Šī būs otrā ceļojuma daļa un galerija ceļojumam par Ķīnu, par apbrīnojami skaisto un sirreālo Guanši, kas glabā vairākus no Ķīnas dabas brīnumiem. Guanši (Guangxi) province atrodas Ķīnas pašos dienvidos, pie robežas ar Vjetnamu. Patiesībā diezgan daudzi ceļotāji dodas uz šo provinci, jo tās ziemeļu daļā atrodas slavenā un pasakaini skaistā Lī upe (Guiliņas pilsētas apkārtne). Tās apkārtne ir iekarojusi daudzu sirdis, bet ne par to būs šis fotostāsts. Man mērķis bija atklāt nezināmo Ķīnu, izpētot vietas vēl neapgūtajā provinces rietumu un dienvidu daļā
vietas, par kurām cilvēce un Eiropas sabiedrība pat nenojauš, ka kas tāds eksistē un laikam pat Ķīnā cilvēki nenojauš, cik ļoti viņus apveltījusi Daba un kādus brīnumus tā paslēpusi šajā varenajā zemē.
Foto: Lingyun tējas piramīdu kalni - viena no tējas dzimtenēm un manuprāt skaistākās tējas plantācijas pasaulē.
Ideja šim pasākumam radās pirms kāda laika, pavadot daudzas stundas un pat dienas rokoties pa internetu un ceļvežiem, meklējot tās interesantākās vietas. Jāsaka, ka bija smagi, jo ceļveži izrādījās diezgan nelietderīgi, jo par slavenajā Lonely Planet ceļvedī par Ķīnas DR reģionu, nebija pieminētas lielākā daļa no šīm vietām, jābrīnās ar ko tie ceļvežu autori nodarbojās, kad dodas pētīt šo reģionu, laikam ar aliņa sūkšanu vietējā krogā vairāk nezin. Internets arī nebija nekāda medusmaize, kartes tikpat kā nekādas, info angļu valodā tikpat daudz cik angļu valodā par Varakļāniem. Galvenokārt viss ķīniski, ja vispār ir un informācija arī bija pretrunīga, par braukšanas attālumiem. Kaut kā tomēr sataisīju ceļojuma maršrutu un nosūtīju sev labi zināmajai Ķīnas kompānijai, kura kopā ar Guanši provinces vietējo firmu, manu maršrutu pamatīgi izrevidēja un sakārtoja pa savam, pasakot, ka tas nav iespējams, tas tur arī u.t.t..
Foto: viens to tipiskajiem Guanši skatiem, ar daudzajām upēm kuras ielenktas no visām pusēm ar skaistām, kokiem un zaļumiem apaugušām kaļķakmens klintīm. (foto pie Jingxi paviljona)
Tomēr kā vēlāk izrādījās viņiem sajēgas par savu valsti un reģionu ir vēl mazāk kā man un beigu beigās nokļūstot uz vietas tomēr braucām manis sastādīto maršrutu un visu beigās varēja redzēt un izbraukt. Zināju, ka tās vietas, ko esmu izracis ir nezināmas, bet, ka tik nezināmas nebija ne jausmas. Nokļuvis uz vietas secināju, ka no vietējās kompānijas, pusē no manis sameklētajiem objektiem, neviens nav bijis, ne no tūrfirmas biroja, ne gidiem, ne šoferiem. Nu ko jautri būs, bet man jau patīk tie izaicinājumi. Vienīgi nodomāju, kur pie vel
na es esmu atbraucis, ja reiz neviens nezin kur dodamies. Tas bija pārsteigums, ka lielākajā valstī pasaulē, pēc iedzīvotāju skaita ir vēl vietējiem nezināmas lietas. Vietējo aizstāvībai gan jāsaka, ka Guanši province, ir gandrīz 4 reizes lielāka par Latviju un tas ir tikai viens no Ķīnas rajoniem, tāpat kā mums teiksim Valmieras rajons.
Tā nu ierodoties Guanši, es kopā ar Ķīnas kompānijas pārstāvi, vietējo gidu un šoferi, kuri neviens nebija bijis pusē no maršruta vietām, devāmies ceļā atklāt noslēpumaino un vēl neiepazīto Guanši.
