Baltijas jūras apskalotās Ālandu salas – tā ir sava, autonoma pasaule. Tieši šo salu kultūrvidē un dzīves stilā somu un zviedru mentalitāte saaudusies kopā unikālā ornamentā. Te ieraugāmi arī skaisti dabasskati – iespaidīga lieluma pelēki akmeņi un sarkanā granīta šēras. Ālandu salām ir gan sava pils – Kastelholma – , gan arī savas vēsturiskās pilsdrupas – atgādinājums par reiz iespaidīgo Bomarsundas cietoksni. Gada siltajā laikā salās sarodas viesi no daudzām, dažādām valstīm, un dzīve strauji mutuļo Ālandu vasaras galvaspilsētā – Mariehamnā, bet salās atrodami arī klusi, nomaļi līči, kuru piekrastē atpūtas mājas uzbūvējuši rāmas relaksācijas cienītāji no citiem Somijas reģioniem.
Foto: Skats uz Ālandu salu piekrasti.
2. Koli nacionālais parks – vieta, kur gribas atgriezties
Koli nacionālais parks, kas atrodas Austrumsomijā, pagaidām palicis ārpus Eiropas ievērojamāko apskates vietu sarakstiem un nav plaši zināms arī Latvijā, tāpēc notiek tā – aizbrauc ceļotāji no mūsu zemes uz šo nacionālo parku, ierauga kalnu, ezera un salu ainavas, un teic: «Būtu zinājuši, ka te tik skaisti, būtu atbraukuši jau pirms daudziem gadiem». Turklāt Koli nacionālā parka ainavām piemīt īpašs talants apburt, un ceļotājiem, kuri reiz te pabijuši, gribas atgriezties Koli kalnos atkal un atkal. Kalnu un to tuvumā esošā ezera pievilcība savulaik apbūrusi arī somu komponistu Janu Sibēliusu, kurš te guvis iedvesmu simfoniskajai poēmai «Somija» - skaņdarbam, kas padarīja somu mūziku slavenu visā Eiropā, turklāt stiprināja somu nācijas nacionālo pašapziņu.
Foto: Koli nacionālais parks vasaras saulgriežu laikā. Jūnijā te var vērot ko līdzīgu baltajām naktīm.
3. Upe un mūzika
Imatras krāces, kas atrodas tāda paša nosaukuma pilsētā pie hidroelektrostacijas, jau vizuāli vien ir redzēšanas vērtas un iespaidīgas. Tomēr somi nolēmuši, ka ar to vien ir par maz, un izveidojuši īpašu programmu – muzikālu šovu. Skanot Jana Sibēliusa mūzikai, plašumā un spēka pieņemas ūdens straume, turklāt, ja šovs norit vēlu vakarā, kad jau satumsis, mūziku papildina arī krāsainu gaismu spēle. Krāšņajam priekšnesumam ir visai pieticīgs mārketings, tāpēc tas nav plaši zināms aiz Imatras apvidus robežām, bet, ja reiz Imatras šovs redzēts, tad ilgi paliek atmiņā.
Foto: Imatras krāces, un upes labajā krastā – skatītāji, kuri vēro ūdens varenības muzikālo izrādi.
4. Fotomirklis pie spožajām stabulēm
Helsinkos aplūkojamās, sudrabaini mirdzošās stabules ir viens no visvairāk apmeklētajiem un visaizrautīgāk fotografētajiem apskates objektiem Somijā. Par to, ka piemineklis veltīts slavenajam somu komponistam Janam Sibēliusam, atgādina vien necila norāde un neliels komponista portrets, ko ceļotāji reizēm pat neievēro, radot savas versijas, ka šis piemineklis veltīts vētrā bojā gājušam kuģim, metālizstrādājumu ražošanai, kādai senai kaujai vai novietots parkā vien ainavas izdaiļošanai.
Foto: Tūrisma sezonā pie pieminekļa komponistam Sibēliusam vienlaicīgi mēdz uzturēties pat daudzi desmiti viesu.
