Kruīza kuģis Kestrīzā, Senlušā (Castries,St.Lucia). Šo gleznaino salu briti atkarojuši francūžiem septiņas reizes. Tieši tikpat, cik francūži britiem. Taču pēdējie uzvarētāji bija briti. Tagad abu tautu pēcnācēji neatkarīgajā Karību valstiņā sadzīvo labi. Lai gan oficiālā valoda salā ir angļu, tikpat ejoša ir franču kreolu – dažādu Āfrikas dialektu un angļu slenga mikslis uz franču valodas bāzes, ko saprast var tikai vietējie. Nu, un vēl tie no tuvējās Martinikas salas.
Foto – Raitis Strautiņš
Senlušas simbols – Pitonu kalni. Ar žņaudzējčūskām te nekāda sakara nav. Piton franciski vienkārši nozīmē – virsotne, smaile.
Lai arī kādreiz galvenais rūpals Senlušā tāpat kā citās Karību salās verdzības un plantāciju laikos bija cukurniedres, tagad tie ir banāni. Protams, ja neskaita tūristu uzņemšanu. Suvenīri jāpārdod pat banānu birzs maliņā.
Ekoprodukcija. Senluša nevar konkurēt, piemēram, ar Ekvadoru vai Nikaragvu, savus banānus, kas ir ievērojami dārgāki, toties kvalitatīvāki, tā eksportē vienīgi uz Lielbritāniju. Zilā plēve pasargā no kukaiņiem, putniem, pārliekas svelmes vai nokrišņiem. Banāns izskatās jaunavīgāks.
Žozefīnes baseini. Nākamā ģenerāļa Boharnē un vēlāk paša Francijas imperatora Napoleona sieva dzimusi Senlušā un jaunībā esot peldējusies termālajos avotos, kas pēc karaļa Ludviķa XVI (tā paša, kuru Lielā franču revolūcija giljotinēja) rīkojuma iekārtoti franču Karību salu garnizonam spēku un veselības atgūšanai. Kareivjiem prātā nevarēja ienākt, ka viņi izklaidējas kopā ar topošo imperatrisi...
Dimantu ūdenskritums Senlušas botāniskajā dārzā. Dārgakmeņu tur gan nav. Noteiktos brīžos saule iespīd pareizā leņķī, un ūdens pilieni gaisā izskatās kā birstoši briljanti. Šis gan nav tas brīdis.
Nelielā Marigo līča pludmalīte skaitās ekskluzīva. Arī bez melna, pusplika rūķa zem kokospalmas. Peldvieta ir gauži maza, taču līcis gana dziļš un mierīgs, lai tajā varētu noenkuroties miljonāru luksusa jahtas. Šeit viesojušās daudzas slavenības – Nikolass Keidžs, Džons Malkovičs, Edijs Mērfijs, Vitnija Hjūstone, Stīvens Sīgals, Denzels Vašingtons, Morgans Frīmens un pat basketbola milzis Šakils O’Nīls, šeit uzņemta arī oskarotā 1967.gada filma „Doktors Dūlitls” (Amerikas Kinoakadēmijas balvas tā gan dabūja tikai par specefektiem un mūziku, lai arī bija nominēta vai visās kategorijās). Šo faktu ar pilnu jaudu joprojām ekspluatē vietējais hotelmotelis.
Senluša ir kalnaina un Kestrīzas gluži vai piekrastē iekārtotais lidostas skrejceļš īss. Tādēļ te nolaižas vien Karību reģiona reisu mazās lidmašīnas. Un arī tikai tad, ja priekšā nav kāda kruīzu kuģa.
„Rietumindiju Helēna” – šādu epitetu izpelnījusies Senluša. Skaistākā no Karību salām – tā uzskata daudzi. Adieu, St.Lucia!
Senkitsa. Vietējais Laimas pulkstenis, populārākā randiņu vieta galvaspilsētā Bastjērā.
