Pūkainā Nūbijas debess.
Asfalta ceļi pa tuksnesi Sudānā nudien ir labi. Samērā viendabīgajā klimatā bez nokrišņiem un lielām temperatūru maiņām bedres kā Latvijā neveidojas. Satiksme reta, cilvēki un lopi pa tiem nevazājas, tāpēc var braukt ātri un droši.
Tuksnesis nav tikai smilšu kāpas vai vulkāniski kalni. Te apakšā ir ūdens, ko tuksneša fermeri no urbumiem pumpē uz laukiem, novada caur kanāliņiem un audzē pupas, sorgumu, gurķus un pat arbūzus. Sudānā zinot, kas ir darbs.
Mango koka bērnība.
Lūk, ceļmalas atspirdzinājumu bodīte Sudānas stilā!
Autovectētiņš sen aizmirsis, kas tā tāda tehniskā apskate, bet kustas tāpat.
Mersedess arī Sudānā ir mersedess un lai neaizmirstas, ka dzīvi sācis Vācijā!
Šim degvielu nevajag. Lai gan Sudānai ir nafta un degvielas cena zema ap 20 santīmiem litrā, ēzelītis ekonomiskāks.
Transporta līdzekļi ir dažādi.
Labais asfalts negaidīti izbeidzas un brauciens jāturpina pa tuksneša bezceļiem.
Dažviet iebrauktas konkrētas špūres, bet lielākoties šoferis ceļu izvēlas pēc savas gaumes. Tā kā iestiegam reti, jādomā, ka pieredzes viņam netrūkst.
Ezers tuksnesī? Lika pagaidīt šādas mirāžas redzam ik pēc mirkļa! Pabrauc simt metru un ezers pazūd kā nebijis.
Tuksnesī dzīvības netrūkst. Kamieļu ganāmpulki arī spieto.
Šo tuksneša kuģu flotei pietiek ar pāris pieredzējušiem kapteiņiem.
Tomēr daudzviet mētājas arī kauli. Tie esot 40 dienu ilgo pārgājienu no Dārfūras uz Ēģipti neizturējušie kamieļi. Liellopu atliekas gan sastopamas biežāk.
Ak, ja varētu pārvietoties pa apskates vērtajām vietām kā šis tuksneša sienāzis!
Sudānas dzīvības artērija, Āfrikas likteņupe Nīla.
Ja nav tilta, tad ir prāmis.
Ne visur Nīla ir plaša. No sešām krācēm Sudānā palikušas vien trīs. Šeit Trešās Nīlas krāces pie Tombosas.
Un pie krācēm senas akmeņļauztuves.
Vairākos akmeņos saglabājušies petroglifi, kuros attēlots faraona Tutmosa I karagājiens uz Nūbiju un tās pakļaušana.
Lai šos klinšu kalumus atrastu, nepieciešams vietējais takuzinis, kurš zina parādīt katru nozīmīgāku akmeni.
Tagad arī Strautiņš būs izglītots.
Kas tad tas? Senajās akmeņlauztuvēs vienkārši mētājas tūkstošiem gadu sena faraona statuja!
Ka šis būtu melnais faraons Taharka negribas ticēt! Balts taču
Patiesībā Taharka kā jau nūbietis gan jau būtu izpelnījies vairāk cieņas. Drīzāk nevienam vairs nav vajadzīgs iekarotājs Tutmoss.
Tikmēr Kermas muzejā šveiciešu arheologi rūpīgi atjaunojuši un salikuši kopā kādā bedrē atrastos faraonu statuju gabalus.
Ja vietējie par savu vēsturi sevišķi neinteresējas, rietumniekiem jānāk talkā, lai vērtības neiet zūdībā.
Aiz šiem vārtiem atrodas Deffufa
Kas ir Deffufa? Tā ir dubļu ķieģeļu citadele vēl iz pirmsfaraonu laikiem ap 4000 gadu sena! Šo arheoloģisko zonu, atšķirībā no citām, apjož sēta, jo tā atrodas gluži vai Kermas pilsētā.
Kā visur, arī senajā Kušas impērijas galvaspilsētā nav neviena tūrista. Sargi tik pamāj ej un skaties tur, ko gribi!
Dīvainās celtnes augšpusē, visticamāk, atradies templis.
Kāpnes ir atjaunotas, tāpēc uzrāpties Deffufā nav nekādu grūtību.
Visapkārt citadelei atradusies pilsēta, ko iezīmē dažnedažādu ēku pamatu kontūras.
Skats ir drusciņ tāds
kosmisks. Kā citu civilizāciju pēdas.
Deffufas sargi par senvēsturi neinteresējas. Viņiem ir svarīgākas darīšanas. Lūk, viens, noāvis zābakus un nomazgājis kājas, ir ķēries pie lūgšanas, kas jāveic piecreiz dienā.
Otru sargu pārņēmusi mīla. Viņš no rozes ziedlapiņām veido sirdi, ko nobildēt telefonā un sūtīt mīļotajai.
Bet puika par mīlu vēl nedomā. Pagaidām viņš pazīst draudzību.
Mazā meitene arī.
Kad lopiņš paaugas, attieksme pret viņu mainās.
Pieradums un pacietība.
Un šis ir lopiņa sapnis tuksneša lopbarība.
Lai to nopelnītu jāstrādā.
Tuksneša aka ūdeni no kādu 30 metru dziļuma augšup velk ēzeļu pāris.
Spaiņa vietā tradicionālais ādas maiss.
Ēzelīši meiteņu sabiedrībā gaida savu ūdens vilkšanas maiņu.
Kamieļu gans.
Bērniem ļoti patīk fotografēties. Žēl tikai, ka nevar uzreiz dabūt to bildi ārā no kameras