5. Brīdis pārdomām Klintsbaznīcā
Klintsbaznīca ir Helsinku noslēpumainais pārsteigums – pavisam parastā dzīvojamajā rajonā, ciešā daudzstāvu ēku ielenkumā šķietami saglabāts klints gabaliem un akmeņiem bagāts skvērs. Tomēr, rūpīgāk pētot, izrādās, ka nav tik vienkārši, jo zem skvēra akmeņiem un zālāja jau kopš 20. gadsimta sešdesmito gadu beigām paslēpusies viena no arhitektoniski interesantākajām baznīcām Eiropā – apļveida dievnams, kuru sedz stikla un vara stiepļu kupols un kura telpas veidotas, saspridzinot klinti.
Foto: Klintsbaznīcas centrālajā telpā regulāri notiek dažādi koncerti. Šīs fotogrāfijas tapšanas brīdī skanēja klaviermūzika.
6. Ceļojums kuģītī pa Helsinku apkārtnes salām
Helsinku centrā izvietojusies plaša ekskursiju kuģīšu piestātne. Tajā iespējams izvēlēties kādu no kuģīšiem un doties, piemēram, uz kādreizējo militāro nocietinājumu – Suomenlinnas cietoksni, kas būs interesants vēstures un militārās arhitektūras cienītājiem, vai arī aplūkot mīlīgos, gleznainajā Korkeasaari salā sastopamos zooloģiskā dārza iemītniekus. Varianti ekskursijām ar kuģīšiem ir daudz un dažādi.
Somija ir koka arhitektūras zeme. Tieši šajā valstī atrodas tādas koka arhitektūras pērles kā Porvo pilsēta un Raumas pilsēta. Dažādos laikos būvētās koka mājas, kuru vidū ir kā vasaras atpūtas mītnes, tā visu gadu apdzīvojamas ēkas, ieraugāmas daudzviet Somijā, ne tikai pilsētās, bet arī valsts nomaļākajos apvidos. Un, protams, no koka būvētajās ēkās atrodas gan viesnīcas, gan muzeji, gan biroji, gan veikali, gan kafejnīcas.
Foto: Koka arhitektūra karēļu gaumē Austrumsomijā, netālu no Langinkoski krācēm.
8. Ieskats vēsturē jeb somu sīkstums un drosme
Somijas pagātnē ir epizode, kura piesaista pat pret vēsturi vienaldzīgu ceļotāju uzmanību – 1939. gadā somi pretēji daudzām citām Eiropas tautām bija gatavi ieročiem rokās aizstāvēt savas valstis neatkarību un viņiem tas veiksmīgi izdevās – 1917. gada 6. decembrī dibinātā Somijas Republika neatkarību saglabāja. Par somu sīkstumu 20. gadsimta trīsdesmito gadu beigās un četrdesmito gadu sākumā vēsta muzejs, kas atrodas Miehikkalas mežā – vietā, kur somi reiz būvēja Salpa nocietinājuma līniju austrumu robežas aizsardzībai. Te iespējams noskatīties vēsturiskajiem notikumiem veltītu filmu, apmeklēt vairākus bunkurus un fotografēties pie militārās tehnikas.
Foto: Miehikkalas mežs muzeja tuvumā. Arī akmeņi bijuši nocietinājuma līnijas daļa.
9. Relaksācija atrakciju parkos
Ierastais priekšstats par Somiju vēsta, ka tā ir rāma, klusa, mierīgu un nopietnu cilvēku apdzīvota zeme. Tas tiešām atbilst patiesībai, tomēr arī Somijā atrodamas bezrūpīgas izklaides. Populārākā no tām – atrakciju parki. Var šķist paradoksāli, bet tieši šajā ziemeļnieciski intravertajā zemē ir visas Eiropas mērogā izcili atrakciju parki, piemēram, Serena – ūdens atrakciju parks, kas uzbūvēts ļoti ainaviskā vietā, un spēj izraisīt visu paaudžu apmeklētāju sajūsmu. Plaši, karuseļiem un dažādām atrakcijām bagāti piedzīvojumu parki atrodami arī citviet Somijā.
