APBRĪNOJAMA ĶĪNA 2 - Chogqing un Guizhou provinces

Ja pirms 730 gadiem Marko Polo atklāja Ķīnu, tad mūsdienās IMRPO mēģina šī slavenā pētnieka atklājumus turpināt- Eiropai atklājot pavisam citas šīs zemes šķautnes un vietas,… tādas, par kurām itāļu ceļotājs tolaik un Eiropa mūsdienās, vēl nenojauš. Tāpēc IMPRO ‘’pētnieks’’, Jānis Kreicbergs devās jau otrajā ekspedīcijai uz šo pārsteigumiem pilno valsti, turpinot pētīt pavisam jaunas provinces un vietas, uz kurām neviena Eiropas kompānija ceļojumus nepiedāvā. Izaicinājums jau atkal bija gana liels, jo kartes ar ķīniešu hieroglifiem, uz angļu valodu paļauties arī nebija ko, bet par daudzām vietām sajēga, kur tieši tās atrodas bija maza, ne tikai man bet arī vietējiem. Ekspedīcijas pirmā daļa sākās un noslēdzās Chongqing metropolē. Pilsētā, kuras nosaukums lielākai daļai neizsaka absolūti neko, tāpēc jo lielāks daudziem būs pārsteigums, uzzinot, ka Chongqing mūsdienās ir lielākā metropole (aglomerācija) pasaulē ar 32 miljoniem iedzīvotāju. Tai bijusi ļoti brāzmaina vēsture, jo tieši uz šejieni pārcēlās Korejas un Ķīnas valdības, 2. Pasaules kara laikā, kad Āzijā agresīvi saimniekoja Japāna. Rezultātā pilsēta tika pakļauta graujošiem gaisa uzlidojumiem, kļūstot par vienu no bombardētākajām pilsētām cilvēces vēsturē. Tieši no Chongqing savu ceļu uzsāk slavenie Jandzi kruīzi, izvedot cauri visām trim upes aizām.

Jandzi aizu kruīzs arī ir galvenais mērķis kādēļ ārzemju tūristi mēdz ik pa laikam iegriezties šeit (starp citu nevienu ārzemnieku garā ceļojuma pirmajā pusē tā arī nesatiku), bet ķīniešu ceļotāji iecienījuši šo vietu dēļ relaksācijas karstajos avotos. Un kā gan savādāk, jo tieši Chongqing ir Ķīnas karsto avotu galvaspilsēta, kur piemēram skaistie Northern Hot Springs, jau kopš antīkiem laikiem ir bijusi elitāra kūrorta vieta pašam augstākajam sabiedrības slānim, par ko liecina senais dārzs un 5.gs celtais budisma templis.

Chongqing pilsētā bez dažām senām ēkām un reliģiskām celtnēm, kā arī daudziem muzejiem, kas parasti mani garlaiko, atrodas viens no 5 labākajiem Zooloģiskajiem dārziem Ķīnā. Tā galvenās superzvaigznes ir 8 Ķīniešu Vinniji Pūki, jeb Lielās Pandas, kas būtu lielākais lepnums, šķiet jebkuram zoodārzam pasaulē, īpaši ja to ir tik daudz. Tā kā turpat blakus atrodas Šičuanas province, tad izgaist jautājums, kāpēc Lielo Pandu šajā ZOO ir tik daudz. Attiecīgi superzvaigznes ir tikušas pie plašākajiem un ekskluzīvākajiem apartamentiem. Šodienas drēgnais laiks savukārt nospēlēja man par labu, jo pandām sauļoties nepatīk un saulainā dienā tās vairāk dzīvojas pa māju, bet dūmakainā un mitrā ir hiperaktīvas, cik nu šie lēnīgie dzīvnieki aktīvi vispār var būt. Pāris nodevās diendusai, bet četras ieturēja bambusa maltīti, kas ir amizants pasākums, jo grimases noturēt vienaldzīgā stāvoklī tādā brīdī ir neiespējami. Savukārt pats labākais bija neveiklais, 6 mēnešu vecais mazulis ar mammu, kurš neļāva tai atpūsties pēc smagā darba (vienīgais darbs, ko pandas dara ir bambusa zara iebāšana mutē), bakstot to un visādi ņurcot, tādējādi izaicinādams uz spēlēm. Īsts Vinnijs Pūks.

Pēc Chongqing mans ceļš veda gar Jandzi upi, līdz Fengjie pilsētai – vārtiem uz slavenajām Jandzi aizām. Pati pilsēta nav nekas īpašs, bet turpat blakus, uz salas upes malā atrodas Baltā imperatora pilsēta. Tā nav gluži pilsēta tās klasiskā izpratnē, bet drīzāk gan prāva izmēra valdnieku tempļu komplekss, starp citu no kura paveras lielisks skats uz pirmo un stāvāko no upe aizām – Qutang Gorge. Šī vieta saistās ar interesantiem Ķīnas vēstures notikumiem, kas iemūžināti antīkajā bestsellerā – ‘’Trīs karaļvalstu romantika’’.

Bet ne jau pilsētu un arhitektūras dēļ es šeit biju ieradies…Ķīnas galvenais magnēts, kas pievelk tūristus atgriezties nepārprotami ir DABA. Un tad nu ceļojums varēja patiesi sākties, dodoties arvien dziļāk Ķīnas iekšzemē, kur ārzemnieki ir tik pat bieži viesi kā lāči Latvijā - kādreiz pa kādam dīvainim ieklīst. Ceļi šajā pasaulēs nostūri bieži vien paši bija daļa no atrakcijas, jo tie līkumo caur ļoti gleznainām vietām, garām klintīm, aizām, kalniem un rīsu terasēm.

