Ja Kazahstānu raksturo stepe, bet Uzbekistānu un Turkmenistānu tuksnesis, tad Tadžikistāna līdzīgi kā Kirgizstāna sastāv vienīgi no kalniem. Atšķirībā no Kirgizstānas, kur raksturīgas zaļas ielejas, Tadžikistānā kalnu ainavas ir pavisam savādākas - klinšainas un sausas.
Foto: Kulikalon ezers kalnu amfiteātrī
Foto autors: Jānis Kreicbergs
Copyright: Imro Ceļojumi
Tadžikistāna ir Pamiru kalnu zeme. Ja Kirgizstāna tikai mazliet pieskaras Pamira kalniem, tad Tadžikistānā gandrīz visu valsts teritorijas klāj šī pasaulē ceturtā augstākā kalnu grēda.
Sausie un sniegotie Pamira kalni, zaļās oāzes, simpātiskie kalnu ciematiņi, nokrāsām bagātie ezeriņi, leģendārā tadžiku viesmīlība elpu aizraujošie ceļi, kas vijas gar krauju malām un mazie, pašrocīgi izgatavotie tiltiņi pār mutuļojošām upēm ļoti atgādina Baltistānas un Pakistānas pastkartes.
Tadžikistāna, pateicoties augstajām kalnu pārejām un grūti pārvaramajai Pamira grēdai,
…, kā pēdējā no stānām nonāca Krievijas Impērijas un Padomju Savienības varā un pat PSRS laikā tā tika maz apgūta reljefa dēļ. Arī mūsdienās par spīti krāšņajām kalnu ainavām tā ir viena no ceļotāju vismazāk apmeklētajām zemēm pasaulē.
Foto: Leņiņa statujas, pieminekļi Sarkanās armijas uzvarai 2 pasaules karā, tanki un bruņumašīnas pieminekļu veidolā, joprojām slejas pilsētu centros Tadžikistānā un Kirgistānā - tā ir Vidusāzijas ikdiena un mantojums ko atstājusi PSRS.
Līdzīgi kā Nepāla, Tibeta un Pakistānas reģions Baltistāna, arī Tadžikistāna savu augsto kalnu, pāreju un ceļu dēļ iemantojusi iesauku Roof of the World jeb Pasaules Jumts.
Nacionālajā ziņā Tadžikistāna arī atšķiras no saviem kaimiņiem jeb bijušās Padomju Savienības stānām. Ja kirkīzi, uzbeki, kazahi un turkmēņi ir radniecīgi turkiem un mongoļiem, tad tadžiki - persiešiem. Patiesībā tadžiku valoda ir senā farsi jeb persiešu valoda, kas bija galvenā valoda reģionā Zīda ceļa laikmetā, bet Irānas Islāma republikā, tagad runā jau jaunās paaudzes persiešu valodā.
Hudžandas (Khojand) pilsētā ir viena no divām Zīda ceļa metropolēm Tadžikistānas teritorija. Protams tā nav ne Samarkanda, ne Bukhārā, bet arī te ir kur aci piesiet.
Hudžandas centrā slejas gana interesants mauzoleju-mošeju komplekss celts tradicionālajā Vidusāzijas arhitektūras stilā.
Tāpat centrā atrodas arī nesen atjaunotais forts, kura aizsākumi meklējami Aleksanda Lielā ēras laikā, kurš arī sācis veidot šo pilsētu, gandrīz pirms 2500 gadiem.
Bet interesantākā vieta Hudžandas pilsētā, iespējams ir Panchshanbe tirgus elegantais, neoklasicisma stilā celtais tirgus, kas apglezots ar krāsainām freskām ir neordināra celtne - tā it kā Hruščovs būtu salasījies 1001 nakts pasakas un tad 1964. gadā pasūtījis šo izmēros grandiozo tirgus paviljonu.
