Šveice 2012

Reinas ūdenskritums Šveicē. Tie, kas ir bijuši pie Reinas ūdenskrituma noteikti saprot, kāpēc šveicieši ar šo dabas brīnumu tik ļoti lepojas. Reinas varenā straume 150 metru platumā pēkšņi pārtrauc savu mierīgo līgano plūsmu un gāžas lejā no 22 metrus augsta klinšu kāpšļa, veidojot 13 metrus dziļu balti putojošu katlu, kura troksnis klusās naktīs noteikti dzirdams kilometriem tālu. Ūdenskritums kā balta, drūpoša ūdens siena vēl ilgi trako un vārās līdz beidzot norimusi upe mierīgi plūst tālāk. Reinas ūdenskritums ieņem trešo vietu Eiropā un ir aptuveni seštūkstoš gadu. Tas radies pēcleduslaikmetā, kad ledājs, atkāpjoties reinas senlejā, atstāja daudz sanešu un upei vajadzēja izgrauzt sev daļēji jaunu gultni. Lejpus Bodenezera, Reinai pārvarot Juras augstienes kaļķakmens slāņus, tā nokļuvusi savā senajā, zem ledāja sanešiem apraktajā ielejā, izskalojusi to, un pēc kāda laika šajā vietā izveidojusies kāple un līdz ar to ūdenskritums. Ziņas par Reinas ūdenskritumu atrodamas jau kopš agrīnajiem viduslaikiem. Savukārt pati Reinas upe ir lielākā upe Vācijā, kas sākas Šveices Alpos. Sevišķi iespaidīgs un ūdeņiem bagāts tas ir vasarā, kad Alpos kūst ledāji un sniegs, pāri ūdenskrituma korei brāžas 700-1000 kubikmetru ūdens sekundē. Ziemā Reina saņem mazāku ūdens daudzumu un caurplūdums var nokristies līdz 60-100 kubikmetriem sekundē. Gultne zem ūdenskrituma tad daļēji atsedzas un kļūst saredzamas virpuļojošo oļu izgrauztās bedres. Kad tika ierīkots dzelzceļa tīkls un viena līnija šķērsoja Reinu augšpus ūdenskrituma, tas kļuva pavisam viegli pieejams un iemantoja plašu popularitāti.

Reinas ūdenskritums Šveicē. Tie, kas ir bijuši pie Reinas ūdenskrituma noteikti saprot, kāpēc šveicieši ar šo dabas brīnumu tik ļoti lepojas. Reinas varenā straume 150 metru platumā pēkšņi pārtrauc savu mierīgo līgano plūsmu un gāžas lejā no 22 metrus augsta klinšu kāpšļa, veidojot 13 metrus dziļu balti putojošu katlu, kura troksnis klusās naktīs noteikti dzirdams kilometriem tālu. Ūdenskritums kā balta, drūpoša ūdens siena vēl ilgi trako un vārās līdz beidzot norimusi upe mierīgi plūst tālāk. Reinas ūdenskritums ieņem trešo vietu Eiropā un ir aptuveni seštūkstoš gadu. Tas radies pēcleduslaikmetā, kad ledājs, atkāpjoties reinas senlejā, atstāja daudz sanešu un upei vajadzēja izgrauzt sev daļēji jaunu gultni. Lejpus Bodenezera, Reinai pārvarot Juras augstienes kaļķakmens slāņus, tā nokļuvusi savā senajā, zem ledāja sanešiem apraktajā ielejā, izskalojusi to, un pēc kāda laika šajā vietā izveidojusies kāple un līdz ar to ūdenskritums. Ziņas par Reinas ūdenskritumu atrodamas jau kopš agrīnajiem viduslaikiem. Savukārt pati Reinas upe ir lielākā upe Vācijā, kas sākas Šveices Alpos. Sevišķi iespaidīgs un ūdeņiem bagāts tas ir vasarā, kad Alpos kūst ledāji un sniegs, pāri ūdenskrituma korei brāžas 700-1000 kubikmetru ūdens sekundē. Ziemā Reina saņem mazāku ūdens daudzumu un caurplūdums var nokristies līdz 60-100 kubikmetriem sekundē. Gultne zem ūdenskrituma tad daļēji atsedzas un kļūst saredzamas virpuļojošo oļu izgrauztās bedres. Kad tika ierīkots dzelzceļa tīkls un viena līnija šķērsoja Reinu augšpus ūdenskrituma, tas kļuva pavisam viegli pieejams un iemantoja plašu popularitāti.

Reinas ūdenskritums Šveicē. Tie, kas ir bijuši pie Reinas ūdenskrituma noteikti saprot, kāpēc šveicieši ar šo dabas brīnumu tik ļoti lepojas. Reinas varenā straume 150 metru platumā pēkšņi pārtrauc savu mierīgo līgano plūsmu un gāžas lejā no 22 metrus augsta klinšu kāpšļa, veidojot 13 metrus dziļu balti putojošu katlu, kura troksnis klusās naktīs noteikti dzirdams kilometriem tālu. Ūdenskritums kā balta, drūpoša ūdens siena vēl ilgi trako un vārās līdz beidzot norimusi upe mierīgi plūst tālāk. Reinas ūdenskritums ieņem trešo vietu Eiropā un ir aptuveni seštūkstoš gadu. Tas radies pēcleduslaikmetā, kad ledājs, atkāpjoties reinas senlejā, atstāja daudz sanešu un upei vajadzēja izgrauzt sev daļēji jaunu gultni. Lejpus Bodenezera, Reinai pārvarot Juras augstienes kaļķakmens slāņus, tā nokļuvusi savā senajā, zem ledāja sanešiem apraktajā ielejā, izskalojusi to, un pēc kāda laika šajā vietā izveidojusies kāple un līdz ar to ūdenskritums. Ziņas par Reinas ūdenskritumu atrodamas jau kopš agrīnajiem viduslaikiem. Savukārt pati Reinas upe ir lielākā upe Vācijā, kas sākas Šveices Alpos. Sevišķi iespaidīgs un ūdeņiem bagāts tas ir vasarā, kad Alpos kūst ledāji un sniegs, pāri ūdenskrituma korei brāžas 700-1000 kubikmetru ūdens sekundē. Ziemā Reina saņem mazāku ūdens daudzumu un caurplūdums var nokristies līdz 60-100 kubikmetriem sekundē. Gultne zem ūdenskrituma tad daļēji atsedzas un kļūst saredzamas virpuļojošo oļu izgrauztās bedres. Kad tika ierīkots dzelzceļa tīkls un viena līnija šķērsoja Reinu augšpus ūdenskrituma, tas kļuva pavisam viegli pieejams un iemantoja plašu popularitāti.

Lucernas „Mirušais lauva” Piemineklis „Mirušais lauva“ viens no pasaulē slavenākajiem monumentiem. Izcirsts 1820.gadā dabiskā klintī par godu šveiciešu algotņu varonīgajai nāvei Tilerijās 1792.gadā, aizstāvot Francijas karali Luiju XVI un karalisko ģimeni. Marks Tvens par šo monumentu 1880.gadā ir rakstījis: „Lauva it kā noslēpies savos matos, kas perpendikulāri saskaroties ar apakšējo klints malu sedz tā galvu un plecus. Viņa izmērs ir milzīgs un viņa izteiksme ir cēla. Viņa galva ir pieliekta, šķēpa caurdurtais plecs nošļucis, bet viņa ķepa gulstas uz Francijas lilijām tās aizsargājot. Vieta ir klusa, zaļu koku un zāles ieskauta, tālu no trokšņiem un rada iespaidu, ka lauva ir devies nomirt klusā vietā nevis uz granīta pjedestāla publiska laukuma vidū. Lucernas lauva būtu iespaidīgs jebkur, bet nekur citur tik iespaidīgs kā šeit. Šis ir pats skumjākais un aizkustinošākais klints gabals pasaulē.”

