Galatas tornis. Daļa no 1348.gadā būvētā nocietinājuma. Šodien var uzbraukt 62m augstajā tornī no kura paveras lielisks skats pāri Zelta Raga līcim un Bosfora šaurumam.
Tornī var ieturēt arī vakariņas nacionālās mūzikas pavadījumā.
Bejoglu pakalnā var uzbraukt ar vienīgo tramvajiņu (rettro).
Pera - tā sauca šo rajonu 19./20.gs., kad tas bija slavenā Austrumu Ekspreša pasažieru apmešanās vieta. Vieta, kuru bij iecienījuši daudzi Eiropas migranti, krievu aristokrātijas pabiras, vācu un franču bankrotējošie tirgotāji un romantiski laimes meklētāji no Amērikas.
Istikalas iela ir šī rajona galvenā artērija. Staigājot pa to var satikt daudzu tautību bērnus, ieskatīties viņu kultūras sajaukumos ar turku tradīcijām, baudīt citu zemju nacionālās virtuves turku mērcē.
Tā ir Armēņu katedrāle.
Šis rajons ir pilnīgs tradīciju, arhitektūras un tikumu kokteilis. Ar Mevlanī dervišu mīni, ar kristiešu, pareizticīgo, jūdaju svētnamiem, ar slavenāko Stambulas futbolkomandu Galatasarai un Bešiktaš stadioniem, ar neskaitāmiem dokiem un kuģu piestātnēm, ar pēdējo osmāņu sultānu Dolmabahčes pili un mūsdienu biznesa centru Taksimas rajonā.
Mūsdienīgas un eiropeiskās Istikalas ielas nami.
Galatasaray licejas vārti. Šī liceja ir galvenais Stambulas nemieru, brīvdomības un futbola centrs.
Biznesa vajadzības līdz nepazīšanai ir izmainījis šo rajonu. Bijušajā Ziedu Pasāžā (Čiček Pasaji) iekārtojies ekselents zivju restorāns, bet zivju tirgū (Balik Pazari) var nopirkt visu ko, arī meitenes no Āzijas.
Kādreiz te tirgoja ziedus...
Āzijas restorāni.
Arī kovboju stila veikali un salūni te atrodami.
Taksimas rajona centrā ir interesants piemineklis jaunās Turcijas neatkarībai. Pieminekļa centrālais tēls, protams, ir viņu vadonis Ataturs (visu turku tēvs). No vienas puses kā karavadonis vada neatkarības cīņas...
...bet apejot pieminekli no otras puses tas pats Ataturks ir visu miera laika pārvērtību vadonis.
Un tagad nedaudz paklīdīsim pa Stambulas mazajām ieliņām un paskatīsimies kā tur ļauži dzīvo.
Tradicionālā osmāņu laika apbūve. Restaurētā Soģukčešmes ieliņa netālu no Topkapi pils.
Te kaut kas nerestaurēts. Kontrastu Stambulā netrūkst.
No piepilsētas laukiem iebraucis zemnieks tirgo tur pat uz trotuāra. Toties lēti.
Šais ieliņās ir daudz mazu darbnīciņu, veikaliņu. Galdnieks virpo kādu koka detaļu.
Turku vīrieši ļoti rūpējas par savu izskatu un frizieriem darba netrūkst.
Te pat starp parastām mājām ir arī kāda "mūža māja".
Skats uz Galatas rajonu no Seraja raga.
Skats no Galatas torņa uz Stambulas vēsturisko centru.
Galatas tilts savieno abas Stambulas Eiropas daļas. Vienmēr apdzīvots un interesants. Vīri caurām dienām zvejo zivis ne pārāk sterilajos Zelta Raga līča ūdeņos. Pa dienu spainis ir piecopēts pilns. Nez' kur viņi tās zivis liek, uz mājām nes vai?
Nikā nibija - bizness valda arī te. Tilta apakšējā daļā ir lepni restorāni, kuriem garām paiet ir grūti. Rauj iekšā burtiski un fiziski.