Ķīnas otrā ekspedīcija iesākās uz augstas nots – ar pasaules lielāko karsta kriteni , Xiaozhai Tiankeng jeb Heavenly Pit (tulk. Debesu cauruma), kur zem kājām atrodas 662 m dziļš iedobums zemē, tāds kā apaļas formas kanjons pazemē. Uz mūsu planētas atrodas tikai 75 lielās karsta kritenes un lielākās atrodas tieši Ķīnā. Tās ir karsta procesa veidojums, kur pazemes upe graužot trauslo kaļķakmeni zem zemes izveido iedobumu, tik lielu, ka plānā zemes kārta iebrūk, atsedzot pazemes kanjonu. Xiaozhai Tiankeng ir ne tikai pasaulē lielākais, bet arī dziļākais ‘’debesu caurums’’, nedaudz apsteidzot pirms gada uzieto Dashiwei Skyhole, kas ieņem otro vietu pasaules sarakstā. Pēc formas tas gan ir pilnīgi savādāks. Ja Dashiwei apaļā pazemes kanjona sienas ir izteikti vertikalas, tad šim forma atgādina piltuvi ar sašaurinājumu vidū un apakšā.

Labākais, ka Xiaozhai Tiankeng var arī nokāpt lejā, kas ir liels retums debesu caurumu stāvo sienu dēļ. Stāva, trepju veida taka ved līdz pašam bezdibenim - Zemes centram. Ir gan arī ātrāks veids kā nokļūt lejā un tas ir sekot trīs pārgalvīgu amerikāņu piemēram, nolecot lejā ar izpletni. Man gan ar galvu ir viss kārtībā, tāpēc devos pa garāku taku, tas ir bezgalīgajām kāpnēm. Ceļš ir garš, bet tieši kāpjot dziļāk, arvien vairāk varēja novērtēt šīs dabas giganta apmērus. Atrodoties vidusceļā paskatījos uz leju un tur vēl TĀDS kritums apakšā, bet skatoties uz augšu masīvas augstas sienas ielenc.

Nokļūstot pašā apakšā jau pavisam cits rakurss parādījās - masīvas tuneļa-tipa sienas un debesis virs tām. Apbrīnojama vieta, tāpēc izbrīna ļoti skopā informācija par Debesu caurumu un niecīgais tūristu skaits. Pusdienas laikā tajā saskrējos ar vien dažiem ķīniešu ceļotājiem, bet ārzemnieki te ir milzīgs retums – kā noskaidroju pēdējie baltie cilvēki bija redzēti tikai pirms 6 nedēļām un tie bija amerikāņi. Interesanti, ka šis, lielākais planētas caurums tika atklāts tikai 1997. gadā!!! Tāpēc tā apakšā vēl neskarta ir saglabājusies unikāla ekosistēma ar daudziem augiem, kas nekur citur nav vairāk sastopami. Šīs brīnums palicis neskarts, pateicoties tam, ka atrodas dziļi kalnos, Ķīnas vidienē, tālu prom no pilsētām un civilizācijas.

Apakšā atrodas divi arkveida caurumi klintī, kur joprojām plūs pazemes upe, kas izveidojusi šo dabas fenomenu. Tieši šeit upe met zem zemes līkumu, pazemē izveidojot arvien lielāku telpu, līdz tās griesti iebruka atsedzot ''Aīda valstību''

Xiaozhai Tiankeng debesu cauruma pašā dibenā - smags kāpiens, bet katras sviedru pilītes vērts.

Tālāk jau uzdevums bija vēl grūtāks – atrast vēl mazāk zināmo Debesu Caurumu, ko dēvē par ‘’Lielo Zemes plaisu’’ jeb ‘’Zemes grāvi’’. Sanāca pamatīga maldīšanās, bet beigas Lielais grāvis tik atrasts. Ja iepriekšējā karsta kritene bija apaļas formas caurums zemē, tad šeit bija iegruvuši gari pazemes upes posmi.

Arka no kurienes savulaik plūda pazemes upe, izveidojot Lielo Zemes plaisu.

Nav otras valsts pasaulē, kur būtu tik daudz pasaules līmeņa alu. Neskartā Ķīnas Dienvidu daļa ir burtiski nosēta ar tām. Lai gan alas savā dzīve redzētas daudz, varbūt pat pārāk, grēks būtu braukt garām Furong Cave, kuru pieskaita pie trim krāšņākajām alām Ķīnā, kas pie tik iespaidīgas konkurences ir ļoti liels novērtējums. Ja ar šādu zīmogu kādam alu nīdējām vēl nepietiek, tad fakts, ka šis ir vienīgā ala Ķīna, kas iekļauta UNESCO cilvēces mantojuma sarakstā, šaubas izkliedē.

Grūti aptvert, ka tā ir tikai atklāta 1993. gadā. Furong Cave ir gara ala ar iespaidīgu izmēru pazemes zālēm, bet tās galvenais magnēts ir unikālie veidojumi, kādus citur pasaule reti var atrast un arī tādi, kādus citur neredzēt kā savas ausis – milzīgi akmens ūdenskritumi, pazemes sarkanie koraļļi, akmens vīnogas, kalcija sēnes, stagmatītu mežģīnes, kristālu puķes u.c., kā dēļ nepārsteidz, ka šo alu dēvē par pazemes mākslas pili.

