Kosova ir vēl baltais plankums Impro pasaules kartē, bet ne uz ilgu laiku, jo jau nākošgad arī tā būs Impro kataloga. Kosova bija liels pārsteigums, jo gaidīto tanku un sabombardēto māju vietā pavērās sakopta vide, jauni lielveikalu centri, labi attīstīta rūpniecība un lauksaimniecība, kā arī jaunas mašīnas uz ceļiem. Kosovā no kara nebija ne smakas un tā ir ievērojami sakoptāka un attīstītāka kā Bosnija un Serbija, kā arī pat Eiropas savienības valsts Bulgārija. Kosova ir maza valstiņa, tikai nedaudz virs 10000 kv.km liela jeb maza, tātad 6 reizes mazāka kā Latvija. Bet neskatoties uz mazo izmēru te ir pietiekoši daudz labu vietu, kā ar interesi aizpildīt pāris dienas pa ceļam uz citām Balkānu zemēm.
Foto: Rugova aiza pie Pečas pilsētiņas.
Foto autors: Jānis Kreicbergs
Copyright: Impro Ceļojumi
Kosova ir musulmaņu jeb albāņu apdzīvota teritorija, bet viduslaikos te atradās Serbijas karalistes sirds. Tas arī ir iemesls kādēļ serbiem bija tik ļoti sāpīgi šķirties no Kosovas, jo tā ir viņu vēsturiskā dzimtene, pirms Osmaņu impērijas iebrukuma
Balkānos. Tāpēc nepārsteidz fakts, ka Kosovā atrodas divi no trim nozīmīgākajiem Serbu Ortodoksālās baznīcas klosteriem - Pečas Patriarhāta un Visoki Dečani.
Visoki Dečani klosteris tika uzcelts 14. gs. un tā marmora baznīca ir labākais Serbu-bizantiešu arhitektūras paraugs.
Gaišā marmora klosterbaznīca iekšpusē ir bagātīgi noklāta ar krāšņām freskām, zeltītiem ikonu altāriem un divām bizantiešu lauvām kas sargā ieeju baznīcā.
UNESCO sarakstā iekļautais Visoki Dečani klosteris Kosovā
Pečas Patriarhāta klosteris tika celts 13. un 14. gs. Tieši uz šejieni no Studenicas klostera pārcēlās Serbu Ortodoksālās baznīcas elite, padarot to par Serbu Vatikānu uz dažiem gadsimtiem. Interesanta šī klostera iezīme ir četras baznīcas kas uzceltas zem viena jumta un savienotas kopā.
Pirmā klosterbaznīca uztika celta 13. gs, bet pārējās trīs piebūvētas 14. gs, kad uz šejieni pārcēlās Serbijas patriarhāts. Arī šajā klosterī netrūkst krāšņu fresku, kas rotā tā interjeru.
Bet ne visas Pečas klostera ēkas un baznīcas ir saglabājušās līdz 21. gs., no dažām ir palikušas pāri tikai drupas, kas izkaisītas pa gleznaino apkārtni.
Pečas Patriarhāta klosteris senais Serbu ortodoksālās baznīcas Vatikāns.
Blakus Pečas klosterim sākas Rugovas aiza jeb kanjons, kas ir viens no Kosovas iespaidīgākajiem dabas skatiem.
Rugovas aiza - Kosovas varenākais kanjons.
Rugovas aiza - Kosovas varenākais kanjons.
Vēl viena jauka Kosovas dabas vieta ir Mirušas ūdenskritumi, kur dažas ūdens kaskādes gāžas zaļos baseinos, starp maza kanjona sienām.
Mirušas ūdenskritumi
Vēl viens Osmaņu impērijas laika tilts, kas veiksmīgi izturējis līdz 21. gs ir tilts pie Gjakovas pilsētas. Arī šim ir 11 arkas līdzīgi kā Višegradas un arī šis ir vairāk kā 400 gadus sens.
Prizrena ir kā Kosovas Mostara jeb simpātiskākā valsts pilsētiņa. Arī te centrālā figūra ir sens Osmaņu tilts, kas ir gandrīz gadsimtu senāks par Mostaras brāli.
Bez tilta te ir vēl daudz ko redzēt - daudzas mošejas, turku pirts jeb hamams, turku senā kafejnīca un liels cietoksnis kalna galā.
Bet, ja rūpīgi ieskatās, tad starp mošejām un minaretiem var saskatīt arī ortodoksālās baznīciņas un lielo katedrāli. Tas gan nav nekāds pārsteigums, jo Prizrana bija Serbijas karalistes galvaspilsēta viduslaiku periodā, līdz Osmaņu impērijas iebrukumam, kas spieda serbus savākt mantiņas un pārcelties uz dzīvi Balkānu ziemeļos.
Pēc Kosovas jau nonācām vēl kādā bijušās Dienvidslāvijas republikā - Maķedonijā.