Lucernas „Mirušais lauva” Piemineklis „Mirušais lauva“ viens no pasaulē slavenākajiem monumentiem. Izcirsts 1820.gadā dabiskā klintī par godu šveiciešu algotņu varonīgajai nāvei Tilerijās 1792.gadā, aizstāvot Francijas karali Luiju XVI un karalisko ģimeni. Marks Tvens par šo monumentu 1880.gadā ir rakstījis: „Lauva it kā noslēpies savos matos, kas perpendikulāri saskaroties ar apakšējo klints malu sedz tā galvu un plecus. Viņa izmērs ir milzīgs un viņa izteiksme ir cēla. Viņa galva ir pieliekta, šķēpa caurdurtais plecs nošļucis, bet viņa ķepa gulstas uz Francijas lilijām tās aizsargājot. Vieta ir klusa, zaļu koku un zāles ieskauta, tālu no trokšņiem un rada iespaidu, ka lauva ir devies nomirt klusā vietā nevis uz granīta pjedestāla publiska laukuma vidū. Lucernas lauva būtu iespaidīgs jebkur, bet nekur citur tik iespaidīgs kā šeit. Šis ir pats skumjākais un aizkustinošākais klints gabals pasaulē.”

Lucerna. Nocietinājuma sienas Pulksteņtornis. Pulkstenis 31 metrus augstajā tornī uzstādīts 1535.gadā un joprojām darbojas. Pulkstenis iezvana apaļās stundas tieši vienu minūti pirms Lucernas Rātsnama pulksteņa un tā skaitļi uz ciparnīcas ir tik lieli, lai zvejnieki no ezera varētu tos saskatīt. Kopš 2012.gada tornī ir iekārtota pulksteņu izstāde.

Lucerna. Lucernas vecākais tilts Spreuerbrucke (Pelavu tilts) . Viduslaikos upes vidū atradās dzirnavas, bet upes kreisajā krastā maiznīcas. Reizi ceturksnī maiznieki varēja vest graudus malšanai. Tikai no šī tilta viduslaikos tika atļauts upē izbērt pelavas. 1566.gadā plūdu laikā tilts tika iznīcināts. Tilta galerijā vēl jo projām var apskatīt 45 no 67 apgleznotiem koka paneļiem, uz kuriem laikā no 1616-1637 gadam gleznotāja Caspar Meglinger uzraudzībā tika uzgleznotas unikālas nāves dejas etīdes. Attēlu tekstos ieguldīta viena pamatdoma, ka nav pilsētu, cietokšņu vai valstu ne uz sauszemes ne jūrā, kur nāve mūs nesasniegtu.

Lucerna. Lucernas vecākais tilts Spreuerbrucke (Pelavu tilts) . Viduslaikos upes vidū atradās dzirnavas, bet upes kreisajā krastā maiznīcas. Reizi ceturksnī maiznieki varēja vest graudus malšanai. Tikai no šī tilta viduslaikos tika atļauts upē izbērt pelavas. 1566.gadā plūdu laikā tilts tika iznīcināts. Tilta galerijā vēl jo projām var apskatīt 45 no 67 apgleznotiem koka paneļiem, uz kuriem laikā no 1616-1637 gadam gleznotāja Caspar Meglinger uzraudzībā tika uzgleznotas unikālas nāves dejas etīdes. Attēlu tekstos ieguldīta viena pamatdoma, ka nav pilsētu, cietokšņu vai valstu ne uz sauszemes ne jūrā, kur nāve mūs nesasniegtu.

Lucerna. Lucernas vecākais tilts Spreuerbrucke (Pelavu tilts) . Viduslaikos upes vidū atradās dzirnavas, bet upes kreisajā krastā maiznīcas. Reizi ceturksnī maiznieki varēja vest graudus malšanai. Tikai no šī tilta viduslaikos tika atļauts upē izbērt pelavas. 1566.gadā plūdu laikā tilts tika iznīcināts. Tilta galerijā vēl jo projām var apskatīt 45 no 67 apgleznotiem koka paneļiem, uz kuriem laikā no 1616-1637 gadam gleznotāja Caspar Meglinger uzraudzībā tika uzgleznotas unikālas nāves dejas etīdes. Attēlu tekstos ieguldīta viena pamatdoma, ka nav pilsētu, cietokšņu vai valstu ne uz sauszemes ne jūrā, kur nāve mūs nesasniegtu.

Lucerna. Lucernas vecākais tilts Spreuerbrucke (Pelavu tilts) . Viduslaikos upes vidū atradās dzirnavas, bet upes kreisajā krastā maiznīcas. Reizi ceturksnī maiznieki varēja vest graudus malšanai. Tikai no šī tilta viduslaikos tika atļauts upē izbērt pelavas. 1566.gadā plūdu laikā tilts tika iznīcināts. Tilta galerijā vēl jo projām var apskatīt 45 no 67 apgleznotiem koka paneļiem, uz kuriem laikā no 1616-1637 gadam gleznotāja Caspar Meglinger uzraudzībā tika uzgleznotas unikālas nāves dejas etīdes. Attēlu tekstos ieguldīta viena pamatdoma, ka nav pilsētu, cietokšņu vai valstu ne uz sauszemes ne jūrā, kur nāve mūs nesasniegtu.

Lucerna. Kapellbrücke. (Kapellas tilts) Lucernas pilsētas simbols Kapellas tilts (vecākais slēgtais tilts Eiropā) ar ūdenstorni. Tieši šis tilts un ūdenstornis (savulaik kalpojis gan kā arhīvs, gan kā dārgumu glabātuve, cietums un spīdzināšanas kamera) ir viens no visvairāk fotogrāfētajiem objektiem un tā attēls tiek izmantots arī kā fabrikas zīme. Tas ko mēs šodien redzam ir lieliska restaurācija, jo 1993.gada ugunsgrēks tiltu gandrīz pilnībā iznīcināja. Tilts vidū esošais ūdenstornis pirmsākumos bija bāka (Lucerna) un tiek uzskatīts, ka tieši tā ir radies arī pilsētas vārds. Tilta jumta spārēs ir iemitinājies milzu daudzums zirnekļu, gan maza izmēra, gan arī iespaidīga lieluma.

Lucerna. Kapellbrücke. (Kapellas tilts) Lucernas pilsētas simbols Kapellas tilts (vecākais slēgtais tilts Eiropā) ar ūdenstorni. Tieši šis tilts un ūdenstornis (savulaik kalpojis gan kā arhīvs, gan kā dārgumu glabātuve, cietums un spīdzināšanas kamera) ir viens no visvairāk fotogrāfētajiem objektiem un tā attēls tiek izmantots arī kā fabrikas zīme. Tas ko mēs šodien redzam ir lieliska restaurācija, jo 1993.gada ugunsgrēks tiltu gandrīz pilnībā iznīcināja. Tilts vidū esošais ūdenstornis pirmsākumos bija bāka (Lucerna) un tiek uzskatīts, ka tieši tā ir radies arī pilsētas vārds. Tilta jumta spārēs ir iemitinājies milzu daudzums zirnekļu, gan maza izmēra, gan arī iespaidīga lieluma.

Lucerna. Kapellbrücke. (Kapellas tilts) Lucernas pilsētas simbols Kapellas tilts (vecākais slēgtais tilts Eiropā) ar ūdenstorni. Tieši šis tilts un ūdenstornis (savulaik kalpojis gan kā arhīvs, gan kā dārgumu glabātuve, cietums un spīdzināšanas kamera) ir viens no visvairāk fotogrāfētajiem objektiem un tā attēls tiek izmantots arī kā fabrikas zīme. Tas ko mēs šodien redzam ir lieliska restaurācija, jo 1993.gada ugunsgrēks tiltu gandrīz pilnībā iznīcināja. Tilts vidū esošais ūdenstornis pirmsākumos bija bāka (Lucerna) un tiek uzskatīts, ka tieši tā ir radies arī pilsētas vārds. Tilta jumta spārēs ir iemitinājies milzu daudzums zirnekļu, gan maza izmēra, gan arī iespaidīga lieluma.