Masīvas Furong Cave alas zāles

Forong Cave alas kolonna Lielajā zālē

Unikālie un nekur citur nesastopamie Sarkanie koraļļi Furong alā

Forong Cave ala

Tālāk sekoja ceļojuma pirmās daļā laikam jau lielākais notikums - Trīs dabas tiltu ģeoparks. Lai piedod man Furong ala, lai cik unikāla tā būtu, bet nokļūstot ģeoparkā tā pilnīgi aizmirsās. Trīs dabas tiltu ģeoparks (Three Natural Bridges geopark) bija kas tik fenomenāāāāāls, ka beidzot man žoklis atkrita vaļā, kas negadās bieži. Tas ir pagarš pazemes kanjons, kurš arī izveidojies karsta procesa rezultātā, iebrūkot zemes virsmai. Šī masīvā zemes plaisa, stiepjas vairāku kilometru garumā un pār to slejas pāri 3 gigantiski dabas veidoti tilti un arkas. Tieši ‘dabas tilti’’ ir lielākā odziņa, šajā pazemes pasaku zemē, kuru ļoti grūti dažos teikumos aprakstīt un arī bildes vajadzētu ļoti daudz, lai saprastu kas tas ir par ‘’zvēru.’’

Lai arī visi trīs tilti ir izmēros vareni, visvairāk kaklam lika mežģīties Zaļā Drakona tilts, kas ir augstākais un biezākais pasaulē šāds dabas veidojums – 281 metru augsts (!!!), 124 metru plats un ar 168 metrus biezām sienām. Pastaiga pa ģeoparka pazemes virsmu ir kā ceļojums uz citu planētu, jo uz Zemes nav otras tādas vietas. Ainavu vēl vairāk papildināja antīkais, templim līdzīgais, pasta nams, kas kopā ar trim pazemes aizām iemūžināts galvenajā epizodē ķīniešu kulta filmā Zelta Zieda lāsts (Curse of Golden Flower)

Trīs dabas tiltu ģeoparka masīvās pazemes arkas

Trīs dabas tiltu ģeoparka masīvās pazemes arkas.

Trīs dabas tiltu ģeoparka masīvās pazemes arkas.

Trīs dabas tiltu ģeoparka masīvās pazemes arkas.

Pēc tik īpašas vietas, nākošai vietai būtu grūti uzmanību veltīt un pilnīgi to novērtēt, bet Ķīnai ir gana daudz ko likt galdā. Vakarpusē nonācu Wansheng Akmens mežā, kas ir tikai viens no 5 tādiem dabas veidojumiem uz mūsu planētas, kur Dabai labpaticies tikai Ķīnu un Madagaskaru apdāvināt (Malaizijas Borneo arī ir neliels), pārējo pasauli atstājot bešā. Pēc izskata tas atgādina Dieva radītu skulptūru dārzu, bet zinātnieki mācēs teikt, ka tas ir aizvēsturisks, okeāna korāļu rifs. Kur gan Ķīnas vidienē, kalna augšā var nonākt okeāna korāļu rifs, izprast ir tikpat kā neiespējami, bet, lai par to zinātnieki lauž galvu. Wansheng Akmens dārzs no pieciem izceļas ar to, ka tas ir 600 miljonus gadus sens, respektīvi, vecākais no visiem, kādēļ to dēvē arī par ‘’Akmens Mežu senci’’.

Kaļķakmens klintis šeit gan nebija tik augstas kā Madagaskarā vai Junaņā (Ķīnā) redzētās, bet toties Akmens Meža vectētiņš ‘’dabas skulptūru’’ formu ziņā pārspēj visus 4 mazbērnus. Ķīnieši akmens skulptūrās pamanījuši 200 dažādus dzīvnieku un lietu atveidojumus, dāsni piešķirot tiem vārdus, bet pašu dabas veidoto akmens skulptūru dārzu, nodēvējot par ‘’Ģeoloģijas muzeju.’’

Wansheng akmens meža labirinti

Pēc Chongqing vēl bija jaizpēta nomaļā un kalnainā Guizhou province (97 % kalni) pirms došanās tālāk uz otru ekspedīcijas daļu. Iesāku es ar Chishui pilsētiņas apkārtnes izpēti, kur ārzemnieki ir gandrīz tik pat bieži viesi, kā dinozauri mūsdienās – tātad var teikt, ka to nav vispār. Bet visu to ar ko Chishui apkārtne ir slavena, vienkopus var vērot apvidus skaistākajā ielejā, ko sauc par Sidonggou. Tā ir ieleja, kur upe plūst pa sarkano zemes virsu, tās krasto paceļas aizvēsturiskie spinulosa paparžu koki un ik pēc gabaliņa izretojušies četri skaisti un gana iespaidīgi ūdenskritumi.