Arī tur pat krastmalā var nopirkt kādu modernu "fišburgeru".
Bet vakaros pārpalikumu kārotāji lidinās gaisos. Kā Hičkoka filmās.
Iecienīti ir izbraucieni ar kuģīti gan naktīs...
...gan dienā.
Atkal zivis.
Paēst var labi.
Iedzert tēju ar kādu austrumu saldumu.
Uzpīpēt ūdenspīpi - kaljanu - šišu.
Slavenā Austrumu ekspreša Londona-Stambula galapietura.
Šodien Sirkeči dzelzceļa stacija.
Mošeju stambulā ir ļoti daudz.Šī ir Sileimana Lieliskā un Rokselanas vecākā dēla Šehzade (Prinča) Mehmeta piemiņas mauzolejs un mošeja.
Ristema Pašā mošeja ir neliela, bet lieliska un ļoti vērtīga.
Celtne ir inženiera-arhitekta Sinana viena no pirmajām celtajām mošejām.
Bagāti dekorēta un iekārtota. Ristems Pašā tiek uzskatīts par slīpētāko vezīru un par lielāko kukuļņēmēju visā Osmāņu impērijā.
Tik bagāts viņš bijis, ka varējis atļauties nopirkt gabaliņus no svētā Kaabas akmeņa un iemontēt tos virs ieejas mošejā (no iekšpuses), virs mihraba un minbara. Ja sameklē mošejas uzraugu, tad var sarunāt un ieiet šajā brīnumā.
Fantastiskas Iznikas flīzes.
Ieeja par ziedojumu.
Uzvars mošeja. Celta 19.gs. 20-jos.
Ļoti aizdomīgi barokāla. Atrodas pie Stambulas Modernās mākslas muzeja.
Sileimana mošeja. Ļoti labi saglabājies viss ap mošeju esošais labdarības iestāžu kompleks - tepiķu tirgotava, virtuve un ēdnīca, slimnīca, viesu māja utt. Blakus esošajā kapsētā ir (ne sevišķi izcili) paša Sileimana Lieliskā, viņā mīļotās sievas Rokselanas un viņu dēlu mauzoleji.
Varena un bagāta 16.gs mošeja.
Diženā Porta (ieejas vārti) ar Selima II tūgru.
Kādreizējā Hjuremas hamamā (pirtī) šodien iekārtots Turcijas valsts tepiķu muzejs.
Muzejs - veikals, protams.
Mozaīku muzejā saglabājušās mozaīkas no Bizantijas laika valdnieku pils.
Īstu, nekrāsotu akmentiņu veidojums.
Ir Stambulā arī Modernās mākslas muzejs.
Austrumu kaligrāfijas muzejs.
Ne tikai jau pieminētais veido mūsdienu Stambulas kaleidaskopu. Te ir ko redzēt un ko darīt dienām un naktīm.
Romiešu akvedukts.
Uz Stambulu tagad var aizlidot pa tiešo no Rīgas ar "airBaltic" vai jauno "TurkishAirlain". Lidojiet un brīnieties par šo semo un moderno civilizācijas tiltu starp Eiropu un Āziju.
Ar Mevlanī dervišu mīni, ar kristiešu, pareizticīgo, jūdaju svētnamiem, ar slavenāko Stambulas futbolkomandu Galatasarai un Bešiktaš stadioniem, ar neskaitāmiem dokiem un kuģu piestātnēm, ar pēdējo osmāņu sultānu Dolmabahčes pili un mūsdienu biznesa centru Taksimas rajonā.
Nez' kur viņi tās zivis liek, uz mājām nes vai?
Ja sameklē mošejas uzraugu, tad var sarunāt un ieiet šajā brīnumā.
Blakus esošajā kapsētā ir (ne sevišķi izcili) paša Sileimana Lieliskā, viņā mīļotās sievas Rokselanas un viņu dēlu mauzoleji.