Burgundijas hercogu un arī tagadējā galvaspilsēta Dižona (Dijon).
Dižonas centru veido ieliņu labirints, kuru ir vērts izstāgāt.
Burgundijas hercogi 14. - 15.gs izveidoja vienu no Eiropas varenākajām valstīm, kurā ietilpa arī Flandrija un daļa no Holandes.
Burgundijas hercogs Filips Drosmīgais (1342-1404) izveidoja Dižonu par spēcīgu kultūras centru, atbalstot tālaika labākos māksliniekus.
Info centrā par nelielu, taču saprtīgu samaksu, var iegādāties karti pēc kuras var iepazīt pilsētu pa pūču ceļu.
Saskaņā ar numuru pie pūces, uzmanīgi jāizlasa info no kartes par objektu. Interesanti un saistoši!
Pūču ceļš ved cauri arī pilsētas zaļajai zonai - square Darcy!
Strūklakas malā varžu kora dalībnieces apspriež pasākumu! Gribi tici, gribi - netici!
Franču simbols - gailis. Tikai Napoleons savā laikā to nomainīja ar ērgli, jo uzskatīja, ka simbols nevar būt putns, kurš mīcās pa mēsliem.
Dižonas tirgus zem jumta.
Nepaejiet garam! Veikaliņš ar Burgundijas reģiona produktiem. Uzskatāmi apzīmēta govs. Iegūt var gan desas, gan gaļu, gan sieru.
Nav Florences Dāvids, taču izskatās, ka vīnogas prata mīcīt ar kājām vēl pirms Adriano Čelentano!
Dažādi vīndaru slavināšanas veidi.
Karuselis katrā pilsētā pieder pie franču stila un šarma!
Dižonas Notre Dame.
Gotiskā stila Notre Dame fasādi rotā himeras, un slavenais Žakmāra pulkstenis.
Dižonas pūču ceļa idejas māte. Notre Dame pūce (chouette) reāli nesot laimi, ja tai pieskaras!
St-Michel baznīcu rotā eņģeļi, Bībeles stāsti un mitoloģiski sižeti.
Kad spēki galā, taču pūču ceļš tikai pusē, tad lieti noder kafija un kruasāni!
Burgundijas hercogu pils (Palais des Ducs). Tagad pilī atrodas mākslas muzejs.
Dižonas ielas un...
... zvīļojošie Burgundijas dakstiņu jumti jauki iekrāso pilsētu!
Vīna ceļš des Grands Crus. Visur ir izcila informācija ceļotājiem, kas atvieglo braukšanas un izziņas procesu.
Tieši šeit izaug un tiek darīti slavenākie burgundiešu vīni.
Vīndaru piemineklis vīna ceļā des Grands Crus.
Sena vīnogu spiede.
Cote de Nuits, ir viena no des Grands Crus vīna ceļa daļām. No šiem dārziem, kuri aizņem 3740 ha, katru gadu saražo vismaz 14 miljonus vīna pudeļu.
Bonas (Beaune) pilsētas dārgums - Hotel-Dieu.
Hotel-Dieu 1443.gadā kā slimnīcu trūcīgajiem izveidoja hercoga kanclers Nicolas Rolins.
Hotel-Dieu slimnīcas iekštelpas. Nabadzīgo Lielā zāle ar apgleznotiem griestiem.
Hotel-Dieu slimnīcas iekštelpas. Kopā Lielajā zālē atrodas 28 četru balstu gultas.
Hotel-Dieu medmāsas darbos.
Slimnīcas galā vieta lūgšanām.
Bagāto slimnieku apartamenti.
Virtuve ar 1698.gadā uzmūrēto plīti un mehānisko iesmu, kuru var apskatītdarbībā.
Zāļu gatavošanas telpa.
Aptieka, kurā māla podiņos glabājas jau pagatavotas zāles.
Hotel-Dieu pagalms.
Glazētie jumta dakstiņi veido krāsainu ģeometrisku rakstu.
Hote-Dieu iekšpagalms.
Hote-Dieu iekšpagalms.
Hote-Dieu iekšpagalma tornīši.
Hote-Dieu iekšpagalma aka.
Hote-Dieu iekšpagalms.
Rogīra van der Veidena 15.gs radītais poliptis PASTARĀ TIESA.
Burgundijas sinepju ražotne, kura piedāvā lielisku ieskatu sinepju ražošanas procesā un degustāciju noslēgumā.
Ja nu oriģināls aizbrauc, tad uz sienas vienmēr ir zīmējums!
Gaidot ekskursiju sinepju fabrikā ir var sēdēt uz šādiem apzīmētiem soliem.
Moutarderia Fallot ražo gan Dižonas sinepes, gan sinepes ar upenēm, gan maizi, safrānu u.t.t. Sinepes no šī ražotāja var nopirkt arī Rīgā!
Bonas pilsētas glazēto jumta dakstiņu māksla!
Bonas pilsētas glazēto jumta dakstiņu māksla!
Naksnīgas Bonas strūklakas priecē un veldzē ceļotājus pēc dienas karstuma!
Bonas naksnīgās krāsu spēles ar viesnīcas fasādi!
Pat piemineklis iesaistās naksnīgajās Bonas ēnu spēlēs!
Bonas triumfa arka.
Izgaismotais pulksteņa tornis Bonā, ziņo, ka jādodas pie snaust, jo rīt atkal jauna diena!