Acatenango vulkāna pārgājieni startē no mazās spāņu laiku koloniālās pilsētiņas Antigvas (Antigua Guatemala), kur pēc 5 gadiem esmu patiesi gandarīts atgriezties. Pirmajā reizē visu, ko vajadzētu redzēt nesanāca laika apskatīt, tāpēc šoreiz varēju apmeklēt arī pārējās ievērības cienīgās vietas.
Nu jau kad izbraukāta pilnīgi visa Latīņamerika varu droši apgalvot, ka šī ir mana vismīļākā koloniālā pilsēta Rietumu puslodē, jo Antigvai ir ne tikai simpātiska, krāsainiem namiem un seniem dievnamiem rotāta vecpilsēta, bet arī īpašs šarms ar daudzām romantiskām klosteru un baznīcu drupām un galvenais lielisks pilsētas fons ar trim vulkāniem - Acatenango, Fuego un Agua.
Simpātisku eiropiešu koloniālo pilsētiņu pasaulē netrūkst, bet tas, kas padara Antigvu par unikālu un neatkārtojamu pasaules mērogā ir tās "spožums un posts" - te var par visiem 100 % ar savām acīm pārliecināties, ka nekas pasaulē nav mūžīgs un, ka cilvēka prāts nespēj stāvēt pretī dabas varenībai.
Reti kura pilsēta pasaulē ir tik augstu kāpusi un tik zemu kritusi vienlaicīgi. Stāsts aizsākās 1543. gadā, kad trīs vulkānu ielenkumā tika nodibināta Antigva, ko tajā laikā oficiāli sauca par Muy Leal y Muy Noble Ciudad de Santiago de los Caballeros de Goathemala ( tulkojumā - Ļoti lojāla un ļoti aristokrātiska Svētā Džeimsa Gvatemalas bruņinieku pilsēta).
Ātri vien Antigva uzplauka par vienu no vadošajām metropolēm Jaunajā pasaulē, kļūstot par visas Centrālamerikas galvaspilsētu, ar kuru Rietumu puslodē tikai Lima un Mehiko varēja sacensties.
Spāņu kronis šeit sponsorēja patiesi varenu un ornamentāli graciozu celtņu būvi, ļaujot Antigvas vārdam izskanēt tālu pasaulē.
Savos ziedu laikos te atradās 30 baznīcas, 18 klosteri, 15 svētnīcas, 5 slimnīcas, daudzas pilis, muižas un strūklakas. Bet spāņi aizmirsa par vienu lietu - par to, cik cilvēks ir mazs un neaizsargāts dabas priekšā.
Vairākas spēcīgas zemestrīces un vulkānu dubļu lavīnas nopostīja grezno pilsētu, bet katru reizi antigvieši ar Spānijas kroņa palīdzību atjaunoja pilsētu iepriekšējā krāšņumā, līdz pienāca Antigvai liktenīgais 1773. gads ar kārtējo ļoti spēcīgo un postošo zemestrīci.
Spānijas karaļnamam pacietības mērs bija pilns un Antigva zaudēja savu augsto statusu - galvaspilsēta tika pārcelta uz jaunu vietu, kur arī atrodas tagadējā valsts galvaspilsēta Guatemala City.
Ierodoties Antigvā uzreiz grūti stādīties priekšā, ka reiz šī mazā provinciālā pilsētiņa ar krāsainām ēkām un šaurām, bruģētām ielām pār kurām ik pa brīdim pāri slejas skats ar kādu no trim vulkāniem fonā bija visas Centrālamerikas galvaspilsēta. Bet tas ir tikai pirmais iespaids, jo, ieskatoties namu iekšpagalmos, paveras arī seno laiku greznība.
Visbeidzot, izmetot kārtīgu apli pa vecpilsētu, spilgti atklājas ēna no Antigvas Ziedu laikiem. Lai arī kur es ietu, ik pēc pāris minūtēm uzskrienu kādam zemestrīces sagrautam dievnamam vai klosterim, kur gan vieniem, gan otriem vēl manāmas liecības no krāšņajām fasādēm un iespaidīgajiem izmēriem, piemēram La Recoleccion klosteris bijis kārtīga futbola stadiona lielumā.
Vietām varenie klosteri ir attīrīti, skatam paverot tukšas sienas, fasādes, strūklakām bagātus pagalmus un iespaidīgas arkas, bet vietām tie sabrukuši un atstāti tādā stāvoklī, kā pēc liktenīgās zemestrīces, ar griestiem un fasādēm sakritušiem turpat lejā, paverot skatus kādus citur pasaulē neredzēt.
Ložņājot pāri iebrukušo griestu kupoliem, nepamet sajūta - tā aiziet pasaules godība un cilvēka ģenialitāte arhitektūrā, sabrūkot kā kāršu namiņiem jeb sivēnu Nif-Nif un Naf-Naf būdiņas.
Vakarā, iereģistējoties viesnīcā, kas iekārtota vairāk kā 400 gadus senajā Santa Catalina klosterī, un baudot vakariņas sveču gaismā un stuklakas skaņās skaistajā klostera pagalmā, šī destruktīvā Antigvas sejas puse piemirstas, bet nebijis šo iespaidīgo drupu, tā būtu tikai kārtēja koloniālā pilsēta, savukārt, tagad tā ir neatkārtojamā Antigva, kuru ne ar vienu citu pilsētu sajaukt nevar.