Kuklenica jeb Stone dolls (Akmens lelles) ir viena no neparastākajām Balkānu dabas vietām un Maķedonijas lielākais noslēpums. Te pauguru ieskautā līdzenumā paveras dīvaini 120 akmens stabi, dažādos izmēros.
Kuklenica ir pazīstama zem vēl kāda nosaukuma - Pārakmeņojusī kāzu ceremonija. Tik neparasts nosaukums iedots pateicoties Kuklenicas leģendai un ja ieskatās tad akmens stabi tiešām atgādina kāzu ceremoniju, ar līgavu, līgavaini un mācītāju centrā un akmens radiniekiem apkārt.
Leģenda vēsta, ka kāds vīrs nav varējis izvēlēties kuru no divām iecerētajām dāmām precēt. Nolēmis, ka nav ko galvu lauzt, mazums vēl izvēlas neīsto, tāpēc izlēmis precēt abas, dažādās dienās. Kad pienāca pirmo kāzu diena, otra dāma padzirdot kāzu ceremonijas skaņas, nolēma aiziet paskatīties kas tad tur ciemā precas. Ieraudzījusi, ka tas ir viņas vecais babņiks noskaitusies un nobūrusi līgavu, līgavaini un visus viesus par akmeņiem.
Noburtā akmens kāzu ceremonija kāzu viesi
Izrobotās smilšu klintis - Noburtā akmens kāzu ceremonija
Akmens līgava, līgavainis un mācītājs - Noburtā akmens kāzu ceremonija
Savvaļas bruņurupucis pie Kuklenicas
Tikai 12 km no Maķedonijas galvaspilsētas Skopjes atrodas kāda interesanta vieta, kurai nevajadzētu pabraukt garām. Tas ir Matkas kanjons, kas patiesībā ir veseli trīs dabas objekti vienā - kanjons, ezers un Vrelo ala.
Patiesībā te ir arī ceturtais tūrisma objekts, jo blakus ezeram atrodas arī daudzi seni klosteri, kāpēc šo vietu dēvē par Mazo Afona kalnu.
Foto: Sv. Andreja klosterbaznīca.
Pa šauro un gareno Matkas ezeru var doties izbraucienā ar laivu, kas arī labākais veids kā kanjonu un ūdenskrātuvi iepazīt.
Matkas šaurais ezers un kanjons.
Matkas ezera ūdens ir kristāldzidrs un nokrāsa iezaļgana.
Izbrauciena galā atrodas Vrelo ala, kas ir īpaša ar to ka te atrodas Eiropas (bieži pat tiek minēts, ka arī visas pasaules) dziļākā pazemes upe, jeb dziļākā ūdens ala. Alā atrodas divi mazi ezeri, kas ir daļa no pazemes upes, kuras dziļums tiek lēst ap 500 m.
Šeit itāļu ekstrēmists un nirējs uzstādīja rekordu ienirstot 280 m dziļumā, bet zinātnieku pētījumi rāda, ka alas dziļums ir ievērojami lielāks.
Matkas šaurais ezers un kanjons.
Matkas šaurais ezers un kanjons.
Matkas šaurais ezers un kanjons.
Ja Kosovā pateicoties ASV un Eiropas investīcijām uz ielām var redzēt galvenokārt jaunas automašīnas, tad Maķedonijā līdzīgi kā Serbija pa ielām un ceļiem visur ir manāmi vecie dienvidslāvu zapiņi Yugo un Zastava.
Bet, ne visi var atļauties arī vecos dienvidslāvu žiguļus un zapiņus, tāpēc gan daudzi pārvietojas ar zirgu pajūgiem, kas īpaši populāri ir romu kopienas vidū.
Kosova ir vēl baltais plankums Impro pasaules kartē, bet ne uz ilgu laiku, jo jau nākošgad arī tā būs Impro kataloga. Kosova bija liels pārsteigums, jo gaidīto tanku un sabombardēto māju vietā pavērās sakopta vide, jauni lielveikalu centri, labi attīstīta rūpniecība un lauksaimniecība, kā arī jaunas mašīnas uz ceļiem. Kosovā no kara nebija ne smakas un tā ir ievērojami sakoptāka un attīstītāka kā Bosnija un Serbija, kā arī pat Eiropas savienības valsts Bulgārija. Kosova ir maza valstiņa, tikai nedaudz virs 10000 kv.km liela jeb maza, tātad 6 reizes mazāka kā Latvija. Bet neskatoties uz mazo izmēru te ir pietiekoši daudz labu vietu, kā ar interesi aizpildīt pāris dienas pa ceļam uz citām Balkānu zemēm.
Foto: Rugova aiza pie Pečas pilsētiņas.
Foto autors: Jānis Kreicbergs
Copyright: Impro Ceļojumi