Lielais Ķīnas mūris, Aizliegtā Pilsēta, Terakotas armija, Šanhaja...šis ir laikam pirmās asociācijas un bildes, ko mūsu prāts uzbur izdzirdot par pasaules lielāko valsti Ķīnu (pēc iedzīvotāju skaita). Tāda ir Ķīna droši vien 99,9 % cilvēku domās, bet ne manās.
3 galerijās es mēģināšu atklāt pavisam citas Ķīnas šķautnes, tādas par kurām cilvēce vēl nenojauš. Iesāku ceļojumu ar Junaņas provinci, kas bija labs ievads ceļā uz Guanshi provinces dabas brīnumiem, noslēdzoties ar kulmināciju Zhangjiajie apvidus unikālajās ainavās, kurām nav analoga uz planētas vieta, kas iespaidoja režisoru Kameronu, fantastiski skaistās Pandoras planētas radīšanā filmā Avatars.
Šis būs ceļojums par vienu no skaistākajiem planētas nostūriem, kas vēl tikai gaida savu zvaigžņu stundu. Planētas zeme delikatese, pat visprasīgākajiem ceļotājiem. Akmens mežs, pazemes caurumi, ''lidojošas salas'' mākoņos, logi uz debesīm, pazemes lotosu dīķi, Ķīnas Grand Canyon, Drakona pils, Āzijas krāšņākais ūdens aizskars...tā ir tikai daļa no dabas fenomeniem, ko slēpj šī milzīgā valsts. Cilvēces diženie mākslas darbi, kā Lielais Ķīnas mūris un Aizliegtā Imperatoru pilsēta, nespēj sacensties ar planētas varenāko arhitektu Dabu. TAS IR JĀREDZ, LAI TAM NOTICĒTU.
Foto: Baishutai travertīna (karsta) terases Šangrilas reģionā
Mans 19 dienu ceļojums pa Ķīnas noslēpumainākajām vietām iesākās ar Junaņas provinci (Yunnan), kas atrodas Ķīnas DR, pie robežas ar Tibetu, Birmu, Laosu un Vjetnamu. Ceļveži par šo vēl ārzemju tūristu maz apgūto reģionu izsakās ļoti cildeni ja būtu jāredz tikai viena province Ķīnā tad tā būtu Junaņa. Savā veidā piekrītu, jo te nudien šķiet var atrast visu ko Ķīnā var vēlēties, bet savā veidā es arī nepiekrītu, jo Guanshi un Zhangjiajie bija kas unikāli skaists un būtu žēl tādas vietas neredzēt, kas nav sastopamas nekur citur, tieši šie pēdējie 2 reģioni atstāja vēl lielāku iespaidu. Tomēr jāatzīst fakts par labu Junaņai, ka nav otras tādas provinces Ķīnā, kas varētu piedāvāt tādu dabas un cilvēku daudzveidību. Antīkas pilsētas, kas izstaro seno dienu auru, neskaitāmas nacionālās minoritātes, sniegoti Himalaju kalni, džungļi, rīsu terases, viena no planētas dziļākajām aizām, dabas fenomeni, kā Akmens mežs un Travertīna terases, leģendārākais Ķīnas trekings, arhitektūras kas pārstāv dažādus Ķīnas, Tibetas un Birmas stilu...
Foto: Vīrs iemidzis Naxi cilts instrumentālā priekšnesuma laikā.
...un protams nevar aizmirst par vietu ko sauc par Šangrila, viens no galvenajiem ceļojuma mērķiem, tā kā esmu saslimis ar šo leģendu ap šo tīro un harmonisko Laimīgo Zemi...
