Ja pirms brīža vēl pabiju vietā, kur tiekas Amazones džungļi un Los Llanos savannas, pēc mirkļa jau Andu kalnos, kas ieskauj galvaspilsētu Bogotu, bet pēc tam jau nonācu Tatacoa tuksnesī un tas viss tikai 4 dienās. Tādā tropiskā zemē, tuksnesis ir pēdējais, kur iedomājies nonākt, tomēr Kolumbija apdāvināta ar neparasti lielu dabas daudzveidību, no zaļām ielejām un sniegotām vulkānu virsotnēm līdz purvājiem un diviem okeāniem, tāpēc nepārsteidz fakts, ka šī Latīņamerikas valsts ir otra bioloģiski daudzveidīgāka zeme pasaulē, pēc Brazīlijas.
Kolumbijā ir veselas divas tuksnešainas vietas un viena no tām ir mazais Desierto de la Tatacoa tuksnesis, kurš iekritis manā ceļojuma plānā. Tas gan nav tipisks tuksnesis no tūristu brošūrām, kur līdz horizontam sniedzās smilšu okeāns. Tatacoa paver sirreālu ainavu, kur izrobotas un izgrauztas smilšu klintis un kraujas mijas ar zaļām kaktusu birzīm
Tuksneša visfotogēniskākā un izrobotākā daļa ir sarkanā krāsā iekrāsojušās Labirintos del Cusco smilšu klintis.
Tatacoa ir ne tikai sarkanā tuksnesī daļa, bet arī pelēkā, kur smilšu un klinšu toņi atsedz draudīgākus toņus zemē.
Te arī atrodas Observatorija. Pateicoties sausajiem un skaidrajiem laika apstākļiem, gaismu piesārņojuma trūkumam un novietojumam tuvu pie ekvatora, Kolumbijā nav otras tik piemērotas vietas, kur vērot zvaigžņu okeānu naktī.
Tas kļuva par iemeslu, kāpēc Neivas pilsētas tūristu viesnīcas vietā izvēlējos palikt pašā tuksnesī mazā, vienkāršā istabiņā pie viesmīlīgās Doņas Elvīras, kas Tatacoa nodzīvojusi visu mūžu. Kam man pilsētas trīs zvaigžņu hotelis, ja varu palikt visu zvaigžņu istabiņā.
Tiesa beigās izrādījās, ka nebija ne vienas zvaigznes, jo skaidrajā dienā uz saulrieta laiku sāka savilkties mākoņi, bet satumstot jau bija pamatīgi nomācies. Zvaigžņu vērošana gāja secen, toties tā vietā piedzīvoju neaizmirstamu negaisu - nenormāla dārdoņa, debesis zibeņu spoži izgaismotas un gāž kā ar spaiņiem, jeb drīzāk cisternām un galvenais kur tuksnesī! Jumtam tāds ūdens slogs bija pa daudz, jo sāka pilēt no visām malām, bet istabā grīdu drīz vien klāja plāna ūdens kārta. Naktī pamostoties no telefona zvana, konstatēju faktu, ka gulta arī galīgi slapja un diez vai es biju tas, kas biksēs slapināja.
Tādā brīdī prasījās vēl kaut kas slapšs, tikai ar grādu piešprici. Tatacoa cerēju pirmo reizi dzīvē nobaudīt kaktusu vīnu un atvest to arī priekš Impro ceļotāju klubiņa, bet ah tu neraža, vietējie visu izlakuši un Kreicbergam ne pilīti nav atstājuši. Bet vispār tiešām neraža ir pie vainas, jeb īpaši karstā un sausā šī gada vasara, kas neveicina kaktusu augļu nogatavošanos. Pēc šī negaisa kaktusu augļi noteikti auga griezdamies, bet manai izmirkušajai miesai no tā siltāk nepalika.
Visi ir dzirdējuši par Maču Pikču un citām inku atstātajām liecībām Peru, tāpat acteku un maiju piramīdas Meksikā un Gvatemalā izskanējušas tālu pasaulē, savukārt reti kurš zin, ka arī Kolumbijai ir ar ko padižoties Amerikas indiāņu, jeb pirms Kolumba kultūru lauciņā. Ekspedīcijas plānā man bija paredzēts atklāt trīs noslēpumainas un atšķirīgas arheoloģisko atradumu vietas un pirmajā no tām bija - Tierradentro, kas tiek uzskatīta par otru nozīmīgāko valstī, pēc San Agustin.
Foto: Tierradentro apkārtnes kalni saulei uz rietu ejot.
