Ja par Kazahstānu ceļotāji Latvijā un Pasaulē zin ļoti maz, tad par Rietumkazahstānu vēl mazāk. Impro Centrālāzijas izpētes ceļojuma pēdējā daļa noritēja pa Kazahstānas dienvidrietumu daļu, noslēdzoties galvaspilsētā Astanā valsts ziemeļos.
Foto: Bozžiras ieleja saullēktā – Kazahstānas Monument Valley ar milzīgām klintīm un akmens sienām.
Foto autors: Jānis Kreicbergs
Copyright: Imro Ceļojumi
Rietumkazahstāna ir pilnīgi jauns punkts tūrisma kartē, kur ceļi neeksistē, vienīgā naktsmītņu iespēja izņemot galvaspilsētu Aktau ir teltis, un restorāns šeit arī ir uz riteņiem privāta pavāra veidolā. Pat Padomju Savienības laikā tūrisms te neeksistēja.
Foto: Karindžarika depresija saulrieta laikā – klinšu kuģi, kas dreifē pa sāls jūru
Četru dienu laikā es tā arī neredzēju nevienu tūristu, pat nevienu mašīnu (izņemot pazemes mošeju, uz kuru dodas svētceļnieki)... viena vienīga bezgalīga stepe-tuksnesis kurā izkaisītas interesantas dabas vietas, kas raisa sajūtas it kā atrastos uz citas planētas.
Foto: Rietumkazahstānas Mēness Ainavas
Rietumkazahstāna ir bagāts un dārgs reģions, dārgākais Vidusāzijas valstīs. Šeit, Kaspijas jūras krastā atrodas galvenās Kazahstānas naftas un gāzes ieguves, bet vietējie runā, ka pie viņiem zemē guļot visa Mendeļējeva tabula, sākot no zelta līdz pat urānam.
Foto: Bozžiras ielejas klintis
Interesanti, ka Mangistau provinces (Rietumkazahstānas) galvaspilsēta Aktau no valsts galvenās metropoles Almatas atrodas tikpat tālu kā no mums tuvējās Minskas - tas tikai parāda, cik milzīga ir šī valsts salīdzinot to ar Eiropas valstiņām.
Foto: Rietumkazahstānas Mēness Ainavas – Tuzbaira sāls līdzenums
Mangistau reģiona Mēness Ainavas - Mangistau ainavu ziņā ir viens no interesantākajiem reģioniem Vidusāzijā un šķiet lielākais šīs pasaules daļas noslēpums.
Daba to apveltījusi ar neparastām, Mēness virsmai līdzīgām ainavām, kurām nav viegli atrast analogus pasaules kartē.
. Sāls tuksneši, iespaidīgi klinšu veidojumi, neredzētu formu kalni un prāva izmēra lavas bumbas ir tikai zīmīgākās šī apvidus panorāmas.
Foto: Bozžiras ieleja
Ustjurtas plato - Mangistau apvidus sirds. Daži no provinces iespaidīgākajiem dabas veidojumiem atrodas tieši uz Ustjurtas plato, Ustjurtas rezervātā.
Bozžiras ieleja un Karindžarika depresija ir šī plato zvaigznes, bet te netrūkst arī citu dabas veidojumu, kanjonu, savdabīgu klinšu un pat klinšu arku.
Foto: Tuzbaira klinšu arka
Bozžiras ieleju varētu dēvēt par Kazahstānas Monument Valley, jo zināmas līdzības ar Pieminekļu ieleju Arizona te pastāv.
Baltas un gaiši sārtas klintis iespaidīgos izmēros paceļas pār šo ieleju paverot Mangistau provinces krāšņākās ainavas.
Saulrieta un saulēkta laikā te var noraudzīties fantastiskā skatā kā šī varenās
klintis iegūst oranžus toņus, tad sārtus, sarkanus un visbeidzot rozā.
Bozžiras ieleja saulrieta laikā.
Kāds kanjons Bozžiras ielejā, kuram vēl nosaukums nav piešķirts
Karindžarika Depresija - ja vēl Bozžiras ielejā iegriežas pa kādam retam tūristam, tad Ustjurtas plato visnomaļākajā nostūrī ceļotāju nav vispār.
Pat mūsu uzņemošās Aktau firmas pārstāvji speciāli pirms manas ierašanās devās to izpētīt, lai neizblamētos un neaizvestu mani neceļos. Karindžarika depresija ir plašs sāls līdzenums-tuksnesis zem jūras līmeņa, pa kuru "peld" piecas iespaidīgas klintis.
Vislabākais skats pār šo balto "sāls jūru" paveras no Austrumu puses klinšu kraujas, .