Lucerna. Kapellbrücke. (Kapellas tilts) Lucernas pilsētas simbols Kapellas tilts (vecākais slēgtais tilts Eiropā) ar ūdenstorni. Tieši šis tilts un ūdenstornis (savulaik kalpojis gan kā arhīvs, gan kā dārgumu glabātuve, cietums un spīdzināšanas kamera) ir viens no visvairāk fotogrāfētajiem objektiem un tā attēls tiek izmantots arī kā fabrikas zīme. Tas ko mēs šodien redzam ir lieliska restaurācija, jo 1993.gada ugunsgrēks tiltu gandrīz pilnībā iznīcināja. Tilts vidū esošais ūdenstornis pirmsākumos bija bāka (Lucerna) un tiek uzskatīts, ka tieši tā ir radies arī pilsētas vārds. Tilta jumta spārēs ir iemitinājies milzu daudzums zirnekļu, gan maza izmēra, gan arī iespaidīga lieluma.

Lucerna. Kapellbrücke. (Kapellas tilts) Lucernas pilsētas simbols Kapellas tilts (vecākais slēgtais tilts Eiropā) ar ūdenstorni. Tieši šis tilts un ūdenstornis (savulaik kalpojis gan kā arhīvs, gan kā dārgumu glabātuve, cietums un spīdzināšanas kamera) ir viens no visvairāk fotogrāfētajiem objektiem un tā attēls tiek izmantots arī kā fabrikas zīme. Tas ko mēs šodien redzam ir lieliska restaurācija, jo 1993.gada ugunsgrēks tiltu gandrīz pilnībā iznīcināja. Tilts vidū esošais ūdenstornis pirmsākumos bija bāka (Lucerna) un tiek uzskatīts, ka tieši tā ir radies arī pilsētas vārds. Tilta jumta spārēs ir iemitinājies milzu daudzums zirnekļu, gan maza izmēra, gan arī iespaidīga lieluma.

Lucerna. Kapellbrücke. (Kapellas tilts) Lucernas pilsētas simbols Kapellas tilts (vecākais slēgtais tilts Eiropā) ar ūdenstorni. Tieši šis tilts un ūdenstornis (savulaik kalpojis gan kā arhīvs, gan kā dārgumu glabātuve, cietums un spīdzināšanas kamera) ir viens no visvairāk fotogrāfētajiem objektiem un tā attēls tiek izmantots arī kā fabrikas zīme. Tas ko mēs šodien redzam ir lieliska restaurācija, jo 1993.gada ugunsgrēks tiltu gandrīz pilnībā iznīcināja. Tilts vidū esošais ūdenstornis pirmsākumos bija bāka (Lucerna) un tiek uzskatīts, ka tieši tā ir radies arī pilsētas vārds. Tilta jumta spārēs ir iemitinājies milzu daudzums zirnekļu, gan maza izmēra, gan arī iespaidīga lieluma.

Lucerna. Lucernas ainiņas. Pilsēta visai dzīvelīga ar dažviet neizprotamām ceļa zīmēm un norādēm. Viens no pašiem populārākajiem ceļotāju galamērķiem Šveicē. Lucerna atrodas 436 metrus virs jūras līmeņa pie Reisas upes iztekas. Pirmās ziņas par pilsētu ir no 8.gs., kad tika dibināts Luceria klosteris, bet par pilsētas dibināšanas gadu tiek uzskatīts 1178.gads. Pilsēta ar daudziem krāšņiem parkiem un ievērojamiem vēstures objektiem. Tāpat kā Latvijas mazpilsētām, arī Lucernai (ar tikai apmēram 60 000 iedzīvotāju) ir mazpilsētas piegarša, kas to padara reizē pievilcīgu tiem, kas vēlas atpūsties no lielpilsētu drūzmas, gan arī tiem, kas vēlas nedaudz papētīt vēsturi. Tāpat pilsēta visai plaši piedāvā acu baudas arhitektūras un mākslas cienītājiem, jo tik daudz apgleznotu ēku un vēstures pieminekļu vienuviet redzēt var reti kur.

Lucerna. Lucernas ainiņas. Pilsēta visai dzīvelīga ar dažviet neizprotamām ceļa zīmēm un norādēm. Viens no pašiem populārākajiem ceļotāju galamērķiem Šveicē. Lucerna atrodas 436 metrus virs jūras līmeņa pie Reisas upes iztekas. Pirmās ziņas par pilsētu ir no 8.gs., kad tika dibināts Luceria klosteris, bet par pilsētas dibināšanas gadu tiek uzskatīts 1178.gads. Pilsēta ar daudziem krāšņiem parkiem un ievērojamiem vēstures objektiem. Tāpat kā Latvijas mazpilsētām, arī Lucernai (ar tikai apmēram 60 000 iedzīvotāju) ir mazpilsētas piegarša, kas to padara reizē pievilcīgu tiem, kas vēlas atpūsties no lielpilsētu drūzmas, gan arī tiem, kas vēlas nedaudz papētīt vēsturi. Tāpat pilsēta visai plaši piedāvā acu baudas arhitektūras un mākslas cienītājiem, jo tik daudz apgleznotu ēku un vēstures pieminekļu vienuviet redzēt var reti kur.

Lucerna. Lucernas ainiņas. Pilsēta visai dzīvelīga ar dažviet neizprotamām ceļa zīmēm un norādēm. Viens no pašiem populārākajiem ceļotāju galamērķiem Šveicē. Lucerna atrodas 436 metrus virs jūras līmeņa pie Reisas upes iztekas. Pirmās ziņas par pilsētu ir no 8.gs., kad tika dibināts Luceria klosteris, bet par pilsētas dibināšanas gadu tiek uzskatīts 1178.gads. Pilsēta ar daudziem krāšņiem parkiem un ievērojamiem vēstures objektiem. Tāpat kā Latvijas mazpilsētām, arī Lucernai (ar tikai apmēram 60 000 iedzīvotāju) ir mazpilsētas piegarša, kas to padara reizē pievilcīgu tiem, kas vēlas atpūsties no lielpilsētu drūzmas, gan arī tiem, kas vēlas nedaudz papētīt vēsturi. Tāpat pilsēta visai plaši piedāvā acu baudas arhitektūras un mākslas cienītājiem, jo tik daudz apgleznotu ēku un vēstures pieminekļu vienuviet redzēt var reti kur.

Lucerna. Lucernas ainiņas. Pilsēta visai dzīvelīga ar dažviet neizprotamām ceļa zīmēm un norādēm. Viens no pašiem populārākajiem ceļotāju galamērķiem Šveicē. Lucerna atrodas 436 metrus virs jūras līmeņa pie Reisas upes iztekas. Pirmās ziņas par pilsētu ir no 8.gs., kad tika dibināts Luceria klosteris, bet par pilsētas dibināšanas gadu tiek uzskatīts 1178.gads. Pilsēta ar daudziem krāšņiem parkiem un ievērojamiem vēstures objektiem. Tāpat kā Latvijas mazpilsētām, arī Lucernai (ar tikai apmēram 60 000 iedzīvotāju) ir mazpilsētas piegarša, kas to padara reizē pievilcīgu tiem, kas vēlas atpūsties no lielpilsētu drūzmas, gan arī tiem, kas vēlas nedaudz papētīt vēsturi. Tāpat pilsēta visai plaši piedāvā acu baudas arhitektūras un mākslas cienītājiem, jo tik daudz apgleznotu ēku un vēstures pieminekļu vienuviet redzēt var reti kur.

Lucerna. Lucernas ainiņas. Pilsēta visai dzīvelīga ar dažviet neizprotamām ceļa zīmēm un norādēm. Viens no pašiem populārākajiem ceļotāju galamērķiem Šveicē. Lucerna atrodas 436 metrus virs jūras līmeņa pie Reisas upes iztekas. Pirmās ziņas par pilsētu ir no 8.gs., kad tika dibināts Luceria klosteris, bet par pilsētas dibināšanas gadu tiek uzskatīts 1178.gads. Pilsēta ar daudziem krāšņiem parkiem un ievērojamiem vēstures objektiem. Tāpat kā Latvijas mazpilsētām, arī Lucernai (ar tikai apmēram 60 000 iedzīvotāju) ir mazpilsētas piegarša, kas to padara reizē pievilcīgu tiem, kas vēlas atpūsties no lielpilsētu drūzmas, gan arī tiem, kas vēlas nedaudz papētīt vēsturi. Tāpat pilsēta visai plaši piedāvā acu baudas arhitektūras un mākslas cienītājiem, jo tik daudz apgleznotu ēku un vēstures pieminekļu vienuviet redzēt var reti kur.

