Meroe piramīdas sagaida kā vecu, retu zobu rinda.
Vienīgā vieta, kur kāds ar komerciāliem mērķiem gaida tūristus. Meroe tomēr ir slavenākā arheoloģiskā zona Sudānā un salīdzinoši netālu no Hartūmas.
Kad kamieļu vīriem laipni atteikts, viņi liekas mierā un atstāj netraucētā dialogā ar senatnes pieminekļiem.
Meroe bija Kušas valsts galvaspilsēta no 8.gs.p.m.ē. līdz mūsu ēras 4.gs. vidum, kad to iekaroja plaukstošā Aksūmas impērija.
Meroe karaliskajās nekropolēs atrodas vairāk nekā 100 piramīdu, daļa no tām gan praktiski nav saglabājusies
Nūbiešu piramīdas gan pēc izmēriem, gan proprcijām ir atšķirīgas no ēģiptiešu piramīdām.
Atšķiras arī kapenes novietojums. Ja Ēģiptes faraoni tika glabāti piramīdas iekšienē, tad Meroe zem tās, turklāt ieeju kapenē iezīmē H burta formas goda vārti jeb pilons līdzīgi kā daudzos Ēgiptes tempļos.
Kušas karaļi, prinči un karalienes, tiesa, te vairs neatdusas, kapenes ir tukšas tajās pabijuši izlaupītāji jau ilgi pirms Laras Kroftas. Tai skaitā vēsturei zināmais itālis Džuzepe Ferrīni, kurš, vienā piramīdā atradis dažas zeltlietas, sabojāja visas pārējās, bet neko tā arī neatrada.
Bagātību meklētāji nodarījuši lielu skādi, taču pēdējās desmitgadēs liela daļa piramīdu un pilonu atjaunoti.
2011.gadā Meroe arheoloģiskās zonas iekļautas UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā. Iespaidīgākā no tām ir Ziemeļu nekropole ar 41 piramīdu (30 no tām Kušas karaļu), kur apbedījumi ir salīdzinoši jaunāki no 300.g. p.m.ē. līdz 350.g pēc Kristus.
Varbūt Kušas prinči nupat reinkarnējas arbūza bērniņos?
Ziemeļu nekropoles ārējo piramīdu rindai smilšu kāpas pāri netiek.
Dienvidu nekropole ir senāka, tajā atrodas tikai (!) deviņas piramīdas četras karaļu un piecas karalieņu.
Tuvojas saulriets un krāsas pamazām izbalē.
Kamielis aposta piramīdas
un kamieļa saimnieks uzspēlē šupļadziesmu. Būs jāiedod mazu dzeramnaudiņu.
Nakšņojam tikai pārsimt metru no piramīdām.
Ha-ha-ha-ha-ha kapenes sasveicinās saullēktā.
Rīta gaismā atklājas jauni rakursi.
Parāpjoties piramīdā augstāk, panorāma kļūst plašāka.
Caur Ziemeļu nekropoli un Dienvidu piramīdām.
Saulstariņš caur piloniem grasās ielūkoties kapenes dzīlēs.
Pa Kušas karaļu pēdām.
Tuksnesī dzīvības netrūkst.
Meitenes cer, ka izliekot suvenīru piramīdas uz ceļa, tūrists tām nepabrauks garām
Romiešu paviljons un Lauvu templis Nakā.
Kad senie romieši iekaroja Ēģipti, tālāk Nūbijā viņi vairs negribēja iet. Lai nebūtu jārēķinās ar nūbiešu uzbrukumiem, viņi vienojās ar Kušas karaļiem par valstu robežām. Taču savstarpējas ietekmes neizpalika. Tā sauktais Romiešu paviljons tam ir apliecinājums.
Lokveida arkas un kolonnu kapiteļi gluži kā Eiropā mūsu ēras pirmajos gadsimtos. Šajā nelielajā templī bijusi dievietes Isīdas statuja, kas tagad atrodas Ēģiptiešu muzejā Berlīnē.
Ceļotāju, kam patīk atzīmēties uz tempļu sienām, nav trūcis arī pirms gadsimtiem.
Lauvu templis lielisks Kušas klasiskās arhitektūras paraugs. Patiesībā tas veltīts Apedamakam kareivīgam nūbiešu dievam ar lauvas galvu, bet pilonā attēlots Kušas valdnieks Natakamani un viņa sieve Amanitore, kas uzveic ienaidniekus.
Lauva pie valdnieka kājām, kas devis templim neoficiālo nosaukumu.
Savdabīgais cilnis ļāvis uzplaukt spekulācijām par Kušas valsts sakariem ar Indiju, kur cieņā dievi ar daudzām galvām un rokām.
Valdnieka palīgu dievu brigāde Amons, Hors un Apedamaks.
Pilona sānos dievs Apedamaks attēlots čūskas formā, kas izvijas no lotosa zieda.
Sfinksu aleja uz Amona temple Nakā.
Lai arī celts 1.gs., Kušas karaļa Natakamani valdīšanas laikā, tempļa plānojums ir līdzīgs Amona templim pie Svētā kalna Jebel Barkal Nūbijā un Karnakas templim Luksorā. Tradīcijas ir noturīgas.
Amona templi Nakā rūpīgi restaurējuši vācu arheologi.
Atšķirībā no citām Kušas pilsētām un svētvietām, kas parasti atrodas Nīlas krastos, Nakas novietojums 50 km no upes pētniekiem joprojām uzdod daudz mīklu.
Nakas tuvumā ir vairākas tuksneša akas, kas vietējiem ļauj nodarboties ar zemkopību un lopkopību. Tālumā arī sen atdzisušu vulkānu konusi.
Arheoloģisko zonu sargu būda. Lai tiktu vienā otrā slēgtā templī, jāpiesakās gafīram onkulim ar atbildību un atslēgu bunti.
Lauvu templis Musavarat-es-Sufrā vēl viens lielisks, restaurēts Kušas mākslas paraugs. Šoreiz lauvas sargā ieeju, pilons ir daudz cietis, taču sānu ciļņi labi saglabājušies.
Valdnieks Arnekhamani, kurš valdījis Kušas valstī 3.gs.p.m.ē. un bijis viens no pirmajiem, kuri apglabāti Meroe.
Neiztrūkstošā dievu kompānija
Dižā senā atslēga (jāpagriež riņķis) un niecīgā modern.
Arī šo templi pa gabaliņiem vien atpakaļ kopā salipinājuši vācieši no Berlīnes Humbolta universitātes.
Pārsteidzošie ziloņu cilņi. Musavarata arī atrodas tuksneša vidū, un zilonis nav tuksneša dzīvnieks
Musavaratas tempļu, piļu un dzīvojamo ēku drupas ir lielākais arheoloģiskais komplekss Sudānā, ja neskaita Meroe nekropoles.
Tempļu drupās atrodami gan smalki seni cilņi, gan dažādu piedzīvojumu meklētāju autogrāfi.
Iespējams, Musavarata savos ziedu laikos bijusi nozīmīgs svētceļnieku mērķis. Bet mūsdienās tūristu mazapgūtā Sudāna ir to ceļotāju mērķis, kuriem patīk gremdēties senvēsturē, neviena netraucētiem.