Laipni lūgti mūsu strausu fermā! Atvainojiet, ka nesanāca noskūties!
Kamieļi divkupru baktriāni Austrālijā savulaik tika ievesti un savairojās visai strauji. Tagad tos audzē un lielākoties eksportē galvenokārt uz Āziju un Tuvajiem Austrumiem. Taču arī savvaļā joprojām dzīvo liels skaits šo tuksneša kuģu.
Šāds ēdamais aparāts mierīgi tiek galā arī ar sausiem dzelkšņainiem krūmiem, par skropstām kamieli var apskaust jebkura kardašjana, un arī ausīs cauri biezajai vilnai neizlauzīsies neviens vēja nests tuksneša smilšu grauds.
Watarrka jeb Karaļa kanjons apgādāts ar pastaigu norādēm.
Šāds izskatās krīks sausa strauta gultne, kas atdzīvojas pēc retajām, taču spēcīgajām lietavām.
Karaļa kanjona dzīlēs.
Izžuvis sālsezers.
Krustceles.
Ļoti mākslinieciska norāde uz labierīcībām.
Savdabīgie suvenīri. Vari nopirkt tuksneša sarkano smilšu sauju, vari nopirkt arī īstenus buļļa sūdus, kas esot 100% tīri no politiskā bulšita.
Kata Tjuta jeb Olgas kalni tagad oficiāli nes abus nosaukumus kā aborigēnisko (Daudzās galvas), tā anglisko, kuru pētnieks Ernests Džailzs devis par godu Krievijas cara Nikolaja I meitai lielkņazienei, pēc kāzām Virtembergas karalienei Olgai, kuras vīrs Virtembergas karalis Kārlis tika piešķīris barona titulu vācu izcelsmes austrāliešu
botāniķim Ferdinandam fon Milleram, Austrālijas vidienes izpētes sponsoram. Sarežģītas tādas savstarpējās pateicības, vai ne? Bet dzīvotspējīgas!
Starp divām no Daudzajām galvām.
Karstumā miera neliek mazu mušiņu tūkstoši, tāpēc labāk nēsāt aizsargtīklu. Tīkliņgalvu meitenes...
Starp Olgas krūtīm.
Daudzās galvas kopumā esot 36, bet uz augstākās no tām dusot milzu čūsks Wanambi, kas sausajā sezonā mēdz nolocīties lejup aizā. Vējš esot viņa dvaša, un kad Wanambi ir dusmīgs, viņā sāk elpot straujāk. Tā rodas viesuļvētras.
Populārākā Sarkanās Austrālijas pastkartīte Uluru klints.
Uluru saulrietā un glāze šampanieša kas var būt romantiskāk?
Aborigēnu dievmāte.
Uluru/Eijersa klinti no Kata Tjuta/Olgas kalniem šķir kādi 25 km, taču zemzemē abi dabas brīnumi esot savienoti, veidojot vienotu monolītu. Tādējādi mēs redzam tikai nelielu akmens aisberga daļiņu. Un tā jau simtiem miljoniem gadu.
Uluru saullēktā. Tātad no otras puses.
Uluru mute.
Uluru ir vietvārds. Tā klinti un arī apkārtni ap to dēvē vietējās aborigēnu ciltis, un šim vārdam nav tulkojuma, lai gan daži pseidospeciālisti centušies tādu piedzejot. Savukārt Ayers Rock/Eijersa klints nosaukuma saknes meklējamas 1873.gadā, kad pētnieks Viljams Gosse šādi godināja tālaika Dienvidaustrālijas gubernatoru seru Henriju Eijersu.
Klintij var arī apiet apkārt pa īpaši iekārtotu taku ap 10 km. Vairākās aborigēnu svētvietās gan fotografēt nedrīkst!
Tuvumā Uluru rada pavisam citu iespaidu.
Seni aborigēnu zīmējumi alā. Šī nav svētvieta petroglifi ir sadzīviska rakstura.
Tomēr aborigēniem svēta ir visa Uluru klints kā tāda. Un tieši tāpēc tajā nevajadzētu kāpt augšā, ko gan daudzi darījuši. Pat princesei Diānai, tolaik vēl kopā ar princi Čārlzu tur bijusi foto sesija. Kāpt nudien ir bīstami, par ko liecina zināmie 37 upuri. Uluru relatīvais augstums ir tikai ap 300 m, taču kāpiens ir stāvs un augšā var būt ļoti spēcīgi vēji tiem šajā tuksnesī ir kur ieskrieties!
Trīs simboli vienā. Dienvidu krusts, Kata Tjuta un Uluru.
Kad acs nogurusi no sarkanajiem toņiem, jāparaugās debesīs, kas dekorētas mākoņu vates pikucīšiem.
Austrāliešu prātojumi tiem, kas saprot angļu valodu, suņus un sievietes.
Watarrka jeb Karaļa kanjons apgādāts ar pastaigu norādēm.
Austrāliešu prātojumi tiem, kas saprot angļu valodu, suņus un sievietes.
Foto: Raitis Strautiņš