Havaju salas tiek uzskatītas par jaunāko zemes veidojumu mūsdienu pasaules kartē, kas virs okeāna virsmas pirmo reizi parādījās pirms mazāk kā 1 miljona gadu. Tās radās zemūdens vulkānu rezultātā, kas miljoniem gadu turpināja augt, līdz sasniedza okeāna virsmu un izveidoja salu. Tā pirmā dzima Kauai sala, vecākā no Havaju lielajām salām, kur tās radītājs Waialeale vulkāns (foto), mūsdienās ir liet
u stipri izrobots un klāts ar zaļojošiem lietusmežiem un ūdenskritumu kaskādēm, paslēpjot vulkānisko virsmu un izcelsmi zem zemes. Nedaudz vēlāk sekoja Oahu sala, kas arī ir gana zaļa un izrobota ar ielejām un klintīm. Pilnīgi savādāka ir nākošā lielā sala - Maui. Tur joprojām ir vērojami plaši lavas lauki un no veģetācijas kailais, vulkāniskiem pelniem un minerāliem klātais Haleakala vulkāns. Savukārt jaunākā māsa, kas dzimusi pirms nieka pusmiljons gadiem, Lielā Havaju sala ir vulkanoloģijas brīvdabas muzejs un šķiet labākā vieta pasaulē kur vērot un iepazīties ar uguns kalniem. Sala turpina veidoties un ar katru gadu okeānā atdziestošā lava, palielina tās platību, kas jau ir lielākā kā pārējās māsas kopā ņemot. Bet Havaju ģimenē ir gaidāms jauns pienesums, jo zem ūdens turpina augt jauna sala jeb vulkāns, kas kā zinātnieki uzskata ūdens virsmu sasniegs pēc aptuveni 100000 gadiem.
Ceļotājiem, kas iedodas Havajās vērot vulkānus, plānā būtu jābūt divu jaunāko salu apskate, kurās uguns kalnu skati un ainavas ir visiespaidīgākās. Maui un Lielās Havaju salas apmeklējums ir pilnīgi obligāts, ja reiz sanācis nokļūt šajā tālajā planētas nostūrī, kas tika atklāts 182 gadus vēlāk par Austrāliju.
Maui salas stūrakmens un simbols nepārprotami ir Haleakala vulkāns, kurš savulaik sastrādājis pamatīgas šmuces, bet kopš 1790. gada uzvedas kā maigs jēriņš un devies mūžīgā ziemas miegā. Krāsām bagātais vulkāns krāteris izskatās iespaidīgi gan dienas laikā, gan saulrieta laikā, kad tā nokrāsas ir visintensīvākās
Tiesa par vislabāko laiku, lai nokļūtu vulkāna augšā, uz kuru ved šaurs serpentīnu ceļš, tiek uzskatīta saules aušana. Haleakala nozīmē seno havajiešu mēlē Saules māja un tieši šeit leģendas vēsta, ka saule katru dienu piedzimst. Tāpēc atrasties Saules mājas virsotnē, brīdī kad dzimst jauna diena un saule paceļas virs horizonta, tas ir maģisks brīdis.
Pateicoties mākoņu klātbūtnei, skati bija patiesi skaisti un brīžiem pat sirreāli. Saule paceļoties pāri mākoņiem un Haleakalu, uz brīdi izskatījās it kā vulkānā notiktu izvirdums. Saule paslēpusies aiz mākoņa maliņas veidoja tādu neparastu skatu....
....vēlāk izgaismojot debesis un mākoņu jūru dzeltenos un oranžos toņos.
....vēlāk izgaismojot debesis un mākoņu jūru dzeltenos un oranžos toņos.
Tālāk jau devos pārgājienā pa krāteri, jo tikai tā var iepazīt šo krāsaino vulkānu, kas gan rīta stundā ir diezgan tumšs un draudīgs, tā kā saule atrodas pretī un tikai vietām stari pieskaras lielā krātera malām.
Tālāk jau devos pārgājienā pa krāteri, jo tikai tā var iepazīt šo krāsaino vulkānu, kas gan rīta stundā ir diezgan tumšs un draudīgs, tā kā saule atrodas pretī un tikai vietām stari pieskaras lielā krātera malām.
Vēlāk gan saulei pakāpjoties, krāsas gammas saka kļūt košākas, izgaismojot vairāk lavas tuksnesi un daudzos mazos krāterīšus, kas kopā veido gana neparastu, citas planētas ainavu - tāda manās vīzijās varētu izskatīties Marsa virsma.
Pēc kāda laika krāteri sāka ieplūst miglas mākoņi, kas apkārtni padarīja vēl sirreālāku un brīžiem aizsedza sauli. Tad jau vulkāna virsma sāka izskatīties pavisam draudīga, atgādinot kaut ko no filmām par cilvēces galu.