Foto: Ūdens atrakciju parkā Serena baseini ierīkoti gan telpās, gan ārā.
10. Ezeru pilsēta Tampere
Somiem labi izdevies kādreizējo rūpniecības pilsētu Tamperi pārvērst par tūristus piesaistošu magnētu. Pilsētai nav senu vēsturisko sakņu un līdz ar to nav arī ievērības vērtas vecpilsētas, toties ir pievilcīgas ezeru ainavas un stilīga modernā arhitektūra. Tampere izveidojusies pa vidu starp Nesijerva un Pihajerva ezeriem. Turklāt Tamperes apkārtnē ir vēl aptuveni 200 nelieli ezeri, kas paver plašas iespējas makšķerēšanai un braukšanai ar laivām. Un par prieku visu vecumu piedzīvojumu meklētājiem – Tamperei ir savs atrakciju parks, kurā atrodami ne vien karuseļi, bet arī skatu tornis un delfinārijs.
Foto: Skats uz Tamperi no vairāk nekā 160 metrus augstā skatu torņa.
11. Iepazīšanās ar simpātiskiem troļļiem
Tipisks trollis Ziemeļvalstu folklorā un literatūrā mēdz būt viltīgs un nekaunīgs pēc rakstura, turklāt bieži sastrādā visādas nejaucības. Somijā troļļi ir citādi – sirsnīgi un draudzīgi, turklāt atsaucās uz mīlīgu vārdu: «Mumin!». Šie troļļu cilts simpātiskie pārstāvji jeb vienkārši trollīši mumini nāk no rakstnieces Tūves Jansones grāmatām. Tamperē trollīšiem muminiem ir pašiem savs muzejs, bet Nāntalī – īpašs Muminu parks.
Foto: Mumins pie savējo muzeja – viena no visbiežāk fotografētajām skulptūrām visā Tamperē.
12. Moderni mākslas muzeji
Mūsdienu mākslai un dizainam Somijā piemīt īpašs stilīgums, un tas vērojams arī daudzos, šai tematikai veltītos muzejos. Slavenākais no tiem ir mūsdienu mākslas muzejs Kiasma, kas atrodas Helsinkos, bet uzmanības vērti, radošo izdeju izpausmēm bagāti muzeji izveidoti arī daudzviet citur Somijā. Turklāt nav jābūt somu mākslas izcilam pazinējam, lai šajos muzejos pavadīt laiku būtu interesanti – palīdz Ziemeļvalstīm raksturīga prasme ikvienu muzeju veidot pēc iespējas draudzīgāku apmeklētājiem.
Foto: Foto: Mākslas muzejs Tamperē, Särkänniemi pussalā.
13. Atmiņas par latviešu rakstnieku
Somijas Karēlijā iespējams apmeklēt Punkaharju atpūtas centru – kādreizējo tuberkulozes sanatoriju, kurā mūža pēdējās dienas pavadījis latviešu literāts Rūdolfs Blaumanis. Pie ēkas ārsienas var sameklēt piemiņas plāksni, kas apstiprina – Blaumanis tiešām šajā ēkā uzturējies, savukārt vestibilā apskatāms Ritas Valneres gleznotais rakstnieka portrets. Doties uz Punkaharju atpūtas centru vērts arī tāpēc, ka uz to ved gleznains ceļš, kas ļauj ieraudzīt civilizācijas nemainītas Karēlijas dabas ainavas.
Foto: Latvijas ceļotāji pie Punkaharju atpūtas centra.