Lucerna. Lucernas ainiņas. Pilsēta visai dzīvelīga ar dažviet neizprotamām ceļa zīmēm un norādēm. Viens no pašiem populārākajiem ceļotāju galamērķiem Šveicē. Lucerna atrodas 436 metrus virs jūras līmeņa pie Reisas upes iztekas. Pirmās ziņas par pilsētu ir no 8.gs., kad tika dibināts Luceria klosteris, bet par pilsētas dibināšanas gadu tiek uzskatīts 1178.gads. Pilsēta ar daudziem krāšņiem parkiem un ievērojamiem vēstures objektiem. Tāpat kā Latvijas mazpilsētām, arī Lucernai (ar tikai apmēram 60 000 iedzīvotāju) ir mazpilsētas piegarša, kas to padara reizē pievilcīgu tiem, kas vēlas atpūsties no lielpilsētu drūzmas, gan arī tiem, kas vēlas nedaudz papētīt vēsturi. Tāpat pilsēta visai plaši piedāvā acu baudas arhitektūras un mākslas cienītājiem, jo tik daudz apgleznotu ēku un vēstures pieminekļu vienuviet redzēt var reti kur.

Lucerna. Lucernas ainiņas. Pilsēta visai dzīvelīga ar dažviet neizprotamām ceļa zīmēm un norādēm. Viens no pašiem populārākajiem ceļotāju galamērķiem Šveicē. Lucerna atrodas 436 metrus virs jūras līmeņa pie Reisas upes iztekas. Pirmās ziņas par pilsētu ir no 8.gs., kad tika dibināts Luceria klosteris, bet par pilsētas dibināšanas gadu tiek uzskatīts 1178.gads. Pilsēta ar daudziem krāšņiem parkiem un ievērojamiem vēstures objektiem. Tāpat kā Latvijas mazpilsētām, arī Lucernai (ar tikai apmēram 60 000 iedzīvotāju) ir mazpilsētas piegarša, kas to padara reizē pievilcīgu tiem, kas vēlas atpūsties no lielpilsētu drūzmas, gan arī tiem, kas vēlas nedaudz papētīt vēsturi. Tāpat pilsēta visai plaši piedāvā acu baudas arhitektūras un mākslas cienītājiem, jo tik daudz apgleznotu ēku un vēstures pieminekļu vienuviet redzēt var reti kur.

Lucerna. Lucernas ainiņas. Pilsēta visai dzīvelīga ar dažviet neizprotamām ceļa zīmēm un norādēm. Viens no pašiem populārākajiem ceļotāju galamērķiem Šveicē. Lucerna atrodas 436 metrus virs jūras līmeņa pie Reisas upes iztekas. Pirmās ziņas par pilsētu ir no 8.gs., kad tika dibināts Luceria klosteris, bet par pilsētas dibināšanas gadu tiek uzskatīts 1178.gads. Pilsēta ar daudziem krāšņiem parkiem un ievērojamiem vēstures objektiem. Tāpat kā Latvijas mazpilsētām, arī Lucernai (ar tikai apmēram 60 000 iedzīvotāju) ir mazpilsētas piegarša, kas to padara reizē pievilcīgu tiem, kas vēlas atpūsties no lielpilsētu drūzmas, gan arī tiem, kas vēlas nedaudz papētīt vēsturi. Tāpat pilsēta visai plaši piedāvā acu baudas arhitektūras un mākslas cienītājiem, jo tik daudz apgleznotu ēku un vēstures pieminekļu vienuviet redzēt var reti kur.

Meiringena. Šveice. Piemineklis Š.Holmsam. Braukājot Alpos un apciemojot tur esošos mazos ciematiņus, katrā var atrast kādu burvību un uzzināt ko interesantu. Un nav svarīgi vai tā Vācija, Itālija, Francija vai Šveice. Un izņēmums arī nav mazais Alpu kalnu ielokā Šveicē esošais ciematiņš, kurā var uzzināt daudz interesantu lietu. Piemēram to, ka Meiringena ir slaveno „beze” cepumu dzimtā vieta, kas skaitās franču iecienīts deserts, bet vēsturiskais nosaukums ir saistīts tieši ar ciematiņa nosaukumu. Tāpat ciematiņā var sastapt vienu visai slavenu personību, kurš (protams rakstnieka K.Doila fantāzijā) esot te viesojies un cīnījies ar savu sīvāko pretinieku. Kā Jūs domājat, kurš tas ir?

Meiringena. Šveice. Š.Holmsa muzejs. Braukājot Alpos un apciemojot tur esošos mazos ciematiņus, katrā var atrast kādu burvību un uzzināt ko interesantu. Un nav svarīgi vai tā Vācija, Itālija, Francija vai Šveice. Un izņēmums arī nav mazais Alpu kalnu ielokā Šveicē esošais ciematiņš, kurā var uzzināt daudz interesantu lietu. Piemēram to, ka Meiringena ir slaveno „beze” cepumu dzimtā vieta, kas skaitās franču iecienīts deserts, bet vēsturiskais nosaukums ir saistīts tieši ar ciematiņa nosaukumu. Tāpat ciematiņā var sastapt vienu visai slavenu personību, kurš (protams rakstnieka K.Doila fantāzijā) esot te viesojies un cīnījies ar savu sīvāko pretinieku. Kā Jūs domājat, kurš tas ir?

Meiringena. Šveice. Fonā 250 metrus augstais Reinbahas ūdenskritums, pie kura notika slavenā Š.Holmsa un profesora Moriarti cīņa. Braukājot Alpos un apciemojot tur esošos mazos ciematiņus, katrā var atrast kādu burvību un uzzināt ko interesantu. Un nav svarīgi vai tā Vācija, Itālija, Francija vai Šveice. Un izņēmums arī nav mazais Alpu kalnu ielokā Šveicē esošais ciematiņš, kurā var uzzināt daudz interesantu lietu. Piemēram to, ka Meiringena ir slaveno „beze” cepumu dzimtā vieta, kas skaitās franču iecienīts deserts, bet vēsturiskais nosaukums ir saistīts tieši ar ciematiņa nosaukumu. Tāpat ciematiņā var sastapt vienu visai slavenu personību, kurš (protams rakstnieka K.Doila fantāzijā) esot te viesojies un cīnījies ar savu sīvāko pretinieku. Kā Jūs domājat, kurš tas ir?

Meiringena. Šveice. Tradicionāls šveiciešu kalnu krodziņa interjers. Braukājot Alpos un apciemojot tur esošos mazos ciematiņus, katrā var atrast kādu burvību un uzzināt ko interesantu. Un nav svarīgi vai tā Vācija, Itālija, Francija vai Šveice. Un izņēmums arī nav mazais Alpu kalnu ielokā Šveicē esošais ciematiņš, kurā var uzzināt daudz interesantu lietu. Piemēram to, ka Meiringena ir slaveno „beze” cepumu dzimtā vieta, kas skaitās franču iecienīts deserts, bet vēsturiskais nosaukums ir saistīts tieši ar ciematiņa nosaukumu. Tāpat ciematiņā var sastapt vienu visai slavenu personību, kurš (protams rakstnieka K.Doila fantāzijā) esot te viesojies un cīnījies ar savu sīvāko pretinieku. Kā Jūs domājat, kurš tas ir?