Šī diena bija izvērtusies ar mežiem bagāta. Pēc dinozauru meža sekoja vēl kāds zaļš pleķītis, bet ne mazāk interesants un eksotisks. Par pleķīti to gan grūti nosaukt, jo Bambusa jūras meža parks aizņem 10666 hektāru teritoriju, kurā sastopamas 40 dažādas bambusu sugas vienkopus. Nemaz nezināju, ka to ir tik daudz. Šie bambusa koku plašumi jau atkal atgādina perfektu filmu skatuvi, ko kā izrādās ķīniešu režisori jau sāk izmantot un mežs jau pazīmējies vairākās vietējās filmās. Parka nosaukums pilnībā attaisnojas, uzkāpjot augtākajā skatu punktā, no kura pavīd, burtiskā nozīmē, bezgalīgi bambusa klajumi jeb Bambusa jūra, kas kā viļņi līgojas vējā, bet lejā, klejojot pa pilnīga klusuma pārņemto bambusa okeānu, pārņem dīvainas sajūtas…labā nozīmē.

Bezgalīgā Bambusu jūra

Laipiņa kas ved caur Bambusa jūru Chishui pilsētiņas apkārtnē

Chishui pilsētas apkārtne ir īpaša ne tikai ar bezgalīgiem bambusu mežiem un aizvēsturiskiem augiem, bet arī ar ūdenskritumiem un sarkano zemi jeb ģeoloģisku veidojumu, ko sauc par Danxia Landform. Apkārtnes klintis, kalnus un upju gultnes, lielais dzelzs saturs zemē ir iekrāsojis sarkanā krāsā, kas kontrastē uz zaļās veģetācijas fona. Ķīnā ir veselas piecas šādas unikālas vietas un Chishui ir viena no Sarkanajām zemēm. Bet latviešu pētniekam noteikti vairāk uzmanību piesaista ūdenskritumi, tā kā mums Latvijā ar tiem ir tik bēdīgi. Chishui šajā ziņā ir atvieglojums pēc ūdens aizkariem izslāpušajai latviešu dvēselei. Tā kā tās apkārtnē atrodas neskaitāmi ūdenskritumi, tad to pat sauc par Tūkstoš ūdenskritumu pilsētu. Sarkanajām klintīm un ūdenskritumiem tad arī tika veltīta otrā diena Ķīnas zaļajā aizvēsturiskajā nostūrī. No daudzajiem ūdens aizkariem vislielākais bija 72 metrus augstais un 68 metrus platais Chishui ūdenskritums, kas atrodas pie Shizhang Dong alas. Līdzīgi kā vairākumu apkārtnes ūdens plīvuru to ieskauj unikālā, šim apvidum raksturīgā veģetācija, kas ir liels plus attiecībā pret ūdenskritumiem citur pasaulē.

Dinozaurus es nepieminēju ne bez iemesla, jo šo apkārtni dēvē par Ķīnas Juras Laikmeta parku. Šajā apvidū, jau 200 miljonus gadus aug plaši spinulosa paparžu koku meži (spinulosa fern tree), kas nāk no dinozauru laikmeta un tiek saukti par dzīvajām fosīlijām jeb dinozauru pusdienām. Gigantisko, lietussargu formas koku izmēri ir iespaidīgi, sasniedzot pat 12 metrus! Savulaik šajā apvidū dinozauri ir bijuši bieži viesi, par ko liecina mūsdienās daudzi uzietie pēdu nospiedumi, bet mazliet tālāk blakus reģionā atklāta viena no pasaules lielākajām aizvēsturisko gigantu kapsētām, kur atrasti vairāk kā 100 gigantu skeleti, tai skaitā 20 m garais Omeisaurus nelaiķis. Pastaiga pa Paparžu koku rezervātu rada mazliet sirreālu sajūtu, jo tā vien liekas, ka tūlīt kaut kur izlīdīs kāds Tiranozaurs. Perfekta skatuve kārtējai filmai par King Kongu vai dinozauriem, ja vien Holivudas filmu režisori šo vietu zinātu…

Viens no četriem Sidonggou ielejas ūdenskritumiem

Turpat blakus atrodas arī Sarkanā akmens aiza (Red Rock gorge), kur var redzēt neparastas formas, sarkano klinti ar ko šis apvidus ir tik īpašs. Tiesa līdz tai gan jātiek kāpjot augšā pa aizas taku, kur jāuzmanās no dinozauriem, kas izvietoti pa godu senajiem šīs zemes pleķīša iemītniekiem – tā teikt pieminekļi senčiem.

Un nonākot augšā var arī labi izpētīt neparasto sarkanā akmens klinti, kas pārkārusies pāri tropu mežā un no tās augšas vēl lietainā diena gāžas trīs ūdenskritumi, skatu vēl vairāk izdaiļojot.

Bija pienāci laiks iepazīties ar Zhijin Cave, kur es pārliecinājos, ka Daba Ķīnu nudien pamatīgi apdāvinājusi. Nav otras valsts pasaulē, kur būtu tik daudz pasaules līmeņa alu. Neskartā Ķīnas Dienvidu daļa ir burtiski nosēta ar tām. Jau pirms dažām dienām apmeklētā Furong Cave, likās gana iespaidīga, kā nekā to pieskaita pie trim krāšņākajām alām Ķīnā, kas pie tik iespaidīgas konkurences ir ļoti liels novērtējums. Zhijin Cave vajadzēja būt kam vēl labākam, jo 350 000 kvadrātmetrus lielā ala ir ne tikai lielākā Ķīnā, bet arī pasludināta par skaistāko.

