Ekspedīcijas otrās daļas iesākās Hangzhou (Hangdžou) pilsētā (Zhejiang provinces galvaspilsēta), kur pēc Ķīnas centrālās daļas pētīšanas turpināju ar valsts dienvidaustrumu izpēti, dodoties līdz pašai Guangdžou jeb senajai Kantonai. Hangdžou uzmanību piesaista divu iemeslu dēļ tējas plantācijas un Rietumu ezers (West lake). Ķīnā kopumā ir 30 Rietumu ezeri, kas izvietojušies dažādās valsts pilsētās, bet neviens no tiem nav tik slavens kā Hangdžou. Tam ir visbagātākā vēsture no visiem, visvairāk nostāstu un vislielākā apbūve tā krastā
, bet ne jau Hruščovkas, bet gan paviljoni, pagodas un akmens tiltiņi. Jau vairāk kā 10 gadsimtus pilsētas ezers ir bijis Ķīnas elites garīgais centrs, kā dēļ tas uzņemts UNESCO sarakstā, apliecinot tā nozīmīgumu cilvēces kultūrā. Marko Polo pēc savas ekspedīcijas Hangzhou nodēvēja par visapburošāko pilsētu Ķīnā, tieši pateicoties Rietumu ezeram. Laiks pēdējās dienās bija galīgi nedraudzīgs man, un nav jau ko brīnīties, kā nekā lietus sezona, turpretī tieši šajā periodā ezera ūdenī zied plaši lotosu lauki, kompensējot drēgno lauku ar tūkstošiem rozā ziedu.
Hangzhou ir arī vieta no kurienes nāk labākā Ķīnas zaļā tēja, tik laba, ka izveicīgie japāņi, brauc uz šejieni un nosmeļ visu labumu, aizvedot to uz Japānu. Lai arī Ķīna, pēc attīstības rādītājiem aizsteigusies klasiskajām tējas zemēm priekšā (Indijai, Šrilankai, Bangladešai), tomēr Hangzhou apvidus plantācijās zaļo zeltu joprojām novāc un ražo izmantojot tikai roku darbu, lai saglabātu augsto kvalitāti.
Bet tā pa īstam ekspedīcijas otrā daļa iesākās ar Huangshan kalnu. Arī otrajā daļā galvenajās lomās būs apbrīnojamā Ķīnas daba un īpašs uzsvars tiks likts uz neparastākajiem kalniem un klintīm šajā pārsteigumiem pilnajā zemē, apmeklējot veselas 6 provinces Zhejiang, Anhui, Jiangxi, Fujian, Guangxi un Guangdong. Ja Ķīnā kāds ir dzirdējis par kādu kalnu, tad tas viennozīmīgi ir Huangshan jeb Dzeltenais kalns. Ķīniešu tūrisma darboņi to reklamē kā skaistāko kalnu ne tikai Ķīnā, bet arī pasaulē, pēc kura apmeklējuma citus vairs negribēsies redzēt. Skaļi vārdi, ņemot vērā ļoti lielo konkurenci kaut vai tajā pašā Ķīnā, kur pagājušā gadā apmeklētais Zhangjiajie (Tianzi Shan) vien būtu nopietns konkurents. Nezinu vai skaistākais, bet vispopulārākais un fotografētākais kalns Ķīnā tas ir noteikti, kaut vai kā pierādījums tam kalpo daži satiktie ārzemju tūristi, PIRMIE 12 dienu laikā. Klasiskās ķīniešu gleznas un pastkartes ar mākoņu jūrā slīkstošām salām, galvenokārt nāk tieši no Dzeltenā kalna. Tieši šīs slavenās bildes jau kopš skolas laikiem bija kā āķis lūpa man, un Huangshan tika ielikts personīgajā sarakstā 100 places to see before you die.
Tiesa tikai 10 % apmeklētāju redz Huangshan kalnu slīkstam biezajā mākoņu jūrā un 20 % to parasti vēro ietītu vieglos miglas mākoņos. Un te nu es esmu, kalna gala, bet sākums izrādās drūms. Kalns vienā miglā, vēl lietus nedaudz līst un gaidītās cerības uz skaistiem skatiem noslīdējušās ļoti zemu. ..toties mistikas dūmakā gan netrūkst piedodot noslēpumainības plīvuru šim kalnam.