, bet īpaši maģisks tas ir saulrieta laikā piedodot depresijai siltus, iedzeltenus un sārtus toņus.
Tuzbaira sāls tuksnesis - trešais no Mangistau reģiona dabas grandiem ir Tuzbaira sāls tuksnesis
Šo balto, ar sāli klāto līdzenumu ieskauj varena klinšu siena ar ļoti neparastām tekstūrām.
Vējš un lietus šo klinšu sienu izrobojis visdažādākajās formās un veidolos, kas lieliski papildina "baltās jūras" ainavu.
Šajā apvidū atrodas arī daži interesanti kalni. Interesantākais no tiem ir nostāstos apdziedātais Sherkala jeb Lauvas kalns, kura forma atgādina dusošu lauvu, bet tas nebija manā maršrutā iekļauts laika trūkuma dēl. Tomēr Bokty kalns (foto), kas paceļas virs sāls līdzenumiem arī šķiet gana interesantas un atgādina šokolādes kūku ar baltu pamatni un šokolādes virsotni.
Viens no daudzjiem Mangistau reģiona sāls līdzenumiem, kuru ieskauj klinšu kraujas, kas paver labākos skatus no augšas.
Bumbu ieleja - vēl kāds neierasts šī provinces dabas veidojums, kur liels lauks nosēts ar prāva izmēra bumbām, kas sniedzas pat divu cilvēku augumā. Šīs apaļās bumbas ir liecība no aizvēsturiskā okeāna Tetis, jo to vidū ir milzīgs gliemežvāks, kurš miljonu gadu laikā ir apaudzis ar slāņu kārtu. Pasaulē ir vēl tikai viena vieta, kur var redzēt, ko līdzīgu, bet Dienvidamerikas Bumbu izmēri nav tik vareni. Tāpat Mangistau reģionā arī citur var vērot lielas klinšu bumbas - lavas bumbas, tikai tās nav skaitliski tik kuplā skaitā un tās ir radušās vulkānisko darbību rezultātā.
Pazemes mošejas – Mangistau province var lepoties, gan ar unikālām dabas vietām, gan arī kultūrvēsturiskajiem objektiem. Šī ir vienīgā vieta pasaulē, kur var atrast pazemē cirstas mošejas. Turklāt to te ir daudz. Nav īsti skaidrības kāpēc mošejas cirta klintīs zem zemes, bet ticamākā versija ir drošības apsvērumu dēļ, lai maskētos un izvairītos no izlaupīšanas. Caur Mangistau reģionu gāja viens no Zīda ceļa atzariem, bet tuvējā apkārtnē saimniekoja turkmēņu ciltis un Hivas hani, kas bija naski uz laupīšanu un slepkavošanu, tāpēc tas šķiet visticamākais iemesls.
Foto: Divkuprainie kamieļi, kas sastopami vienīgi Centrālāzijā, Mongolijā un Rietumķīnā – tuksneša kuģi jeb Zīda ceļa taksometri arī šobaltdien ir vērojami dažādos Kazahstānas nostūros, gan Austrumos, gan Rietumos.
Lielākā daļa no pazemes mošejām veidotas 12-14. gs., bet par to pirmsteci uzskata foto redzamo Shopan Ata mošeju. Shopan Ata ir vienkārša mošeja, kas noteikti nav skaistākā, toties tā ir vecākā no Mangistau pazemes mošejām, kas kļuva par modeli pārējām. Tā tika izveidota 10. gs. un nosaukta paša izveidotāja, Shopan Ata vārdā, kurš bija svētais, kas ieradies sludināt islāmu šai pasaule malā. Tālāk iespaidīgā kraujā atrodas Beket Ata pazemes mošeja, kas kopā ar Shopon Ata ir galvenais svētceļojumu centrs Centrālāzijā. Katru gadu šīs abas pazemes celtnes apmeklē daudzi tūkstoši svētceļnieku ne tikai no Centrālāzijas, bet arī citām pasaules malām. Šī vieta
musulmaņiem skaitās tik svēta, ka trīs svētceļojumi uz Shopon Ata un Beket Ata tiek pielīdzināti hadžam uz Meku.
Astana - saukta par Centrālāzijas Dubaiju jeb Dubaiju stepē. Kazahstānas galvaspilsēta ir prezidenta Nazarbajeva lolots sapnis, kas par galvaspilsētu tika izraudzīta 1994. gadā, bet oficiāli to no Almatas pārņēma trīs gadu vēlāk. Padomju laika provinciālā pilsētiņa, kura bija slavena ar skarbām stepes ziemām (Astanai pieder Kazahstānas aukstuma rekords - 51 grāds), pēkšņi uzplauka un nu kļuvusi par modernu 21. gs. lielpilsētu.