Foto: autors pie viena no planētas brīnumiem, ''debesu caurumiem'' - milzu bedrēm pazemē, kas tika atklāti tikai dažus gadus atpakaļ!!!! Guanši province ir izteikts karsta apvidus. Patiesībā jāsaka, ka tas iespējams ir labākais karsta apvidus uz planētas, jo šķiet te ir iespējams redzēt visus iespējamos karsta veidojumus, sākot no skaistām klintīm un pazemes upēm un beidzot ar tādiem unikāliem un citur neredzētiem veidojumiem kā ''debesu caurumi'' (milzīgas karsta kritenes) un ''karsta logiem''...kas tie tādi ir, par to vēlāk....Šis fotostāsts būs pārsteigums daudziem
Iesākšu fotostāstu ar to vietu kas man šķiet laikam visvairāk gāja pie sirds, lai gan to te bija daudz un izcelt īpaši vienu ir grūti,...bet nu tomēr, ja būtu jāizvēlas, tad visdrīzākais, ar smagu sirdi, ļoti smagu, jo Guanši ir tik daudz kā skaista un iespaidīga, izvēlētos Detian Falls ūdenskritumu.
Ļoti skaists, kaļķakmens klintīm bagāts ceļš veda uz Detian Falls, pašos, pašo Ķīnas dienvidos, pie robežas ar Vjetnamu. Patiesībā, ja pirms gada apmeklējot Vjetnamu, ar smagu dūrienu sirdī svītroju no ūdenskritumu no saraksta, jo visam nepietika laika, un kulties 1,5 stundas pa sliktiem ceļiem, nelikās tas vilinošākais. Turklāt labākie skati ir no Ķīnas puses un tad nu cerēju kādreiz to redzēt, visā krāšņumā....un ilgi nebija jāgaida.
Un te nu viņš ir, Detian Falls ūdenskritumu - skaistākais ''ūdens aizskars'' visā Āzijā. Jā, Detian Falls, kas atrodas uz robežas ar Vjetnamu, ir ne tikai skaistākais, bet arī lielākais. 70 metrus augsts un 200 metrus plats, izvietojies skaistā, kaļķakmens klinšu apvidū, kas piedod tam vēl īpašu grāciju salīdzinājumā ar citiem ''brāļiem'', tas ir FANTASTISKI skaists...tāda vieta, kur gribās skatīties un skatīties un neiet prom. Lauvas tiesu no šī ūdenskrituma ieguvusi Ķīna (foto tā daļa pa labi), bet Vjetnamai tikusi tikai ''pabiras'', kreisajā pusē. Arī skati no Ķīnas ir labākiem, ne tikai tāpēc ka var redzēt labāko krituma daļu tuvplānā, bet arī pateicoties uzkalniņam, no kura paveras viss ūdenskritums ar kalniem fonā.....un vēl varavīksne tam visam pa vidu....mmmm... Turklāt ūdenskritums stipri ērtāk un komfortablāk sasniedzams no Ķīnas puses, kur pēdējos gados Ķīnieši piestrādājuši pie ceļiem un infrastruktūras, veicinot vietējo tūristu pieplūdumu, kuru vienalga jāsecina bija diezgan maz. Interesanti, ka Eiropā pat tūrisma profesionāļi neko nav dzirdējuši par šo ūdenskritumu un te nesastapu nevienu ārzemju tūristu, droši vien pateicoties, tam ka šis reģions nav pa ceļam klasiskos maršrutos un noteikti arī Ķīnas tūrisma industrijas nemākulīgā reklamēšana dara savu...to ka šeit tūrisma nozari vietējie neizprot pārliecinājos ļoti labi provinces rietumu daļā, par ko gan vēlāk pastāstīšu....
Ierados pie ūdenskrituma vakarā...bet jau paspēju nedaudz sajust ūdenskrituma varenību, pateicoties pilnajam mēnesim, kas izcēla balto ūdeni un tumšo kalnu fona...un visu skatu vēl papildināja dārdoņa.... Ahhh un man viesnīca bija tieši pie ūdenskrituma, vienīgā kurai ir skats uz to....kāda laime...pat pa logu varēja to saskatīt.
