salā takas ved krustām šķērsām un tā, ka katrs var atrast pastaigu vai vieglu pārgājienu savām iespējām un interesēm.
Fotogrāfijā - taka, kas ved uz Bras Rouge kanjonu un ūdenskritumu, Cirque de Mafate.
Pastaigas arī dod iespēju iepazīties ar daudzveidīgo un interesanto salas veģetāciju.
un eksotisko ziedu pasauli.
Fotogrāfija - kallas ziedi Belouve-bebour mežā.
Visinteresantākā veģetācija ir sastopama Foret de Belouve-Bebour aizvēsturiskajā mežā.
Fotogrāfijā - Reinjonai tik tipiskā ''Papardes palma''
Belouve-Bebour aizvēsturiskais mežs ar sagāzušiem, noaugušiem kokiem, papardēm, zālēm, dīvainām palmām, kokiem un sūnām. Tā varētu būt perfekta vieta nākošajai Jurassic Park vai King Kong filmai, ja vien amerikāņiem nebūtu tik slikti ar ģeogrāfiju.
Belouve-Bebour aizvēsturiskais mežs. Nekad nebūtu ticējis, ka mežs var būt tik interesants un acij tīkams.
Mistikas pārņematais Belouve-Bebour mežs. Tā vien liekas, ka aiz stūra tūlīt izlīdīs kāds dinozaurs....
Pārgājieni un trekings dod arī iespēju izpētīt neapgūto un grūti sasniedzamo Cirque de Mafate cirku.
Fotogrāfija - skats uz Cirque de Mafate uz Col Talbit kalnu pārejas, kas atdala Mafates un Silaosas cirkus.
Kā arī sasniegt Mafates cirka ''aizmirstos'', ''Pasaules nostūra'' ciematiņus, kā, piemēram, Marlu. Ciematiņā ir tikai kādas piecas mājeles un četri mazi kalnu hostelīši, tāpēc diezgan komiski un neticami liekas, ka miestiņam ir maza skoliņa un aptuveni tikpat liela, aprūsējusi koka un skārda baznīciņa.
Fotogrāfijā - amizantā Marla baznīciņa un vēl amizantākais baznīcas zvanu tornis
Marla bija daļa no galerijas autora trekinga maršruta. Marlu var sasniegt 5 stundu pārgājienā no Silaos pilsētiņas, šķērsojot Col Talbit kalnu pāreju.
Tomēr lielākā daļa no labākajiem skatu punktiem un apskates vietām ir ērti sasniedzama, pa serpentīnveidīgiem kalnu ceļiem, piemēram, ļoti dziļo Komersona krāteris. Tas izveidojās grandioza sprādziena un lavas izvirduma rezultātā.
Iespaidīgs panorāmas skatu punkts, daļēji pārkaroties par Pazudušo ieleju, uzcelts pie Grand Bassin, vietas, kur trīs ielejas saplūst kopā. Par Pazudušo ieleju to sauc, jo vienīgais veids kā sasniegt ielejas ''grīdu'' ir stāvs pārgājiens.
Vieta, kur saplūst kopā trīs ielejas - Grand Bassin jeb Pazudusī ieleja (Lost Valley). Viens no neskartākajiem un nepieejamākajiem Reinjonas kanjoniem
Grand Bassin jeb Pazudusī ieleja (Lost Valley).
Ūdenskritums Grand Bassin ielejas pakājē
Viens no interesantākajiem ceļa posmiem Reinjonā šķērso dīvaino Plain de Sable plato.
Plaine de Sable plato ir vulkānisko smilšu un pelnu lauks, kurš neparasto krāsu un klinšu dēļ atgādina Mēness ainavas.
Klinšu veidojumi Plaine de Sable plato
Plaine de Sable plato krāsainās zemes un vulkānisko smilšu lauki no Pac de Sable kalnu pārejas
Klinšu veidojumi Plaine de Sable plato
Mēness Ainavas Plaine de Sable plato
Vēl viens ainavisks ceļš vijas gar salas dienvidrietumu piekrasti, tā saucamo Wild South jeb Mežonīgajiem Dienvidiem.
Fotogrāfijā - ceļa posms Grand Brule, kuru regulāri ''izkropļo'' Piton de la Fournaise vulkāna lavas straumes, plūstot ceļā uz okeānu.
http://www.dumpert.nl/mediabase/foto/8023c464_ANP_5400492.jpg
Lavas lauki un Piton de la Fournaise vulkāna austrumu puse
Le Grand Brule - milzīgi lavas lauki, daudzu kilometru garumā, kas ieplūst okeānā. Vienā no pēdējo gadu lielākajiem izvirdumiem, okeānā atdzisusī lava palielināja salas platību par 30 hektāriem(!).
