Havaju salām ir diezgan plaša un interesanta kultūra, kuras saknes aizsākās ap 300 gadu, kad polinēzieši no Marķīzu salām, vadoties pēc Mēness un zvaigznēm ieradās mūsdienu Havaju salās un apmetās uz dzīvi. Par šo periodu gan maz kas ir zināms, bet daudz vairāk liecību ir saglabājušās par otro emigrācijas vilni. Ap 1000 gadu, šoreiz no mūsdienu Franču Polinēzijas salām, ar tām pašām kanoe laiviņām ieradās polinēzieši, kas devuši pamatu Havaju salu kultūrai un vēsturei. Tie atstājuši daudzas liecības, gan senās rituālu un cilvēku upurēšanas vietas, gan slavenās hula dejas, gan arī heiau tempļu drupas, kā arī paliekas no senās Kapu sistēmas, kas sadalīja cilvēku sabiedrības slāņos.
rotams, mūsdienās no antīkās Havaju polinēziešu kultūras maz kas palicis pāri reālajā dzīvē, tāpēc jādodas uz Oahu salas vienu no galvenajiem magnētiem un tas ir milzīgais Polynesia Cultural Center, kur var iepazīties ne tikai ar Havaju salu seno kultūru, bet gan visas Polinēzijas reģiona. Gigantiskajā parkā, kurā bez problēmām var pavadīt veselu dienu, ir izbūvēti 7 mini ciematiņi, kuros tiek atspoguļotas Tomngas, Franču Polinēzijas (Taiiti), Samoa, Marķīzu salu, Havaju, Fidži un Aoatearoa jeb Jaunzelandes Maori tradīcijas, arhitektūra, sadzīve un kultūra.
Daudzos šovos šeit tiek atspoguļots katram Polinēzijas stūrītim tas raksturīgākais dejas, aušana, uguns iekuršana, kokosriekstu pārstrāde dažādās sadzīviskās lietās, senās spēles, tradicionālie tērpi, rituāli....
...un pat rāpšanās palmā pēc tik nozīmīgā kokosrieksta ar kailām rokām un pēdām.
Tas viss notiek pa dienu, bet vakarā var doties uz iespaidīgajiem AliLuau un Ha:Breath of Earth šoviem. Pēdējais ir grandioza izmēra mīlas stāsts, parādot arī kādi dzīves apstākļi bijuši pirmajiem Polinēzijas ieceļotājiem. Šovs noris brīvdabas estrādē un tiek padarīts vizuāli efektīvs ar lāpām, ūdenskritumiem un dažādiem specefektiem. Diemžēl tajā bildēt bija aizliegts, lai netraucētu citiem un pašiem aktieriem, tāpēc ari šova vakara naglu ļoti iespaidīgo Uguns šovu nebija iespējams iemūžināt.
Savukārt, AliLuau fotografēt gan bija atļauts. Tas vairāk ataino Havaju salu kultūru, mūzikas un dejas izpausmē, kuru apmeklētāji var vērot paralēli testējot un baudot tradicionālo virtuvi. AliLuau gandrīz ikviens var sajusties kā Kapteinis Džeimss Kuks tālajā 1789 gadā, kura pirmie soļi Lielajā Havaju salā tika sagaidīti ar ne tikai ar Aloha sveicieniem un tradicionālo ziedu virteni ap kaklu, bet ar karaliskām dzīrēm. Polinēzijas Kultūras centra dzīres iesākās ļoti karaliski ar pieņemšanu pie valdnieku ģimenes, kur aktieri, tērpušies senajās drānās ar karali priekšgalā kāpa uz skatuves, lai sveiktu mūsdienu Džeimsus Kukus, kas senās bises nomainījuši uz foto kamerām.
Tālāk sekoja svētais rituāls, kur reliģiskais līderis, jeb galvenais šamanis karalim pa godu, auroja, rokas vicināja, kaut ko skaļi vervelēja un vispār uzvedās kā mazliet ķerts...bet tādi jau ir tie rituāli, labi, ka nevienu tūristu neupurēja kā senāk.