14. No dabas veltēm darināti suvenīri
Ceļotājiem, pirmo reiz nonākot Somijā, rodas iespaids, ka somi ir ļoti patriotiska nācija, jo lielākā daļa suvenīru gatavoti no vietējām dabas veltām. Viena populāra suvenīru grupa ir darinājumi no Somijas kadiķiem, un klasiska vērtība ir siera rituļa (vai saules – ko nu katrs saskata) formas kadiķa dēlītis ar plašu praktisko pielietojumu. Otra vēl jo populārāka suvenīru grupa tapusi no Somijā augošajām ogām – lācenām. Pēc vietējām receptēm tiek gatavots gan lāceņu ievārījums, gan šokolādes konfektes un citi saldumi ar lācenēm, gan arī lāceņu liķieris. Tieši lāceņu liķieris Somijā ir neoficiāla simbola statusā līdzīgi kā dažā labā vīna zemē – vietējais vīns.
Foto: Tipiski Somijas suvenīri – kadiķkoka dēlītis un lāceņu liķieris. Un vēl kāda Somijas dārza ziedi.
15. Prāmja vides baudīšana
Ierastais ceļš uz Somiju ved ar prāmi – vai nu pāri Somu jūras līcim, vai šķērsojot Botnijas līci, tāpēc paveras plašas iespējas izbaudīt īpašo prāmju vides kultūru, kas ietver gan koncerta klausīšanos, gan Baltijas jūras ainavu vērošanu, bet ņiprākajiem pasažieriem – arī karaoke dziedāšanu un centienus dejot kaut ko līdzīgu somu tango. Turklāt prāmja vide ātri vien saliedē, svešiniekus padarot ja ne par draugiem, tad par labiem paziņām un domubiedriem gan. Jebkurā gadījumā uz prāmja var jauki pavadīt laiku, un šāda ceļošana pa jūru ir patīkama pārmaiņa pēc braukšanas pa sauszemes autoceļiem.
Foto: Ceļotāji pie Somijas karoga uz prāmja, kas kursē līnijā Tallina-Helsinki.
1. Unikālās Ālandu salas
Baltijas jūras apskalotās Ālandu salas – tā ir sava, autonoma pasaule. Tieši šo salu kultūrvidē un dzīves stilā somu un zviedru mentalitāte saaudusies kopā unikālā ornamentā. Te ieraugāmi arī skaisti dabasskati – iespaidīga lieluma pelēki akmeņi un sarkanā granīta šēras. Ālandu salām ir gan sava pils – Kastelholma – , gan arī savas vēsturiskās pilsdrupas – atgādinājums par reiz iespaidīgo Bomarsundas cietoksni. Gada siltajā laikā salās sarodas viesi no daudzām, dažādām valstīm, un dzīve strauji mutuļo Ālandu vasaras galvaspilsētā – Mariehamnā, bet salās atrodami arī klusi, nomaļi līči, kuru piekrastē atpūtas mājas uzbūvējuši rāmas relaksācijas cienītāji no citiem Somijas reģioniem.
Foto: Skats uz Ālandu salu piekrasti.
2. Koli nacionālais parks – vieta, kur gribas atgriezties
Koli nacionālais parks, kas atrodas Austrumsomijā, pagaidām palicis ārpus Eiropas ievērojamāko apskates vietu sarakstiem un nav plaši zināms arī Latvijā, tāpēc notiek tā – aizbrauc ceļotāji no mūsu zemes uz šo nacionālo parku, ierauga kalnu, ezera un salu ainavas, un teic: «Būtu zinājuši, ka te tik skaisti, būtu atbraukuši jau pirms daudziem gadiem». Turklāt Koli nacionālā parka ainavām piemīt īpašs talants apburt, un ceļotājiem, kuri reiz te pabijuši, gribas atgriezties Koli kalnos atkal un atkal. Kalnu un to tuvumā esošā ezera pievilcība savulaik apbūrusi arī somu komponistu Janu Sibēliusu, kurš te guvis iedvesmu simfoniskajai poēmai «Somija» - skaņdarbam, kas padarīja somu mūziku slavenu visā Eiropā, turklāt stiprināja somu nācijas nacionālo pašapziņu.