Nosaukumu Tierradentro ir piešķīruši spāņi, apzīmējot to kā Tālo zemi jeb Nekurienes zemi. Kā jau nosaukums liecina, Kreicbergu ceļi aiznesuši, kaut kur tālu...uz zaļajām ielejām, dziļi Andu kalnos.
Tieši šī grūti sasniedzamā, bet gleznainā vieta, no 7-9.gs. kļuva par mājām kādai noslēpumainai civilizācijai, par kuru arheologiem ir sanācis maz ko uzzināt. Toties Nekurzemes cilvēki ir atstājuši, kādu unikālu liecību nākošajām paaudzēm, kurai nav analoga visā Latīņamerikā - bagātīgiem zīmējumiem rotātas pazemes kapenes, kur lielās urnās ģimenes glabāja savu piederīgo kaulus.
Mūsdienās arheologi jau atklājuši vairāk kā simts šādu pazemes apbedījumu tempļu un vairāki no tiem ir pārsteidzoši labi saglabājušies vulkāniskajā Andu kalnu zemē.
Tie izgrebti līdz pat 9 metriem zem zemes un spirālveidīgas kāpnes ved uz apgleznotajām pazemes zālēm.
Ņemot vērā vietas unikalitāti, pārsteidzoši bija uzzināt, ka biju pirmais un vienīgais apmeklētājs pa visu dienu, kas iegādājās biļeti un reģistrējās grāmatā. Vēl viens labs atradums tiks iezīmēts "latviešu tūristu Bībelē" - Impro katalogā.
Bārdas koki Tierradentro pazemes kapeņu apkārtnē.
Pisimbalas ciematiņš, kurš atrodas tikai kilometru no kapenēm ir Paez indiāņu teritorija. Tie ienāca Tierradentro kalnos, pēc tam kad antīkā civilizācija jau bija izmirusi. Kad spāņi beidzot sasniedza šo tālo nomaļo apvidu, tie izlēma baznīcas celt Paez indiāņu arhitektūras stilā, lai tādējādi vieglāk pievērstu iezemiešus kristietībai. Un viņiem izdevās. No sešām šāda tipa baznīciņām līdz mūsdienām izdzīvojusi tikai viena Pisimbalas baznīca.
Dziļāk Tierradentro apkārtnes Andu kalnos, mazāk sasniedzamas vietas ir FARC partizānu kontrolētie ciemati. Fuerzas Armadas Revolucionarias de Colombia ir komunistiska novirziena brīvības cīnītāju grupējums, kas izveidojās 1964. gadā, kad vietējiem iedzīvotājiem bija līdz kaklam korumpētā valdība un tās ķīviņi, kas kļuvuši par iemeslu daudziem upuriem un pilsoņu kariem. FARC mēģina visiem spēkiem pretoties valdībai, kas gan pēdējos 10 gados ir kļuvusi daudz atbildīgāka un labāka, kā rezultātā partizāni zaudē atbastu tautas acīs. Tie ir bēdīgi slaveni ar cilvēku nolaupīšanām, arī ārzemnieku mēģinot iedragāt tūrisma industriju un ekonomiku. Tiesa mūsdienās ārzēmnieki ļoti reti kad kļūst par mērķi un partizāni pievērsušie augsta ranga vadītāju medībām un narkotiku biznesam, kur gūst arī ienākumus savām aktivitātēm. Savulaik daudzos Kolumbijas alvidos saimniekoja FARC, bet tagad pateicoties valdības panākumiem ekonomikā, reformās un armijas uzvarām pār kaujiniekiem, partizāni ir atsviesti atpakaļ dziļi džungļos un kalnos, prom no tūristu maršrutiem.
Apmeklēt FARC kontrolētu vai atbalstītu ciematu nav rekomendējams, bet vilinājums pēc asākām sajūtām bija pārāk liels, tapēc vienā iebraucu. Pēc būtības ciemats kā ciemats, tikai izskārti FARC karogi un sarkanie plakāti ar dažādiem uzrakstiem...piemēramMēs Kolumbijas un altāra priekšā esam zvērējuši ka cīnīsimies līdz uzvarai.
Tequendama ūdenskritums ceļā uz Tatacoa tuksnesi un Tierradentro. Vēl pirms dažiem gadiem tas bija gana iespaidīgs skats, bet tagād ir uzcelts dambis un vien maza strautiņš krīt no 132 m augstās klintis.
Tequendama ūdenskrituma izgrauztā aiza.