Bet nu man tikai prieks, ka varēju salīdzinoši tik īsā laikā vērot tik daudzas kontrastējošas šī vulkāna puses un ainavas, mainot sajūtas ļoti kardināli un visas 2-3 stundas noturot manī izteikti pastiprinātu interesi, šeit atrasties.
Halekala vulkāna draudīgās un sirreālās ainavas
Haleakala krāteris un mākoņu rotaļas.
Haleakala krāteris un mākoņu rotaļas.
Haleakala krāteris un mākoņu rotaļas.
Haleakala krāteris slīkstot mākoņu jūrā
Haleakala vulkāna lavas lauki, kas savulaik plūduši okeāna virzienā un paplašinājuši Maui salas teritoriju. Tā kā pēdējais vulkāna izvirdums notika ap 1790. gadu, tad savulaik melnie lavas lauki, laika gaidā ieguvuši brūnganus toņus.
Haleakala vulkāns no nomaļā Piilani Highway ceļa
Kaut kā nebija līdz šim veicies man ar to vulkānu vērošanu.....it kā jau pats kalns stāv uz vietas, bet kad es atbraucu tad šis klusē, kautrējas un nespļauj lavas strūklakas gaisā. Tāpēc viens no lielajiem mērķiem, kas vēl bija palicis lielā saraksta augšgalā, bija redzēt dzīvu lavu. Lielā Havaju sala šajā ziņā ir šķiet pateicīgākā vieta pasaulē, jo te vulkāni regulāri viens pēc otra spļaudās un p
alielina salas platību - kad lava tiek līdz okeānam un atdziest, tā izveido jaunu zemi un palielina salas teritoriju. Kad viens vulkāna krāteris apklust, vienmēr atradīsies kāds cits, kam sākusies lavas caureja. Kilauea ir uz šo brīdi planētas aktīvākais vulkāns, kas spļauj lavu katru dienu. Tiesa, to dotajā brīdī nav tik viegli vērot, jo lava plūst tālu prom no skatu punktiem, tieši milzīgajam lavas laukam pa vidu. Turklāt līdz okeānam arī tā nebija tikusi, garajā ceļā tai vēl palicis bija tikai nepilns 1,5 km. Vai nav neraža? Domāju jau, ka iespēja arī šoreiz ies garām , bet pieļaut to negribēju. Tāpēc sēdos helikopterī, lai dotos lidojumā virs vulkāna. UN BEIDZOT TAS MAN IZDEVĀS !!! No gaisa redzēju divus mazus lavas atvarus vienā no krāteriem, kuros mutuļoja lava un vēlāk, lidojot starp bezgalīgajiem melnās un brūnās krāsas lavas laukiem, pilots tomēr pamanīja (saulainā dienā ļoti grūti, jo saule samazina lavas redzamību un tad tas ir gandrīz kā adatu meklēt siena kaudzē) no pazemes lavas alas, oranžo, karsto upi, kas uz mazu posmiņu izlīda no pazemes. Vareni! Te nu tiešam varēja redzēt, ka mūsu zeme vēl joprojām veidojas. Un tik komfortablos apstākļos dzīvu lavu nekur nevar redzēt.
Vakarpusē jau biju sasniedzis Kilauea vulkāna pašu sirdi un galveno krāteri - Halemaumau. Galveno tāpēc, ka tas ir lielākais lavas avots, kas trokšņojis regulāri jau kopš tā paša 1790. gada (kā jau teicu, kad viens vulkāns aizveras, nākošais dod vaļā), tāpēc havajieši kopš seniem laikiem ticējuši, ka tieši šeit dzīvo viņu galvenais Dievs - Uguns Dieviete Pele. Pat mūsdienās Havaju salu iedzīvotāji
turpina praktizēt ceremonijas un rituālus pie vulkāna krātera un ap to noliek ziedu virtenes. Arī tagad Halemaumau krāteris ir dzīvs un aktīvs. Tajā atrodas viens no pasaules 5 lavas ezeriem, no kuriem šis viennozīmīgi ir visvieglāk sasniedzamais. Pēdējā laikā krāteris sācis izmest indīgas gāzes, tāpēc tajā ieskatīties vairāk nevar nekādi, bet no distances dienas laikā var redzēt nemitīgos dūmu mākoņus, kas veļas no tā ārā. Tomēr lielais notikums ir vulkānu vērot vakarā, nakts gaismā.
Kad pienāca vakars un laiks doties vērot vulkānu, sarunāju transportu ar vienu amerikāni, kurš par šo dabas izrādi nebija dzirdējis. Viņam paveicas, satiekot mani, jo ko tādu labāk nelaist garām. Uz tikpat kā melno debesu fona parādījās dzeltena, oranža, pat viegli sarkana gaisma, kā arī dūmi, kas nāca no vulkāna. Lavas ezers tur patiešām ir, un skats ļoti iespaidīgs, daudz varenāks un cieņu iedvesošāks, kā par dienu...