Cap Merchant rags - salas galējais dienvidu punkts ar Bazalta klintīm, klinšu arku, lavas laukiem, kas ''ieplūst okeānā'' un milzīgiem viļņiem.
Netradicionāla ainava - nodeguši koki un lavas lauki, kas ''ieplūst okeānā'' pie Cap Merchant raga.
Vientuļa, vulkāniskās izcelsmes, melno smilšu pludmale pie Sentdžosefas
Cascade d'Anse - maza zvejnieku ostiņa, palmu birzs, ūdenskritumi, okeāna viļņi...
Cascade de la Grande Ravine ūdenskritums Langevinas upes ielejā - viens no skaistākajiem Reinjonā. Ūdenskritumu vienā bildē iekļaut nav iespējams, tāpēc šī ir labā puse un....
... un šī ir Cascade de la Grande Ravine ūdenskrituma kreisā puse
Zilganās un zaļganās nokrāsas ''baseins'' pie Cascade de la Grande Ravine ūdenskrituma
Riviere de Remparts kanjons - viens no dziļākajiem un iespaidīgākajiem Reinjonā.
Riviere de Remparts kanjons
Tāpat, salas dienvidrietumos atrodas slavenākais salas dievnams - Notre Dame des Laves baznīca, kas šķiet nepievērstu tūristu uzmanību, ja vien 1973. gadā nenotiktu kāds būtisks notikums - milzīgs vulkāna izvirdums. Izvirduma laikā baznīca brīnumainā kārtā izglābās no lavas straumes, kas nesās tieši ciematam virsū, ceļā uz okeānu, noslaukot to no zemes virsmas. Bet notika brīnums un lavas upe pirms pašas baznīcas durvīm sašķēlās un applūda apkārt tai, pasargājot dievnamu. Vietējie to uzskata par lielo salas brīnumu un izglābšanos. Tagad ieeja uz baznīcu ved caur lavā izcirstām trepītēm.
Blakus baznīcai atrodas Dievmātes statuja ar lietussargu rokā, kas simbolizē aizsardzību pret vulkānu. Tās celtniecību sponsorēja kāds bagāts lauksaimnieks, mēģinot tādējādi pasargāt savus laukus no ''draudīgās vulkāna acs''.
60 metrus augstais Niagāras ūdenskritums sausajā sezonā (bildē) ir vāja atblāzma no savas slavenās ''Amerikāņu māsas'', bet lietus sezonā, kad pār visu klinti gāžas lejā lielas ūdens masas tas ir ļoti iespaidīgs.
Grand Etang ezers-dīķis un ūdenskritumi
Reinjona, viennozīmīgi ir dabas galamērķis, bet tas nenozīme, ka salai nav vēsturisku apskates objektu. Par salas drudžaino vēsturi - pirātu, britu un franču kolonizatoru kaujām, liecina senie lielgabali, galvaspilsētas Sent Denī, krastmalā.
Senlaicīgā Sentpolas kapsēta, kur gadsimtiem tikuši apglabāti salas slavenākie iedzīvotāji, tai skaitā kapsētas zvaigzne pirātu ''karalis'' Olivers Levasjērs La Buse, kurš 18 .gs. bija galvenais bieds Indijas okeānā (Dienvidu Jūrās), līdz viņu noķēra un pakāra. Pirāta bagātības tā arī neatrada un tā joprojām atrodas entuziasti, kas mēģina tās atrast.
Pirāta kapa krustā ir iegravēts pirātu klasiskais apzīmējums - galvaskauss ar sakrustotiem kauliem, bet kapam kreisajā pusē atrodas lielgabals.
Galvaspilsētā St.Denis un ballīšu pilsētā St. Pierre var lieliski vērot valsts reliģisko daudzveidību un daudznacionālo sastāvu - eiropiešu pēcteču, āfrikāņu, ķīniešu un indiešu komūnas. Reinjonā katrs var atrast kaut ko savai ticībai, kristieši - baznīcas, budisti - tempļus, musulmaņi - mošejas, hinduisti - hindu tempļus vai hedonisti - pludmales.
Fotogrāfijā - ķīniešu templis St.Pierre pilsētā.
Baznīca Salazī pilsētiņā, Cirque de Salazi.
Eiropiešu koloniālās arhitektūras paraugs - rātsnams St.Pierre pilsētā.
Un tad, pēc visa piedzīvotā un pieredzētā, ar pašapmierinātu sirdi un pilnu vezumu ar labām emocijām un atmiņām, var dodies mājās...uz sniega pārņemto Latviju.
Fotogrāfijā - Piton de la Fournaise vulkāna virsotne, kas mūžīgi cīnās ar mākoņiem.
Fotogalerijas autors - Jānis Kreicbergs.