Konjas vārds cēlies no vārda iconjeb ikona. Tā ir siržu pilsēta, gaismas pilsēta, miera pilsēta, mākslas un dzejas pilsēta, pateicoties 12.gs.persijas dzejniekam Rūmī. Un tāda tā ir vārda tiešajā nozīmē. Attēlā redzams Mevlevi jeb Rūmī mauzolejs un muzeja ēka, mošeja un centrālais laukums.
Konja atrodas tādā kā ielejā, kā bļodā, un tās panorāmā ir vien dažas augstceltnes. Tas tāpēc, ka Konja atrodas seismiski aktīvā zonā, un debesskrāpju ainava tai nav raksturīga. Pilsētas augstākā ēka Seldžuku tornis- ir 163 m augsta.
Turcijā tirgošanās ir ikdienas nodarbe vīriešiem, un tradicionālās preces,ko pārdod, ir dažādas garšvielas, kaltēti augi, rieksti, rozīnes, zirņi, lēcas.
Vienu metru garā pica jeb ETLIEKMEK ir Konjas nacionālais ēdiens un viens metrs arī katram ēdājam pienākas. Nu ko, labu aptetīti!
Olīvu raibums liek acīm griezties kā dervišu dejā
Mevlana jeb Rūmī ir visur, arī sveču dekoratīvajā noformējumā...
Konjas Grand Bazaar, - mazā, zem jumta slēptā tirgus ellīte, kas lepojas ar plašām ielām, preču daudzveidību un zemām cenām.
Ecdat publiskais parks Konjā, kurā atspoguļota Osmāņu un Seldžuku arhitektūra, atrodas kafejnīcas, veikaliņi. Apmeklētāji var piknikam izmantot mazos namiņus, priecāties par ūdens atspulgiem un ieelpot maigo rožu aromātu.
Ecdat publiskais parks Konjā. Bāka, Turcijas karogs un atspulgi...
Ecdat publiskajā parkā izvietoti arī miniatūri modeļi. Attēlā redzams Mevlanas mauzoleja mini modelis.
Konjas Ecdat parka romantiskās noskaņas.
Pilsēta ar milzīgiem tempiem aug un attīstās. Par to liecina supermodernais futbola stadions, kas atklāts 2014.gadā un var satilpināt 42 276 apmeklētājus.
Debesu caurums Konjas līdzenumā.
Vertikāli pilsētā iezīmē minaretu smailes, kas gluži kā zīmuļi triecas pret debesīm, atgādinot zemes dzīves laicīgumu.
Rūmī mauzoleja pagalma kapsēta. Pieminekļi dekorēti ar simboliskiem dervišu turbāniem vilnas cepurēm, kas apzīmē laicīgās dzīves iekāres. Roze ir sūfiju svētais zieds. Tās ērkšķi uzplēš un atbrīvo visus sārņus cilvēka sirdī, kamēr rožu smarža dziedina miesu un dvēseli. Roze plaši atspoguļota dažādās islāma mākslas nozarēs. Paši sūfiji saka, ka svēto cilvēku pīšļi smaržo pēc rozēm.
Mevlanas Rūmī mauzolejs. Tā ir gluži kā Turcijas Meka, uz kuru ceļo musulmaņu, īpaši sūfiju svētceļnieki. Attēlā redzami sūfiju kenotafi.
Džellāluddīns Muhammads Balkhī jeb Rūmī mauzoleja iekšpagalms.
Semas ceremonijas sākums.
Reiz, ejot pa zeltkaļu ielu, āmuru klaudzieni viņu ieveda dziļā meditācijas stāvoklī, un viņš sāka griezties pats ap savu asi, labo roku paceļot pretim debesīm, lai uztvertu Allāha svētību, kamēr kreisās rokas delna vērsta pret zemi, atdodot debesu svētību apkārtējiem cilvēkiem un zemei. Šī deju kustība kļuva populāra sūfiju vidū un viņa vadībā tika nodibināts Mevlevī ordenis. Derviši jeb askētiskie sūfiju meistari, virpuļojot ap savu asi, koncentrējas uz augstāko mīlestības formu, pazaudējot savu ego un līdz ar to tādas nevēlamas īpašības kā liekulība, materiālisms, meli, pieķeršanās, iekāre. Virspuļojošo deju dēvē arī par semas ceremoniju, kuru pavada liega niedres flautas melodija, un viss process atgādina debesu ķermeņu rotāciju Saules sistēmā. Sema ietver arī lūgšanu rituālu dhikr, kas nozīmē atcerēšanās.
Dervišiem uz galvas ir gara vilnas cepure, - tā simbolizē kapakmeni, jo virpuļojot dervišs simboliski aprok savas šīszemes iekāres. Melnais apmetnis simbolizē laicīgās dzīves pieķeršanās. Tas krīt semas ceremonijas laikā un tad atklājas baltais tērps, kas simbolizē nāvi - atbrīvošanos no ego. Mirjela Morfuā grāmatā Rūmī meita saka tā: Šī griešanās aizskar sirdi; tā izraisa spēcīgas emocijas, ko bieži vien sajauc ar augstiem garīgiem stāvokļiem; tad rodas liels kārdinājums griezties. Tāpēc griešanās tik ilgi ir tikusi turēta noslēpumā. Pirms griešanās sirdij jānoplēš viss, kam tā pieķērusies. Ne visi vēlas tikt sadedzināti tik lielā mērā.