Foto: Koli nacionālais parks vasaras saulgriežu laikā. Jūnijā te var vērot ko līdzīgu baltajām naktīm.
3. Upe un mūzika
Imatras krāces, kas atrodas tāda paša nosaukuma pilsētā pie hidroelektrostacijas, jau vizuāli vien ir redzēšanas vērtas un iespaidīgas. Tomēr somi nolēmuši, ka ar to vien ir par maz, un izveidojuši īpašu programmu – muzikālu šovu. Skanot Jana Sibēliusa mūzikai, plašumā un spēka pieņemas ūdens straume, turklāt, ja šovs norit vēlu vakarā, kad jau satumsis, mūziku papildina arī krāsainu gaismu spēle. Krāšņajam priekšnesumam ir visai pieticīgs mārketings, tāpēc tas nav plaši zināms aiz Imatras apvidus robežām, bet, ja reiz Imatras šovs redzēts, tad ilgi paliek atmiņā.
Foto: Imatras krāces, un upes labajā krastā – skatītāji, kuri vēro ūdens varenības muzikālo izrādi.
4. Fotomirklis pie spožajām stabulēm
Helsinkos aplūkojamās, sudrabaini mirdzošās stabules ir viens no visvairāk apmeklētajiem un visaizrautīgāk fotografētajiem apskates objektiem Somijā. Par to, ka piemineklis veltīts slavenajam somu komponistam Janam Sibēliusam, atgādina vien necila norāde un neliels komponista portrets, ko ceļotāji reizēm pat neievēro, radot savas versijas, ka šis piemineklis veltīts vētrā bojā gājušam kuģim, metālizstrādājumu ražošanai, kādai senai kaujai vai novietots parkā vien ainavas izdaiļošanai.
Foto: Tūrisma sezonā pie pieminekļa komponistam Sibēliusam vienlaicīgi mēdz uzturēties pat daudzi desmiti viesu.
5. Brīdis pārdomām Klintsbaznīcā
Klintsbaznīca ir Helsinku noslēpumainais pārsteigums – pavisam parastā dzīvojamajā rajonā, ciešā daudzstāvu ēku ielenkumā šķietami saglabāts klints gabaliem un akmeņiem bagāts skvērs. Tomēr, rūpīgāk pētot, izrādās, ka nav tik vienkārši, jo zem skvēra akmeņiem un zālāja jau kopš 20. gadsimta sešdesmito gadu beigām paslēpusies viena no arhitektoniski interesantākajām baznīcām Eiropā – apļveida dievnams, kuru sedz stikla un vara stiepļu kupols un kura telpas veidotas, saspridzinot klinti.
Foto: Klintsbaznīcas centrālajā telpā regulāri notiek dažādi koncerti. Šīs fotogrāfijas tapšanas brīdī skanēja klaviermūzika.
6. Ceļojums kuģītī pa Helsinku apkārtnes salām
Helsinku centrā izvietojusies plaša ekskursiju kuģīšu piestātne. Tajā iespējams izvēlēties kādu no kuģīšiem un doties, piemēram, uz kādreizējo militāro nocietinājumu – Suomenlinnas cietoksni, kas būs interesants vēstures un militārās arhitektūras cienītājiem, vai arī aplūkot mīlīgos, gleznainajā Korkeasaari salā sastopamos zooloģiskā dārza iemītniekus. Varianti ekskursijām ar kuģīšiem ir daudz un dažādi.
Foto: Ekskursiju kuģīšu piestātne Helsinku centrā.
7. Daudzveidīgā koka arhitektūra
Somija ir koka arhitektūras zeme. Tieši šajā valstī atrodas tādas koka arhitektūras pērles kā Porvo pilsēta un Raumas pilsēta. Dažādos laikos būvētās koka mājas, kuru vidū ir kā vasaras atpūtas mītnes, tā visu gadu apdzīvojamas ēkas, ieraugāmas daudzviet Somijā, ne tikai pilsētās, bet arī valsts nomaļākajos apvidos. Un, protams, no koka būvētajās ēkās atrodas gan viesnīcas, gan muzeji, gan biroji, gan veikali, gan kafejnīcas.
