Par spīti tam, ka Viktorijas ezers ir galvenais Baltās Nīlas ūdens donors, šis leģendārais, Melnā kontinenta lielākais ezers nav diez ko pievilcīgs. Laba vieta kur atvilk elpu un nopeldēties, bet savādāk ezers kā ezers. Lai redzētu patiesi skaistus ezerus, jādodas uz Ugandas dienvidiem, kur starp zaļiem kalniem un mazo cilvēciņu, jeb pigmeju ciematiņiem iegūlušies Lake Bunyonyi un Lake Mutanda. Ainavas šeit ir tik acij patīkamas, ka reģions pamatoti ieguvis iesauku Ugandas Šveice.
Bunyonyi ezers vienmēr ir ticis uzskatīts par skaistāko ezeru visā Austrumāfrikā - izrotāts ar 26 saliņām un zaļojošu kalnu ieskauts, tas nenoliedzami ir viena no Ugandas tūrisma pērlēm, īpaši, ja atrodies pie tā krastiem saullēkta vai saulrieta laikā. Tomēr Grand Prix balvu un titulu "gleznainākais ezers Austrumāfrikā", manuprāt, iegūst daudz mazāk reklamētais Mutandas ezers. Šī ezera lāsts ir atrašanās vieta, pašā tālākajā valsts nostūrī, pie robežas ar Kongo un Ruandu, kāpēc to Ugandas viesi ļoti reti apmeklē un daudzi vietējie ugandieši nemaz tādu nezin. Man gan tas iekrīt tieši pa ceļam dodoties no Ruandas uz Ugandu, tāpēc nokļūstu to reto ceļotāju sarakstā, kam bijis tas gods ar Mutandas ezeru iepazīties. Arī šo ezeru ieskauj zaļi kalni un banānu plantācijām klātas, stāvas nogāzes, arī šeit ezerā peld mazas saliņas, bet tikai Lake Mutanda Daba apdāvinājusi ar tādu fonu, kas liek citām ūdenstilpnēm aiz skaudības noelsties - skaidrā laikā pie horizonta te paveras turpat vai visa Virungas vulkānu grēda kā uz delnas. Ne velti ceļotāju Bībele Lonely Planet par šo ezeru raksta "vari šķērsot un izbraukāt krustām šķērsām kontinentus, bet neatradīsi tik skaistu ainavu kā pie Mutandas ezera." To varētu vienīgi salīdzināt ar vulkānu ieskauto Atitlana ezeru Gvatemalā, kuru leģendārais vācu ceļotājs Humbolts atzina par pašu gleznaināko pasaulē. Ir tikai viens, BET, kā jau parasti viss atkarīgs no laika apstākļiem. Lai gan es pie ezera trāpījos saulainā dienā, tomēr Dienvidugandā tik ilgi nebija lietus bijis, ka visa grēda no sausuma bija paslēpusies aiz dūmakas. Zeme šeit brēc pēc lietus. Jau Ruandā un Kongo Virungas vulkāni bija tikai redzami tuvplānā, bet tālumā tie sausuma dēļ pazūd kā ezītis miglā. Oktobra un novembra laikā jeb mazajā lietus sezonā, kad dūmaka tiek izkliedēta ir visaugstākās cerības ieraudzīt, lūk šādu te pasakainu skatu: www.mutandalakeresort.com/
Un, ja vēl sanāk pavadīt nakti pie ezera un noraudzīties maģiskā saulrietā un saullēktā pār to, tad vispār laime aiz ausīm un bildes kā no National Geographic vāka.
Ar to arī Austrumāfrikas ekspedīcijas Ugandas daļa ir oficiāli noslēgusies, jo laiks pakot mantas un doties uz safari dzimteni Keniju. Ja Hemingvejs savu Ugandā pavadīto laiku atcerējās kā ļaunu murgu, tad es viennozīmīgi ar pašām labākajām atmiņām un iespaidiem. Safari izbraucieni pa savannu ar Āfrikas Lielo piecinieku priekšgalā, tropiski lietusmeži, kas mudž no kalnu gorillām, šimpanzēm un citām primātu sugām, slavenā Nīlas upe, kuru okupējuši milzīgi hippo, krokodilu un putnu bari, interesantas ciltis un tradīcijas, tai skaitā mazie pigmeji, pasaules spēcīgākais ūdenskritums un raftings pa Baltās Nīlas varenajām krācēm, pasakaini ezeri un piramīdas formas vulkāni...var teikt, ka šajā valstiņā ir sakoncentrējies viss ar, ko Melnais kontinents ir tik slavens un mūs vilina, un ja pieliek Ugandai klāt brīnumainās Ruandas ainavas un pasaules lielāko lavas ezeru Nyragongo vulkāna virsotnē Kongo, tad šis ceļojums ir no visaugstākā plaukta - visa Āfrika vienā ceļojumā.
