8 iemesli, kādēļ jāredz Azerbaidžāna

  • 8 iemesli, kādēļ jāredz Azerbaidžāna 1
    1. Baku vecpilsēta - vienīgā nocietinātā vecpilsēta Kaukāza zemēs, kuru ieskauj viduslaiku mūri. Pēc kristīgās Gruzijas un Armēnijas musulmaniskā Baku ir laba atelpa starp ortodoksālajiem klosteriem. Mūru ieskautajā ieliņu labirintā te paslēpušās vairākas mošejas, musulmaņu skolas jeb medreses, viduslaiku karavanseraji un senās Austrumu pirtis Hamami, bet centrā atrodas Baku lepnums - iespaidīgais Shirvan Shah pils komplekss.
  • 8 iemesli, kādēļ jāredz Azerbaidžāna 2
    2. Baku modernā arhitektūra - te var redzēt kur paliek Azerbaidžānas naftas dolāri. Prezidenta Alijeva ģimene gadiem ir ieguldījusi naudu galvaspilsētas centrā, lai to varētu saukt par Kaukāza Dubaiju. Baku simbols Liesmojošie torņi un ultramodernais Alijeva Centrs pat ir ieguvuši balvas pasaules odernās arhitektūras konkursos.
  • 8 iemesli, kādēļ jāredz Azerbaidžāna 3
    3. "Briljanta rokas" vietas - šeit filmēta padomju kulta filma ar Ņikuļinu un Mironovu galvenajās lomās. Arī šodien ceļotāji var nobildēties vietās, kur Ņikuļins paslīdot uz arbūza izdvesa slavenos Čort poberi vārdus vai Mironovs mēģināja vietējai priekameitai ieskaidrot, ka krievu tūristi ir Obļiko morale un ka nekāds Cigeļ cigeļ ai ļu ļu nesanāks.
  • 8 iemesli, kādēļ jāredz Azerbaidžāna 4
    4. Uguns kalns - Azerbaidžānu dēvē par Uguns zemi un arī tās tūrisma logo rotā vārdi Land of Fire. Uguns kalns ir neliels kalns, kura pakājē pazemes gāze uztur mūžīgo uguni un Azerbaidžānas Uguns zemes titulu. Džeimsa Bonda filmām parasti tiek meklētas īpašas un unikālas vietas, uz kā fona britu superaģents varētu veikt savus varoņdarbus un Uguns kalns ir pietokoši liels dabas fenomens tāpēc arī paspīdējis Aģenta 007 grāvējā "World is not Enough".
  • 8 iemesli, kādēļ jāredz Azerbaidžāna 5
    5. Zoroastrisma templis - turpinot uguns tēmu, Azerbaidžāna ir viena no Zoroastrisma reliģijas dzimtenēm. Zaratustras sekotājiem uguns bija pielūgsmes objekts un svētākais no četriem Zemes elementiem. Atashgah Uguns templis ir vienīgā Zoroastrisma liecība Kaukāzā, kas saglabājusies līdz mūsdienām. Šai viduslaiku cietoksnim līdzīgajā celtnē vidū atrodas mazs paviljons, kurā deg mūžīgā uguns. Pats templis tajā dienā bija slēgts uz filmēšanu, bet Baku mūžīgā uguns deg vairākās vietās, piemēram, Mocekļu alejā (foto), kur guldīti 1990.-1992.g kritušie varoņi, kas iestājās par Azerbaidžānas neatkarību un stājās pretī Padomju armijai.
  • 8 iemesli, kādēļ jāredz Azerbaidžāna 6
    6. Dubļu vulkāni - Azerbaidžānas dabas lepnums. Šai mazajā Kaukāza valstiņā atrodas gandrīz puse no visiem planētas dubļu vulkāniem, padarot to pa Dubļu vulkānu lielvalsti. Vairāki rajoni Baku apkārtnē paver laukus ar daudziem maziem vulkāniņiem, no kuriem dubļu lava šaudas ārā veidojot pavisam neierastus skatus - Laipni lūgti uz Mēness!
  • 8 iemesli, kādēļ jāredz Azerbaidžāna 7
    7. Džeimsa Bonda naftas lauki - Azerbaidžāna ir ne tikai uguns, bet arī naftas zeme. Visapkārt Baku izvietojušies naftas lauki, kuros sūknē laukā melno zeltu. Nereti tie veido gana interesantus skatus, bet, ja tur vēl filmēta kāda slavena filma tad vēl, jo vairāk apstāties vērts. Tā saucamajos Džeimsa Bonda naftas laukos ir ne tikai filmēta Aģenta 007 filma, šī vieta kļuva pat par atklāšanas epizodi World is not Enough grāvējā ar Pīrsu Brosnanu galvenajā lomā. Nafta tūristiem noder ne tikai benzīnkārbas piepildīšanai, Azerbaidžānā tā ir arī atslēga uz skaistumu, kur sievietes var iegādāties no naftas taisītus skaistumkopšanas līdzekļus vai arī iegremdēties ārstnieciskajā Kaspijas naftas vannā.
  • 8 iemesli, kādēļ jāredz Azerbaidžāna 8
    8. Golustan petroglifi - Azerbaidžāna akmens laikmetā bija kā Luvra vai Ermitrāža. Vismaz vietējie akmens laikmeta Pikaso un Van Gogi tā domāja, Golustānas klintīs un akmeņos iegravējot visdažādākos zīmējumus. Gleznainajā apkārtnē, divu kalnu galā atrodas tūkstošiem petroglifu, kuri piesaistīja arī slavenā norvēģu pētnieka Tūra Heijerdāla uzmanību. Heijerdāls bija pārsteigts ieraugot zīmējumus, kas ļoti līdzinās vikingu laivām, izvirzot teoriju, ka skarbie karotājie, iespējams, cēlušies un Skandināvijā ieceļojuši tieši no Kaspijas jūras piekrastes.