Foto: Viens no Ķīnas lielākajiem un nozīmīgākajiem tibetiešu klosteriem Ganden Sumtseling Gompa, kas pieder Dzelteno cepuru sektai (Gelukpa)
Ceļojums neiesākās ar Ķīnas Lielo kanjonu, bet ar to es sākšu jo šī bija vieta, kas mani Junaņā visvairāk aizrāva. Tiger Leaping Gorge, kas tulkojuma nozīmē Lecošā Tīģera aiza ir viena no dabas varenības liecībām. Viena no dziļākajām aizām uz planētas, kur relatīvais augstums, starp zemāk plūstošo Jandzi upi un sniegotajām, stāvajām virsotnēm ir 3900 metri. Varenā Jandzi upe ir šīs dabas Granda vaininiece...tā mutuļo kanjona apakšā, bet augšā paceļas viens no Ķīnas ikoniskajiem kalniem sniega cepures un ledāju klātais, Nefrīta pūķa sniega kalns (Jade Dragon Snow Mountain).
Leģenda stāsta, ka mednieks dzenies pakaļ tīģerim un iedzinis to aizā. Tīģeris nokļuvis sprukās un par vienīgo savu glābiņu saskatījis pārlēkt pāri aizai, kur aizas šaurākajā vietā, kas sastāda vien 25 metrus, tas pārlecis pāri un izglābies. Ja pieņem ka tāllēcēji lec 9 metrus, nemaz šī leģenda tik neticama nav, jo tīģeris domā var aizlēkt vismaz 2 reizes tālāk kā cilvēks, ja ne visas trīs.
Tiger Leaping Gorge pārgājiens ir slavenākais Ķīnas trekings, episks ceļojums starp Jandzi un Himalajiem. Mūsdienās ir izbūvēts ceļš, kas ved caur aizu pa apakšu, bet tas nav nekas salīdzinājumā ar 2 dienu pārgājienu pa augšējo taku (High Trail)...
Foto: Aizas un pārgājiena sākums
Tiger Leaping Gorge pārgājiens ir slavenākais Ķīnas trekings, episks ceļojums starp Jandzi un Himalajiem. Mūsdienās ir izbūvēts ceļš, kas ved caur aizu pa apakšu, bet tas nav nekas salīdzinājumā ar 2 dienu pārgājienu pa augšējo taku (High Trail), kas atver fantastiskos skatus ar Jandzi upi apakšā un Himalajiem un Jade Dragon Snow Mountain tieši pretī, augšā. Āāāāāāprāts...kas tie ir pa skatiem...šī nu ir vieta ko pat 100 bildes nespēj atainot, jo to varenumu un mērogu, nav iespējams bildēs aptvert. Bija mirkļi kad aizsitās elpa, no tiem skatiem kas valdīja visapkārt...viena no vietām kur apzinies, kādi mazi mēs esam dabas priekšā.
Jo tālāk aizā virzījos jo varenāki skati pārsteidza mani......Wooooowwwwwwww....te arī viņš Jade Dragon Snow Mountain, savā godībā, viens no Ķīnas ikoniskākajiem kalniem...jā, šādu skatu dēļ ir vērts mērots pat vairākas dienas...varenie Himalaju kalni tik pat kā rokas stiepiena attāluma...
5596 m augstais Jade Dragon Snow Mountain ķīniešiem ir īpašs ne tikai dēļ sava iespaidīguma un skaistuma. Jade Dragon Snow Mountain ir ekvatoram vistuvākais Ķīnas kalns, kuram cauru garu virsotni rotā sniega cepure. Turklāt tā ir viena no grūtāk sasniedzamajām virsotnēm Ķīnā, kur tikai viena ekspedīcija nonākusi virsotnē un daudzas cietušas fiasko slikto laika apstākļu un mīkstās klints virsmas dēļ.
Pārgājiens, pa kuru savulaik kursēja Tējas zirgu karavānu ceļš (Tea Horse Road), kas nogādāja tēju un citas preces no Ķīnas DR reģioniem uz Tibetu, veicams 2 dienās, sadalot 16 km garo pārgājienu divās daļās un nakti pavadot aizas pusceļā, no kuras paveras fantastiski skati. Kopuma šo 16 km var pieveikt 7-11 stundas, atkarībā no fiziskās sagatavotības un tempa, kā arī aktīvākajiem ir iespēja pagarināt to vēl par 2-3 stundām nokāpjot lejā pie straujās Jandzi upes krācēm un vietas, kur tīģeris esot pārlecis aizu, tātad aizas šaurākās vietas. Pārgājiens nav viegls un ir diezgan pasmags, bet noteikti tā vērts. Galvenais un smagākais posms ir slavenie 28 serpentīni, kur taka kādu posmu vijas tikai stāvus augšup, bet tālāk jau taka kļūs lēzena un pat diezgan relaksējoša, vedot pa aizas augšējo daļu. Vietējie ciemata iedzīvotāji pamanījušies izpalīdzēt ceļotājiem, piedāvājot grūtākos posmus pievarēt zirga mugurā, bet nu es, protams, atteicos no šādiem pakalpojumiem, mani tik viegli nepievarēs.
