Inside Passage – Iekšējais jūrasceļš – bijis nozīmīgs kā pamatnācijām, tā tūristiem šodien
Tīrradņa ūdenskritums (Nugget Falls)
Mendenhola ledājs, kādreiz bijis pazīstams kā Sitāntāgo (indiāņu mēlē – Ledājs pie miesta), nosaukts par godu fiziķim autodidaktam Tomasam Korvinam Mendenholam, kurš (diemžēl bez nopietniem panākumiem) mēģināja Ameriku pievērst metriskajai sistēmai. Atšķirībā no Kanādas, kam taču itin kā ciešāka saikne ar britu tradīcijām, Aļaskā tāpat kā visās ASV joprojām rullē pēdas un jūdzes – lai citzemju tūristiem nepiemirstas rēķināšana
Izbāztam grizli lācim laikam indiāņu gobelēni neiet pie sirds...
Labākajā Aļaskas galvaspilsētas Džūno krodziņā Red Dog Saloon vakaros ir īpaša gaisotne. Vari izvēlēties, kā nosaukt savu dzeramnaudu lieliskajam mūziķim. Tak jau laikam jāliek „Aklo kucēnu fondā”, vai ne?
Leģendārais zeltraču dzelzceļš no Skagvejas uz... nu, jā, galu galā Klondaiku – to pašu zelta pārbagāto Jukonas pieteku. Zelta drudža laikos bagātības kārotājam vajadzēja uzrādīt tonnu pārtikas, lai viņu ielaistu Kanādā (Klondaika atrodas Kanādā, Jukonas teritorijas provincē). Te nu vilciens droši izkonkurē suņu pajūgus. Tagad – populāra tūristu atrakcija
Welkami Aļaskas ziloņgalvā!
Augstalnu ainava pie Vaita pārejas, kas ir zemākā ASV/Kanādas pierobežā. Džeka Londona aprakstītā Čilkutu pāreja droši vien ir dramatiskāka.
Aļaskas dabiski augušie laši garšo visiem. Vai tu lācis vai Džonis, vai Jānis
Skagvejas Brodveja
Aļaskas Brālības nama fasādes noformējumā izmantoti vairāk nekā 6000 jūras izskalotu sprunguļu!
Leģendārais Sarkanā Sīpola krogs šodien gan ir tikai tūristu ķertūzis
Meičas kairās vairs bildēs vien...
Ko redzi: skaistuli spogulī vai nākotni savu?
Iebraucam Ledāju līcī
Kur mākoņi aizķeras kalnos
Tā jau tie ledāji veidojas Klusā okeāna siltie vēji un lieti atduras piekrastes kalnos, strauji atdziest un turpat vien paliek. Nepaspēj izkust un slāņojas. Un tā gadu no gada
Skaistuma gaidās
Ledāju līcis sāk attaisnot savu nosaukumu
Breidija leduslauks ir kā ezers, no kura iztek upes ledāju mēles jeb šļūdoņi
Melnās strīpas ir morēnas šļūdoņu atnestās iežu drumstalas
Un mēle nonāk tieši ūdenī iekšlīcī, fjordā, jūrā, okeānā. Sauciet kā gribat viss būs pareizi. Džona Hopkinsa ledājs
Ak tad kruīzs neasociējas ar ledājiem? Lieki! Un nekā citādi par saprātīgu cenu te nenokļūsi!
Pat kuģa priekšnieki nāk uz klāja paraudzīties apkārtnes varenībā
Ledāja mēles galā pēc mērogiem varētu ietilpināt dažus desmitus kruīzu kuģu... Un vispār Aļaskas ledāju platība aizņem gandrīz pusi no visas pasaules ledājiem (te nerunājam par Antarktīdas un Grenlandes ledusplātnēm)
Reiz šie bija vulkāni...