Šķīstās Ieņemšanas baznīca Bastjērā. Šajā katoļu ko-katedrālē (jo pilsētā katedrāle var būt tikai viena, un tā ir anglikāņu) godina arī salas patronu Sv.Kristapu jeb Kristoferu, kurš ir arī ceļotāju aizstāvis. Kitts ir vārda Christopher senais deminutīvs. Tā nu tas iegājies salas nosaukumā. Un vēdekļpalma ravenala arī tiek saukta par ceļotāju sabiedroto un draudzeni, jo tās bļodveida sazarēs ilgi uzglabājas lietus ūdens izslāpušajiem, turklāt tā aizstāj kompasu – vēdeklis allaž vērsts austrumu-rietumu virzienā. Rietumi sākuši apvīst un kalst... Gluži kā Eiropa pret Ķīnu.
Senkitsa slavena ar krāšņiem batikas izstrādājumiem. Tā tie top reģiona ievērojamākajā batikas darbnīcā Caribelle Batik Romniju muižā, kas reiz bijusi cukurniedru plantatoru rezidence.
Stīgu plīvurs. Parazīti un epifīti lietusmeža ainavu dara tikai krāšņāku.
Dižkoka pamati sakņu simfonija. Ja uz saknēm un akmeņiem aug arī sūna, tas apliecinot, ka vide lietusmežā ir gana tīra.
Tūristu sagaidītāji.
Tūristu negaidītāji.
Karību tēraudpannu ansamblis. Katram instrumentam ir atšķirīgs skaņu reģistrs un diapazons, tādējādi mūziķi spēj nobungot jebkuru populāru meldiņu! Savdabīgās muzicēšanas ierīces pirmsākumi meklējami Trinidadā pagājušā gadsimta 30-os gados. Kad Amerikā vēl plosījās Lielā Depresija jeb dižķibele.
Starp diviem Karnivāliem. Jā, jā, tieši ar „i”.
Filipsburga reiz aizsargājās pret svešzemju kuģiem, kas pietuvojušies Sintmārtenas/ Senmartēnas salai. Tagad tie ir verī welkami.
Vai dabā pastāv robeža starp Nīderlandi un Franciju? Jā. Eiropā tādas nav, bet vienā no Mazajām Antiļu salām ir! Nav tikai skaidrs, ko holandiešu pusē dara mazais beļģu čurātājs. Šī ir holandiešu puses galvaspilsētas Filipsburgas Oldstrīta Senā iela.
Dīvainā naudiņa Nīderlandes Antiļu guldenis joprojām ir apgrozībā, tomēr kases aparātos tas atrodams reti. Piecas bodes apstaigāju ar vēlmi nobildēt šos guldeņus, bet paliku tukšā. Sestajā paveicās. Visur ASV dolāri un pat ne eiro kā franču pusē.
Filipsburga nav Amsterdama. Rastafarieši un citi zālītes cienītāji no policijas suņiem turas pa gabalu.
Toties te ir Amsterdamas forts, kurš savulaik aizsargājis ieeju Lielajā līcī. Holandiešiem 17.gs. Sintmārtena bija svarīga pieturvieta ceļā no Jaunamsterdamas (Nieuw-Amsterdam, kas tagad Ņujorka...) uz kolonijām Jaunholandē (Brazīlijā). Kā noprotams, ar neparastu izdomu holandiešu kolonizatori neizcēlās.
Maho pludmale, kur ļaudis... gaida lidmašīnas.
Gaidītais kadrs. Jo lielāka lidmašīna, jo zemāk virs pludmales nolaižas lai paspētu nobremzēt. Arī pirms pacelšanās ļotenes ieriktējas ar pakaļu pret pludmali. Tādos brīžos drošības labad esot jāuzguļas savam dvielim, fotokamerai un partnerei.
Ir jau arī mierīgākas pludmales. Turpat Filipsburgas centrā ar skatu uz kuģi, ar kuru esi atbraucis.