Aizas vidusdaļā atrodas 2 vienkāršas naktsmītnes, kur ceļotājiem pārnakšņot pēc pirmās dienas pārgājiena. Lasīju ka pirmais viesu nams Tea Horse Guest House ir labāka skatu ziņā un tā sanāk tieši pusceļā, tāpēc gribēju to iepriekš rezervēt, bet ak tu neraža, vietēja kompānija paziņoja ka Tea Horse ir pilna un man nerezervēja nākošo Halfway Guest House, kas gan īsti nav pusceļš. Pa ceļam sapazinos ar diviem Kvebekas kanādiešiem un kas izrādījās sakarīgi un draudzīgi. Kad sasniedzām Tea Horse viesu namu, mēs gandrīz pazaudējām valodu....Ahhh...tādi skati un tik žēl bija ka numuriņu pieejamu vairs nav.
Ieturot pauzīti no vietējiem padzirdēju, ka patiesībā numuriņi ar labierīcībām dušā ir pilni, bet ar kopējām vēl pieejami. Viss, teicu lai gids zvana uz otru naktsmītni un mēģina atcelt, jo es pa visām varītēm gribēju palikt te...un Bingo...izdevās, lai gan dabūju vienkāršu numuriņu, apkārtējā ainava visu atsvēra...jo kas gan ir ērtības, ja Tev ir šāds skats...
...un šāds skats pa mana numuriņā logu...
Vēlā pēcpusdienā sēdējām ar kanādiešiem uz terases un baudījām kalnu skatus, kas pateicoties dažiem mākoņiem ieguva dažādas nokrāsas. Kanādieši bija sajūsmā un ieminējās ka tā ir labākā ainava pie kuras viņi ir nakšņojuši. Sāku atmiņā tīt un pārcilāt vietas kur sanācis nakšņot un laikam jāpievienojas viņiem, ka šķiet šī bija ainavu ziņā iespaidīgākā...
Lecošā tīģera aizas kalni vēlā pēcpusdienas krāsā....
Un tepat arī sagaidījām saulrietu, piedzīvojot dažādas krāsu gammas un toņu spēles klinšu virsotnēs...Fantastika...
Un tepat arī sagaidījām saulrietu, piedzīvojot dažādas krāsu gammas un toņu spēles klinšu virsotnēs...Fantastika...
Rīts jau atnesa pavisam citas krāsu gammas un skatus, jo saules stari, nu jau spīdēja pretī mēģinot iezagties, tumšajā un draudīgajā kanjonā.
Kreisajā pusē var redzēt taku, kas izcirsta klintī.
Vietējais ķīnietis, bauda maģiskās Lecošā tīģera aizas ainavas....
Stari laužas draudīgajā Lecošā tīģera aizā
Lecošā tīģera aizas taka
Tā, kā es ātri nogāju visu distanci un otrajā dienā vēl bija daudz laika, tad protams izlēmu pagarināt pārgājienu un dodies 2-3 stundu turpinājumā līdz apakšai, Jandzi varenajām krācēm un šaurākajai kanjona vietai kur tīģeris pārlecis pāri aizai.
Kreisajā aizas pusē var redzēt vēl vienu takas turpinājumu, kas ved pa klintī izcirstu taku..
aka un tiltiņš kas noved pie straujās Jandzi upes krācēm
Klintī izcirstā taka kas ved cauri Jandzi upes kanjonam - Lecošā tīģera aizai.
