Brauciens pa Islandē lielāko ledāju ezeru – aisbergu lagūnu Jokulsarlon, kuras dziļums sasniedz pat 200 metrus, notiek interesantā kuģītī – amfībijā, kam netrūkst pat Islandes karoga. Lagūnā peldošo ledus gabalu vecums, pēc vietējo islandiešu teiktā, esot nevis gadsimts, bet pat gadu tūkstotis. Lagūnā redzami visdažādākās formas, lieluma un nokrāsu aisbergi, turklāt netrūkst arī tādu, kuros melnas līnijas ievilkusi Islandē gandrīz visur esošā, vulkāniskā lava.
Foto: Aisbergu lagūnas platība ir aptuveni 18 -19 kvadrātkilometri, bet tiek prognozēts, ka globālās sasilšanas rezultātā tās lielums varētu pieaugt.
2. Atpūta brīvdabas baseinos
Melni lavas lauki un pa vidu tiem – brīvdabas baseini, kuru ūdens temperatūra ir 37-39 grādi pēc Celsija. Atrasties tik siltā ūdenī ir komfortabli pat vēsās dienās, kad vējš atnes netālā Atlantijas okeāna dzestrumu, tāpēc nav brīnums, ka baseinu komplekss Zilā lagūna ir viens no tūristu iecienītākajiem ceļa mērķiem Islandē.
Foto: Dabas radītais un cilvēku pilnveidotais relaksācijas komplekss Zilā lagūna.
3. Dziesma krātera malā
Vulkāniem bagātajā Islandē iespējams apstāties kāda bijušā vulkāna krātera malā un aplūkot neparastas nokrāsas ezeru, kas iemitinājies šajā krāterī, tā izbaudot īsti islandisku dabas ainavu. Ne jau velti pat pasaulslavenā islandiešu mūziķe Bjorka dziedājusi, stāvot tieši krātera malā. Dziedāt mīlošajiem Latvijas ceļotājiem paveras iespēja sekot Bjorkas paraugam un arī pie krātera nodziedāt kādu dziesmu.
Foto: Krāteris Islandes rietumu daļā.
4. Putnu vērošana galvaspilsētā
Pašā pilsētas centrā apsēsties uz soliņa, kas atrodas ezera krastā, un stundām ilgi mierīgi vērot daudzus, dažādus ūdensputnus – tāda iespēja ir Islandes galvaspilsētā Reikjavīkā. Turpat netālu atrodas ielas ar intensīvu satiksmi, dzīvojamais rajons ar cieši blakus sabūvētām privātmājām un vecpilsēta ar suvenīru tirgotavām, bet ezerā, civilizācijas netraucēti, līksmi plunčājas un bezrūpīgi sasaucas putni.
Foto: Ezers Reikjavīkas centrā. Tā piekrastē, līdzās putnu vērošanas vietām atrodas Rātsnams.
5. Ieskats geizeru pasaulē
Ūdens stabs un garaiņu mākonis tiecas pretī debesīm, pēc mirkļa viss aprimst un atliek gaidīt nākamo ūdens stabu, lai to iemūžinātu fotogrāfijās un paturētu atmiņā, – tā izskatās pie slavena un ērti pieejama Islandes geizera, kuru bieži jo bieži ielenkuši ceļotāji. Ja paveicās, var ieraudzīt ūdens stabu, kura augstums sasniedz pat 20 metrus, bet runā arī par gadījumiem, kad ūdens pacēlies pat 40 metru augstumā.
Foto: Geizers Strokkurs, kura nosaukums tiek tulkots kā sviesta muciņa. Šis geizers ir visai populārs apmeklētāju vidū, jo nemēdz ilgstoši iesnausties un savus viesus, kas nepacietīgi gaida ūdens deju, parasti nepieviļ.
6. Ūdens stihijas varenība
Islande spēj patiesi iepriecināt visus ūdenskritumu apbrīnotājus, jo te ir gan grandiozi un pasaulslaveni ūdenskritumi, pie kuriem ierīkotas ērtas pastaigu takas un īpaši skatu laukumi fotografēšanai, gan gleznaini, no populārākajiem ekskursiju maršrutiem nostāk esoši ūdenskritumi, kurus atklāt ir īpašs piedzīvojums.
Foto: Gulfoss jeb Zelta ūdenskritums, kura kopējais augstums, ko veido divas kaskādes, pārsniedz 30 metrus.