Un pēc šamaņa ālēšanās sekoja Havaju salu visraksturīgākā iezīme kultūra, kuru šķiet ikviens atpazīst Hula dejas. Tās pašas viļņaino rokas kustību dejas, kuras dāmas salmu svārkos un bieži vien kokosriekstu krūšturos izrāda viesiem jau kopš seniem laikiem. Tās nav vienkārši dejas un roku plātīšana, havajiešiem šīs dejas ir ar garīgu pieskaņu, kur katrai kustībai ir nozīme. Tieši Hula dejas ir viens no vēstures avotiem, kas ļauj mums mūsdienās uzzināt ko vairāk par šo seno kultūru, jo dejojot tiek atainoti veseli stāsti un leģendas no seniem laikiem...Aloha, Ziedu virtenes un Hula dejas, tās ir pirmās asociācijas kas iešaujas prātā izdzirdot pasaules skaistāko salu nosaukumu.
Laiks arī ieturēties. Havajiešu ēdieni ir pasaules virtuves mikslis, tā kā tajā savas pēdas atstājuši imigranti no Japānas, Ķīnas, Korejas, Filipīnām un Portugāles, kas savulaik masveidā iebrauca, lai kalpotu plantācijās bagātajiem britu un amerikāņu uzņēmējiem. Tomēr Havaju virtuvē var atrast arī ļoti senus ēdienus, kas nāk no tiek antīkajiem laikiem, kas šejienieši nenojauta par pasauli kas valda ārpus Polinēzijas. Viens no galvenajiem antīkās virtuves ēdieniem ir latviešiem tik ļoti ierastā vien cūciņ zem zemes un banānu lapām cepts branga izmēra sivēns, kuru vietējie sauca par Kailua cūku jeb Kailua cūkgaļu.
Protams, senie havajieši necēla debesu pilis un greznas katedrāles. Tie galvenokārt veidoja celtnes no koka, salmiem un retāk akmeņiem, tāpēc nav daudz kas no tām palicis pāri. Ja koka celtnes, kas galvenokārt saistās ar seno pagānu reliģiju un karalisko ģimeni ir atjaunotas, jeb rekonstruētas, tad galvenā vēsturiski arhitektūriskā liecība, kuras paliekas šodien var redzēt ir heiau jeb tempļu drupas. Tempļiem tika galvenokārt celti no akmeņiem un lai gan laiks tos pamatīgi apskādējis, akmeņi tomēr tik viegli neizčab kā koka celtnes. Dažādu formu un izmēra vulkānisko akmeņu kaudzītes var vērot uz visām četrām galvenajām salām, bet īpaši daudz šo reliģisko un svēto vietu ir saglabājušās Kaui un Lielājā Havaju salā.
Foto redzamas ir drupas no Kauai salas vissvētākās tempļa drupām Hikinaakala Heiau. Tas izvietojies salas pašos austrumos, vietā kur svētā Wailu upe ieplūst okeānā un kur Saule uzlecot pirmo reizi pieskaras Kauai zemei
Mazliet tālāk no Hikinaakala Heiau, atrodas cita nozīmīga tempļa drupas, Holoholoku Heiau, un kāda ļoti īpaša Kauai vieta karaliskā dzimšanas vieta. Tieši šeit uz garenā Dzimšanas akmens karalienes dzemdēja jaunos karaļus, jeb troņmantniekus.
Muzikanti pie Paparžu grotas spēlē spāņu-havajiešu mūzikas paveidu, kas attīstījās Havaju salās pēc tam kad spāņu un portugāļu ieceļotāji bija atveduši uz šo pasaules nostūri mazās ģitāriņas, attīstot jaunu mūzikas stilu salās.