Bet padrūms bija tikai sākums un vēlāk jau migla kļuva šķidrāka, ik pa laikam ļaujot ieskatīties ļoti mistiskos skatos, kad miglas mākoņi vijās apkārt klintīm, virsotnēm un platajām, Dzeltenā kalna priedēm, kas neticamā veidā atradušas kripatiņu augsnes uz granīta virsmas. Es biju nonācis to 20 % laimīgo sarakstā, vērojot Huangshan mistisko pusi, kas fotografēšanai bija ļoti neparocīga, toties sajūtās un skatiem, kas Aaaaaaaaamazing. Pāris minūšu laikā vienā skatu punktā ainava varēja mainīties vairākas reizes, atkarībā no tā ko miglai labpaticies atsegt un ko ieskaut. Žēl, ka tos miglainos skatus nevar tā pilnvērtīgi atspoguļot fotogrāfijās. Toties tagad vismaz radās priekšstats cik gan sirreāla varētu izskatīties pirms gada apmeklētā Zhangjiajie, kur abas dienas gadījās saulainas, liedzot vērot leģendāros mākoņu jūras skatus.
Foto: klints, kurai ķīnieši iedevuši nosaukumu Pērtiķis bolās uz Mākoņu jūru kreisajā pusē uz klints ir akmens veidojums, kas pielietojot mazliet fantāziju atgādina mērkaķi.
Foto: klints, kurai ķīnieši iedevuši nosaukumu Pērtiķis bolās uz Mākoņu jūru kreisajā pusē uz klints ir akmens veidojums, kas pielietojot mazliet fantāziju atgādina mērkaķi.
Foto: klints, kurai ķīnieši iedevuši nosaukumu Pērtiķis bolās uz Mākoņu jūru kreisajā pusē uz klints ir akmens veidojums, kas pielietojot mazliet fantāziju atgādina mērkaķi.
Bet atgriežoties pie Huangshan, miglas mākoņi kādu laiku spēlējās ar kalnu, līdz sāka piekāpties un saule sāka spraukties ārā, rezultātā divus zaķus nošāvu ar vienu šāvienu, gan mistiskie skati redzēti, gan saulainas bildes iemūžinātas - negaidīta veiksme.
Vienīgā nožēla, ka daži slaveni skatu punkti palika neredzēti, kad migla kalnu bija pārāk cieši ietinusi savā varā. Nekas visu jau nevar gribēt.
Toties, patiesi aizgrābjoša minūte sanāca pie Huangshan Lielā kanjona, kas ir viena no visskaistākajām kalna zonām. Nokļuvis turp biju dziļi vīlies, jo migla tik bieza, ka tālāk pa degungalu absolūti neko nevarēja redzēt, tikai atsevišķus priežu rēgus, kas kā bākas brīdināja, ka kaut kur tur ir zeme, respektīvi - klinšu virsotne.
Un brīdi kad jau taisījos doties tālāk citur laimi meklēt uz minūti vējš izgaiņāja mākoni un atvērās Huangshan kanjons visā varenībā. Fantastika. Saviļņojošākās lietas dzīvē notiek tad kad Tu tās negaidi un šī bija viena no tām - viena no labākajām minūtēm ko esmu piedzīvojis.
Huangshan kalns ietīts noslēpumainības plīvurā.
Huangshan jeb Dzeltenais kalns
Huangshan jeb Dzeltenais kalns ar granīta virsmas virsotnēm uz kurām pamanījušās aug priedes
Veldzējošā terase ir balkoniņš ar lielisku skatu uz Dzeltenā kalna apkārtni
Huangshan kalnā aug īpašas šim Ķīnas reģionam raksturīgas priedes. Tas nav tik slaidas un garas kā mūsējās, drīzāk tās varētu nosaukt par resnām, jo zari ir plati, liekot priedēm izskatīties kuplām.
Īpaši labi šīs priedes izskatās miglainos apstākļos, jeb lienot ārā no mākoņu jūras papildinot tā jau sirreālo ainavu.
Pievienot aprakstu
Nesaprotamākais kā šī priedes spēj izaugt uz granīta klinšu virsotnēm, tai skaitā šī mazā priedīte.
Huangshan jeb Dzeltenais kalns
Huangshan jeb Dzeltenais kalns.
Ķīnieši protams savu slavenāko kalnu iekopuši un padarījuši cik komfortablu vien var, tāpēc kalnā ved 3 gaisa vagoniņi atvieglojot kalna izstaigāšanu un apskati.
Huangshan ūdenskritums
Anhui provincē, kurā atrodas Huangshan kalns atrodas vairāki piemīlīgi, antīki ciematiņi ar ļoti seniem akmens namiem. Tāpat šiem ciematiem ir raksturīgas greznas arkas, no kuriem šajā ciemā ir veselas setptiņas.