Tik atpakaļ augšā bija 3 dažādi veidi..iet to pašu ceļu, par kuru nonācu, iet citu taku, tā saucamo drošo ,vai arī izmantot nedrošo un stāvās trepes, kuras sauc par ''Debesu trepēm'' (Sky Ladder). Protams ka izvēlējos dodies uz debesīm...ar savu adrenalīna devu. Nenormāli augstas un garas dzelzs trepes, te ar drātīm piestiprinātas pie klints, ļoti apšaubāmos drošības apstākļos. Šķiet šādas trepes tikai Ķīna var būt, nekur citur pasaulē tās neizies drošības pārbaudi... Bildē var redzēt ka tās tālu, tālu aiziet vēl līdz apakšai. Šādu kāpienu ir grūti aizmirst.
Dodoties tālāk un atstājot Lecošo tīģera aizu aiz muguras..
Junaņas ainavas dodoties uz Šangrilas reģionu, provinces ziemeļos.
Pusceļā uz Šangrilu atrodas viens no Junaņas neparastākajiem dabas veidojumiem - Travertīna jeb karsta terases Baishutai. Te bālas un dzeltenīgas nokrāsas karsta terases noklājušas kalna nogāzi un pa terašu mazajiem baseiniņiem kaskādveidā plūst lejā ūdens. Turklāt spēcīgajai pēcpusdienas saulei izgaismojot terases, izceļas ūdens krāsas, ietonējot ūdeni gaiši zilās, zaļganās un pat viegli dzeltenīgās nokrāsās. Ļoti simpātiska vieta, kas līdzinās Pamukalei Turcijā, Mammouth Springs Jeloustounas nac. parkā ASV un Huanglongas terasēm Sičuanā, Ķīnā, kas ir lielākās un skaistākās travertīna terases uz planētas.
Baishuitai travertīna terases
ūdenskrātuve pie Baishutai travertīna terasēm
Esmu nokļuvis Šangrilā...Laimīgo zemē, kur valda absolūta harmonija...leģenda ko mums uzbūris britu rakstnieks Hiltons, iespaidojoties no citas leģendām un nostāstiem apvītas vietas Šambalas. Šangrilas vārdu vairākas zemes grib sev piesavināties un arī Ķīnas vēsturnieki veicot pētījumus secināja ka Šangrila atrodas tieši Ķīnā, pārdēvējot pat vietējo, tibetiešu apdzīvoto pilsētiņu šajā cēlajā vārda. Protams ceļotāji uzķērās un klusais miestelis sāka kļūt slavens, tieša sajūtu ziņa te ir maz no Šangrilas...pārāk jau te vietējie ķīniešu tūristi iecienījuši šo vietu.
Šangrilas sirds un lepnums ir Ganden Sumtseling Gompa - viens no Ķīnas lielākajiem un nozīmīgākajiem tibetiešu klosteriem. To izveidojis Piektais Dalailama, 17. gs un pēc arhitektūras tas atgādina slaveno Potalas pili Lhasa, tāpēc to bieži mēdz dēvēt par Mazo Potalas pili.
Klosteris ir sadalīts 3 lielajās lūgšanu zālēs, kas paceļas kalna galā un 8 mazākās. Lielās ir ļoti krāšņas un skaistas, bet pateicoties skaļajiem ķīniešu tūristiem, tur nevarēja sajust to garīgumu, tikai brīžos kad ķīniešu grupa aiziet...tiesa milzu statujas iedvesa bijīgumu gan. Viena no lielajām lūgšanu zālēm ir veltīta dzeltenās cepuru sektas pamatlicējam Tsongkapam, otra Piektajam Dalailamam un trešā Budai, kuras centrā paceļas milzīga Budas statuja (Sakayamuni Buddha)
Tibetiešu klosteris Ganden Sumtseling Gompa, kas pieder Dzelteno cepuru sektai (Gelukpa)
Tibetiešu klosteris Ganden Sumtseling Gompa, kas pieder Dzelteno cepuru sektai (Gelukpa)
Milzīgā Budas statuja (Sakayamuni Buddha), kas paceļas vienā no trim lielajām lūgšanu zālēm Ganden Sumtseling Gompa tibetiešu klosterī
Mūks pie Ganden Sumtseling Gompa tibetiešu klostera. Jāsaka, ka vietējie mūki, gan jūtas apspiesti, no Ķīnas varasiestādēm, festivāli un kultūras izpausmes ir daļēji ierobežotas...tā ka stipri vairāk un koncentrētāk es sajutu Tibetas kultūru Mazajā Tibeta (Indijā)
Ja lielās zāles vizuāli bija ļoti iespaidīgas, bet vilšanās sagādāja, vietas garīguma un auras trūkums, tad 8 mazie lūgšanu tempļi bija īsts atradums. Labi šie tempļi nebija tik krāšņi kā trīs lielie, bet šeit bija tā maģiskā Tibetas aura vēl saglabājusies. Ne tik uzprišināti, ar senām freskām, kas izstaro senatnīgumu, neviena tūrista...tikai mūki, kas lūdzas un meditē...