Tā kā neskaitāmas alas jau apmeklētas visādās pasaules malās, tad ar katru reizi prasības pieaug un arvien grūtāk paliek gūt paliekošus iespaidus. Bet Zhijin Cave pārsniedza visu gaidīto. Kas to būtu domājis, ka tik unikāli alu veidojumi un tik grandioza izmēra stalaktītu, stagmatītu un kolonu galerijas vispār var eksistēt uz mūsu planētas. Wooooooowww…pēc ilgiem laikiem, klasiskā tipa ala lika izlobīt acis un mutei plati atvērties

Pilnībā jāpiekrīt ceļveža Lonely Planet autoram, kas to salīdzina ar filmas ‘’Gredzenu pavēlnieks’’ utopisko vidi. Gigantiskā Zhijin Cave neapšaubāmi ir labākā Ķīnā, un tā mierīgi varētu pretendēt uz iespaidīgākās alas godu pasaules mērogā…vismaz manā topā tagad ir jauns līderis, vēl jo vairāk tāpēc, ka šo Pazemes Pandoru varēja baudīt tikai dažu ceļotāju sabiedrībā

Arī šajā alā bija sastopami ļoti unikāli un neredzēti pazemes veidojumi, to gan nebija tik daudz kā Furong Cave, bet toties Zhijin Cave izmēru ziņā paliek nepārspēta.

Zhijin cave slalaktīti, slalagmīti un kolonnas

3 jūnija vakars jau atkal tas tika aizvadīts kaut kur svešzemē, kārtējo reizi atstājot draugus bez Līgo svētku galvenā personāža – Jāņa. Šoreiz Ķīnā, mazā miestiņā, nomaļus no tūristu takām – Ziyun. Getu upe, Ziyun mazpilsētiņas apkārtnē ir pilnīgi jauna vieta, kur tūrisma industrija ir vēl tapšanas stadijā – ceļi tiek būvēti, apskates vietas labiekārtotas, bet vietējā un vienīgā viesnīca ir tik slikta, ka turpmāk jātur ceļotāji no tās pa gabalu. Getu upi ielenc kaļķakmens klintis, padarot izbraucienu ar laivu par relaksējošu un gleznainu piedzīvojumu, bet vietas mega zvaigzne ir Dachuandong ala jeb klints arka. Patiesībā gan viena gan otra, jo masīvā kaļķakmens klintī apakšā ir izveidojusies iespaidīga ala, caur kuru Getu upe plūst caur pazemi, bet virs šīs alas ir tik pat liels tuneļveida caurums klintī, jeb klinšu arka.

Ja tūristi par šo vietu vēl neko nezin, pat ķīnieši ne, tad par upes alu, svīres, bezdelīgām līdzīgi putni, gan. Alā šo, no Indonēzijas atlidojušo putnu bija tūkstošiem. To haotiskā spietošana taisīja pamatīgu troksni, bet īpaši skaists mirklis ir kad agrā rīta stundā, tūkstošiem svīru, rindiņā viena aiz otras pamet alu, bet krēslas laikā, masīvie putnu bari atgriežas. To ligzdas, no kurām taisa zupu ir īpaši dārga ķīniešu delikatese, tāpēc vietējie cilvēki, kurus dēvē par zirnekļacilvēkiem, bez nekāda inventāra, ar basām rokām rāpjas augšā gigantiskajās klints sienās. Tieši šādu kāpšanas paraugdemonstrējumu izrādīja viens no Zirnekļcilvēkiem. Apbrīnojama drosme.

Getu upes apvidus ir ne tikai alām un kaļķakmens klintīm bagāts. Tā ir viena no Miao minoritāšu apdzīvotajām teritorijām, kuri Ķīnā ir diezgan stipri pārstāvēti. Minoritātes Ķīnā dzīvo stipri vien nabadzīgākos apstākļos, kā ķīnieši un Getu upes apkārtnē atrodas pat mazs ciemats, kur 18 Miao ģimenes dzīvo bambusa būdiņās, kas izvietotas alā. Ieraugot mūsdienu attīstīto Ķīnu, grūti noticēt, ka tur var dzīvot alu cilvēki, bet dzīvo. Ciematam pat ir sava skola – vienīgā celtne, kas celta no akmens, bet, protams, arī tā ir izvietota alā. Žēl, bet pagaidām šo unikālo alu ciematu ir grūti apmeklēt. Vienīgais veids ir doties garā pārgājienā caur kalniem, bet tā kā Getu upes apkārtnei ir lieli plāni uz tūrismu, tad viens no daudzajiem tuvākās nākotnes projektiem ir izbūvēt ceļu līdz alu ciemam, lai tas kļūtu pieejams arī tūristiem. Tomēr vienu Miao ciematu apmeklēju, lai sajustu ko tad nozīmē Ķīnas lauku dzīve. Iedzīvotāji ciemā, joprojām dzīvo bambusa būdiņās, tiesa nu jau tās ir jaunākas un nav tik sagrabējušās kā Taizemes džungļos vai Vjetnamas kalnos.