Katrā ciema atrodas kungiem veltīta padomes ēka, bet 7 arku ciems ir vienīgais kurā arī dāmām ir Domes ēka. Šeit ciema gudrākās dāmas sanāca kopā, lai lemtu nozīmīgus savas komūnas lēmumus.
Blakus ciemam atrodas bonsai koku dārzs, kurā visdažādāko bonsai tipu koki pārstāvēti un at iekoptas miniatūras Ķīnas ainavas.
Kalnu un klinšu ceļojums turpinājās ar kādu ļoti neparastu kalnu, jeb drīzāk klinti, turklāt nevis vienu, bet veselām trīs. Jianglangshan (Džanglangšan) noteikti varētu iekļaut unikālāko kalnu sarakstā, jo tā forma ir nudien neparasta. Ne velti tam ir iedots arī vulgārais nosaukums un neoficiāli to dēvē par Trīs čibriku kalnu tā kā masīvās klintis pakalna virsotnē, no pareizā rakursa atgādina vīrieša svarīgāko darbarīku (ķīniešuprāt), gan jau, ka nojaušat kuru. Langfei klints, kas ir augstākā no gigantiskajiem akmens stabiem sasniedz 870 metrus augstumu, bet pārējās ir nedaudz zemākas. Ja gribas ne tikai no distances vērot Jianglangshan, bet arī pieskarties akmens čibrikiem, tad jāpapūlas un jāpievar stāva, trepju taka.
No distances skats ir neparasts un fotogēnisks, bet tikai nonākot klinšu pakājē var aptvert, cik gan vareni šie stabi ir. Turklāt vēl viens savdabīgs veidojums ir paslēpies starp otro un trešo klinti, respektīvi, Yafei un Liangfeng akmens pīlāriem. Starp šīm klintīm ved ļoti šaurs, tikai 3-5 metri plats kanjons, kas izskatās ne mazāk neparasts kā paši gigantiskie čibriki.
Jianglahshan kalna stabi
Smaragdzaļš ezers pie Jianglangshan
Jianglangshan kalns no distances
Dodoties no Ķīnas austrumiem arvien tālāk dienvidu virzienā, nākošās manā ceļā stājās Džingsi (Jiangxi) un Fudžian (Fujian) provinces, ar Nemirstīgo kalnu jeb Huangshan mazo brāli Sangqingshan priekšgalā. Ne velti mazpazīstamo Sangqingshan (Sančingšan) dēvē par Dzeltenā kalna mazo brāli, jo uz papīra tas ļoti atgādina slaveno Huangshan granīta kalni, augstākā virsotne pārsniedz 1800 m atzīmi, eksotiskās priedes, mākoņu jūras fenomens, vāveres, gaisa tramvajiņi, daudz trepju, unikāli klinšu veidojumi un skaisti saulrieti un saullēkti, protams, ja paveicas ar labiem laika apstākļiem
Bet līdzība ir galvenokārt tikai uz papīra, jo es šo kalnu ieraudzīju pavisam savādākā gaismā. Ainavas te ir tikpat skaistas, tāpēc Huangshan ir vēl viens konkurents uz skaistākā kalna godu Ķīnā un pasaulē. Ja Dzeltenais kalns vairāk paver skaistas panorāmas no distances, tad Sangqingshan sanāk staigāt caur šīm masīvajām granīta virsotnēm un pat nakšņot viesnīcā starp tām, atklājot pavisam citus rakursus un iedvešot daudz lielākās varenības sajūtas uz it kā līdzīgās ainavas.
Arī neparastie klinšu veidojumi šeit būtiski atšķiras. Tā kā Sangqingshan kalns teritoriāli ir mazāks, tad to nav tik lielā skaitā kā lielajam brālim, bet toties tie ir interesantāki. Visbeidzot galvenais, kas man personiski visvairāk patīk Sangqingshan salīdzinājumā ar Dzelteno kalnu, ka tas nav tik tūristalizēts, ar daudz mazākām masām un iespēju daudzas minūtes klīst vienatnē, vai apsēsties un ilgi nedzirdēt nevienu kliedzošo ķīniešu ceļotāju, tā vietā vērojot skraidelējošas vāveres un putnu balsis.
Sanqingshan kalna ainavas
Kalnā ir izveidots labs taku tīkls, gan klintī izcirstas trepes, gan izveidoti celiņi, kas izskatās piešūti pie klintīm, karājoties virs bezdibeņa.
Sangqingshan tulkojumā nozīmē Trīs virsotņu kalns, jo tas sastāv no Yujing, Yushui un Yuhua virsotnēm. Bet bieži to dēvē arī par kalnu, kurā mājo nemirstīgie. Ķīniešiem daudzi nostāsti un leģendas ir saistīti ar nemirstību un šis kalns ir viens no tiem.