Vislielākais ieguvums bija kāda lūgšanu templī, kur izvilku lielo lozi....(labi, ka pretēji visiem citiem tūristiem, es neaprobežojos tikai ar 3 lielajiem tempļiem). Bingo. Te mūku bariņš taisīja mandalu...un Mandala ir viens no meditācijas veidiem, kuru mūki iziet reizi gadā. Un man paveicās...plus vēl senatnīgais templis un mūki kas skaita lūgšanas....šajā vietā un mirklī es sajutu, to ko jau vairs necerēju te sajust, pateicoties Ķīniešu dominancei...te uz īsu brīdi uzplaiksnīja Šangrila...un tā ir forša sajūta, ko grūti būtu izskaidrot....tikai es un saujiņa tibetiešu mūku..
Foto: Fotografēt Mandalas procesu bija aizliegts. Foto nobildēju vienu no svaigi atjaunotajām freskām, kas gleznota Mandalas veidolā.
Ganden Sumtseling Gompa tibetiešu klosteris.
Raugoties klostera apkārtnē no Ganden Sumtseling Gompa
Ganden Sumtseling Gompa tibetiešu klosteris - viens no mazākajiem tempļiem, kur krāsu otas un ķīniešu uzbāzīgā renovācija vēl nav skārusi un ceru ka mazos tempļus vismaz viņi liks mierā...
Tibetiešu dāma, nacionālajā tērpā poze, pie klostera...
Šangrilas pilsētiņa, gan atstāja vilšanos...neglīta pilsētele, kur tikai viena iela bija simpātiska un smuka....vienu vārdu sakot, pilsētiņa nav cienīga nēsāt šo cēlo vārdu.
Klosteris atrodas dažus kilometrus no pilsētiņas.
Xiagei karstie avoti Šangrilas reģionā, kura ūdens ir neparastā nokrāsā - dzeltenīgi-zaļgans.
Xiagei karstie avoti Šangrilas reģionā, kura ūdens ir neparastā nokrāsā - dzeltenīgi-zaļgans.
Viena no Tibetiešu stupām, bet kurā Tibetas kultūra šķiet būtu neiespējama.
Šangrilas ainava ar jakiem un zirgiem ganoties ielejas zālienos...
Šangrilas apkārtnē atrodas divi populāri ezeri un kurieni šķiet dodas visi ceļotāji apmeklējot šo vietu. Viens no tiem ir Šudu ezers (Shudu lake) ar tam tik raksturīgajiem kokiem ūdenī.
Otrs ezers ir Smaragda Pagodas ezers (Emerald pagoda lake), kurš laikam savu nosaukumu ieguvis pateicoties mazai pagodai tā krastā un zaļganajai ūdens nokrāsai, kas vietās pazibēja saules staros.
Smaragda Pagodas ezers (Emerald pagoda lake)
Vāverīte pie Smaragda Pagodas ezera (Emerald pagoda lake)
Tālāk devos uz Junaņas provinces galvaspilsētu Kunmingu un tās apkārtnē esošo unikālo daba veidojumu ko sauc par Akmens mežu. Jāsaka, ka šī vieta bija man Ķīnas Zelta fonda saraksta jau kopš neatminamiem laikiem. Palielā teritorijā te bija izkaisītas visdažādāko formu, lieluma un veidu kaļķakmens klintis...nu gluži kā Dievs radījis akmens dārzu, jo tas nudien gaumīgi un skaisti izskatās. Akmens meža teritoriju ieskauj augi, koki, alas, dabiski dīķi un baseiniņi, fenomenāls Dabas mākslas darbs. Tiešam unikāls, jo tikai 3 valstīs pasaulē var atrast šādu veidojumu ko sauc par Akmens mežu - Ķīnā, Madagaskarā un Malaizijas Borneo salas daļā.