Pieceļoties no rīta, pirmais ko es darīju...nebija labierīcību apmeklēšana un arī zobu tīrīšana, ne...skrēju pie durvīm un te nu viņš bija....agrā rīta stundā, kas pār kalniem vēl vijās rīta migla un pirmie saules stari tik, tikko ir izlīduši un izgaismo ūdens šļakas...Vareni... Viesnīca nebija no tām labākajām, tāda Ķīniska 3*, bet toties skats, bija uz visām 6 zvaigznēm.
Saule, ar katru pusstundu kāpās augstāk un augstāk un ja uz deviņiem, ūdenskritums, saules staru izgaismots iekrāsojās spilgtākajās krāsās un tam pāri pacēlās Varavīksnes tilts. Metos lejā lai to izpētītu no visiem leņķiem un skatu punktiem, piekļūstot arī tam pavisam, pavisam tuvu.
Laiviņa ar ķīniešu tūristiem piepeld pie ūdenskrituma kaskādēm.
Gids mani gribēja aizvest pa klasisko maršrutu uz vjetnamiešu ciematiņu un tirdziņu, kas atrodas tā saucamajā bez robežu zonā (bez Vjetnamas vīzas), bet tā kā Āzijas skaistākais ūdens aizskars bija mani pārņēmis, es teicu lai viņš ar saviem vjetnamiešu suvenīriem iet ''pupās'', gribējās maksimāli izmantot laiku vērojot ūdens kaskādes.
Tālāk devos uz Mingši (Mingshi) upi, ko dēvē par ''mazo Gulinu'', to skaisto kaļķakmens klinšu upi, uz kurieni dodas visi kas ierodas Guanši province...tikai viņi nezin par Mingši un parējām vietām.
Atkal jau ceļš veda caur ļoti skaitu reģionu, gan klintīm un kalniem...
...gar ūdenskritumiem un upēm...
...līdz nokļuvu pie ''Mazās Guiliņas'' - Mingši upes. Neesmu bijis Guiliņa pie Lī upes, tāpēc nevar salīdzināt, bet esmu dzirdējis atsauksmes, ka tā ir kļuvusi par ļoti tūristalizētu un naudas pārņemtu vietu. Toties mans pavadonis no Ķīnas tūrisma kompānijas bija bijis abās un viņs priekšroku deva Mingši. Pieņemu, ka slavenā Lī upe ir nedaudz skaistāka, pieņemu..., bet Mingši noteikti tas lielais plus un valdzinājums ir tas miers kas te valda...tikai daži tūristi...turklāt ķīniešu, ārzemju tūristus ne-aziātu) vispār, ja tā mēģinu atcerēties, nevienu neredzēju šajā provincē. Harmoniska vieta, kur tā vien gribētos pavadīt kādu nedēļu atejot no visas un remdējoties ainavas valdzinājumā...
Turklāt izrādījās, ka te uzcelta jauna un skaista viesnīca, paša upes posma sirdī, ar apbrīnojami skatiem uz visām debespusēm....ahh...mans pavadonis, kurš arī pirmo reizi te bija, jau izteicās, ka šādā vietā gribētu pavadīt medusmēnesi un es laikam saprotu kāpēc. Sāka pārņemt nožēla, ka varbūt šī būtu bijusi labāka vieta kur pavadīt nakti, nevis Detian Falls..., jo nu varu iedomāties kādi te ir saulrieti un saullēkti, šajā viesnīcā, kas paceļas tikpat kā uz salas, apkārt ir visur ūdens un varenas klintis...Maģiska vieta...
Maģiskā Mingši upe....
Mingšī upes apkārtne...visos virzienos paceļas zaļas, dažādu formu un lielumu klintis...bet starp tām vijas Mingši upe, vai dārzeņu un rīsu laiki....
Foto: Piparu plantācijas pie Mingši upe.
Rīsu lauki pie Mingši upes...
Sieviete strādā rīsu laukos pie Mingši upes.
Tepat arī uzkāpu Pūķa cepures kalnā, lai palūkotos kāda ainava izskatās no putna lidojuma....jāsaka, ka tā atvēra pavisam citus skatus...
Mingši upe no Pūķa cepures kalna.
skaistā Mingši upe, kuras krastos aug jauni bambusi...