Meiringena. Šveice. Fonā 250 metrus augstais Reinbahas ūdenskritums, pie kura notika slavenā Š.Holmsa un profesora Moriarti cīņa. Braukājot Alpos un apciemojot tur esošos mazos ciematiņus, katrā var atrast kādu burvību un uzzināt ko interesantu. Un nav svarīgi vai tā Vācija, Itālija, Francija vai Šveice. Un izņēmums arī nav mazais Alpu kalnu ielokā Šveicē esošais ciematiņš, kurā var uzzināt daudz interesantu lietu. Piemēram to, ka Meiringena ir slaveno „beze” cepumu dzimtā vieta, kas skaitās franču iecienīts deserts, bet vēsturiskais nosaukums ir saistīts tieši ar ciematiņa nosaukumu. Tāpat ciematiņā var sastapt vienu visai slavenu personību, kurš (protams rakstnieka K.Doila fantāzijā) esot te viesojies un cīnījies ar savu sīvāko pretinieku. Kā Jūs domājat, kurš tas ir?

Lauterbrunnenas ieleja. Šveice. Govis, zvani un Štaubahas, Trummelbaha ūdenskritumi. Lauterbrunnenas ieleju Šveicē dabas valdzinājuma ziņā noteikti var uzskatīt par vienu no skaistākajām un iespaidīgākajām vietām gan Šveicē, gan arī pasaulē. Braucot Lauterbrunnentāles virzienā priekšā redzamā ainava liek domāt par vārdiem, ko reiz sacījis F.Mendelsons-Bertolds vācu komponists – „Kas nav aplūkojis ainavu, kura apņem Interlakenu, nav redzējis Šveici. Šis rajons ir visskaistākais šajā neaprakstāmi brīnišķīgajā valstī.“ Lai arī ielejas vēsture ir saistīta gan ar senās Romas impēriju, gan vēlāk ar Franciju, gan mūsdienās tūrismu, gan pāris gadsimtus atpakaļ ar dzelsrūdas ieguvi, tomēr jāsaka, ka cilvēks un tā roku darbs ir bijis bezspēcīgs dabas spēku priekšā un šo krāšņo dabas nostūri mēs redzam, lai arī agrāri iekoptu, tomēr tajā pat laikā mazskartu.

Lauterbrunnenas ieleja. Šveice. Govis, zvani un Štaubahas, Trummelbaha ūdenskritumi. Lauterbrunnenas ieleju Šveicē dabas valdzinājuma ziņā noteikti var uzskatīt par vienu no skaistākajām un iespaidīgākajām vietām gan Šveicē, gan arī pasaulē. Braucot Lauterbrunnentāles virzienā priekšā redzamā ainava liek domāt par vārdiem, ko reiz sacījis F.Mendelsons-Bertolds vācu komponists – „Kas nav aplūkojis ainavu, kura apņem Interlakenu, nav redzējis Šveici. Šis rajons ir visskaistākais šajā neaprakstāmi brīnišķīgajā valstī.“ Lai arī ielejas vēsture ir saistīta gan ar senās Romas impēriju, gan vēlāk ar Franciju, gan mūsdienās tūrismu, gan pāris gadsimtus atpakaļ ar dzelsrūdas ieguvi, tomēr jāsaka, ka cilvēks un tā roku darbs ir bijis bezspēcīgs dabas spēku priekšā un šo krāšņo dabas nostūri mēs redzam, lai arī agrāri iekoptu, tomēr tajā pat laikā mazskartu.

Lauterbrunnenas ieleja. Šveice. Govis, zvani un Štaubahas, Trummelbaha ūdenskritumi. Lauterbrunnenas ieleju Šveicē dabas valdzinājuma ziņā noteikti var uzskatīt par vienu no skaistākajām un iespaidīgākajām vietām gan Šveicē, gan arī pasaulē. Braucot Lauterbrunnentāles virzienā priekšā redzamā ainava liek domāt par vārdiem, ko reiz sacījis F.Mendelsons-Bertolds vācu komponists – „Kas nav aplūkojis ainavu, kura apņem Interlakenu, nav redzējis Šveici. Šis rajons ir visskaistākais šajā neaprakstāmi brīnišķīgajā valstī.“ Lai arī ielejas vēsture ir saistīta gan ar senās Romas impēriju, gan vēlāk ar Franciju, gan mūsdienās tūrismu, gan pāris gadsimtus atpakaļ ar dzelsrūdas ieguvi, tomēr jāsaka, ka cilvēks un tā roku darbs ir bijis bezspēcīgs dabas spēku priekšā un šo krāšņo dabas nostūri mēs redzam, lai arī agrāri iekoptu, tomēr tajā pat laikā mazskartu.

Lauterbrunnenas ieleja. Šveice. Govis, zvani un Štaubahas, Trummelbaha ūdenskritumi. Lauterbrunnenas ieleju Šveicē dabas valdzinājuma ziņā noteikti var uzskatīt par vienu no skaistākajām un iespaidīgākajām vietām gan Šveicē, gan arī pasaulē. Braucot Lauterbrunnentāles virzienā priekšā redzamā ainava liek domāt par vārdiem, ko reiz sacījis F.Mendelsons-Bertolds vācu komponists – „Kas nav aplūkojis ainavu, kura apņem Interlakenu, nav redzējis Šveici. Šis rajons ir visskaistākais šajā neaprakstāmi brīnišķīgajā valstī.“ Lai arī ielejas vēsture ir saistīta gan ar senās Romas impēriju, gan vēlāk ar Franciju, gan mūsdienās tūrismu, gan pāris gadsimtus atpakaļ ar dzelsrūdas ieguvi, tomēr jāsaka, ka cilvēks un tā roku darbs ir bijis bezspēcīgs dabas spēku priekšā un šo krāšņo dabas nostūri mēs redzam, lai arī agrāri iekoptu, tomēr tajā pat laikā mazskartu.

Lauterbrunnenas ieleja. Šveice. Govis, zvani un Štaubahas, Trummelbaha ūdenskritumi. Lauterbrunnenas ieleju Šveicē dabas valdzinājuma ziņā noteikti var uzskatīt par vienu no skaistākajām un iespaidīgākajām vietām gan Šveicē, gan arī pasaulē. Braucot Lauterbrunnentāles virzienā priekšā redzamā ainava liek domāt par vārdiem, ko reiz sacījis F.Mendelsons-Bertolds vācu komponists – „Kas nav aplūkojis ainavu, kura apņem Interlakenu, nav redzējis Šveici. Šis rajons ir visskaistākais šajā neaprakstāmi brīnišķīgajā valstī.“ Lai arī ielejas vēsture ir saistīta gan ar senās Romas impēriju, gan vēlāk ar Franciju, gan mūsdienās tūrismu, gan pāris gadsimtus atpakaļ ar dzelsrūdas ieguvi, tomēr jāsaka, ka cilvēks un tā roku darbs ir bijis bezspēcīgs dabas spēku priekšā un šo krāšņo dabas nostūri mēs redzam, lai arī agrāri iekoptu, tomēr tajā pat laikā mazskartu.

Lauterbrunnenas ieleja. Šveice. Govis, zvani un Štaubahas, Trummelbaha ūdenskritumi. Lauterbrunnenas ieleju Šveicē dabas valdzinājuma ziņā noteikti var uzskatīt par vienu no skaistākajām un iespaidīgākajām vietām gan Šveicē, gan arī pasaulē. Braucot Lauterbrunnentāles virzienā priekšā redzamā ainava liek domāt par vārdiem, ko reiz sacījis F.Mendelsons-Bertolds vācu komponists – „Kas nav aplūkojis ainavu, kura apņem Interlakenu, nav redzējis Šveici. Šis rajons ir visskaistākais šajā neaprakstāmi brīnišķīgajā valstī.“ Lai arī ielejas vēsture ir saistīta gan ar senās Romas impēriju, gan vēlāk ar Franciju, gan mūsdienās tūrismu, gan pāris gadsimtus atpakaļ ar dzelsrūdas ieguvi, tomēr jāsaka, ka cilvēks un tā roku darbs ir bijis bezspēcīgs dabas spēku priekšā un šo krāšņo dabas nostūri mēs redzam, lai arī agrāri iekoptu, tomēr tajā pat laikā mazskartu.