Foto: Koka arhitektūra karēļu gaumē Austrumsomijā, netālu no Langinkoski krācēm.
8. Ieskats vēsturē jeb somu sīkstums un drosme
Somijas pagātnē ir epizode, kura piesaista pat pret vēsturi vienaldzīgu ceļotāju uzmanību – 1939. gadā somi pretēji daudzām citām Eiropas tautām bija gatavi ieročiem rokās aizstāvēt savas valstis neatkarību un viņiem tas veiksmīgi izdevās – 1917. gada 6. decembrī dibinātā Somijas Republika neatkarību saglabāja. Par somu sīkstumu 20. gadsimta trīsdesmito gadu beigās un četrdesmito gadu sākumā vēsta muzejs, kas atrodas Miehikkalas mežā – vietā, kur somi reiz būvēja Salpa nocietinājuma līniju austrumu robežas aizsardzībai. Te iespējams noskatīties vēsturiskajiem notikumiem veltītu filmu, apmeklēt vairākus bunkurus un fotografēties pie militārās tehnikas.
Foto: Miehikkalas mežs muzeja tuvumā. Arī akmeņi bijuši nocietinājuma līnijas daļa.
9. Relaksācija atrakciju parkos
Ierastais priekšstats par Somiju vēsta, ka tā ir rāma, klusa, mierīgu un nopietnu cilvēku apdzīvota zeme. Tas tiešām atbilst patiesībai, tomēr arī Somijā atrodamas bezrūpīgas izklaides. Populārākā no tām – atrakciju parki. Var šķist paradoksāli, bet tieši šajā ziemeļnieciski intravertajā zemē ir visas Eiropas mērogā izcili atrakciju parki, piemēram, Serena – ūdens atrakciju parks, kas uzbūvēts ļoti ainaviskā vietā, un spēj izraisīt visu paaudžu apmeklētāju sajūsmu. Plaši, karuseļiem un dažādām atrakcijām bagāti piedzīvojumu parki atrodami arī citviet Somijā.
Foto: Ūdens atrakciju parkā Serena baseini ierīkoti gan telpās, gan ārā.
10. Ezeru pilsēta Tampere
Somiem labi izdevies kādreizējo rūpniecības pilsētu Tamperi pārvērst par tūristus piesaistošu magnētu. Pilsētai nav senu vēsturisko sakņu un līdz ar to nav arī ievērības vērtas vecpilsētas, toties ir pievilcīgas ezeru ainavas un stilīga modernā arhitektūra. Tampere izveidojusies pa vidu starp Nesijerva un Pihajerva ezeriem. Turklāt Tamperes apkārtnē ir vēl aptuveni 200 nelieli ezeri, kas paver plašas iespējas makšķerēšanai un braukšanai ar laivām. Un par prieku visu vecumu piedzīvojumu meklētājiem – Tamperei ir savs atrakciju parks, kurā atrodami ne vien karuseļi, bet arī skatu tornis un delfinārijs.
Foto: Skats uz Tamperi no vairāk nekā 160 metrus augstā skatu torņa.
11. Iepazīšanās ar simpātiskiem troļļiem
Tipisks trollis Ziemeļvalstu folklorā un literatūrā mēdz būt viltīgs un nekaunīgs pēc rakstura, turklāt bieži sastrādā visādas nejaucības. Somijā troļļi ir citādi – sirsnīgi un draudzīgi, turklāt atsaucās uz mīlīgu vārdu: «Mumin!». Šie troļļu cilts simpātiskie pārstāvji jeb vienkārši trollīši mumini nāk no rakstnieces Tūves Jansones grāmatām. Tamperē trollīšiem muminiem ir pašiem savs muzejs, bet Nāntalī – īpašs Muminu parks.