Upes, kas nosēta ar zemiem, bet ļoti platiem ūdenskritumiem, tādiem kā ''Ventas rumba''...to te bija desmitiem....viens pēc otra, visas upe ar ''Ventas rumbām''
Fotogrāfēts no kalna, tāpēc izskatās ļoti maziņi, bet realitātē nav nemaz tik zemi...
Viens no ūdenskritumiem, kas paveras pa ceļam uz Detian Falls.
Jāsaka, ka jebkurš pārbrauciens šajā reģionā bija, ne viss pārbrauciens, bet pats par sevi notikums. Visur klintis un kalni, kas nespēj atstāt vienaldzīgu..turklāt saulrieta krāsās tie kļuva īpaši maģiski...
Guanši provinces gleznainie ceļi....
Un te nu arī Guanši sākums, ceļojuma pa provinces neizpētīto un pārsteidzošo rietumu daļu
vietu par kuru sajēgas nebija nevienam no maniem 3 līdzbraucējiem šoferim, gidam un Ķīnas tūrisma firmas pārstāvim, kurš, man jautāja, kur es tās visas vietas izraku. Ierodoties pasaules apdzīvotākajā valstī, laikam vismazāk aizdomājies, ka te būtu kāda vēl neatklāta vieta
bet izrādījās arī Ķīna var būt pasaules mala un nevienam nezināms planētas nostūris. Man jau likās, ka ķīniešu tūristi ir visur, jo par maz zināmajā Junaņas province to bija diezgan daudz
.bet šeit pat Ķīnas tūristi tikpat kā nebija un lielāko tiesu vietu baudīju tikai kopā ar saviem līdzbraucējiem. Neticami, ka tādas vietas var būt tikai man
un nav jāgrūstās ar elkoņiem lai tiktu pie skaistāka skata. Ceļojot pa provinces rietumu daļu vairākās vietās uzdevu arī jautājumu, kad pēdējo reizi redzēti ārzemju tūristi. Un atbilde parasti bija pirms 2 nedēļām, 4 vai pat sešām. Tāpēc nav brīnums, ka nevienam baltajam vai melnajam neuzskrēju virsū. Gribot negribot radās jautājums kāpēc te neviens nebrauc. Vietējie skaidroja, ka Tūrisma iestādes, reklamē tikai slavenās, visiem zināmās vietas. Tad jautāju, labi, bet Jūs esat tūrisma industrijas darbinieki, ja valdība, nezin neko vairāk, kā reklamēt Lielo Ķīnas mūri, Terakotas armiju, Šanhaju un labākajā gadījuma Lī upi, tad kāpēc Jūs to nedarāt? Uz ko man atbildēja, ka, lūk, neviens šīs vietas neprasot un neinteresējoties, tāpēc viņi nepiedāvā. Tad nu mēģināju viņiem ieskaidrot, ka tā tās lietas pasaulē nenotiek, ja viņi nav izpētījuši savu reģionu un nespēj piedāvāt to klientiem, kā klienti un Eiropas tūrisma firmas var zināt un prasīt ceļojumus par šim vietām, ja ceļvežos info tikpat kā nav, internetā arī, un pat vietējie neko nezin un sačakarē manu sākotnējo maršrutu
.vispirms nāk reklāma (promotion) un tikai pēc tam pieprasījums, un nekad nestrādā otrādāk. Palika pie tā ka šiem acis par visu redzēto bija lielas un plāni attīstīt šo reģionu arī
Šajā dienā, laiks apmācās un kaļķakmens klintis pārņēma miglas mākoņi savā varā. Patiesībā ļoti skaisti
pavisam savādāk, kā tas izskatītos saulainā dienā. Lai gan fotogrāfijas šādos apstākļos nesanāk tik labas, tomēr migla, kalniem un apkārtējai ainavai piedeva maģisku un mistiku piegaršu. Fascinējoša ainava, kas brīžiem likās kā izkāpusi no Ķīniešu gleznām, kurās kalni pārsvarā ir attēloti slīkstot mākoņu jūrā. Mans ceļš veda uz Lingyun un Leye apvidiem, un ''Zemes centru''. Leye ir unikāls karsta reģions un dabas fenomens ko cilvēces acis tikpat kā vēl nav baudījušas
Ceļš caur mistisko ainavu uz Leye apvidu un ''Zemes centru''....