Arī piedāvājumu klāsts te ir starp lielākajiem Centrālāzijā, sākot ar fotogēniskajiem maizes, arbūzu, augļu, dārzeņu, gaļas, riekstu un saldumu stendiem
un beidzot ar mazāk fotogēniskiem apģērbu stendiem, kur tika iegādāta tradicionālā tadžiku kleita-bikškostīms.
Panchshanbe tirgus Hudžandas pilsētā labākais tirgus Tadžikistānā
Galvenā mošeja Hudžandā
Bet, tas, kas šo vietu padara maģisku ir daudzās ūdens nokrāsas - katram no ezeriem piemīt sava ar šķietami visiem iespējamajiem zaļiem un ziliem toņiem.
Foto: Ezers Nr 1 - viens no 7 Maguzor ezeriem
Ezers Nr 6 - viens no 7 Maguzor ezeriem
Fana kalni - viena no Pamira kalnu apakšgrēdām bija viens no galvenajiem PSRS kalnu tūrisma centriem.
Foto: Zeravšanas ieleja – vārti uz 7 Maguzor un Kulikalon ezeriem
Sniegotas kalnu virsotnes, ledāju mēles, un tirkīzzili un smaragzaļi kalnu ezeri ir Fana kalnu vizītkarte, kas iespējams vislabāk atklājas Kulikalon bļodā….
Kulikalon bļodā - pie skaistā Kulikalon ezera, kuru no trīs debespusēm ieskauj sniegotu kalnu amfiteātris ar 5489 m augsto Chimtarga virsotni fonā.
Kulikalon ezers Fana kalnos
Kulikalon ezers, kuru no trīs debespusēm ieskauj sniegotu kalnu amfiteātris
Zeravšanas ieleja vārti uz 7 Maguzor un Kulikalon ezeriem
Ja Kazahstānu raksturo stepe, bet Uzbekistānu un Turkmenistānu tuksnesis, tad Tadžikistāna līdzīgi kā Kirgizstāna sastāv vienīgi no kalniem. Atšķirībā no Kirgizstānas, kur raksturīgas zaļas ielejas, Tadžikistānā kalnu ainavas ir pavisam savādākas - klinšainas un sausas.
Foto: Kulikalon ezers kalnu amfiteātrī
Foto autors: Jānis Kreicbergs
Copyright: Imro Ceļojumi
…, kā pēdējā no stānām nonāca Krievijas Impērijas un Padomju Savienības varā un pat PSRS laikā tā tika maz apgūta reljefa dēļ. Arī mūsdienās par spīti krāšņajām kalnu ainavām tā ir viena no ceļotāju vismazāk apmeklētajām zemēm pasaulē.
Foto: Leņiņa statujas, pieminekļi Sarkanās armijas uzvarai 2 pasaules karā, tanki un bruņumašīnas pieminekļu veidolā, joprojām slejas pilsētu centros Tadžikistānā un Kirgistānā - tā ir Vidusāzijas ikdiena un mantojums ko atstājusi PSRS.
Bet, tas, kas šo vietu padara maģisku ir daudzās ūdens nokrāsas - katram no ezeriem piemīt sava ar šķietami visiem iespējamajiem zaļiem un ziliem toņiem.
Foto: Ezers Nr 1 - viens no 7 Maguzor ezeriem
Fana kalni - viena no Pamira kalnu apakšgrēdām bija viens no galvenajiem PSRS kalnu tūrisma centriem.
Foto: Zeravšanas ieleja – vārti uz 7 Maguzor un Kulikalon ezeriem
Sniegotas kalnu virsotnes, ledāju mēles, un tirkīzzili un smaragzaļi kalnu ezeri ir Fana kalnu vizītkarte, kas iespējams vislabāk atklājas Kulikalon bļodā….
Kulikalon bļodā - pie skaistā Kulikalon ezera, kuru no trīs debespusēm ieskauj sniegotu kalnu amfiteātris ar 5489 m augsto Chimtarga virsotni fonā.