Kečikana Vārti uz Aļasku. Mums gan sanāk atpakaļceļā
Īsa jau eiropietim tā Aļaskas vēsture. Ar arhitektūru nepārsteigsi. Taču fīlings ir. Ja Aļaska ir kā zelta skalotāja panna, tad Kečikana ir tās roktura gals
Tlingitu cilts indiāņu totēma stabs
Kas ir totēms? Tā vienkārši ir indiāņu dzimta. Un tas, ko šī dzimta gribējusi pateikt citiem, ir izgrebts un izkrāsots (visbiežāk) ciedra koka stabā
Esam Vilka bērni no Kraukļa cilts, kas pie jūras, pārtiekam no lašiem... Nu, tādā garā
Aļaskā ātrākais pārvietošanās līdzeklis ir hidroplāns. Tam lidostu ir pa pilnam. Jāizmēģina arī mums!
Lidot te prot pat suņi. Mūsu kapteinis
Aiziet padebešos!
Aļaskas skaistumu vislabāk ievērtēt no ūdens vai no gaisa
Aļaskā ir vairāk nekā trīs miljoni (!) ezeru un ezeriņu, no tiem pie vārda tikuši tikai nedaudz vairāk kā trīs tūkstoši. Ar ūdenskritumiem ir vēl bēdīgāk. To ir tūkstošiem, taču nosaukums dots vien 43 pieejamākajiem. Lidojot uz Misty (Miglaino) fjordu sāc tam ticēt
Arī šis reiz ir bijis vulkāna konuss
Ahhh...
Kečikanas Krīkstrīta uz pāļiem balstītā promenāde. Tai baltajā mājā reiz atradās zeltraču iecienītais jaukās Dollijas bordelis
Kečikanas krīkā (strautā) rudeņos nāk iekšā nārstojošo lašu miriādes. Ar kaijām sadzīvo. Tās jau pārēdušās dzīvos lašus netramda. Tomēr ne velti Kečikanu dēvē arī par pasaules Lašu (konservu...) galvaspilsētu
Dabas dotais dzīves cikla kods un nolemtība. Aļaskas kuprlasis Kečikankrīka krācēs
Egļežmežvillaine
Vaļa asti nobildēt neizdevās. Toties ir jūras lauvu jeb ausroņu kolonija. Ar visu barvedi vai varbūt sargu
Dodoties Aļaskas kruīzā, mājam atvadas Sietlai
Foto: Raitis Strautiņš
Inside Passage – Iekšējais jūrasceļš – bijis nozīmīgs kā pamatnācijām, tā tūristiem šodien
Tīrradņa ūdenskritums (Nugget Falls)
Mendenhola ledājs, kādreiz bijis pazīstams kā Sitāntāgo (indiāņu mēlē – Ledājs pie miesta), nosaukts par godu fiziķim autodidaktam Tomasam Korvinam Mendenholam, kurš (diemžēl bez nopietniem panākumiem) mēģināja Ameriku pievērst metriskajai sistēmai. Atšķirībā no Kanādas, kam taču itin kā ciešāka saikne ar britu tradīcijām, Aļaskā tāpat kā visās ASV joprojām rullē pēdas un jūdzes – lai citzemju tūristiem nepiemirstas rēķināšana
Labākajā Aļaskas galvaspilsētas Džūno krodziņā Red Dog Saloon vakaros ir īpaša gaisotne. Vari izvēlēties, kā nosaukt savu dzeramnaudu lieliskajam mūziķim. Tak jau laikam jāliek „Aklo kucēnu fondā”, vai ne?
Leģendārais zeltraču dzelzceļš no Skagvejas uz... nu, jā, galu galā Klondaiku – to pašu zelta pārbagāto Jukonas pieteku. Zelta drudža laikos bagātības kārotājam vajadzēja uzrādīt tonnu pārtikas, lai viņu ielaistu Kanādā (Klondaika atrodas Kanādā, Jukonas teritorijas provincē). Te nu vilciens droši izkonkurē suņu pajūgus. Tagad – populāra tūristu atrakcija
Ak, Aļaska! Uz redzi vēl!
Foto: Raitis Strautiņš