Un te nu nāk tas vispārsteidzošākais - - Dashiwei Sky Hole debesu caurums un Leye karsta apvidus. Tikai, 1998-2001 gadā (dažādi avoti uzrāda dažādus gadus), Leye apvidus kļūst pa sensāciju pasaules kartēs. Te tiek atklāts unikāls karsta reģions ar gigantiskām karsta kritenēm, jeb debesu caurumiem kā tās mēdz dēvēt (ķīniski tiankeng debesu caurums).
Debesu caurums ir unikāls ģeoloģisks veidojums, kad pazemes upe izgrauž telpu pazemē, kas laika gaitā kļūst arvien plānāka līdz iebrūk, izveidojot caurumu zemē un atsedzot pazemes kanjonu.
Uz planētas mūsdienās ir tikai 75 šādi veidojumi, turklāt lielākā daļa neizteiksmīgi un mazi izmēru ziņā, bet Leye apvidū, atklāto debesu caurums ir 28, un blakus kaimiņos esošajā Fengshan apvidū, kas ietilpst tajā paša ģeoparkā atrodas vēl pieci. Tātad kopumā 33 no 75, kas sastāda gandrīz pusi no planētas karsta kritenēm. Turklāt Leye apvidū, tie pārsteidz ar masīvajiem izmēriem un perfektajām formā, kas nāk komplektā ar unikālu floru un faunu kas saglabājusies šajā Zudušajā kontinentā. Vislielākais no visiem ir pieminētais Dashiwei Sky Hole (fotogrāfijā), kura platums ir 420 metri, perimetrs ir 1580 metrus, bet dziļums sasniedz 613 metrus!!! Tas ir kā divi Eifeļa torņi uzlikti viens otram virsū. Stāvēt šāda dabas monstra priekšā, klints augšā, kur lejā saskatām bezdibenis ir viens no dzīves grandiozākajiem skatiem.
Turklāt Dashiwei ir unikāls, vēl ar to, ka iegrūstot pazemes kanjona griestiem, iebrukušā zeme un augsne sāka veidot jaunu pasauli, pasargājot un izolējot to no pārējās planētas. Rezultātā, Dashiwei debesu cauruma apakšā atrodas planētas lielākais pazemes lietusmežs, 12-13 futbolu laukumu platībā, ar unikālu floru un faunu, kas saglabājusies, no seniem laikiem. Dashiwei pazemē atrodas vairāk kā 1000 augu sugas, salīdzinoši tik mazā platībā, un to visu sargā, neticami stāvas, vertikālas, 500- 600 metrus augstas klintis. Tur lejā eksistē pavisam cita pasaule - Zudušais kontinets, vairākas augu sugas, kas citur ir izmirušas...dažādas dzīvās radības, kas neeksistē nekur citur uz planētas. Zinātnieku ekspedīcija kas nolaidās Dashiwei pazemē, atklāja unikālas krabju un zirnekļu sugas, garneles kas dzīvo alas upē, lidojošās vāveres un arī unikālo aklo zivi (blind fish), caurspīdīgas un baltas nokrāsas zivi, kurai nav acis, kas jūt un kustās telpā pateicoties ādas maņu orgāniem. Te ir bilde no interneta ar šo dīvaino zivi:
http://www.treehugger.com/stygichthys-typhlops-2.jpg
Pazemē atrodas arī silta un aukstā ūdens pazemes upes, alas un augsts ūdenskritums.
Nokļūt Dashiwei Sky Hole pazemē var tikai zinātnieku ekspedīcijas, parastajiem mirstīgiem tur nolaisties nav atļauts (bet to var izdarīt Chaudong Tiankeng), jo Ķīnas valdība mēģina saudzēt trauslo un ļoti unikālo pasauli, kas tur valda, bet var vērot to no diviem skatu punktiem un tas jau ir skats ko nav iespējams aizmirst
.ak mans Dievs
tāds varenums
vārdos neizsakāms
Šī vieta ir Detian Falls lielākā konkurente
un ja šajā dienā spīdētu saulīte, tad varbūt Dashiwei un apkārtējie milzu caurumi pazemē, būtu mans favorīts Guanši provinces daļā.