Lauterbrunnenas ieleja. Šveice. Govis, zvani un Štaubahas, Trummelbaha ūdenskritumi. Lauterbrunnenas ieleju Šveicē dabas valdzinājuma ziņā noteikti var uzskatīt par vienu no skaistākajām un iespaidīgākajām vietām gan Šveicē, gan arī pasaulē. Braucot Lauterbrunnentāles virzienā priekšā redzamā ainava liek domāt par vārdiem, ko reiz sacījis F.Mendelsons-Bertolds vācu komponists – „Kas nav aplūkojis ainavu, kura apņem Interlakenu, nav redzējis Šveici. Šis rajons ir visskaistākais šajā neaprakstāmi brīnišķīgajā valstī.“ Lai arī ielejas vēsture ir saistīta gan ar senās Romas impēriju, gan vēlāk ar Franciju, gan mūsdienās tūrismu, gan pāris gadsimtus atpakaļ ar dzelsrūdas ieguvi, tomēr jāsaka, ka cilvēks un tā roku darbs ir bijis bezspēcīgs dabas spēku priekšā un šo krāšņo dabas nostūri mēs redzam, lai arī agrāri iekoptu, tomēr tajā pat laikā mazskartu.

Pirmais ar ko Šveicē un ar citur Alpos nākas satikties tie ir visai iespaidīgi un mataini liellopi. Esmu tās nosaucis par Alpu govīm un arī izdomājis tādi stāstu, ka viņām kreisās puses kājas ir īsākas par labās puses kājām, un tas ir tāpēc, lai tās ganoties neveltos lejā no kalniem, bet tas, protams, ir tikai kā joks izklaidei. Govis kalnu ganībās paliek visu sezonu, ziemas periodā gan vairāk piemājas teritorijā. Agri pavasaros ganāmpulki tiek dzīti uz ganībām, un šis notikums izvēršas par īstiem svētkiem. Gandrīz tāpat kā pie mums rumulēšanās. Govis pušķo ar vainagiem, gani uzvelk tautastērpus, skan dziesmas, mūzika. Sapulcējas viss ciems. Septembrī tikpat svinīgi ganāmpulkus sagaida mājās. Alpu govis atšķiras no Latvijā audzētajām melnraibajām un brūnajām. Tās ir daudz masīvākas, gaļīgākas, taču tesmeņi diezgan necili, šķiet pat pāris krūzītes piena neizslaukt. Vēl viena ļoti raksturīga lieta - katrai govij kaklā tiek piesiets zvans. Tomēr arī tāpat kā deputātam pienākas braukt glaunākā mašīnā arī ganāmpulka barvedei zvans ir vislielākais un smagākais un mēdz pārsniegt sešu kilogramu atzīmi. Bet kā jebkura greznumlieta arī zvans ir jānopelna un te nu tai galvenajai govij ir tā teikt jāparāda arī sava izveicība un gudrība. Barvedes uzdevums ir ganāmpulku divas reizes dienā atvest uz slaukšanu. Un lai sakāpinātu vēl lielāku interesi, tad atklāšu vēl vienu noslēpumu, Barvedes titulu nenopelna vai par barvedi neievēl kā deputātu saeimā, par barvedi piedzimst, tas tiek mantots no paaudzes paaudzē, tāpat kā karaliskajās ģimenēs.

Pirmais ar ko Šveicē un ar citur Alpos nākas satikties tie ir visai iespaidīgi un mataini liellopi. Esmu tās nosaucis par Alpu govīm un arī izdomājis tādi stāstu, ka viņām kreisās puses kājas ir īsākas par labās puses kājām, un tas ir tāpēc, lai tās ganoties neveltos lejā no kalniem, bet tas, protams, ir tikai kā joks izklaidei. Govis kalnu ganībās paliek visu sezonu, ziemas periodā gan vairāk piemājas teritorijā. Agri pavasaros ganāmpulki tiek dzīti uz ganībām, un šis notikums izvēršas par īstiem svētkiem. Gandrīz tāpat kā pie mums rumulēšanās. Govis pušķo ar vainagiem, gani uzvelk tautastērpus, skan dziesmas, mūzika. Sapulcējas viss ciems. Septembrī tikpat svinīgi ganāmpulkus sagaida mājās. Alpu govis atšķiras no Latvijā audzētajām melnraibajām un brūnajām. Tās ir daudz masīvākas, gaļīgākas, taču tesmeņi diezgan necili, šķiet pat pāris krūzītes piena neizslaukt. Vēl viena ļoti raksturīga lieta - katrai govij kaklā tiek piesiets zvans. Tomēr arī tāpat kā deputātam pienākas braukt glaunākā mašīnā arī ganāmpulka barvedei zvans ir vislielākais un smagākais un mēdz pārsniegt sešu kilogramu atzīmi. Bet kā jebkura greznumlieta arī zvans ir jānopelna un te nu tai galvenajai govij ir tā teikt jāparāda arī sava izveicība un gudrība. Barvedes uzdevums ir ganāmpulku divas reizes dienā atvest uz slaukšanu. Un lai sakāpinātu vēl lielāku interesi, tad atklāšu vēl vienu noslēpumu, Barvedes titulu nenopelna vai par barvedi neievēl kā deputātu saeimā, par barvedi piedzimst, tas tiek mantots no paaudzes paaudzē, tāpat kā karaliskajās ģimenēs.

Lauterbrunnenas ieleja. Štaubahas ūdenskritums. Nākamais ar ko Lauterbrunnenas ielejā un arī citur Šveicē nākas saskarties, tie ir ūdenskritumi. Šajā apvidū ir vairāk kā 80 dažāda lielumu, augstuma un veidu ūdenskritumu. Viens no pašiem augstākajiem ūdenskritumiem Šveicē un arī pasaules augstāko ūdenskritumu saraksta 29. vietā esošais Štaubahas ūdenskritums var tecēt kā maza tērcīte un liela vēja laikā pat īsti zemi nesasniegt un var līt kā iespaidīga ūdens straume pār klints malu gāžoties lejā no 300 metru augstuma.

Lauterbrunnenas ieleja. Štaubahas ūdenskritums. Nākamais ar ko Lauterbrunnenas ielejā un arī citur Šveicē nākas saskarties, tie ir ūdenskritumi. Šajā apvidū ir vairāk kā 80 dažāda lielumu, augstuma un veidu ūdenskritumu. Viens no pašiem augstākajiem ūdenskritumiem Šveicē un arī pasaules augstāko ūdenskritumu saraksta 29. vietā esošais Štaubahas ūdenskritums var tecēt kā maza tērcīte un liela vēja laikā pat īsti zemi nesasniegt un var līt kā iespaidīga ūdens straume pār klints malu gāžoties lejā no 300 metru augstuma.

Lauterbrunnenas ieleja. Trummelbaha ūdenskritums. Vēl viens iespaidīgs un ievērības cienīgs ūdenskritums ir Lauterbrunnenas ielejas gandrīz pašā tālākajā pieejamajā nostūrī. Ap 150 m augstais ūdenskritums plūst kalnu iekšienē pa 10 kaskādēm un ir apskatāms tikai izstaigājot 20 gadsimta sākumā izkaltos tuneļus. Savu nozīmi piešķir arī fakts, ka ūdenskritums ir ņemts UNESCO aizsardzībā. Ūdenskrituma vērtība tika novērtēta jau 19 gadsimta beigās, kad tika atklāts, ka ūdens šeit izskalo diezgan vērtīgas kalnu rūdas un minerālus, kā arī vizuāli tas ir iespaidīgs.