Akmens mežs pie Kunmingas
Jāatzīst, ka Madagaskaras Akmens mežs Tsingy de Bemaraha tomēr bija iespaidīgāks, jo tas ir planētas lielākais un aukstākais, šāds veidojums, tomēr tas tik grūti sasniedzams, ka Kunmingas Akmens mežs noteikti ir populārākais un vieglāk sasniedzamais šāds ģeoloģiskais veidojums. Kumningas akmens mežā klintis sasniedz 30 metrus un grūti aptvert, ka tas viss ir zemūdens rifs, kā tik tālu no okeāniem un jūras varēja būt okeāns, grūti aptvert.
Žēl vienīgi, ka ar laiku nepaveicās un zilās debesis un saule šoreiz izpalika, kas protams arī atstāja iespaidu uz fotogrāfijām. Sliktais laiks manu sajūsmu, gan mazliet apsmacēja, bet ko darīt, visu laiku jau nevar veikties un spīdēt saule...
Caurums klintī Kunmingas slavenajā Akmens mežā....īsts akmens skulptūru dārzs
Akmens mežs pie Kunmingas
Ejas kas ved cauri Kunmingas Akmens mežam
Lotosa dīķis Akmens mežā pie Kunmingas
Kunmingas Akmens mežs....fantastika vieta....ko tik daba nespēj...
Pēc skaistās dabas pilsētā nebija vēlēšanas diez ko ilgi uzturēties, tāpēc apskatīju tikai pašu slavenāko ar Kunminga, Ķīnas ziedu un pavasara pilsēta, lepojas. Iesāku ar simpātisko un seno Yuangtong templi, kas ir Kunminga lepnums - 1200 gadus sens Budistu templis, no Tang dinastijas ar paviljoniem un galveno tempļa zāli, pilnu ar skaistām Mahajanas Budisma (Budisms kas populārs bija Ķīnā, Japānā) statujām.
Viens no slavenākajiem Kunmingas objektiem ir Ziedu un putnu tirgus. Ziedi šeit ir simbols un putni šķiet arī, jo tos pārdeva tirgu dažādās vietās. Koka būri bija izlikti pie sienām, jaukā pagalmiņā kurā drūzmējās pārdevēji un pircēji. Putni, patīk galvenokārt gados veciem kungiem, kas parasti izmanto to kā radio...
Kunmingas Ziedu un putnu tirgus.
Kunmingas Ziedu un putnu tirgū, ne tikai putnu tirgo, bet dažādus mājdzīvniekus, kuru pamuļķīgās izdarības bija smieklīgi vērot..truši, burunduki, kaķi, suņi u.t.t...visdažādākie...bet suņi šķiet bija labākie. mazi kucēni smieklīgi mēģināja izkārpīties vai pārlīst pāri kastes malai un tik brīvībai, bet visi centieni cieta fiasko un tie iekrita atpakaļ kaste un atkal mēģināja un tad atkal un atkal...
Dali ir viena no Junaņas senajām pilsētām. Savulaik tā bija reģiona galvaspilsēta un turīga pilsēta pateicoties Tējas zirgu karavānu ceļam kas veda cauri pilsētai ceļā uz Tibetu, tāpēc te paceļas skaista vecpilsēta. Zemestrīces un kari gan to ir papostījuši, bet tā ir labi atjaunota un izskatās ļoti simpātiska. Dali ir Bai cilts apdzīvota vieta, kuru dāmām izejamais nacionālais tērps bija košās krāsas un ar neparastu galvassegu.
Dali bija labi nocietināta pret iekarotājiem un pilsētas mūris ar 4 skaistiem vārtiem ir saglabājies līdz mūsdienām.