Un tagad, neticamākais. Kā tādi milzu caurumi un it īpaši Dashiwei, kas redzami no gaisa pa gabalu, apdzīvotākajā valstī pasaule, varēja tik atklāti tikai 10-12 gadus atpakaļ? Kā tas ir iespējams, un ko vēl mūsu it kā jau atklāta planēta vēl slēpj.
Fantastiskais dabas veidojums, kura priekšā jānovelk cepure....fenomenāls brīnums - Dashiwei Sky Hole ar lielāko pazemes džungļu mežu
Zaļš kanjons - Kalnu un klinšu ainas Dashiwei Sky hole apkārtnē.
Kalnu un klinšu ainas Dashiwei Sky hole apkārtnē.
Davao tiankeng ''debesu caurums'' - viens no lielākajiem pasaulē un otrais lielākais Leye apvidū. Tā lielums slēpjas nevis dziļumā (290 m), bet gan platuma un garuma ziņā, kas jūtami pārsniedz Dashiwei.
Šim ''debesu caurumam'' apkārt ved ceļš, kas tālāk aiziet uz Dashiwei....foto ceļu var redzēt kreisajā pusē.
Houping Tiankeng - vēl viens no daudzajiem gigantiskajiem ''debesu caurumiem'' pazemē, kas atrodas Leye-Fengshan ģeoparkā. Houping no visiem izceļas ar savu perfekto formu.
ainava Chaudong Tiankeng ''debesu cauruma'' apkārtnē. Chaudong Tiankeng ir vienīgais kur var nokļūt tā pazemes džungļos un sajust ko nozīmē stāvēt uz ''debesu cauruma'' ''grīdas'' un paraudzīties uz šiem dabas fenomeniem no cita skatu punkta, no apakšas.
Uz Chaudong Tiankeng pazemi ved ala, pa kuru savulaik tecēja upe.
Ala kas ved uz Chaudong Tiankeng ''grīdu'' pa kuru savulaik tecēja upe, kas piedalījusies pazemes kanjona veidošanā.
Un te nu arī ir '''debesu caurums'' no apakšas - Chaudong Tiankeng. Augšā, debesīs paceļas varenas un stāvas klintis, bet lejā pazemē vada unikāls lietusmežs un daudzas alas.
Kalnu un klinšu ainavas Dashiwei Sky Hole apkārtnē
Leye-Fengshan ģeoparkā atrodas daudzas alas. Viena no slavenākajām ir Lotosa ala, kas priecē ar daudziem ģeoloģiskie veidojumiem, no kuriem daži ir citās alās neredzēti, un kā jau Ķīnas alās pieņemts, tas viss izgaismots krāsainās gaismiņās.
Alas lepnums ir Lotosu akmeņi (Lotus Rimstones), unikāli alu veidojumi, kas raksturīgi šai alai. Lotosa alā atrodas lielākā šo Lotosa akmeņu kolekcija pasaulē un arī lielākais akmens, kurš diametrā pārsniedz 9 metrus. Tas nosaukts karaliskā vārdā ''King of Lotus Romstones''
Pērļu līcis, kura pazemes upē, atrodas daudzi mazi akmentiņi atgādinot pērles.
Lotus Rimstones akmeņi ar ko šī ala ir tik slavena un unikāla.
Lotosa alas krāšņie alu veidojumi
Lotosa alas izeja...
Esot šeit uz vietas uzgāju vēl kādu ļoti interesantu vietu, kas atrodas apkārtnē un kuru internetā meklējot informāciju, paslīdējusi garām.
''Sanmenhai Karsta Logi'' - viens no Leye apvidus unikālajiem fenomeniem. Te var doties pastaigā vai ar laivu braukt pa zilganas un zaļganas nokrāsas upi pazemē un nonākt pie 5 atvērumiem ala, kad pazemes atveras un augšā parādās varenas kanjona sienas un debesis virs tiem. Varu iedomāties, kā tas izskatās un tāpēc nofotografēju stendu, kur uzgāju informāciju ar šo vietu priekšstatam. Tā kā Sanmenhai Karst Windows neatrodas īpaši tuvu (atrodas tajā pašā Leye-Fengshan parkā, bet nu tas ir liels un ceļi te nav nekādi autobāņi), tad nebija laika to iekombinēt, žēl....bet nu neko darīt.