Tradīcijas lēnām sāk izzust un mūsdienās tikai vecie ļaudis velkā savus tradicionālos tautastērpus, kamēr jaunā paaudze nēsā vienkāršus, bet jau mūsdienīgākus apģērba gabalus. Festivāli un svētki ir labākais laiks kad iepazīt Miao, kā arī citu minoritāšu tradīcijas, krāšņos svētku tērpus un kultūru. Piemēram, Sister Meal festivāla laikā Miao cilvēki, bez dzīrēm, dejām, buļļu un gaiļu cīņām dibina laulību plānus. Uz svētku norises vietu tad sarodas jaunās dāmas un kungi cerību pilni atrast savu otru pusīti. Izvēle notiek bez sarunām, bet caur dziesmu. Jaunie kavalieri tad laiž vaļā serenādes, mēģinādami savaldzināt dāmu (labi, ka mums nav viss tik sarežģīti, jo ar manu dziedāšanu pat ziloni nevarētu savaldzināt). Sievietes, uz kavaliera uzaicinājumu atbild izmantojot bļodu ar 4 krāsās izkrāsotiem rīsiem. Ja dāma pieliek tiem klāt čili piparu, tad tas latviski nozīmē – ‘’tin makšķeres’’, respektīvi, ka jaunkundze nevēlas ielaisties nekādās sarunās un, lai kavaljēro labāk laižas, pirms suņi nav uzrīdīti. Ja dāma ieliek rīsos ziedu, tas nozīmē, ka varam būt draugi, bet uz ko vairāk neceri. Savukārt, ja dāma krāsotajos rīsos ieliek divus mazus iespraustus irbulīšus, tas nozīmē, ka gaisā virmo mīlestība un kāzas tuvojas. Miao un citām Guizhou provinces ciltīm ir daudz interesantu tradīciju, bet visas, protams, neuzskaitīsi. Cerams, vienīgi, ka šie cilvēki spēs nosargāt savu unikalitāti un kultūru, un nekļūs par modernizācijas upuriem.

Dodoties vēl vairāk uz provinces dienvidiem, pēc garāka pārbrauciena šoferis pēkšņi mani izmeta no mašīnas tilta sākumā, sakot, ka tas man būs jāšķērso kājām. Tas bija labs atelpas brīdis, kurā izlocīt kājas, bet galvenais jau bija skati…elpu aizraujoši. Tur jau tas visā savā varenumā atklājās manam skatienam – grandiozais 1000 metrus dziļais Huajiang kanjons! Vēlāk izrādījās, ka vislabākais un nervus kutinošākais skats uz kanjonu arī atklājas tieši no tilta vidus. Pats tilts arī ir izcelšanas vērts, jo tas ir viens no augstākajiem pasaulē un kārtējais pierādījums straujajam tempam, ar kādu attīstās Ķīna.

Vēlāk jau piestāju arī citā kanjona skatu punktā, tomēr mans favorīts palika ainava no tilta.

Dabas mīļiem un piedzīvojumu cienītājiem, viennozīmīgi, iespaidīgs liksies Maling aizas apmeklējums. Protams, atrodoties Guizhou provincē arī es nevarēju laist garām šo varenā dabas brīnuma apmeklējumu. Lai gan Maling aiza nebija tik dziļa kā iepriekšējā dienā apmeklētais kilometru dziļais Huajiang kanjons, tā ir absolūti unikāla vieta. Aiza, kura dziļākajā vietā sasniedz gandrīz 300 metrus, starp citām izceļas ar to, ka visā tās garumā tajā krīt vairāk nekā daudzi ūdenskritumi – kuri lielāki, kuri mazāki - tas viss ir atkarīgs no sezonas un iepriekšējo dienu laika apstākļiem. Tā kā biju ieradies lietus sezonas laikā, tad apmeklētā aizas posma garumā, kur vien sniedzās mans skatiens, pār tās malām gāzās gan vareni un iespaidīgi ūdenskritumi, gan graciozi, bet mazāki ūdens plīvuri.

Labākais veids, lai baudītu aizas unikalitāti ir doties lejā pa kāpnēm, kuras sastāv no, manuprāt, vairāk nekā 1000 pakāpieniem (kārtējā vieta Ķīnā, kur, lai iegūtu vispilnīgākos iespaidus ir jāpieliek nelielas pūles), lai izstaigātu taku, un vērotu latviešiem tik sirdij tuvos ūdenskritumus, interesantās ūdens izskalotās klinšu sienas un upes straujo mutuļošanu. Mmmm tik tiešām vareni! Lēnā, relaksējošā pastaigā es sajūsmas pilns piepildīju savu fotokameru ar desmitiem burvīgu bilžu! Arī šeit ķīnieši ir padomājuši par tūristu ērtībām un labsajūtu – pastaigas beigās aizas apmeklētājus augšup uzved brīvdabas lifts, kurš man par nelaimi vakarpusē savu darbu jau bija beidzis – tā nu mani šai vakarā sagaidīja veselīga pastaiga augšup pa neskaitāmajām kāpnēm..

Tomēr mani, stāvot nu jau augšpusē, uz tilta, kas slejas pāri ūdenskritumu kanjonam, un, vērojot iespaidīgo ainavu, pārņēma sajūta, ka pats grandiozākais skats uz šo dabas radīto skaistumu paveras tieši no augstā tilta.

Nākošā diena jau tika aizvadīta pētot Xingyi pilsētiņas apkārtni jeb Guizhou provinces pašu DR stūrīti. Arī šī provinces nomale ir kaļķakmens klintīm bagāta, patiesībā, apkārtnes rīsu lauki ir burtiski nosēti ar karsta procesa kalniem vēl vairāk kā citviet reģionā. To te ir tik daudz, ka pirmā apskates vieta ieguvusi ausij ļoti tīkamu nosaukumu – 10000 virsotņu kalni jeb 10000 virsotņu mežs. Gan no apakšējiem, gan no augšējiem skatu punktiem visos virzienos te paveras klinšu jūra. Iepriekšējā vakarā redzētās bildes ķīniešu brošūrā lika siekalai notecēt; vienīgi žēl, ka šajā dienā laika apstākļi pievīla un laiks apmācās kā jau Jāņos. Lai arī dēļ smalkā lietus un dūmakas krāsas vairs nebija tādas kā reklāmas bukletā un arī bildes tādos apstākļos nesanāca vairs tik labas, tomēr šī vieta tik un tā bija ļoti simpātiska, un jo vairāk tajā uzkavējos, jo vairāk tā sajūsmināja.