Foto: vieni no pilsētas skaistajiem vārtiem
Naktī pilsētiņa iegūst romantisku noskaņu, kas ielās un mūros sadegas gaismiņas.
Sena baznīca, kas celta tipiskā ķīniešu arhitektūras stilā. Par baznīcu liecina vienīgi krusts torņa galotnē.
Tepat protams ir ari skaisti Budisma un Daoisma tempļi
Tomēr Dali simbols un vizītkarte ir slavenās Trīs Pagodas, kuras izvietojušas Erhai ezera un Jade Green kalnu fonā.
Slavenās Dali Trīs Pagodas.
Er Hai ezers..ar simpātisko Putuo saliņu uz kuras ir uztupināts maz templītis un mazs tirdziņš. Ļoti labi šīs salas-templis iederas apkārtējā ezera un kalnu ainavā.
Putuo saliņa ar mazo templi, Er Hai ezerā
Er Hai ezers
Rīsu lauki pie Er Hai ezera
Šapingas tirgus, kas notiek reizi nedēļā un kuru ierodas daudzi Bai cilts pārstāvji no lauku apvidiem savos tipiskajos zemnieku tērpos līdzi nesot milzīgus, pītus grozus ko nes uz muguras nostiprinot tos pie pieres. mazliet atgādina indiāņu tirgus Latīņamerikā un cilšu tirgus Vjetnamā
Šapingas tirgus. Lieliska vieta kur vērot un iemūžināt fotogrāfijās vietējos. Pārdeva te viss kaut ko, sākot ar dārzeņiem un rīsiem līdz pat sandalēm un vietējiem nacionālajiem tērpiem.
Šapingas tirgus. Dāmas izšuj nacionālos tērpus, ko pēc tam pārdot vietējiem un tūristiem
Šapingas tirgus. Dārzeņu paviljons
Šapingas tirgus.
Šapingas tirgus. Dārzeņu paviljons
Un tad pēc Dali nokļuvu vēl vienā senajā, Tējas zirgu karavānu ceļa pilsētiņa Lidžangā. Šī bija vieta kur jau no seniem laikiem vēlējos nokļūt un nevīlos. Ja Dali man patika, tad šī bija kas ļoti skaists. Pilsētiņa ar savu stilu un arhitektūru, ar seno dienu auru...bruģētas ieliņas, seni ķīniešu nami, sarkanās ķīniešu laternas visās malās, kanāli, tiltiņi, koki, tas viss uzbūra ainu, ka šī vieta ir iznākusi no viduslaikiem.
Pat senie ūdensrati te atjaunoti ir.
Tāda, manuprāt, varēja izskatīties Pekina dienā kad Marko Polo iesoļoja pa Pekinā. Vecpilsēta atgādina seno Pekinu viduslaikos, bet pilsētiņas centrā paceļas varena pils, kas atgādina Aizliegto Imperatoru pilsētu-pili, ar vairākiem paviljoniem un pils zālēm. Šādas, senas pilsētiņas, kas izskatās kā vēstures kapsulas man ļoti patīk un ja jāsalīdzina ar to pašu slaveno mūsdienu Pekinu, tad es labāk pavadu vienu dienu Lidžangā, kā trīs Pekinā. Klīst par Lidžangas ieliņām ir bauda...tiesa lai nesabojātu auru, jāizvēlas laiki kad ķīniešu tūristi ir prom un devušies ekskursijā pa apkārtni, vai arī jānoiet nost no galvenajām ielām, savādāk tie bojā to kluso un seno auru...agras rītas stundas vispār bija vislabākais laiks, kad tikai vietējie iznākuši uz ielām, veikali vēl nav salikuši savus piedāvājumus un tad klejo nudien kā Marko Polo vairākus gadsimtus atpakaļ.
Foto: Mu karaliskās ģimenes pils
Viens no Mu karaliskās ģimenes pils paviljoniem.
Viens no Mu karaliskās ģimenes pils paviljoniem.