Baisi, tur pat priekšā mutuļo aktīvs vulkāns, kas izdveš lavas izgaismotos dūmus nakts stundā. Iespaidīgas bildes sanāca iemūžināt, īpaši jau dēļ pilnā Mēness, kas fonā zaigojās...un tieši tā dzima Havaju salas...pirms nieka 800 000 gadu.
Savukārt tāds skats paveras vērojot Halemaumau krāteri (Kilauea vulkāns) dienas laikā...
Halemaumau krāteris (Kilauea vulkāns) no distances...te arī var redzēt ka vietējie joprojām turpina nest ziedu virtenes un godināt Uguns Dievieti - Peli.
Lai gan Kilauea ir iespējams visaktīvākais planētas vulkāns, tas ir salīdzinoši jauns vulkāns un līdz ar to zems, vismaz nostādot to blakus diviem lielajiem Lielās Havaju salas vulkāniem Mauna Kea un Mauna Loa. Mauna Kea ir Lielās Havaju salas radītājs un vecākais vulkāns, kurš paceļas 4205 m virs jūras līmeņa, bet ņemot vērā arī zemūdens augstumu, tas no bāzes līdz virsotnei sasniedz 10200 metr
us, kas nozīmē, ka tas ir augstākais kalns pasaulē, ievērojami pārsniedzot Everesta augstumu, kurš no bāzes ir vien 4150 m augsts. Mauna Kea ir jau sen apklusis, bet Mauna Loa, lai gan iegājis noslēguma fāzē, tas joprojām ir aktīvs. Mauna Loa (redzams foto) ir planētas lielākais vulkāns pēc platības un spēka un savam vecākajam brālim tas piekāpjas tikai par 37 m augstumā. Tomēr jāatceras, ka Mauna Loa ir joprojām aktīvs (pēdējais izvirdums bija 1984. gadā) un tas šķiet tikai laika jautājums, ka tas varētu gāzt Mauna Kea vulkānu no troņa arī pēc augstuma skalas un kļūstot par visvarenāko kalnu pasaulē pēc visiem rādītājiem.
Kūpošās sēra iegulas pie Kilauea vulkāna krāteriem
Kilauea Iki krāteris dotajā brīdī ir pieklusis, ļaujot zvaigžņu stundu piedzīvot un foto zibspuldzēs pagorīties savam kaimiņam, Halemaumau krāterim. Tomēr savulaik visas pasaules uzmanība bija pievērsta Kilauea Iki, vienam no Kilauea vulkāna krāteriem. 1959. gadā notika šeit notika neredzēta mēroga vulkāna izvirdums un to līdz šai diena neviens uguns kalns nav pārspējis. Eksplozīvā izvirduma rezul
tātā, lavas strūklaka sasniedz nebijušus augstumus un turpināja kāpt arvien augstāk, sasniedzot 580 m atzīmi. Izvirdums ar lavas stuklu 580 m augstumā!!! Salīdzinājumam varu teikt ka mūsu pašu Televīzijas tonis ir 368 m augsts, bet dižākais debesskrāpis Saules Akmens sasniedz vien 123 m.
Mūsdienās Kilauea Iki turpina viegli kūpēt, ko ja rūpīgi ieskatās fotogrāfijā var arī saskatīt, bet lavas straumes tas kādu laiku nav priecējis tūristus...bet kas zin, varbūt tas ir tikai klusums pirms vētras.
Un te var redzēt kādus ''nedarbus'' tad planētas aktīvākais vulkāns, Kilauea ir sastrādājis. Gleznainais Krāteru ķēdes ceļš (Chain of Craters Road), tika izveidots tālajā 1928. gadā, vedot tūristus garām daudziem mazākiem krāteriem, lavas laukiem un klintīm. 1969. gadā vulkāna izvirduma rezultātā ceļu aizšķērsoja lava un tas tika slēgts. 1979. gadā to attīrija un ceļš tika atkal atvērts, bet ne uz ilgu laiku, jo 1986. gada izvirdums pamatīgi nobloķēja ceļu un tagad ar katru gadu tā braucamais posms paliek arvien mazāks un mazāks. Ja pirms gada šajā vietā vēl veda ceļš, tad tagad arī šis posms ir slēgts.
Bezgalīgie lavas lauki kas paveras no Crater of the Chain ceļa..visa salas dienvidu daļa ir viens milzīgs lavas lauks.
Lielajā Havaju salā daudz kur ir izveidojušās lavas ala, kur uguns upe savulaik plūdusi caur pazemi, jeb lavas tuneļiem. Arī mūsdienās šādas lavas alas turpina veidoties un katru dienu uguns upes pa pazemi plūst, bet protams tādās nav iespējams ieskatīties. Savukārt aprimušās lavas alās var ieskatīties un izstaigāt tās, tā piemēram Thurston Lava Tube ir paslēpusies tropiskā lietus mežā, kurā mudž no gigantiskām papardēm un paparžu kokiem...arī šeit, Kilauea vulkāna pievārtē, veģetācija jau uzsākusi savu uzvaru pār vulkānu