7. Pastaiga pa lavas laukiem
Abās autoceļa pusēs – lauki, kas atgādina apsūnojušus, gigantiskus bruģakmeņus, un sniedzas vienā ceļa malā gandrīz līdz okeānam, bet otrā – līdz tālumā vīdošajiem kalniem. Šie lauki ir atgādinājums par seniem, Islandē notikušiem vulkānu izvirdumiem, un var vien iztēloties to, kā lava plūdusi iespaidīgā straumē, soli pa solim pārklājot salu. Pastaiga pa lavas laukiem ir interesanta, bet ātri vien kļūst skaidrs, ka paskriet pa tik negludu pamatu nebūtu vienkārši.
Foto: Lavas lauki tā dēvētā Loka ceļa malā, uz austrumiem no Vīkas.
8. Dabas kontrasti
Islandē vienlaicīgi var ieraudzīt vasaru un ziemu jeb koši zaļas pļavas un sniegotus kalnus. Ainavu vēl papildina visuresošās, melnās lavas klātesamība un mājas islandiešu iecienītajā, baltajā krāsā. Arī vienas pastaigas laikā var piedzīvot gan vasarīgu siltumu, gan ziemas aukstumu, gan pavasarīgi patīkamu vēju, gan rudenīgu miglu, jo laika apstākļi Atlantijas okeāna ieskautajā salā mainās ļoti strauji.
Foto: Tipiska Dienvidislandes ainava. Netālu atrodas slavenais vulkāns Eijafjadlajegidls, kura darbība 2010. gadā piesaistīja pasaules mēroga uzmanību.
9. Klintis okeānā
No Islandes piekrastes raugoties okeānā, daudzviet skatam paveras iespaidīgas, melnas klintis, ko radījuši vulkāniskie procesi. Laika gaitā daudzas no šādām klintīm kļuvušas iecienītas putnu vidū. Uz klintīm mēdz apmesties arī Islandes simbola godā nokļuvušie Atlantijas okeāna pufini, kas pazīstami arī kā Atlantijas tuklīši. Melnbaltie, labsirdīga izskata pufini jeb tuklīši ir attēloti uz daudziem Islandes suvenīriem.
Foto: Tipiskas Islandes piekrastes klintis.
10. Koncertzāle un osta
Reikjavīkā – pasaulē vistālāk ziemeļos esošajā galvaspilsētā – izbūvēta pastaigu promenāde, kas ved uz modernās arhitektūras brīnumu – koncertzāli Harpa (tulkojumā – Arfa). Turpat aiz koncertzāles ir osta, kurā var atrast kuģīšus, kas ceļotājus ved okeānā vērot vaļus. Iespēju doties vaļu vērošanas ekspedīcijā noteikti ir vērts izmantot. Pat ja neviens valis fotogrāfijā iemūžināts netiks, interesants piedzīvojums tomēr garantēts.
Foto: Kaimiņos mūsdienīgajai koncertzālei atrodas vēsturiskā un joprojām funkcionējošā Reikjavīkas osta.
11. Skat, kā zeme vārās
Islandē zeme vārās vārda vistiešākajā nozīmē, un karstajos, burbuļojošajos avotos ūdens temperatūra sasniedz 80-100 grādus pēc Celsija. Reikjanes pussalā ierīkotas īpašas pastaigu takas, lai ceļotājiem būtu ērtāk aplūkot šo ģeotermālo parādību. Turklāt zemei te ir visai neparasta, pat unikāla, pelēkzilbrūni bēšīga nokrāsa. Izmantot ģeotermālos procesus ēdiena gatavošanai, zemē ierokot sautējuma katlus, islandieši – atšķirībā no Azoru salu iemītniekiem – gan nav pasākuši.
Foto: Zemes vārīšanās procesi Rietumislandē.
12. Lauku idille ar zirgu
Lai gan ar lauksaimniecību Islandē ir vairāk nekā pieticīgi – vismaz mērot ar Latvijā ierasto mērauklu, un paši islandieši mēdz teikt, ka ir zvejnieku nevis zemkopju tauta, tomēr zirgus šajā salā var ieraudzīt daudzviet. Zirgi draudzīgi sasveicinās ar ceļotājiem pie autotransportu stāvlaukumiem, dažādos apskates objektos un arī viesnīcu tuvumā.
Foto: Zirgs gaida ciemiņus Skaftafellas nacionālajā parka rajonā.