Kruīza kuģis Kestrīzā, Senlušā (Castries, St.Lucia). Šo gleznaino salu briti atkarojuši francūžiem septiņas reizes. Tieši tikpat, cik francūži britiem. Taču pēdējie uzvarētāji bija briti. Tagad abu tautu pēcnācēji neatkarīgajā Karību valstiņā sadzīvo labi. Lai gan oficiālā valoda salā ir angļu, tikpat ejoša ir franču kreolu – dažādu Āfrikas dialektu un angļu slenga mikslis uz franču valodas bāzes, ko saprast var tikai vietējie. Nu, un vēl tie no tuvējās Martinikas salas.
Foto – Raitis Strautiņš
Senlušas simbols – Pitonu kalni. Ar žņaudzējčūskām te nekāda sakara nav. Piton franciski vienkārši nozīmē – virsotne, smaile.
Nelielā Marigo līča pludmalīte skaitās ekskluzīva. Arī bez melna, pusplika rūķa zem kokospalmas. Peldvieta ir gauži maza, taču līcis gana dziļš un mierīgs, lai tajā varētu noenkuroties miljonāru luksusa jahtas. Šeit viesojušās daudzas slavenības – Nikolass Keidžs, Džons Malkovičs, Edijs Mērfijs, Vitnija Hjūstone, Stīvens Sīgals, Denzels Vašingtons, Morgans Frīmens un pat basketbola milzis Šakils O’Nīls, šeit uzņemta arī oskarotā 1967.gada filma „Doktors Dūlitls” (Amerikas Kinoakadēmijas balvas tā gan dabūja tikai par specefektiem un mūziku, lai arī bija nominēta vai visās kategorijās). Šo faktu ar pilnu jaudu joprojām ekspluatē vietējais hotelmotelis.
„Rietumindiju Helēna” – šādu epitetu izpelnījusies Senluša. Skaistākā no Karību salām – tā uzskata daudzi. Adieu, St.Lucia!
Šķīstās Ieņemšanas baznīca Bastjērā. Šajā katoļu ko-katedrālē (jo pilsētā katedrāle var būt tikai viena, un tā ir anglikāņu) godina arī salas patronu Sv.Kristapu jeb Kristoferu, kurš ir arī ceļotāju aizstāvis. Kitts ir vārda Christopher senais deminutīvs. Tā nu tas iegājies salas nosaukumā. Un vēdekļpalma ravenala arī tiek saukta par ceļotāju sabiedroto un draudzeni, jo tās bļodveida sazarēs ilgi uzglabājas lietus ūdens izslāpušajiem, turklāt tā aizstāj kompasu – vēdeklis allaž vērsts austrumu-rietumu virzienā. Rietumi sākuši apvīst un kalst... Gluži kā Eiropa pret Ķīnu.
Senkitsa slavena ar krāšņiem batikas izstrādājumiem. Tā tie top reģiona ievērojamākajā batikas darbnīcā Caribelle Batik Romniju muižā, kas reiz bijusi cukurniedru plantatoru rezidence.
Starp diviem Karnivāliem. Jā, jā, tieši ar „i”.
Filipsburga reiz aizsargājās pret svešzemju kuģiem, kas pietuvojušies Sintmārtenas/ Senmartēnas salai. Tagad tie ir verī welkami.
Toties te ir Amsterdamas forts, kurš savulaik aizsargājis ieeju Lielajā līcī. Holandiešiem 17.gs. Sintmārtena bija svarīga pieturvieta ceļā no Jaunamsterdamas (Nieuw-Amsterdam, kas tagad Ņujorka...) uz kolonijām Jaunholandē (Brazīlijā). Kā noprotams, ar neparastu izdomu holandiešu kolonizatori neizcēlās.
Laipni lūgti atpakaļ dižajā Amerikā!
Foto – Raitis Strautiņš