Tā kā arī Sangqingshan regulāri ir ietīts mākoņu valgos, tad vietējie uzskata, ka tie, kas kāpj šajā kalnā paildzina mūžu un sper pirmo soli pretī nemirstībai, jo mirstīgie staigā par zemi, bet nemirstīgie pa mākoņiem. Vērot kalnu biezā mākoņu jūrā ar lidojošām salām man nebija lemts, tik ļoti man veiksme nesmaidīja, toties paveicās man tajā ziņā, ka nebija vismaz miglas mākoņu un laiks gandrīz visu laiku bija saulains, atšķirībā no iepriekš apmeklētā Huangshan, tādējādi ļaujot vērot granīta klinšu ainavu citā gaismā un arī iemūžināt daudz bildes.
Tomēr pats maģiskākais brīdis esot uz šī kalna bija saulriets, kas pateicoties saulainajam laikam šoreiz man negāja secen. Turklāt vēl kāds. Pats saules rietējums varbūt nebija nekas īpašs, bet uz šī fona un ainavas tas bija fenomenāls. Te nebija jāvicina elkoņi, lai iegūtu labāku vērošanas vietu, vienīgie, kas sastādīja man kompāniju, bija spalvainie grauzēji, kuriem garšo rieksti, bet tie ir nekaitīgi, jo nebļaustās kā negudri un neprasa pavākties malā, kad kārtējā ķīniešu ģimene ir izdomājusi nobildēties.
Rezultātā milzīgs gandarījums un lērums bilžu, no kurām atlasīt labāko bija ļoti grūti, jo laikam kādas 20 pretendēja uz šo godu.
Nākošā dienā agrā rītā devos pētīta kalnu tālāk, metot pamatīgu līkumu un izložņājot kalna takas, aplūkojot arī slavenākos Sanqingshan veidojumus.
Viens no tiem noteikti ir šis sieviešu krūšu klints, kas nudien atgādina dāmu bumbuļus, gandrīz kā skulptors būtu veidojis.
Rīts Nemirstīgo kalnā.
Austrumu dieviete sēdošas sievietes veidols klintī, kas kļuvis par Nemirstīgo kalna simbolu.
Neparasti pīlāri Sanqingshan kalnos
Gigantiskā Boa čūska 123 m augsts klinšu pīlārs
Taka caur klinšu sienām Sanqingshan kalnos
Kalns ir pievarēts, nedaudz mākoņus es dabūju un tagad esmu soli tuvāk nemirstībai - sliktas ziņas topošajiem nodokļu maksātājiem, kas ilgi man pelnīs pensiju, ja tāda vēl vispār būs. :)
Bija pienācis laiks iepazīties ar unikālajiem, gandrīz tikai Ķīnai raksturīgajiem Danxia Landform kalniem, kuru šajā zemē ir veseli pieci. Danxia Landform ir stāvi un noapaļoti, sarkanīga smilšakmens kalni, kas ieguvuši neparastas formas. It kā mūsu pašu Zvārtes iezis ir tas pats sarkanais smilšakmens, tomēr tas nestāv ne tuvu šiem kalniem, ne skaistuma, ne varenuma ziņā. Ne velti UNESCO Ķīnas Danxia Landform kalnus ir atzinis par pasaules dabas un kultūras mantojumu un tie nudien ir uniklāli pēc savas būtības un ainavas. Ko nosacīti līdzīgu var atrast Austrālijas vidienē, kur sarkanā smilšakmens Olgas kalni arī ieguvuši noapaļotas formas, tikai tie nav tik stāvi un augsti.
Mērkaķis Wuyishan kalnu mežā
Otrā aktivitāte bija bambusa plosts, kas pa 9 loku upi izved cauri kupraino kalnu laukam un pēc kāpiena ļauj salikt kājas krustām, izgāzties pa visu krēslu un vienkārši baudīt šo fenomenālo ainavu.
Otrā aktivitāte bija bambusa plosts, kas pa 9 loku upi izved cauri kupraino kalnu laukam un pēc kāpiena ļauj salikt kājas krustām, izgāzties pa visu krēslu un vienkārši baudīt šo fenomenālo ainavu.
Savdabīgie Wuyishan kalna veidojumi, kas redzami bamusa plosta izbrauciena laikā
Savdabīgie Wuyishan kalna veidojumi, kas redzami bamusa plosta izbrauciena laikā.
