Šoreiz mūsu ceļojums ir veltīts Igaunijas muižām. Kā pirmo apskatām vienu no skaistākajām Igaunijas klasicisma stila muižām - Raikkilas muižu Raplas novadā. Muiža atrodas rekonstrukcijas stadijā un, jāatzīst, darba tajā vēl daudz, taču īpašnieki ir jau daudz spējuši paveikt.
Muiža ir bijusi pazīstamā filozofa Hermanam fon Keiserlinga mājvieta. Tāpat muižā biežs viesis bijis Prūsijas kanclers Otto fon Bismarks. Šobrīd muižas galvenajā ēkā ir atrestaurētas galvenās kāpnes uz kurām bieži notiek dažādi koncerti.
Muižas iekštelpas ir vēl ļoti tālu no pilnības, taču muižas īpašnieki ir optimisma pilni. No oriģinālā interjera ir saglabājies pavisam nedaudz, piemēram, šādi durvju dekoru elementi.
Šeit vēl ļoti daudz darāmā, taču restaurācijas darbu laikā tiek rīkotas dažādas meistarklases. Piemēram, uz sienas redzams meistarklases laikā izveidotais mākslīgā marmora panelis.
Muižas savulaik nodarbojusies ar graudkopību, tāpēc tai ir bijušas pamatīgas graudu klētis. Šī graudu klēts ēka ir pilnībā atrestaurēta.
Indriķa hronikā ir aprakstītas igauņu virsaišu ikgadējās sanāksmes un ir teikts, ka tās notikušas apdzīvotā vietā ar nosaukumu Raigele, kas ir senais Raikkilas nosaukums. Igauņi šīs 13. gs. notikušās cilšu vecāko sapulces uzskata par pirmajiem parlamentiem, par pirmajām Igaunijas valstiskuma liecībām.
Nākošā muiža, kuru apciemojam, ir Keues muiža. Tā ilgu laiku ir bijusi pamesta. Tagad tā ir atjaunota un tajā atrodas ļoti interesanta viesnīca. Keues muiža ir ieguvusi "2016 World Boutique Hotel Award" balvu kā boutique viesnīca ar visapbrīnojamāko interjeru.
Otrajā stāvā atrodas ļoti neparasta bibliotēka ar ļoti retām grāmatām latīņu un vecajā vācu valodā.
Keues muižā – viesnīcā ir četru kategoriju numuriņi. Šeit “suite” apartaments, kura iekārtojuma galvenā tēma ir kuģošana, ceļošana.
Numuriņam ir arī gaumīgi iekārtota vannas istaba.
Keues muiža ir tikusi uzbūvēta uz senas viduslaiku pils pamatiem, kuri tika atklāti, restaurējot muižas pagrabtelpas.
No muižas oriģinālā interjera nav saglabājies praktiski nekas, tomēr īpašnieki ir pielikuši lielu darbu, lai radītu ļoti gaumīgu, interesantu un neparastu iekārtojumu.
Igaunijas ziemeļos, Lahemā nacionālajā parkā atrodas Sagadi muiža, kura pazīstama kā skaista, grezna muiža, kura kļuvusi apar dabas izglītības, kultūras un tūrisma centru.
Muižas darbinieki iespēju robežās ir centušies savākt no visas apkārtnes savulaik muižas vecās mēbeles
Muižā ir izdevies saglabāt pagājušā gadsimta sākuma vannas istabas komplektu – vannu, boileri, mēbeles…
…ticamības efektam pievienota arī smalkā apakšveļa.
Īpašu iespaidu rada Sagadi muižas medību zāle, kurā lielākā daļa mēbeļu veidotas no briežu ragiem. Pēc šīs zāles apmeklējuma vienaldzīgs nepaliek neviens.
Muižas dārzā dārznieks iekopis puķu dobes, kur katrā dobē zied viena krāsu toņa ziedi. Katru gadu dārznieks pievieno pa jaunai dobei.
Vihulas muiža – arī Lahemā nacionālā parka teritorijā. Mūsdienu Vihula tika uzbūvēta fon Šubertu laikā no 1820. līdz 1880. gadam. Atjaunotajā muižas kompleksā tagad atrodas reprezentabls restorāns un ekskluzīva spa viesnīca. Notiek koncerti, konferences, tiek organizētas pieņemšanas un kāzu svinības.
Vihulas muižas kompleksa ēkas ir atjaunotas un katrai ir sava konkrēta funkcija.
Muižas parkā aug varena liepa. Pieskaramies visi ar rokām pie liepas, jo valda uzskats, ka šī senā liepa atņem cilvēkam visu slikto.
Muižas kompleksā atrodas arī savs mini “motormuzejs”, kurā vecākā automašīna ir šis sarkanais kabriolets.
Vihulas muižas dārzā.
Muižas teritorijā esošais minigolfa laukums veidots kā trīs Baltijas valstis. Katrā bāzes vietā ir kādas Baltijas valsts ievērojama ēka vai celtne.
Šeit Sāmsala – centrā slavenās dzirnavas
Vihulas muižā darbojas arī šņabja brūzis. Muzejā redzam senu destilācijas aparātu.
Muzeja darbinieki ir savākuši plašu degvīnu kolekciju, kurā ir vairāk kā 100 dažādas degvīnu šķirnes. Šeit tikai variācijas par degvīnu “Viru valge” (Viru baltais).
Vihulas muižas kafejnīca ir izveidota ūdensdzirnavu ēkā, tās priekštelpā ūdensdzirnavu zobrati un mehānismi.
Purtses dzīvojamais cietoksnis – tā būvniecību Jakobs fon Taube sāka 1533. gadā. Ziemeļu karā pie liela tirdzniecības un militārā ceļa izvietotais Purtses cietoksnis cieta, un 1950. gados no tā palika tikai drupas. Astoņdesmitajos gados tika sākta tā atjaunošana, un 1990. gadā cietoksnis tika restaurēts.
Cietokšņa biezās akmens sienas sevī slēpj nelielas telpas ar šaujamlūkām un plašu zāli ar zemiem, masīviem griestiem.
Telpas Purtses dzīvojamajā cietoksnī savienotas ar nelielām ejām un koka kāpnēm.
Ēkas iekštelpas pilnīgi noteikti atgādina cietoksni nevis dzīvojamo māju.
Kukruses Polārā muiža - šī vieta par Polāro muižu tika nodēvēta, jo tajā iespējams aplūkot igauņu polārpētniekam Eduardam fon Tollam veltīto izstādi.
Izstādē var apskatīt ne vien pētniekam agrāk piederošās mantas un apģērbus, bet arī citu interesantu personību veidotās lietas un palikušās vēstures liecības.
Krāšņas dāmu kleitas…
Kukruses Polārmuižā mums stāsta arī par Igaunijas visvērtīgāko iezi – degslānekli. Notiek arī demonstrācija – izrādās, degslāneklis lieliski deg.
Protams, jāpielaiko vēsturiskie atribūti!
Ja reiz Polārmuiža, tad arī eksponāti saistīti ar ekspedīciju Saņņikova zemes meklējumiem aiz polārā loka. Saņņikova zeme – nosaukta kartogrāfu ekspedīcijas dalībnieka Jakova Saņņikova vārdā, kas to it kā fiksējis 19. gs. sākumā, – ir teiksmaina vieta Arktikā, par kuras iespējamo vai neiespējamo eksistenci, bojāeju un parādīšanās apstākļiem nopietni strīdas joprojām
Viena no telpām iekārtota kā 19. gs. sākuma kuģa pārtikas noliktava.