Šeit pat uzcelta pasaulē lielākā telts Khan Shatyr - šajā 150 m augstajā celtnē, kas pēc formas atgādina sašķobījušos cirka telti un veidota no termoizolējošiem materiāliem, atrodas tropisks stūrītis ar garu baseinu, pludmali un palmām, lai astanieši bargajās ziemās var baudīt Maldivu salas stepes vidū.
Foto: Bayterek tornis – cita slavena Astanas celtne, kas kļuvusi par pilsētas gsalveno simbolu. Torņa virsotnē atrodas skatu platforma, kas paver labākos skatus pār pilsētu.
Līdzīgi kā Dubaijā, katru gadu Astanā atklāj kādu pārīti superceltņu, kuru autori ir pasaulē slaveni arhitekti, bet īpaši aktīvs celšanas bums gaidāms šogad un nākošgad gatavojoties Pasaules izstādei Expo 2017. Nazarbajevs ļoti cenšas, lai izrādītu Astanu un Kazahstānu pasaules līderiem un lauztu stereotipus par Boratu, un šo pūliņu kulminācija būs skatāma nākošo divu gadu laikā.
Foto: dažas no Astanas biznesa centra ēkām
Zelta kolekcija Astanā - runā, ka Astanas Nacionālajā muzejā un Prezidenta galerijā atrodas viena no piecām lielākajām zelta izstrādājumu kolekcijām pasaulē. Vai tā tiešām ir grūti spriest, jo liela daļa kolekcijas ir aiz slēgtām durvīm, toties izstādītā ekspozīcija tiešām ir iespaidīga. Šīs kolekcijas centrālais eksponāts ir vairāk kā 2500 gadus senais Golden Man jeb Zelta karavīra tērps veidots no vairāk kā 4000 zelta rotājumiem-gabaliņiem. Patiesībā tie ir veseli divi. Viens atrasts pie Issyk ezera
un otrs Rietumkazahstānā.
Tie ir jau pieminētie karavadoņi varenajai Skitu impērijai, kurus Centrālāzijā sauca par Saka. Sakas karavadoņi tika glabāti kurgānos jeb piramīdveidīgās kapenēs kas veidotas no akmeņiem, zemes un koka. Zelts bija Sakas galvenā rota tāpēc karavadoņiem tika veidoti īpaši tērpi no zelta un pat zirgi tika dekorēti ar šo dārgmetālu. Šie divi atrastie Sakas vadoņu tērpi ir Kazahstānas vēstures lielākais dārgums un lepnums, kura mākslinieciskā vērtība nav mazāka kā Tutanhamona maskai Ēģiptē.
Foto: Astanas opera, kas atgādina Parteonu Atenās.
Mangistau reģiona Mēness ainavas
Neparastā Bozžiras ieleja Rietumkazahstānas dabas ikona
Neparastā Bozžiras ieleja Rietumkazahstānas dabas ikona
Ja par Kazahstānu ceļotāji Latvijā un Pasaulē zin ļoti maz, tad par Rietumkazahstānu vēl mazāk. Impro Centrālāzijas izpētes ceļojuma pēdējā daļa noritēja pa Kazahstānas dienvidrietumu daļu, noslēdzoties galvaspilsētā Astanā valsts ziemeļos.
Foto: Bozžiras ieleja saullēktā – Kazahstānas Monument Valley ar milzīgām klintīm un akmens sienām.
Foto autors: Jānis Kreicbergs
Copyright: Imro Ceļojumi
Rietumkazahstāna ir pilnīgi jauns punkts tūrisma kartē, kur ceļi neeksistē, vienīgā naktsmītņu iespēja izņemot galvaspilsētu Aktau ir teltis, un restorāns šeit arī ir uz riteņiem privāta pavāra veidolā. Pat Padomju Savienības laikā tūrisms te neeksistēja.
Foto: Karindžarika depresija saulrieta laikā – klinšu kuģi, kas dreifē pa sāls jūru
Četru dienu laikā es tā arī neredzēju nevienu tūristu, pat nevienu mašīnu (izņemot pazemes mošeju, uz kuru dodas svētceļnieki)... viena vienīga bezgalīga stepe-tuksnesis kurā izkaisītas interesantas dabas vietas, kas raisa sajūtas it kā atrastos uz citas planētas.