Izrādījās rīsu laukos starp kalniem paslēpušies mazi, simpātiski Bunyi minoritātes ciematiņi, un vienā no tiem pat norisinājās primitīvs, bet kolorīts svētdienas tirdziņš, padarot 10000 virsotņu kalnu apmeklējumu vēl interesantāku.

Bunyi, līdzīgi kā citām minoritātei raksturīgs savs arhitektūras stils. Ja vieni dzīvo banbusa būdās, citi koka mājiņās un pāļiem, tad Bunyi dzīvo akmens namiņos. Savukārt amatniecībā to galvenais izpausmes veids ir batiks, kuru vietējie tikpat kā katrā māja apglezno audumu veidojot dažādus tekstila izstrādājumus, gan savām vajadzībām, gan ķīniešu tūristiem.

Arī blakus esošais Wanfeng ezers, kuru ieskauj bezgalīgas kaļķakmens kalnu virsotnes, dūmakainā, lietainā diena neizskatījās vairs tik pasakains kā ķīniešu reklāmas bukletos,…zaļā ūdens nokrāsa jau bija kļuvusi pavisam draudīga…kalnu virsotnes miglas pārklātas…veidojot ainavu ko drīzāk varētu raksturot kā mistisku, ne vairs pasakainu…bet arī šādi apstākļi kādreiz jāizbauda.

Reti kurš zina, ka Ķīna ir viena no ūdenskrituma lielvalstīm pasaulē, kur var vērot ūdens kaskādes visās izpausmēs. Biju nonācis pie Huangguoshu ūdenskrituma, kas ir provinces tūrisma nagla. Reģionā, kurā ūdenskritumu netrūkst, tam vajadzētu būt kaut kam gana iespaidīgam, un tāds tas arī bija. Ne velti katrs ceļotājs, kas iegriežas Guizhou provincē, apmeklē šo ūdens aizkaru. Ja pagājušā gadā apmeklētais Detian Falls (Guangxi provincē) ir lielākais Āzijā pēc augstuma un platuma, tad šis 74 metrus augstais un 81 metrus platais ūdenskritums ir varenākais kontinentā, tātad lielākais pēc ūdens daudzuma. Jūlija otrajā pusē, lietus sezonas kulminācijas periodā, grandiozas ūdens masas veļas pāri klintij lejā aizā un arī jūnija beigās tas izdvesa dārdoņu un miglas mākoni, veidojot vēl iespaidīgāku skatu kā pie Chishui ūdenskrituma, ko apmeklēju pirms dažām dienām. Savukārt, ja jāsalīdzina Guizhou lepnums ar Detian Falls, kas atrodas uz Ķīnas-Vjetnamas robežās, tad Guizhou provinces tūrisma profesionāļi man bija jāapbēdina. Piekrītu, ka Huangguoshu Falls ir varenākais Ķīnā un arī Āzijā, tomēr mans favorīts, Detian ūdenskritums, joprojām paliek savā tronī nepārspēts.

Turpinot iepazīties ar Anshun miestiņa apkārtni, vēl viens tās lepnums atrodas nu jau zem zemes, nedaudz tālāk un tā bija Longgong ala jeb Drakona pils kā to visbiežāk mēdz saukt, pateicoties leģendai par pazemē dzīvojošo pūķi. Lai arī divas pasaules līmeņa alas jau iepriekšējās dienās bija apmeklētas, šī bija jau pavisam cita opera, jo caur alu plūst pazemes upe, un tieši izbrauciens ar laivu par to ir šīs vietas odziņa. Visdažādākajās, spilgtās krāsās izgaismotie alu veidojumi, kas spoguļojas ūdenī, radīja pilnīgi citu efektu, kā iepriekšējās alās, padarot arī šo pazemes piedzīvojumu ievērības cienīgu…lielas ievērības cienīgu.

Turklāt šeit mani sagaidīja patīkams pārsteigums. Izrādījās, ka arī augstākais Ķīnas alu ūdenskritums atrodas tieši šeit, kas 15 metru augstumā ar lielu spēku gāžas pazemē. Ķīnas pazemes pasaule ir nudien unikāla, uz mūsu planētas vismaz tai nav konkurentu.

Guizhou provincē paslēpušas vairākas klinšu arkas jeb dabas tilti un viens no tiem atrodas tuvu Drakona pils pazemes upei. Tikai jāzina ir kur to meklēt, bet ņemot vērā ka te nebija neviens tūrists, izskatās ka arī vietējie ceļotāji nav dzirdējuši par to neko.