Tradicionālās turku kafijas pasniegšanas veids.
Konjas Panorāma jeb jaunais, ultramodernais komplekss, kurā ir izvietoti Mevlevi ordeņa ēku miniatūrie modeļi no visas pasaules, kā arī iekštelpās ir iespējams atgriezties laikā un iepazīt vēstures ainas.
Konjas Panorāmas jeb jaunā, ultramodernā kompleksa iekštelpas
13. gadsimta laikmeta ainiņa trīsdimensiju gleznojumā
Eiropas lielākajā tauriņu audzētavā jeb Tauriņu ielejā iespējams nokļūt tropiskajā dabas zonā 25°C siltumā un priecāties par vismaz 15 dažādu sugu tauriņiem un 98 sugu augiem. Ieleja patiesībā nav nekāda ieleja, bet gan milzu stiklota ēka, zem kuras kupola tad norit eksotisko tauriņu dzīve. Ēkas tapšanā iesaistījās arī Malazijas Penang tauriņu fermas īpašnieki, radot unikālu projektu visas Eiropas mērogā, kuru atklāja 2013.gadā.
Tauriņu ielejā sastopami 98 sugu augi un ap 15 sugu tauriņu, kas lidinās, kur pašiem patīk.
Daudzi apmeklētāji te uzzina, ka briesmīgs, gaļīgs kāpurs spēj pārvērsties trausla tauriņa skaistumā. Un pa vidu visam šim procesam ir transformācijas sāpes kūniņas veidolā. Kā saka Rūmī: Pārmaiņas nāk no iekšienes, nevis no ārienes.
Skaistums, kas pieder mirklim, jo daudzas tauriņu sugas dzīvo vien tikai pāris nedēļas.
Tauriņu ielejas mīlas mirkļi
Zilās nokrāsas tauriņš sevi liek manīt pat no liela attāluma
Ģimenes ar bērniem var izzināt tauriņu dzīvi, ielienot šāda veida stendos, kas izskatās kā goliāta izmēriem cienīga kūniņa.
Parkā, kur atrodas Šeikha Tavusbaba mošeja un mauzolejs, ir daudz brīvas telpas, ziedu, ūdens atrakcijas un cilvēki te ierodas atpūsties.
Turcijas Zvaigžņu parkā, kas veltīts aviācijai, ir iespēja apmeklēt unikālu resotrānu, kas iekārtots lidmašīnas korpusā.
Turcijas Zvaigžņu parka avio restorāna galdiņš.
Sille ir viens no retajiem Turcijas ciematiem, kurā vēl līdz 1922.gadam cilvēki runāja grieķu valodā! Viņi spēja izdzīvot līdzās Konjas musulmaņiem veselus 800 gadus. Tas izskaidrojams ar to, ka reiz Rūmī pieredzējis mistisku atklāsmi grieķu ortodoksālās baznīcas tuvumā, un teicis saviem sekotājiem, lai nekad neaizskar grieķu kristiešus. Viņa lūgums ticis ņemts vērā visus garos gadu simtus, bet 1922.gadā visi grieķi pameta Silli Ataturka reformu iespaidā.
Sille ir romantiska vieta, kurā atrodas rožu ieskautas ielu kafejnīcas, senas ēkas, alu tempļi, kā arī Laika muzejs ar seno laiku pulksteņiem.
Sillei reiz garām gājis Svētceļnieku ceļš, Karaļu ceļš un slavenais Zīda ceļš. Te kalnu nogāzēs sastopamas septiņas alu baznīcas no agrajiem kristietības laikiem.
Bizantijas imperatora Konstantīna māte Helēna, ceļojot uz Jeruzalemi 327.gadā, piestāja Sillē un ieraudzīja neparastu ainavu: kalnu nogāzēs bija cilvēku veidoti alu tempļi no pirmajiem kristietības ēras gadiem. Helēna izlēma, ka vēlas šeit uzbūvēt jaunu templi. Tā radās Aya Elenia baznīca, kura glabā skaistus sienu gelznojumus un unikālas ikonas.
Ciemata kanāla ūdens šalkas nomierina satrauktus prātus un minareti aicina pievērst skatu debesu jumam, apcerot dzīves īslaicīgumu
Ciemata kanāla ūdens šalkas nomierina satrauktus prātus
Silles staltais jātnieks ar garajām ūsām atgādina, ka Anatolija bija pirma vieta pasaulē, kur tika pieradināti zirgi. Šī ir vieta, kur gribas atgriezties atkal un atkal.
Skaistākos kāzu foto var uzņemt tieši Sillē. Līgava meklē piemērotu māla podu fotosesijai. Kāds podiņš, tāds vāciņš...
Košie ziedi pie alu tempļiem ir kā debesu skūpsti zemes vaigam, dievišķā satikšanās ar laicīgo uz zemes.
Konja ikoniskā pilsēta, siržu pilsēta, gaismas pilsēta, miera pilsēta, kā arī mākslas un dzejas pilsēta, pateicoties 12.gs.persijas dzejniekam Rūmī.
Manas mājas ir tur, kur mana sirds. Arī Konjai pieder daļa manas sirds. Görüşürüz (uz redzēšanos) Konjā!