Foto: Rietumkazahstānas Mēness Ainavas
Rietumkazahstāna ir bagāts un dārgs reģions, dārgākais Vidusāzijas valstīs. Šeit, Kaspijas jūras krastā atrodas galvenās Kazahstānas naftas un gāzes ieguves, bet vietējie runā, ka pie viņiem zemē guļot visa Mendeļējeva tabula, sākot no zelta līdz pat urānam.
Foto: Bozžiras ielejas klintis
Interesanti, ka Mangistau provinces (Rietumkazahstānas) galvaspilsēta Aktau no valsts galvenās metropoles Almatas atrodas tikpat tālu kā no mums tuvējās Minskas - tas tikai parāda, cik milzīga ir šī valsts salīdzinot to ar Eiropas valstiņām.
Foto: Rietumkazahstānas Mēness Ainavas – Tuzbaira sāls līdzenums
Mangistau reģiona Mēness Ainavas - Mangistau ainavu ziņā ir viens no interesantākajiem reģioniem Vidusāzijā un šķiet lielākais šīs pasaules daļas noslēpums.
. Sāls tuksneši, iespaidīgi klinšu veidojumi, neredzētu formu kalni un prāva izmēra lavas bumbas ir tikai zīmīgākās šī apvidus panorāmas.
Foto: Bozžiras ieleja
Bozžiras ieleja un Karindžarika depresija ir šī plato zvaigznes, bet te netrūkst arī citu dabas veidojumu, kanjonu, savdabīgu klinšu un pat klinšu arku.
Foto: Tuzbaira klinšu arka
Bozžiras ieleju varētu dēvēt par Kazahstānas Monument Valley, jo zināmas līdzības ar Pieminekļu ieleju Arizona te pastāv.
Pazemes mošejas – Mangistau province var lepoties, gan ar unikālām dabas vietām, gan arī kultūrvēsturiskajiem objektiem. Šī ir vienīgā vieta pasaulē, kur var atrast pazemē cirstas mošejas. Turklāt to te ir daudz. Nav īsti skaidrības kāpēc mošejas cirta klintīs zem zemes, bet ticamākā versija ir drošības apsvērumu dēļ, lai maskētos un izvairītos no izlaupīšanas. Caur Mangistau reģionu gāja viens no Zīda ceļa atzariem, bet tuvējā apkārtnē saimniekoja turkmēņu ciltis un Hivas hani, kas bija naski uz laupīšanu un slepkavošanu, tāpēc tas šķiet visticamākais iemesls.
Foto: Divkuprainie kamieļi, kas sastopami vienīgi Centrālāzijā, Mongolijā un Rietumķīnā – tuksneša kuģi jeb Zīda ceļa taksometri arī šobaltdien ir vērojami dažādos Kazahstānas nostūros, gan Austrumos, gan Rietumos.
Šeit pat uzcelta pasaulē lielākā telts Khan Shatyr - šajā 150 m augstajā celtnē, kas pēc formas atgādina sašķobījušos cirka telti un veidota no termoizolējošiem materiāliem, atrodas tropisks stūrītis ar garu baseinu, pludmali un palmām, lai astanieši bargajās ziemās var baudīt Maldivu salas stepes vidū.
Foto: Bayterek tornis – cita slavena Astanas celtne, kas kļuvusi par pilsētas gsalveno simbolu. Torņa virsotnē atrodas skatu platforma, kas paver labākos skatus pār pilsētu.
Līdzīgi kā Dubaijā, katru gadu Astanā atklāj kādu pārīti superceltņu, kuru autori ir pasaulē slaveni arhitekti, bet īpaši aktīvs celšanas bums gaidāms šogad un nākošgad gatavojoties Pasaules izstādei Expo 2017. Nazarbajevs ļoti cenšas, lai izrādītu Astanu un Kazahstānu pasaules līderiem un lauztu stereotipus par Boratu, un šo pūliņu kulminācija būs skatāma nākošo divu gadu laikā.
Foto: dažas no Astanas biznesa centra ēkām
Tie ir jau pieminētie karavadoņi varenajai Skitu impērijai, kurus Centrālāzijā sauca par Saka. Sakas karavadoņi tika glabāti kurgānos jeb piramīdveidīgās kapenēs kas veidotas no akmeņiem, zemes un koka. Zelts bija Sakas galvenā rota tāpēc karavadoņiem tika veidoti īpaši tērpi no zelta un pat zirgi tika dekorēti ar šo dārgmetālu. Šie divi atrastie Sakas vadoņu tērpi ir Kazahstānas vēstures lielākais dārgums un lepnums, kura mākslinieciskā vērtība nav mazāka kā Tutanhamona maskai Ēģiptē.
Foto: Astanas opera, kas atgādina Parteonu Atenās.