1. Ceļojums aisbergu vidū
Brauciens pa Islandē lielāko ledāju ezeru – aisbergu lagūnu Jokulsarlon, kuras dziļums sasniedz pat 200 metrus, notiek interesantā kuģītī – amfībijā, kam netrūkst pat Islandes karoga. Lagūnā peldošo ledus gabalu vecums, pēc vietējo islandiešu teiktā, esot nevis gadsimts, bet pat gadu tūkstotis. Lagūnā redzami visdažādākās formas, lieluma un nokrāsu aisbergi, turklāt netrūkst arī tādu, kuros melnas līnijas ievilkusi Islandē gandrīz visur esošā, vulkāniskā lava.
Foto: Aisbergu lagūnas platība ir aptuveni 18 -19 kvadrātkilometri, bet tiek prognozēts, ka globālās sasilšanas rezultātā tās lielums varētu pieaugt.
2. Atpūta brīvdabas baseinos
Melni lavas lauki un pa vidu tiem – brīvdabas baseini, kuru ūdens temperatūra ir 37-39 grādi pēc Celsija. Atrasties tik siltā ūdenī ir komfortabli pat vēsās dienās, kad vējš atnes netālā Atlantijas okeāna dzestrumu, tāpēc nav brīnums, ka baseinu komplekss Zilā lagūna ir viens no tūristu iecienītākajiem ceļa mērķiem Islandē.
Foto: Dabas radītais un cilvēku pilnveidotais relaksācijas komplekss Zilā lagūna.
3. Dziesma krātera malā
Vulkāniem bagātajā Islandē iespējams apstāties kāda bijušā vulkāna krātera malā un aplūkot neparastas nokrāsas ezeru, kas iemitinājies šajā krāterī, tā izbaudot īsti islandisku dabas ainavu. Ne jau velti pat pasaulslavenā islandiešu mūziķe Bjorka dziedājusi, stāvot tieši krātera malā. Dziedāt mīlošajiem Latvijas ceļotājiem paveras iespēja sekot Bjorkas paraugam un arī pie krātera nodziedāt kādu dziesmu.
Foto: Krāteris Islandes rietumu daļā.
4. Putnu vērošana galvaspilsētā
Pašā pilsētas centrā apsēsties uz soliņa, kas atrodas ezera krastā, un stundām ilgi mierīgi vērot daudzus, dažādus ūdensputnus – tāda iespēja ir Islandes galvaspilsētā Reikjavīkā. Turpat netālu atrodas ielas ar intensīvu satiksmi, dzīvojamais rajons ar cieši blakus sabūvētām privātmājām un vecpilsēta ar suvenīru tirgotavām, bet ezerā, civilizācijas netraucēti, līksmi plunčājas un bezrūpīgi sasaucas putni.
Foto: Ezers Reikjavīkas centrā. Tā piekrastē, līdzās putnu vērošanas vietām atrodas Rātsnams.
5. Ieskats geizeru pasaulē
Ūdens stabs un garaiņu mākonis tiecas pretī debesīm, pēc mirkļa viss aprimst un atliek gaidīt nākamo ūdens stabu, lai to iemūžinātu fotogrāfijās un paturētu atmiņā, – tā izskatās pie slavena un ērti pieejama Islandes geizera, kuru bieži jo bieži ielenkuši ceļotāji. Ja paveicās, var ieraudzīt ūdens stabu, kura augstums sasniedz pat 20 metrus, bet runā arī par gadījumiem, kad ūdens pacēlies pat 40 metru augstumā.
Foto: Geizers Strokkurs, kura nosaukums tiek tulkots kā sviesta muciņa. Šis geizers ir visai populārs apmeklētāju vidū, jo nemēdz ilgstoši iesnausties un savus viesus, kas nepacietīgi gaida ūdens deju, parasti nepieviļ.
6. Ūdens stihijas varenība
Islande spēj patiesi iepriecināt visus ūdenskritumu apbrīnotājus, jo te ir gan grandiozi un pasaulslaveni ūdenskritumi, pie kuriem ierīkotas ērtas pastaigu takas un īpaši skatu laukumi fotografēšanai, gan gleznaini, no populārākajiem ekskursiju maršrutiem nostāk esoši ūdenskritumi, kurus atklāt ir īpašs piedzīvojums.
Foto: Gulfoss jeb Zelta ūdenskritums, kura kopējais augstums, ko veido divas kaskādes, pārsniedz 30 metrus.
