Impro saviem ceļotājiem 2016. gada augustā bija sarūpējusi jaunu maršrutu uz salu Rīgas jūras līcī ar garāko prāmju braucienu Baltijā. Braucienu būtiski ietekmēja laikapstākļi, kas noteica to, ka izbraukšanas rītā bija jāmaina programma. Ceļotājiem tika piedāvāta atpūta kādā citā salā, kurai tiek piedēvēta adekvāta eksotika nesasniegtajam, sākotnējam galamērķim.
Foto: Iesildījāmies ar Kāli meteorīta krāteri.
Vaļojāmies Kuresārē, baidot saunu un baseinus. Jahtu ostā sastaptie burātāji apgalvoja, ka jūrā šobrīd nav ko darīt. Jūra bango, un vēja ātrums pārsniedz 30 mezglus. Atmosfēra Kuresārē raksturojama kā „Miers un bērziņš”.
Ielūkojāmies Sāremā muzeja Mikhli etnogrāfiskajā sētā, kuras vēsture aizsākusies 18. gadsimtā. Lielākā daļa ēku, kas saglabājušās līdz mūsdienām būvētas 19. gs vidū un savu.
Mikhli saimniecībā dzīvojušas 8 paaudzes. Pamatlicējs ir bijis Wicki Peeter no Viki ciema, bet nosaukumu guvusi 19. gs. kad sētā saimniekojis viņa mazdēls Mihkel.
Dzīvojamā māja Mihkli etnogrāfiskajā sētā.
Starts uz Vilsandi no Pappisaare.
Omulīgā kopā būšana uz laivas klāja.
Joprojām Igaunijas ūdeņos.
Ierodoties Vilsandi salā, dažiem ceļotājiem, jakas ir slapjas.
Putekļainais Vilsandi ceļš.
Vilsandi bāka. Vilsandi bāka sāka darboties 1809. gadā. Iesākumā šeit atradās divas bākas, bet mazākā tika nopostīta 1840. gadā. 1817. gadā bākā tika uzstādīta mirgojoša gaisma, kuras rotējošo ekrānu darbināja pulksteņmehānisms ar atsvariem. 1860. gadā tika uzstādīta gaismas sistēma ar Frenela lēcām. 19. gs. bāka tika vairākkārt paaugstināta. Uz torņa ir redzamas izteiktas paaugstināšanas pēdas, tas sastāv it kā no pakāpēm. Viens no interesantākajiem periodiem Vilsandi bākas vēsturē bija no 1910. līdz 1941. gadam, kad tās darbu vadīja Arturs Toms. Viņš izveidoja Vaikas putnu rezervātu, no kura tagad ir izaudzis Vilsandi Nacionālais parks. Bākas augstums ir 37 m. Bāku veido apaļš akmens tornis ar laternu un galeriju. Bākas tornis ir krāsots balts, laterna un galerija - pelēkas. Bākas gaismas elements atrodas 40 m virs jūras līmeņa. Baltā gaisma redzama 12 jūras jūdžu attālumā, sarkanā 6 jūras jūdžu attālumā. Bāka darbojas visu gadu diennakts tumšajā laikā. 1999. gadā Igaunijas pasts izdevis pastmarku ar Vilsandi bākas attēlu. (no Vikipēdija). Stāvoklis bēdīgs. Režīms automātisks.
Katram pa laivai.
Zeme ap bāku sadalīta starp privātīpašniekiem. Ēku komplekss, pārvērts par nelielu sādžu un pamatā apdzīvots, ir tikai vasarā. Vienā no Mājām saimnieko Tartu Universitāte, kas Vilsandi salā uztur meteoroloģisko staciju.
Salas ainiņas
Energiamaja. Vecā, ģeneratoram paredzētā ēka, saglabājot savu arhitektonisko apjomu, rekonstrukcijas rezultātā ir tapusi apdzīvojama un ieguvusi un kopā ar 19. gs. 70-jos gados celto Vilsandi bākas apsarga dzīvojamo māju, ieguvusi savu pasta adresi. 2012. gadā tika apsarga māja tika pilnībā restaurēta un pārvērsta par efektīva enerģijas patēriņa ēku. Papildus ēkas vēsturei te var iepazīties ar dažādu alternatīvās enerģijas avotu izmantošanu, ar restaurācijas principiem un enerģijas efektīvas izmantošanas iespējām. Acis priecē mākslas darbi un kultūras priekšmeti (no Visitestonia).
„Putnu paradīze”. Pirmās trīs salas, bākas uzraugs, par saviem līdzekļiem nomāja no Impērijas, lai saglabātu putniem nozīmīgo ligzdošanas vietu. Turpmākā pētīšanā un vietas saglabāšanā nozīmīgu lomu spēlē Rīgas dabas pētniecības biedrība. Pateicoties sadarbībai, vēlāk tapis nacionālais parks.
Vilsandi nacionālajā parkā ietilpst 150 salas, ko pamatā apdzīvo bagātīga un daudzveidīga dzīvnieku un augu valsts. Salas pamatieži veidojušies no Silūra perioda nogulumiem. Igaunijas tālākās rietumu virziena salas pārsteigums ir orhidejas, fosilijas un pārakmeņojušies koraļļi
Salas ainiņas. Taka ved gar piekrasti pāris kilometru garumā.