600 gadus atpakaļ Ming dinastijas imperators deva pavēli 300000 karavīru lielai armijai doties uz tajā laikā nomaļo un nemierīgo Guizhou provinci, lai ieviestu kārtību – pakļautu dumpīgās kalnu minoritātes un sadotu pa mizu mongoļu pēctečiem, kas vēl joprojām nebija pilnībā padzīti no Ķīnas un saimniekoja kaimiņu Junaņas provincē. Lielā ķīniešu armija, ģenerāļa Fu vadībā, ar visām ģimenēm pārcēlās un kalnaino un ienaidniekiem bagāto reģionu. Atrodoties tik naidīgā vietā, tie aizsardzības nolūkos sacēla nocietinātus ciematus, kas atgādināja mazus cietokšņus un dzīvoja noslēgtu dzīvi, kas palīdzēja to antīkajai Han cilvēku kultūrai saglabāties neskartai. Laikā kad ķīnieši (Han tauta), sen jau ierauti modernizācijas laikmetā, šīs armijas pēcteči joprojām dzīvo noslēgti un piekopj daudzas antīkās Ķīnas tradīcijas, kas sen jau izmirušas. Arī senie tērpi, kas nāk no Marko Polo ekspedīcijas laikiem mūsdienās, joprojām tiek valkāti ikdienā, tiesa jaunā paaudze jau sāk tos aizstāt ar ko modernāku.

Tāpat šie senie Han cilvēki turpina dzīvot antīkās akmens mājās, kas rotātas ar koka grebumiem – gluži kā Ķīnā viduslaiku periodā. Apmeklēju vienu no šādiem nocietinātiem, akmens māju ciematiņiem, lai gūtu priekšstatu, kāda tad izskatījās Ķīna laikā, kad Marko Polo spēra pirmos Ming dinastijas pārvaldītajā impērijā. Joprojām te var vērot, visus slepenus aizsardzības knifiņus, kā ciemata iedzīvotāji pasargāja sevi no mongoļu un minoritāšu uzbrukumiem. To izdomai nav bijis robežu.

Bet visvairāk jāizceļ būtu Antīkā Han Opera, ko šie cilvēki saglabājuši līdz mūsdienām. Pekinas opera, jau laika gaitā ir ļoti mainījusies, bet šajā ciematā var vērot to tādu, kādu Marko Polo skatīja savām acīm, tas ir ar kaujas elementiem, dramatizētiem stāstījumiem, seniem mūzikas instrumentiem, dejām un galvenokārt ar iespaidīgiem antīkiem tērpiem un maskām. Pēc bagātīgajiem Ķīnas dabas iespaidiem, kultūras un vēstures atelpa bija tieši laikā, lai spēka pietiktu nākošajiem dabas pārsteigumiem.

Ceļojuma pirmā daļa jau iegāja noslēguma fāzē, bija vēl tikai jādodas no Guizhou provinces galvaspilsētu Guiyang uz Chongqing, lai tālāk no Ķīnas vidienes turpinātu ceļu uz valsts dienvidaustrumiem, vēl vienu eiropiešu neizpētītu apvidu.

Chongqing provincei nav diez ko daudz piedāvāt no kultūrvēsturiskā aspekta…tā viennozīmīgi ir Dabas apdāvināta vieta, bet ne cilvēku. Tomēr viena vieta šeit ir ļoti unikāla un tās ir smalki izcirstās Dazu grotas. No 7-12. gs. Tang un Song dinastiju labākie akmeņkaļi ir paveikuši, šoreiz cilvēka radītu brīnumu uz Ķīnas zemes. Tie šo piecu gadsimtu laikā ir izkaluši klintis un kalnus izgrebjot akmenī vairāk kā 50000 statuju. Dazu ir tieši šī apbrīnojamā darba virsotne, kur atrodas pieci visbagātīgāk izcirstie kalni. Lai tos visus apmeklētu vajadzētu daudz laika, tāpēc devos uz pašu labāko, ko sauc par Dārgumu virsotnes kalnu (Treasure Summit Hill). Te viena aiz otras paveras klintī izgrebtas statujas, ainas un pat alu svētnīcas, turklāt tik lielā daudzumā, tik augstā kvalitātē un tik iespaidīgos izmēros, kas acis platas un mēle izkārusies. Tās ir gudrības, kas iekaltas klintī, sākot no Budisma Dzīves apļa, līdz pat 1268 cm augstai, 1995 cm platai un 22 cm dziļai nišai kas attēlo 18 stāstus no elles.

Šķiet Dārgumu virsotnes kalns ir tāda kā akmenī veidota dzīves gudrību grāmata. Vislielāko manu uzmanību šeit piesaistīja 32 metrus garā, izgrebtā Gulošās Buddas statuja un masīvā, zeltījumu klātā Avalokitešvara niša - Budismas dievība, kas attēlota ar 1007 rokām.

Templis izcirsts alā, kur viens pie otra galerijā izvietojušies svētie personāži no Budisma, Konfūcisma un Daoisma reliģijām.

Tāda kaluma un mēroga vietas ir tikai četras pasaulē un visas atrodas Ķīnā. Ja Longmen grebtās grotas ir lielākās statuju izmēru ziņā, tad Dazu ir krāšņākās no visām pasaulē sastopamajām. Dazu unikalitāte slēpjas ne tikai krāšņajās krāsas un apzeltījumos, kas daudz kur vēl saglabājušies, bet arī tāpēc, ka šeit unikālā veidā sastapušās trīs galvenās Ķīnas reliģijas vienuviet – Budisms, Daoisms un Konfūcisms mierīgi pastāv līdzās, šajā tēlniecības, reliģiju un vēstures brīvdabas muzejā.