7. Pastaiga pa lavas laukiem
Abās autoceļa pusēs – lauki, kas atgādina apsūnojušus, gigantiskus bruģakmeņus, un sniedzas vienā ceļa malā gandrīz līdz okeānam, bet otrā – līdz tālumā vīdošajiem kalniem. Šie lauki ir atgādinājums par seniem, Islandē notikušiem vulkānu izvirdumiem, un var vien iztēloties to, kā lava plūdusi iespaidīgā straumē, soli pa solim pārklājot salu. Pastaiga pa lavas laukiem ir interesanta, bet ātri vien kļūst skaidrs, ka paskriet pa tik negludu pamatu nebūtu vienkārši.
Foto: Lavas lauki tā dēvētā Loka ceļa malā, uz austrumiem no Vīkas.
8. Dabas kontrasti
Islandē vienlaicīgi var ieraudzīt vasaru un ziemu jeb koši zaļas pļavas un sniegotus kalnus. Ainavu vēl papildina visuresošās, melnās lavas klātesamība un mājas islandiešu iecienītajā, baltajā krāsā. Arī vienas pastaigas laikā var piedzīvot gan vasarīgu siltumu, gan ziemas aukstumu, gan pavasarīgi patīkamu vēju, gan rudenīgu miglu, jo laika apstākļi Atlantijas okeāna ieskautajā salā mainās ļoti strauji.
Foto: Tipiska Dienvidislandes ainava. Netālu atrodas slavenais vulkāns Eijafjadlajegidls, kura darbība 2010. gadā piesaistīja pasaules mēroga uzmanību.
9. Klintis okeānā
No Islandes piekrastes raugoties okeānā, daudzviet skatam paveras iespaidīgas, melnas klintis, ko radījuši vulkāniskie procesi. Laika gaitā daudzas no šādām klintīm kļuvušas iecienītas putnu vidū. Uz klintīm mēdz apmesties arī Islandes simbola godā nokļuvušie Atlantijas okeāna pufini, kas pazīstami arī kā Atlantijas tuklīši. Melnbaltie, labsirdīga izskata pufini jeb tuklīši ir attēloti uz daudziem Islandes suvenīriem.
Foto: Tipiskas Islandes piekrastes klintis.
10. Koncertzāle un osta
Reikjavīkā – pasaulē vistālāk ziemeļos esošajā galvaspilsētā – izbūvēta pastaigu promenāde, kas ved uz modernās arhitektūras brīnumu – koncertzāli Harpa (tulkojumā – Arfa). Turpat aiz koncertzāles ir osta, kurā var atrast kuģīšus, kas ceļotājus ved okeānā vērot vaļus. Iespēju doties vaļu vērošanas ekspedīcijā noteikti ir vērts izmantot. Pat ja neviens valis fotogrāfijā iemūžināts netiks, interesants piedzīvojums tomēr garantēts.
Foto: Kaimiņos mūsdienīgajai koncertzālei atrodas vēsturiskā un joprojām funkcionējošā Reikjavīkas osta.
11. Skat, kā zeme vārās
Islandē zeme vārās vārda vistiešākajā nozīmē, un karstajos, burbuļojošajos avotos ūdens temperatūra sasniedz 80-100 grādus pēc Celsija. Reikjanes pussalā ierīkotas īpašas pastaigu takas, lai ceļotājiem būtu ērtāk aplūkot šo ģeotermālo parādību. Turklāt zemei te ir visai neparasta, pat unikāla, pelēkzilbrūni bēšīga nokrāsa. Izmantot ģeotermālos procesus ēdiena gatavošanai, zemē ierokot sautējuma katlus, islandieši – atšķirībā no Azoru salu iemītniekiem – gan nav pasākuši.
Foto: Zemes vārīšanās procesi Rietumislandē.
12. Lauku idille ar zirgu
Lai gan ar lauksaimniecību Islandē ir vairāk nekā pieticīgi – vismaz mērot ar Latvijā ierasto mērauklu, un paši islandieši mēdz teikt, ka ir zvejnieku nevis zemkopju tauta, tomēr zirgus šajā salā var ieraudzīt daudzviet. Zirgi draudzīgi sasveicinās ar ceļotājiem pie autotransportu stāvlaukumiem, dažādos apskates objektos un arī viesnīcu tuvumā.
Foto: Zirgs gaida ciemiņus Skaftafellas nacionālajā parka rajonā.