Foto: Mumins pie savējo muzeja – viena no visbiežāk fotografētajām skulptūrām visā Tamperē.
12. Moderni mākslas muzeji
Mūsdienu mākslai un dizainam Somijā piemīt īpašs stilīgums, un tas vērojams arī daudzos, šai tematikai veltītos muzejos. Slavenākais no tiem ir mūsdienu mākslas muzejs Kiasma, kas atrodas Helsinkos, bet uzmanības vērti, radošo izdeju izpausmēm bagāti muzeji izveidoti arī daudzviet citur Somijā. Turklāt nav jābūt somu mākslas izcilam pazinējam, lai šajos muzejos pavadīt laiku būtu interesanti – palīdz Ziemeļvalstīm raksturīga prasme ikvienu muzeju veidot pēc iespējas draudzīgāku apmeklētājiem.
Foto: Foto: Mākslas muzejs Tamperē, Särkänniemi pussalā.
13. Atmiņas par latviešu rakstnieku
Somijas Karēlijā iespējams apmeklēt Punkaharju atpūtas centru – kādreizējo tuberkulozes sanatoriju, kurā mūža pēdējās dienas pavadījis latviešu literāts Rūdolfs Blaumanis. Pie ēkas ārsienas var sameklēt piemiņas plāksni, kas apstiprina – Blaumanis tiešām šajā ēkā uzturējies, savukārt vestibilā apskatāms Ritas Valneres gleznotais rakstnieka portrets. Doties uz Punkaharju atpūtas centru vērts arī tāpēc, ka uz to ved gleznains ceļš, kas ļauj ieraudzīt civilizācijas nemainītas Karēlijas dabas ainavas.
Foto: Latvijas ceļotāji pie Punkaharju atpūtas centra.
14. No dabas veltēm darināti suvenīri
Ceļotājiem, pirmo reiz nonākot Somijā, rodas iespaids, ka somi ir ļoti patriotiska nācija, jo lielākā daļa suvenīru gatavoti no vietējām dabas veltām. Viena populāra suvenīru grupa ir darinājumi no Somijas kadiķiem, un klasiska vērtība ir siera rituļa (vai saules – ko nu katrs saskata) formas kadiķa dēlītis ar plašu praktisko pielietojumu. Otra vēl jo populārāka suvenīru grupa tapusi no Somijā augošajām ogām – lācenām. Pēc vietējām receptēm tiek gatavots gan lāceņu ievārījums, gan šokolādes konfektes un citi saldumi ar lācenēm, gan arī lāceņu liķieris. Tieši lāceņu liķieris Somijā ir neoficiāla simbola statusā līdzīgi kā dažā labā vīna zemē – vietējais vīns.
Foto: Tipiski Somijas suvenīri – kadiķkoka dēlītis un lāceņu liķieris. Un vēl kāda Somijas dārza ziedi.
15. Prāmja vides baudīšana
Ierastais ceļš uz Somiju ved ar prāmi – vai nu pāri Somu jūras līcim, vai šķērsojot Botnijas līci, tāpēc paveras plašas iespējas izbaudīt īpašo prāmju vides kultūru, kas ietver gan koncerta klausīšanos, gan Baltijas jūras ainavu vērošanu, bet ņiprākajiem pasažieriem – arī karaoke dziedāšanu un centienus dejot kaut ko līdzīgu somu tango. Turklāt prāmja vide ātri vien saliedē, svešiniekus padarot ja ne par draugiem, tad par labiem paziņām un domubiedriem gan. Jebkurā gadījumā uz prāmja var jauki pavadīt laiku, un šāda ceļošana pa jūru ir patīkama pārmaiņa pēc braukšanas pa sauszemes autoceļiem.
Foto: Ceļotāji pie Somijas karoga uz prāmja, kas kursē līnijā Tallina-Helsinki.