Tālāk devos uz vēlvienu Leye-Fengshan ģeoparka lepnumu - Pasaku tiltu (Fairy Bridge). Līdz pasaku tiltam jādodas izbraucienā ar laiviņu pa skaisto Buliu upi. Jāsaka ka atkal biju vienīgais tūrists, par ko man tikai liels prieks bija.
Upe simpātiska - skaisti zaļi kalni, apkārt džungļi, mazas krāces, skan putni un upes krastos var redzēt mērkaķus, ja paveicas. Tie te ierodas ēst ūdens vīnogas (water grape), kas ir iecienīts to auglis.
Brauciens ar laivu pa Buliu upi līdz Fairy Bridge.
Un te arī viņš, manis piesauktais220 m gars!!! Un 168 metru augsts!!! Iespaidīgs skats...ko tik daba te nav paveikusi.
220 m gars!!! Un 168 metru augsts!!!
Tauriņu bars pie Pasaku tilta.
Vēl viens no iespaidīgajiem provinces rietumu daļas objektiem bija Lingyun tējas piramīdu kalni - viena no tējas dzimtenēm un manuprāt skaistākās tējas plantācijas pasaulē. Tieši te sākās antīkais Tējas zirgu karavānu ceļš, kas caur senajām Junaņas provinces pilsētām un Himalaju kalniem vijās uz Tibetu, kur tēja tika apmainīta pret citām precēm. Kalnu ielejas un nogāzes noklātas ar tējas plantācijām, kuru virsotnēs paceļas mazi ķīniešu paviljoni, bet tāluma fonā paceļas kaļķakmens klintis. Vienā no paviljoniem uzrāpos, lai pavērtos apkārtējā ainavā...ah, kādi skati...nekad nedomāju ka tējas plantācijas var būt tik skaistas...visas iepriekšējās nobālē.
Lingyun tējas piramīdu kalni - iespējams skaistākās tējas plantācijas pasaulē
Lingyun tējas piramīdu kalni - iespējams skaistākās tējas plantācijas pasaulē
Lingyun tējas piramīdu kalni, kuru piramīdveidīgajās virsotnēs uztupinātas ķīniešu pagodas, kas ļoti labi iederas apkārtējā ainavā.
Dodoties uz ašiem provinces DR uz Jingxi apvidu, nonācu pie kāda ļoti skaista ezera - Quinang. Ezeru ielenca skaisti kalni, bet blakus esošajā zālienā ganījās zirgu bari. Ļoti fotogēniska vieta.
Skaistas Quinang ezers.
Skaistas Quinang ezers.
Skaistas Quinang ezers.
Skaistas Quinang ezers.
Guanši tipiskās ainavas...rīsu lauki un kaļķakmens klintis.
Jingxi apvidū atrodas vēlviena gleznaina vieta - Zosu avoti (Goose Springs) - vieta kur savu tecējumu sāk varenais Detian Falls ūdenskritums. Gribējās redzēt kas tad slēpjas zem šī nosaukuma un ko zosis dara šajos avotos. Īstenībā par Zosu avotu es nekādi nesauktu šo vietu, bet par pīļu gan, nevienas zosis, bet pīles čupām. Jāatzīst, ka šī bija idilliska Ķīnas lauku ainava, tāda kāda dzīvo manās fantāzijas, kā no gleznas izkāpusi. Nedomāju, ka tāda vieta reāli varētu eksistēt, jo Ķīna strauji attīstās un mainās. Kristāldzidra upe ar pīļu bariem, vairākiem akmens un koka tiltiņiem, mazu ciematiņu, ķiniešu paviljonu upes vidū, kas piedeva ainavai Ķīnas pieskārienu, ūdensdzirnavas, zaļganas un vietām zilganas nokrāsas avots, kur sakas upe un ūdenskrituma avots, risu lauki, cilvēki ar salmu cepurēm, bambusa plosti kur vietējie ar kārti airē kā Venēcijā, ūdens bifeļi uz laukiem un tas viss ieskauts ar skaistām kaļķakmens klintīm
un tas viss mazā pleķītī. Idilliskāku Ķīnas lauku ainavu nevarētu iedomāties.
osu avoti - gleznainā Ķīnas lauku ainava
Zosu avoti - gleznainā Ķīnas lauku ainava.
