Smaragdzaļo Īrijas salu šoreiz mums palīdzēja iepazīt arī viena no vietējām pavadonēm aitiņa Klāra
Šis foto nav kļūda un tas nav Londonas Big Bens. Tas ir Belfāstas Alberta memoriālais pulkstenis
Ieskatoties uzmanīgāk, ievērojam, ka pulkstenis ir šķībs, gluži kā Pizas tornis. Tomēr varam neuztraukties, tā pamati ir nostiprināti un tālāk tas vairs nešķiebsies
Īrija grūti prognozēt laika apstākļus, tomēr tie nebūt netraucē doties divu stundu lietainā pārgājienā gan piekrasti līdz Milžu dambim
Lietus un vējš Īrijas piekrasti ļauj atklāt tikai pustoņos
Nu kā lai notic, ka šīs bazalta kolonnas ir veidojusi Māte Daba?
Arī Kylmore Abbey pavisam nedaudz kautrīgi paveras mūsu skatiem
Toties Mohēras klintis visā to krāšņumā varam nesteidzīgi izbaudīt
Pārsteigti, ka nelīst, fotografējam ikvienu viršu pudurīti, ikvienu glītāk nokritušu akmentiņu un, protams, varenās Mohēras klintis
Un atkal Mohēras klinits
Piestājot Rossbeigh pludmalē mūs vairs nepārsteidz nedz vēji, nedz apmācies debess jums un arī plus 160 C gaisa temperatūra neattur mūs no peldēšanās. Vienīgi nevaram izvēlēties pretiedeguma krēma UV filtra stiprumu
Pēc spirgtās peldes mūs vēl vairāk uzmundrina pārsteidzošie Iverigh pussalas nepieradinātie skati un asfaltētās takas, kuras te Īrija dēvē par ceļu
Viklova nacionālais parks ir vislielākais Īrija. Pat mūsu ceļotāju grupa izklīst viršu laukos tā, ka grūti sasaukt mājup
Tad tādi izskatās izdaudzinātie Viklovas viršu lauki!
Mierīgi skarbā Viklovas kalnu ainava pat steidzīgāko un skrienošāko ceļotāju padara rāmi laisku. Atliek vien piestāt izbaudīt skarbo klusumu
Viens no Viklovas kalnu daudzajiem ezeriņiem. Kā stāsta, Tay ezers pieder Guinnes alus darītavai, kas tā ūdeņus izmanto ražošanas procesā
Aitiņa Klāra skumīgi mūs pavada mājup, aicinot ciemos vēl kādu reizi. Uz tikšanos kādreiz Īrijā!