Lauterbrunnenas ieleja. Trummelbaha ūdenskritums. Vēl viens iespaidīgs un ievērības cienīgs ūdenskritums ir Lauterbrunnenas ielejas gandrīz pašā tālākajā pieejamajā nostūrī. Ap 150 m augstais ūdenskritums plūst kalnu iekšienē pa 10 kaskādēm un ir apskatāms tikai izstaigājot 20 gadsimta sākumā izkaltos tuneļus. Savu nozīmi piešķir arī fakts, ka ūdenskritums ir ņemts UNESCO aizsardzībā. Ūdenskrituma vērtība tika novērtēta jau 19 gadsimta beigās, kad tika atklāts, ka ūdens šeit izskalo diezgan vērtīgas kalnu rūdas un minerālus, kā arī vizuāli tas ir iespaidīgs.

Lauterbrunnenas ieleja. Trummelbaha ūdenskritums. Vēl viens iespaidīgs un ievērības cienīgs ūdenskritums ir Lauterbrunnenas ielejas gandrīz pašā tālākajā pieejamajā nostūrī. Ap 150 m augstais ūdenskritums plūst kalnu iekšienē pa 10 kaskādēm un ir apskatāms tikai izstaigājot 20 gadsimta sākumā izkaltos tuneļus. Savu nozīmi piešķir arī fakts, ka ūdenskritums ir ņemts UNESCO aizsardzībā. Ūdenskrituma vērtība tika novērtēta jau 19 gadsimta beigās, kad tika atklāts, ka ūdens šeit izskalo diezgan vērtīgas kalnu rūdas un minerālus, kā arī vizuāli tas ir iespaidīgs.

Lauterbrunnenas ieleja. Trummelbaha ūdenskritums. Vēl viens iespaidīgs un ievērības cienīgs ūdenskritums ir Lauterbrunnenas ielejas gandrīz pašā tālākajā pieejamajā nostūrī. Ap 150 m augstais ūdenskritums plūst kalnu iekšienē pa 10 kaskādēm un ir apskatāms tikai izstaigājot 20 gadsimta sākumā izkaltos tuneļus. Savu nozīmi piešķir arī fakts, ka ūdenskritums ir ņemts UNESCO aizsardzībā. Ūdenskrituma vērtība tika novērtēta jau 19 gadsimta beigās, kad tika atklāts, ka ūdens šeit izskalo diezgan vērtīgas kalnu rūdas un minerālus, kā arī vizuāli tas ir iespaidīgs.

Lauterbrunnenas ieleja. Trummelbaha ūdenskritums. Vēl viens iespaidīgs un ievērības cienīgs ūdenskritums ir Lauterbrunnenas ielejas gandrīz pašā tālākajā pieejamajā nostūrī. Ap 150 m augstais ūdenskritums plūst kalnu iekšienē pa 10 kaskādēm un ir apskatāms tikai izstaigājot 20 gadsimta sākumā izkaltos tuneļus. Savu nozīmi piešķir arī fakts, ka ūdenskritums ir ņemts UNESCO aizsardzībā. Ūdenskrituma vērtība tika novērtēta jau 19 gadsimta beigās, kad tika atklāts, ka ūdens šeit izskalo diezgan vērtīgas kalnu rūdas un minerālus, kā arī vizuāli tas ir iespaidīgs.

Šveice. Āres aiza. Āres aiza. 1400 m garā pastaiga Āres aizā, brīžiem rada iespaidu par Dantes aprakstītajiem Elles vārtiem un šķīstītavu. Stāvās klintis un gadu tūkstošiem Āres upes straumes radītie tēli klintīs reizēm liek aizrauties elpai un domāt par cilvēka niecību dabas spēku priekšā.

Šveice. Āres aiza. Āres aiza. 1400 m garā pastaiga Āres aizā, brīžiem rada iespaidu par Dantes aprakstītajiem Elles vārtiem un šķīstītavu. Stāvās klintis un gadu tūkstošiem Āres upes straumes radītie tēli klintīs reizēm liek aizrauties elpai un domāt par cilvēka niecību dabas spēku priekšā.

Šveice. Āres aiza. Āres aiza. 1400 m garā pastaiga Āres aizā, brīžiem rada iespaidu par Dantes aprakstītajiem Elles vārtiem un šķīstītavu. Stāvās klintis un gadu tūkstošiem Āres upes straumes radītie tēli klintīs reizēm liek aizrauties elpai un domāt par cilvēka niecību dabas spēku priekšā.

Šveice. Āres aiza. Āres aiza. 1400 m garā pastaiga Āres aizā, brīžiem rada iespaidu par Dantes aprakstītajiem Elles vārtiem un šķīstītavu. Stāvās klintis un gadu tūkstošiem Āres upes straumes radītie tēli klintīs reizēm liek aizrauties elpai un domāt par cilvēka niecību dabas spēku priekšā.

Šveice. Āres aiza. Āres aiza. 1400 m garā pastaiga Āres aizā, brīžiem rada iespaidu par Dantes aprakstītajiem Elles vārtiem un šķīstītavu. Stāvās klintis un gadu tūkstošiem Āres upes straumes radītie tēli klintīs reizēm liek aizrauties elpai un domāt par cilvēka niecību dabas spēku priekšā.

Šveice. Āres aiza. Āres aiza. 1400 m garā pastaiga Āres aizā, brīžiem rada iespaidu par Dantes aprakstītajiem Elles vārtiem un šķīstītavu. Stāvās klintis un gadu tūkstošiem Āres upes straumes radītie tēli klintīs reizēm liek aizrauties elpai un domāt par cilvēka niecību dabas spēku priekšā.

Šveice. Āres aiza. Āres aiza. 1400 m garā pastaiga Āres aizā, brīžiem rada iespaidu par Dantes aprakstītajiem Elles vārtiem un šķīstītavu. Stāvās klintis un gadu tūkstošiem Āres upes straumes radītie tēli klintīs reizēm liek aizrauties elpai un domāt par cilvēka niecību dabas spēku priekšā.

Šveice. Āres aiza. Āres aiza. 1400 m garā pastaiga Āres aizā, brīžiem rada iespaidu par Dantes aprakstītajiem Elles vārtiem un šķīstītavu. Stāvās klintis un gadu tūkstošiem Āres upes straumes radītie tēli klintīs reizēm liek aizrauties elpai un domāt par cilvēka niecību dabas spēku priekšā.

Šveice. Āres aiza. Āres aiza. 1400 m garā pastaiga Āres aizā, brīžiem rada iespaidu par Dantes aprakstītajiem Elles vārtiem un šķīstītavu. Stāvās klintis un gadu tūkstošiem Āres upes straumes radītie tēli klintīs reizēm liek aizrauties elpai un domāt par cilvēka niecību dabas spēku priekšā.

Šveice. Lugāno. Lugāno pilsēta, kas atrodas tāda paša nosaukuma ezera krastā izraisa dažādas izjūtas, vieniem tā var šķist garlaicīga, citiem interesanta, vēl kādam tā būs nozīmīga kā Raiņa trimdas dzīves vieta. Te nu jāsaka, ka vārda trimda nozīme mūsdienās tiek uztverta daudz savādāk, kā tas bija varbūt gadus 50 vai vairāk atpakaļ. Lai arī ir domājams, ka apdzīvota vieta ar šādu nosaukumu ir zināma jau no astotā gadsimta, tomēr tā īsti pierādīts tas nav. Pilsēta nav liela Šveices izpratnē, savukārt ja salīdzinām ar Latvijas mērogiem, tad būs apmēram līdzvērtīga Jelgavai. Tomēr tai ir sava iezīme, tā ir lielākā itāliski runājošā pilsēta ārpus Itālijas. Vēl viena lieta, kas mūsdienās var tikt saistīta arī ar Latviju ir skats, kas paveras no Raiņa dzīvesvietas loga pāri Lugāno ezeram uz San Salvatores 912 metrus augsto kalnu. Ja nostāsimies Rīgā pie Strēlnieku pieminekļa ar skatu uz Daugavu, tad redzēsim ko līdzīgu. Un te domājams Rainis arī smēlās idejas par stikla kalnu.