Aloha....Havajiešu smaids
Maui salas Dievidaustrumu pusē, atrodas kāds ļoti mazapdzīvots, laika aizmirsts stūris, kurš kaut kādā mērā atgādina Mežonīgos Rietumus. Šaut te nevienu nešauj un indiāņi arī nav, toties ir kovboji, rančo, daudz lopu un vēl vairāk plašumu, bet dzīvības pazīmēm. Šīs apkārtnes vienīgais iestādījums, kurā var dabūt kaut ko ieēst ir kovboju tēmas Rančo veikals un bārs, kurā viss liecina domāt, ka šī vieta ir priekš īstiem vīriem, kam patīk govis ganīt.
Kovboju ieskrietuves sienas rotā medību trofejas un plāksnes ar amizantiem kovboju citātiem...piemērām Mēs neizīrējam cūkas
Tāpat te varēja nobaudīt kaut ko no mūsdienu kovboju virtuves un mana izvēle krita uz elka burgeru. Elks tā ir viena no Ziemeļamerikas savvaļas briežu sugām, tāds diezgan brangs, gaiši brūnganas krāsas lopiņš, kuram uz pēcpuses ir balts laukums, atgādinot mērķi...bija redzēts tāds Aļaskā, bet te Havaju salās pilnīgā nomalē var dabūt tā gaļu
Lai gan Havaju salas pateicoties dažādiem imigrācijas viļņiem ir ļoti daudz nacionāla un daudzšķautņaina reliģijas ziņā, tomēr kristietība ir dominējošā havajiešu ticībā. Jau kopš pirmo eiropiešu misionāru laikiem tā spēcīgi sāka aizvietot vietējo pagānu reliģiju un īsā laikā kļūstot par galveno reliģiju, kuru pieņēma arī tā laika karaliskā ģimene. Tāpēc baznīcas Havaju salās ir sastopas visos miestos, pat vismazākajos. Interesanti ka lielākā daļa no tām ir veidotas no vulkāniskā akmens, piedodot savu šarmu un unikalitāti salīdzinot ar citām dažādās pasaules malās.
Sērfings un Vinsērfings ir viena no uzskatamākajām mūsdienu Havaju kultūras izpausmēm, jo kā nekā nav labākas vietas pasaulē kur nodarboties ar šiem sporta veidiem. Ja Oahu Ziemeļu pludmales ir pasaules sērfingistu etalons, tad Maui pludmale pie Paia pilsētiņa ir vindserfingistu Everests. Lai gan liekas, ka sērfings ir jauns veidojums, patiesībā tā vēsture ir gan sena. Havaju salās ar sērfingu jau sāka cilvēki nodarboties 19. gs beigās. Havaju salu hercogs Kahanamoku vēl pirms Pirmā pasaules kara devās pasaules tūrē, lai reklamētu šo Havajiešu tradicionālo nodarbi un piesaistītu tam plašāku uzmanību. Un viņam izdevās, ap 1912. gadu tas sāka izraisīt lielu ažiotāžu ASV un vēlāk jau arī citās pasaules daļās
Tieši šajā vietā, pie Konas, Lielajā Havaju salā, norisinājās Havaju salu vēsturē ļoti nozīmīgi notikumi, kas saistās ar Ahuena Heiau templi. Tā bija privātā svētnīca un dzīvesvieta Havaju salu nozīmīgākajam vēstures personāžam - karalim Kamehameha. Tieši viņš pakļāva un apvienoja sadrumstalotās salu karalistes vienā valstī. Spēcīgs un taisnīgs karalis, kas havajiešu sirdīs ir kā varonis. Tieši šeit, pie Ahuena Heiau tempļa Kamehameha iesvētīja savu dēlu troņmantnieka kārtā, tieši šeit karalis 1819. gada nomira, tieši šeit sabruka antīkā Kapu sistēma ar daudziem tabu un sadali pa sabiedrības slāņiem un visbeidzot tieši šeit Jaunanglijas misionāriem tika atļauts pirmo reizi kāpt krastā, importējot Havaju salās kristietību.
Havaju salām tik tradicionālās koka statujas pie Ahuena svētnīcas, kuros attēloti reliģiski tēli.