Tālāk devos iepazīties ar vēl vienu no pieciem Danxia Landform kalniem, Longhushan (Longhušan) jeb Drakona un Tīģera kalnu. Lai arī šis kalns slēpj sevī sarkanīgos, apaļīgas formas smilšakmens kalnus un upi pa kuru ceļotāji dodas relaksējošā izbraucienā, tas tomēr ir ievērojami savādāks, kā iepriekš apmeklētais Wuyishan un tāpēc garlaikoties nesanāca.
Sarkanie klinšu veidojumi varbūt pirmajā acu uzmetienā raisa līdzību ar Wuyi kalnu, bet to formas bieži vien ir atšķirīgas. Tā piemēram no visām klintīm interesantākā man personīgi šķita Ziloņa snuķa kalns, kur klintij izveidojies tāds kā iedobums, jeb garens caurums, skaidri raisot asociācijas ar šī lielā Āfrikas dzīvnieka snuķi.
Neparasta šī kalna īpatnība ir tā, ka vietējie cilvēki, sen senos laikos (vēsturniekiem tā joprojām ir mīkla), augstu, klinšu iedobumos glabāja nelaiķus, koka zārkos. Tagad šo procesu, tik daudz modernākā manierē izrāda kā priekšnesumu, tiesa pēc iespaidīgā zirnekļcilvēka uzstāšanās pie Getu upes, Guizhou provincē, šis likās kā tāds galīgi neautentisks numurs.
Tālāk sekoja īss komorānu priekšnesums, kur zvejnieki uz bambusa plostiem izrāda prasmi izmantot šos putnus zvejai. Vai nu upē visas zivis apēstas vai arī paši putni bija pārēdušies, bet uz zveju viņiem prāts galīgi nenesās un pa ūdeni tie vien plunčājās un blamēja zvejnieku prasmes. Ņemot vērā šodienas sutoņu un svelmīgo sauli, es arī ūdeni labprāt tik dzīvotos.
Komorāni jeb ķīniešu zvejnieku makšķeres Longhushan kalnā
Tās gan ir tikai mazas nianses un atšķirības salīdzinot abus kalnu, bet galvenā šī kalna pievienotā vērtība ir milzīgā loma daoisma veidošanā. Daoisms ir Ķīnas otrā nozīmīgākā reliģija (~30 %), aiz budisma un līdz ar to viena no lielākajām pasaulē, bet Longhushan kalns ir tās šūpulis. Austrumu Han dinastijas valdīšanas periodā priesteris vārdā Zhang Daoling apmetās šeit uz dzīvi un radīja jaunu reliģiju, kas laika gaitā daudziem ķīniešiem ticībā aizstāja Budismu un Konfūcismu. Senākais Daoisma templis un pirmā senseja Zhang Daoling rezidence ir šī kalna galvenais kultūrvēsturiskais mantojums ar ļoti lielu nozīmības pakāpi, tāda kā Daoisma Jeruzaleme, jeb kā ķīnieši to skaisti nosaukuši Daoisma Paradīze uz Zemes. Pēc Zhang Daoling nāves viņa pēcteči kļuva par sensejiem un rezidences mājiniekiem. Priesteru muiža, gan vairāk līdzinās lielam tempļu kompleksam, nevis kādiem luksus apartamentiem - daudzas svētnīcas un paviljoni, kur pašā lielākajā atrodas milzīga Nefrīta Imperatora, jeb Daoisma galvenā Dieva statuja. Šī vēsturiskā un reliģiskā, un tai pat laikā ļoti ainaviskā vieta jau atkal bija laba atelpa pēc vairākām dabas vietām, tieši tas, kas bija vajadzīgs, pirms pēdējā ekspedīcijas cēliena.
Foto: Daoisma senseju rezidences komplekss
Daoisma vecākais templis - var teikt, ka šeit dzima vienīgā Ķīnā izveidotā reliģija
Arī Longhushan ir iespēja doties izbraucienā ar bambusa plostu un vērot apkārtējās sarkanā smilšakmens klintis un to atspulgu upē, relaksējošā veidā.
Arī Longhushan ir iespēja doties izbraucienā ar bambusa plostu un vērot apkārtējās sarkanā smilšakmens klintis un to atspulgu upē, relaksējošā veidā.
Arī Longhushan ir iespēja doties izbraucienā ar bambusa plostu un vērot apkārtējās sarkanā smilšakmens klintis un to atspulgu upē, relaksējošā veidā.
Longhushan sarkanā smilšakmens klintis un to atspulgs upē...saulesrieta gaismā.
Kāpju nakts vilcienā un dodos uz pašiem Ķīnas dienvidaustrumiem
uz Guangxi un Guangdong provincēm.