Šveice. Lugāno. Lugāno pilsēta, kas atrodas tāda paša nosaukuma ezera krastā izraisa dažādas izjūtas, vieniem tā var šķist garlaicīga, citiem interesanta, vēl kādam tā būs nozīmīga kā Raiņa trimdas dzīves vieta. Te nu jāsaka, ka vārda trimda nozīme mūsdienās tiek uztverta daudz savādāk, kā tas bija varbūt gadus 50 vai vairāk atpakaļ. Lai arī ir domājams, ka apdzīvota vieta ar šādu nosaukumu ir zināma jau no astotā gadsimta, tomēr tā īsti pierādīts tas nav. Pilsēta nav liela Šveices izpratnē, savukārt ja salīdzinām ar Latvijas mērogiem, tad būs apmēram līdzvērtīga Jelgavai. Tomēr tai ir sava iezīme, tā ir lielākā itāliski runājošā pilsēta ārpus Itālijas. Vēl viena lieta, kas mūsdienās var tikt saistīta arī ar Latviju ir skats, kas paveras no Raiņa dzīvesvietas loga pāri Lugāno ezeram uz San Salvatores 912 metrus augsto kalnu. Ja nostāsimies Rīgā pie Strēlnieku pieminekļa ar skatu uz Daugavu, tad redzēsim ko līdzīgu. Un te domājams Rainis arī smēlās idejas par stikla kalnu.

Šveice. Lugāno. Lugāno pilsēta, kas atrodas tāda paša nosaukuma ezera krastā izraisa dažādas izjūtas, vieniem tā var šķist garlaicīga, citiem interesanta, vēl kādam tā būs nozīmīga kā Raiņa trimdas dzīves vieta. Te nu jāsaka, ka vārda trimda nozīme mūsdienās tiek uztverta daudz savādāk, kā tas bija varbūt gadus 50 vai vairāk atpakaļ. Lai arī ir domājams, ka apdzīvota vieta ar šādu nosaukumu ir zināma jau no astotā gadsimta, tomēr tā īsti pierādīts tas nav. Pilsēta nav liela Šveices izpratnē, savukārt ja salīdzinām ar Latvijas mērogiem, tad būs apmēram līdzvērtīga Jelgavai. Tomēr tai ir sava iezīme, tā ir lielākā itāliski runājošā pilsēta ārpus Itālijas. Vēl viena lieta, kas mūsdienās var tikt saistīta arī ar Latviju ir skats, kas paveras no Raiņa dzīvesvietas loga pāri Lugāno ezeram uz San Salvatores 912 metrus augsto kalnu. Ja nostāsimies Rīgā pie Strēlnieku pieminekļa ar skatu uz Daugavu, tad redzēsim ko līdzīgu. Un te domājams Rainis arī smēlās idejas par stikla kalnu.

Šveice. Lugāno. Lugāno pilsēta, kas atrodas tāda paša nosaukuma ezera krastā izraisa dažādas izjūtas, vieniem tā var šķist garlaicīga, citiem interesanta, vēl kādam tā būs nozīmīga kā Raiņa trimdas dzīves vieta. Te nu jāsaka, ka vārda trimda nozīme mūsdienās tiek uztverta daudz savādāk, kā tas bija varbūt gadus 50 vai vairāk atpakaļ. Lai arī ir domājams, ka apdzīvota vieta ar šādu nosaukumu ir zināma jau no astotā gadsimta, tomēr tā īsti pierādīts tas nav. Pilsēta nav liela Šveices izpratnē, savukārt ja salīdzinām ar Latvijas mērogiem, tad būs apmēram līdzvērtīga Jelgavai. Tomēr tai ir sava iezīme, tā ir lielākā itāliski runājošā pilsēta ārpus Itālijas. Vēl viena lieta, kas mūsdienās var tikt saistīta arī ar Latviju ir skats, kas paveras no Raiņa dzīvesvietas loga pāri Lugāno ezeram uz San Salvatores 912 metrus augsto kalnu. Ja nostāsimies Rīgā pie Strēlnieku pieminekļa ar skatu uz Daugavu, tad redzēsim ko līdzīgu. Un te domājams Rainis arī smēlās idejas par stikla kalnu.

Šveice. Lugāno. Lugāno pilsēta, kas atrodas tāda paša nosaukuma ezera krastā izraisa dažādas izjūtas, vieniem tā var šķist garlaicīga, citiem interesanta, vēl kādam tā būs nozīmīga kā Raiņa trimdas dzīves vieta. Te nu jāsaka, ka vārda trimda nozīme mūsdienās tiek uztverta daudz savādāk, kā tas bija varbūt gadus 50 vai vairāk atpakaļ. Lai arī ir domājams, ka apdzīvota vieta ar šādu nosaukumu ir zināma jau no astotā gadsimta, tomēr tā īsti pierādīts tas nav. Pilsēta nav liela Šveices izpratnē, savukārt ja salīdzinām ar Latvijas mērogiem, tad būs apmēram līdzvērtīga Jelgavai. Tomēr tai ir sava iezīme, tā ir lielākā itāliski runājošā pilsēta ārpus Itālijas. Vēl viena lieta, kas mūsdienās var tikt saistīta arī ar Latviju ir skats, kas paveras no Raiņa dzīvesvietas loga pāri Lugāno ezeram uz San Salvatores 912 metrus augsto kalnu. Ja nostāsimies Rīgā pie Strēlnieku pieminekļa ar skatu uz Daugavu, tad redzēsim ko līdzīgu. Un te domājams Rainis arī smēlās idejas par stikla kalnu.

Šveice. Lugāno. Lugāno pilsēta, kas atrodas tāda paša nosaukuma ezera krastā izraisa dažādas izjūtas, vieniem tā var šķist garlaicīga, citiem interesanta, vēl kādam tā būs nozīmīga kā Raiņa trimdas dzīves vieta. Te nu jāsaka, ka vārda trimda nozīme mūsdienās tiek uztverta daudz savādāk, kā tas bija varbūt gadus 50 vai vairāk atpakaļ. Lai arī ir domājams, ka apdzīvota vieta ar šādu nosaukumu ir zināma jau no astotā gadsimta, tomēr tā īsti pierādīts tas nav. Pilsēta nav liela Šveices izpratnē, savukārt ja salīdzinām ar Latvijas mērogiem, tad būs apmēram līdzvērtīga Jelgavai. Tomēr tai ir sava iezīme, tā ir lielākā itāliski runājošā pilsēta ārpus Itālijas. Vēl viena lieta, kas mūsdienās var tikt saistīta arī ar Latviju ir skats, kas paveras no Raiņa dzīvesvietas loga pāri Lugāno ezeram uz San Salvatores 912 metrus augsto kalnu. Ja nostāsimies Rīgā pie Strēlnieku pieminekļa ar skatu uz Daugavu, tad redzēsim ko līdzīgu. Un te domājams Rainis arī smēlās idejas par stikla kalnu.

Šveice. Lugāno. Lugāno pilsēta, kas atrodas tāda paša nosaukuma ezera krastā izraisa dažādas izjūtas, vieniem tā var šķist garlaicīga, citiem interesanta, vēl kādam tā būs nozīmīga kā Raiņa trimdas dzīves vieta. Te nu jāsaka, ka vārda trimda nozīme mūsdienās tiek uztverta daudz savādāk, kā tas bija varbūt gadus 50 vai vairāk atpakaļ. Lai arī ir domājams, ka apdzīvota vieta ar šādu nosaukumu ir zināma jau no astotā gadsimta, tomēr tā īsti pierādīts tas nav. Pilsēta nav liela Šveices izpratnē, savukārt ja salīdzinām ar Latvijas mērogiem, tad būs apmēram līdzvērtīga Jelgavai. Tomēr tai ir sava iezīme, tā ir lielākā itāliski runājošā pilsēta ārpus Itālijas. Vēl viena lieta, kas mūsdienās var tikt saistīta arī ar Latviju ir skats, kas paveras no Raiņa dzīvesvietas loga pāri Lugāno ezeram uz San Salvatores 912 metrus augsto kalnu. Ja nostāsimies Rīgā pie Strēlnieku pieminekļa ar skatu uz Daugavu, tad redzēsim ko līdzīgu. Un te domājams Rainis arī smēlās idejas par stikla kalnu.