Par spīti tam, ka Viktorijas ezers ir galvenais Baltās Nīlas ūdens donors, šis leģendārais, Melnā kontinenta lielākais ezers nav diez ko pievilcīgs. Laba vieta kur atvilk elpu un nopeldēties, bet savādāk ezers kā ezers. Lai redzētu patiesi skaistus ezerus, jādodas uz Ugandas dienvidiem, kur starp zaļiem kalniem un mazo cilvēciņu, jeb pigmeju ciematiņiem iegūlušies Lake Bunyonyi un Lake Mutanda. Ainavas šeit ir tik acij patīkamas, ka reģions pamatoti ieguvis iesauku Ugandas Šveice.
Bunyonyi ezers vienmēr ir ticis uzskatīts par skaistāko ezeru visā Austrumāfrikā - izrotāts ar 26 saliņām un zaļojošu kalnu ieskauts, tas nenoliedzami ir viena no Ugandas tūrisma pērlēm, īpaši, ja atrodies pie tā krastiem saullēkta vai saulrieta laikā. Tomēr Grand Prix balvu un titulu "gleznainākais ezers Austrumāfrikā", manuprāt, iegūst daudz mazāk reklamētais Mutandas ezers. Šī ezera lāsts ir atrašanās vieta, pašā tālākajā valsts nostūrī, pie robežas ar Kongo un Ruandu, kāpēc to Ugandas viesi ļoti reti apmeklē un daudzi vietējie ugandieši nemaz tādu nezin. Man gan tas iekrīt tieši pa ceļam dodoties no Ruandas uz Ugandu, tāpēc nokļūstu to reto ceļotāju sarakstā, kam bijis tas gods ar Mutandas ezeru iepazīties. Arī šo ezeru ieskauj zaļi kalni un banānu plantācijām klātas, stāvas nogāzes, arī šeit ezerā peld mazas saliņas, bet tikai Lake Mutanda Daba apdāvinājusi ar tādu fonu, kas liek citām ūdenstilpnēm aiz skaudības noelsties - skaidrā laikā pie horizonta te paveras turpat vai visa Virungas vulkānu grēda kā uz delnas. Ne velti ceļotāju Bībele Lonely Planet par šo ezeru raksta "vari šķērsot un izbraukāt krustām šķērsām kontinentus, bet neatradīsi tik skaistu ainavu kā pie Mutandas ezera." To varētu vienīgi salīdzināt ar vulkānu ieskauto Atitlana ezeru Gvatemalā, kuru leģendārais vācu ceļotājs Humbolts atzina par pašu gleznaināko pasaulē. Ir tikai viens, BET, kā jau parasti viss atkarīgs no laika apstākļiem. Lai gan es pie ezera trāpījos saulainā dienā, tomēr Dienvidugandā tik ilgi nebija lietus bijis, ka visa grēda no sausuma bija paslēpusies aiz dūmakas. Zeme šeit brēc pēc lietus. Jau Ruandā un Kongo Virungas vulkāni bija tikai redzami tuvplānā, bet tālumā tie sausuma dēļ pazūd kā ezītis miglā. Oktobra un novembra laikā jeb mazajā lietus sezonā, kad dūmaka tiek izkliedēta ir visaugstākās cerības ieraudzīt, lūk šādu te pasakainu skatu: www.mutandalakeresort.com/
Un, ja vēl sanāk pavadīt nakti pie ezera un noraudzīties maģiskā saulrietā un saullēktā pār to, tad vispār laime aiz ausīm un bildes kā no National Geographic vāka.
Ar to arī Austrumāfrikas ekspedīcijas Ugandas daļa ir oficiāli noslēgusies, jo laiks pakot mantas un doties uz safari dzimteni Keniju. Ja Hemingvejs savu Ugandā pavadīto laiku atcerējās kā ļaunu murgu, tad es viennozīmīgi ar pašām labākajām atmiņām un iespaidiem. Safari izbraucieni pa savannu ar Āfrikas Lielo piecinieku priekšgalā, tropiski lietusmeži, kas mudž no kalnu gorillām, šimpanzēm un citām primātu sugām, slavenā Nīlas upe, kuru okupējuši milzīgi hippo, krokodilu un putnu bari, interesantas ciltis un tradīcijas, tai skaitā mazie pigmeji, pasaules spēcīgākais ūdenskritums un raftings pa Baltās Nīlas varenajām krācēm, pasakaini ezeri un piramīdas formas vulkāni...var teikt, ka šajā valstiņā ir sakoncentrējies viss ar, ko Melnais kontinents ir tik slavens un mūs vilina, un ja pieliek Ugandai klāt brīnumainās Ruandas ainavas un pasaules lielāko lavas ezeru Nyragongo vulkāna virsotnē Kongo, tad šis ceļojums ir no visaugstākā plaukta - visa Āfrika vienā ceļojumā.
Jānis Kreicbergs no Ugandas