Te pat saglabājušas tās saucamās Trīs akas, turklāt vairākās vietās pilsētā cilvēki tās izmanto. Pirmajā baseiniņā ar mūri apkārt cilvēki ierodas pēc dzeramā ūdens kas nāk no kalniem, otrajā mazgā dārzeņus, bet trešajā drēbes. Un tā tik ļoti attīstītajā Ķīna, var vēl mūsdienās novērot šādu skatu.
Pat viesnīca te bija senā stilā, piedodot vēl odziņu šīs vietas apmeklējumam.
Lidžangas senās ieliņas
Fēniksa zāle - krāšņs templis pie Melnā Pūķa dīķa.
Melnā pūķa dīķis (Black Dragon Pool) - Lidžangas pastkarte un viena no Ķīnas vizītkartēm, kas rotā daudzas gleznas un fotogrāfijas. Mazs paviljons un akmens tiltiņš te atblāzmo Melnā pūķa dīķa ūdeņos ar majestātisko Nefrīta Pūķa Sniega kalnu fonā (5596 m vjl. Jade Dragon Snow Mountain), to pašu kas paceļas Lecoša Tīģera aizā. Pastkarte un Ķīnas glezna...
5596 m augstais Jade Dragon Snow Mountain kalns otrpus Lecošā Tīģera aizai.
5596 m augstais Jade Dragon Snow Mountain.
Un tad atgriezos Lidžangā vakara un apstulbu....visa pilsētiņa bija izgaismota lampiņas un laternās...kanālos cilvēki laida vēl peldošas lotosu laternas, kuras aizdedzina un tās plūst pa kanāliem un vēl vairāk piedod šai vietai romantiku...Vakarā tas viss izskatījās dievīgi...tikai jau atkal jāpamūk malā lai skaļie ķīniešu tūristi netraucētus...un tad jau atkal var baudīt šo seno, apbrīnojami skaisto pilsētiņu ar seno dienu auru...
Fantastikā Lidžanga vakara stundā kad to izgaismo neskaitāmi tūkstoši ''degošo ķirbīšu'' - ķīniešu laternu.
Fantastikā Lidžanga vakara stundā
Vakarā devos vērot izslavēto Nāši (jeb Nashi) orķestri, kuri piekopj ļoti senu mūzikas veidu, tādu kā klasisko ķīniešu mūziku. Spēlēja labi, bet pēc kāda laika jau sāka mazliet garlaikot, tāpēc iemūžināju kolorītās muzikantu grimases fotogrāfija, kur kāds jau gulēja, no savas mūzikas...cits dusmīgi skatījās
Junaņas sejas
Junaņas sejas
Junaņas sejas. Nāši cilts dāma.
Nāši cilts (Mosu apakšcilts), kas apdzīvo Lidžangas apvidu un daļēji arī Šangrilas reģionu, īpaši izceļas uz citu cilšu fonu. Šī ir viena no divām ciltīm pasaulē, kur vēl piekopj matriarhāta tipa sabiedrības modeli, tas ir ka sievietes sabiedrībā dominē pār vīriešiem, kuriem nav tiesību, īpašumu un viņu galvenā loma dzīvē ir tāds kā ''piegulētāja'' status sievietēm. Sievietes te nekad neprecas un piekopj tā saucamo ''staigājošās laulības'', tas ir sieviete var dzīves laikā izvēlēties cik vien mīļākos vēlas. ''Draugs'', kas ierodas vizītē pie dāmas, var palikt tikai uz nakti, pēc tam no rīta viņam ir jāatgriežas pie mātes mājā un jāgaida uzaicinājums atkal...tāpēc tās arī dēvē par ''staigājošajām laulībām''.
Junaņas sejas
Tie kreisajā pusē izskatās pēc Šurika un tā otra aktiera, kas spēlēja laupītāja lomu.
Junaņas sejas
Sani cilts sieviete nacionālajā tērpā. Šī cilts apdzīvo Akmens meža apvidu.
Junaņas sejas
Vīrs Kumningas centrā
Junaņas sejas
Kungi Kunmingas Ziedu un putnu tirgū.
Tāda bija Junaņa (Yunnan), bet turpinājumā vēl lielākie brīnumi vēl priekšā....Guanshi un Zhangjiajie.