Pavadīju te ilgāk laiku kā biju iecerējis un uzrāpos arī pakalnā, lai atkal paskatītos no augšas.
Zosu avoti - gleznainā Ķīnas lauku ainava
Zosu avoti - gleznainā Ķīnas lauku ainava
Turpat blakus atrodas viena no visslavenākajām Ķīnas gleznām, kas rotā daudzu iedzīvotāju mājas un iestādes, kad klintis un Jiuzhou paviljonu pārņēmusi migla agrā rītas stundā. Migla gan man diemžēl nebija, bet toties bija saulīte, zilas debesis un apģērbu mazgātāja upes krastos, kas arī nav slikti. Šādā vietā mazgāt drēbes ir liels pagodinājums.
Paviljons, kas patiesībā ir maza Pagoda, ir uzcelts uz mazas saliņas ko savieno mazs tiltiņš, kuru aizsedz tilts, kas savieno abus upes krastus.
Apkārtējā ainava aiz Jiuzhou paviljona ir ne mazāk saviļņojoša, ka klintīm, kas ''saliekušas muguras'', ka večiņas.
Ainava pie Jiuzhou paviljona
Guanši province ir Zhuang minoritātes mājas, kas vēl joprojām ir pagāni un animisti.
Foto: jauna Zhuang dāma, nacionālajā tērpā un ar austiņām ausīs....modernais laikmets sadzīvo ar seno....
Pēdējais kas palika Guanši ēdienkartē bija 300 metrus dziļais Tonglingas kanjons...kas ir kas vairāk kā tikai kanjons...tas ir vesels piedzīvojums.
Sākumā bija jājiet pa taku līdz alai...tad jādodas lejā pa alā iekārtotām trepēm nonākot Tonglingas kanjonā. Sākās pārgājiens pa kanjonu, gan skaitu džungļu upi....
līdz kanjona otrai pusei, kur pacēlās augstākais ūdenskritums Āzijā (vienas kaskādes). Tonglingas ūdenskritums, krīt kanjonā no 180 m augstas klints un tiek dēvēts par augstāko Āzijā. Es gan biju pavasarī tieši pirms lietus sezonas, tāpēc tas nebija ne tuvu savā lielākajā varenumā, bet nu vienalga, skaits un iespaidīgs, īpaši ja pieej klāt tuvumā un dabūt ūdenskrituma šļakatas sev virsū.
Bet ar to viss vēl nebeidzas. Zem ūdenskrituma var paiet apakšā un aiziet aiz tā, turklāt aiz tā ved ala klintī, kur pazemē atrodas vēl divi ūdenskritumi, iekšā klintī. Viens zemāks bet plats un otrs augstāks, bet šaurs...
Augstākais, bet šaurākais ūdenskritums klintī, pazemē, kas atrodas pie Tonglingas kanjona ūdenskrituma. Izgāju cauri alai, kur ķīnieši roku arī pielikuši lai to vieglāk un komfotablāk izstaigāt, aizgāju ai ūdenskrituma un izgāju ārā pa citu vietu.
Tālāk ceļš veda atpakaļ līdz sākuma vietai un alai, kur nokāpu kanjonā, bet izeja veda jau atkal pa citu vietu...gar pazemes upīti bija jājiet un jāizrāpjas ārā pa citu alu... Tiešam gatavais piedzīvojums...un vēl viens no Guanši reģiona saldajiem ēdieniem...
Tāda bija Ķīnas ceļojuma 2 daļa, apskatot fantastiski skaisto un nevienam nezināmo Guanši provinci, cerams ka laiks tikai šo vietu nesabojās, kā daudzas citas, kaut gan cerības ir mazas. Tā, kā nesen atklāti dabas fenomeni Leye apvidū, daži gadi un te jau varētu parādīties masas...vismaz ar ķīniešu tūristiem noteikti.
Turpinājums sekos....3 daļa Zhangjiajie...
Foto: Detian Falls - Āzijas lielākais un skaistākais ūdenskritums