Impro saviem ceļotājiem 2016. gada augustā bija sarūpējusi jaunu maršrutu uz salu Rīgas jūras līcī ar garāko prāmju braucienu Baltijā. Braucienu būtiski ietekmēja laikapstākļi, kas noteica to, ka izbraukšanas rītā bija jāmaina programma. Ceļotājiem tika piedāvāta atpūta kādā citā salā, kurai tiek piedēvēta adekvāta eksotika nesasniegtajam, sākotnējam galamērķim.
Foto: Iesildījāmies ar Kāli meteorīta krāteri.
Vaļojāmies Kuresārē, baidot saunu un baseinus. Jahtu ostā sastaptie burātāji apgalvoja, ka jūrā šobrīd nav ko darīt. Jūra bango, un vēja ātrums pārsniedz 30 mezglus. Atmosfēra Kuresārē raksturojama kā „Miers un bērziņš”.
Ielūkojāmies Sāremā muzeja Mikhli etnogrāfiskajā sētā, kuras vēsture aizsākusies 18. gadsimtā. Lielākā daļa ēku, kas saglabājušās līdz mūsdienām būvētas 19. gs vidū un savu.
Mikhli saimniecībā dzīvojušas 8 paaudzes. Pamatlicējs ir bijis Wicki Peeter no Viki ciema, bet nosaukumu guvusi 19. gs. kad sētā saimniekojis viņa mazdēls Mihkel.
Dzīvojamā māja Mihkli etnogrāfiskajā sētā.
Starts uz Vilsandi no Pappisaare.
Vilsandi bāka. Vilsandi bāka sāka darboties 1809. gadā. Iesākumā šeit atradās divas bākas, bet mazākā tika nopostīta 1840. gadā. 1817. gadā bākā tika uzstādīta mirgojoša gaisma, kuras rotējošo ekrānu darbināja pulksteņmehānisms ar atsvariem. 1860. gadā tika uzstādīta gaismas sistēma ar Frenela lēcām. 19. gs. bāka tika vairākkārt paaugstināta. Uz torņa ir redzamas izteiktas paaugstināšanas pēdas, tas sastāv it kā no pakāpēm. Viens no interesantākajiem periodiem Vilsandi bākas vēsturē bija no 1910. līdz 1941. gadam, kad tās darbu vadīja Arturs Toms. Viņš izveidoja Vaikas putnu rezervātu, no kura tagad ir izaudzis Vilsandi Nacionālais parks. Bākas augstums ir 37 m. Bāku veido apaļš akmens tornis ar laternu un galeriju. Bākas tornis ir krāsots balts, laterna un galerija - pelēkas. Bākas gaismas elements atrodas 40 m virs jūras līmeņa. Baltā gaisma redzama 12 jūras jūdžu attālumā, sarkanā 6 jūras jūdžu attālumā. Bāka darbojas visu gadu diennakts tumšajā laikā. 1999. gadā Igaunijas pasts izdevis pastmarku ar Vilsandi bākas attēlu. (no Vikipēdija). Stāvoklis bēdīgs. Režīms automātisks.
Zeme ap bāku sadalīta starp privātīpašniekiem. Ēku komplekss, pārvērts par nelielu sādžu un pamatā apdzīvots, ir tikai vasarā. Vienā no Mājām saimnieko Tartu Universitāte, kas Vilsandi salā uztur meteoroloģisko staciju.
Energiamaja. Vecā, ģeneratoram paredzētā ēka, saglabājot savu arhitektonisko apjomu, rekonstrukcijas rezultātā ir tapusi apdzīvojama un ieguvusi un kopā ar 19. gs. 70-jos gados celto Vilsandi bākas apsarga dzīvojamo māju, ieguvusi savu pasta adresi. 2012. gadā tika apsarga māja tika pilnībā restaurēta un pārvērsta par efektīva enerģijas patēriņa ēku. Papildus ēkas vēsturei te var iepazīties ar dažādu alternatīvās enerģijas avotu izmantošanu, ar restaurācijas principiem un enerģijas efektīvas izmantošanas iespējām. Acis priecē mākslas darbi un kultūras priekšmeti (no Visitestonia).
„Putnu paradīze”. Pirmās trīs salas, bākas uzraugs, par saviem līdzekļiem nomāja no Impērijas, lai saglabātu putniem nozīmīgo ligzdošanas vietu. Turpmākā pētīšanā un vietas saglabāšanā nozīmīgu lomu spēlē Rīgas dabas pētniecības biedrība. Pateicoties sadarbībai, vēlāk tapis nacionālais parks.
Vilsandi nacionālajā parkā ietilpst 150 salas, ko pamatā apdzīvo bagātīga un daudzveidīga dzīvnieku un augu valsts. Salas pamatieži veidojušies no Silūra perioda nogulumiem. Igaunijas tālākās rietumu virziena salas pārsteigums ir orhidejas, fosilijas un pārakmeņojušies koraļļi