Esam uzsākuši Lielo Balkānu ekspedīciju ar reģiona vienu no mazākajām valstīm - Slovēniju. Tās Alpu kalni ir ļoti simpātiski. Parasti ceļotāji dodas iepazīt Jūlija alpus Triglava nacionālajā parkā, bet mēs uzsākām ar ko jaunu - Logarskas ieleju.
Foto autors: Jānis Kreicbergs
Copyright: Impro Ceļojumi
Logarska Dolina tiek uzskatīta par vienu no simpātiskākajām Alpu ielejām un tai pat laikā par vienu no vismazāk apmeklētajām ārzemju ceļotāju vidū.
Bez zaļojošas ielejas un sniegiem klātām klinšu virsotnēm, šeit atrodas otrs augstākais ūdenskritums Slovēnijā - 90 m augstais Rinka Falls, un Ērgļa ligzda skatu platforma.
Lupīņu un citu ziedu lauki pār Logarskas ieleju.
Gleznainā Logarskas ieleja
Slovēnija ir izslavēta ar diviem kalnu ezeriem, no kuriem viens ir Bledas ezers. Pie tā mums sanāk nakšņot un nākošajā rītā gūstam nelielu ieskatu tajā.
Bledas ezers iemūžināts no senā cietokšņa kalna galā.
Vintgar Gorge ir 1.6 km gara aiza ar šaurām klinšu sienām, starp kurām cauri spraucas maza, strauja un dzidra upīte.
Lai ceļotājiem nebūtu jāmērcē kājas visā aizas garumā ir izveidota laipu taka, kas vairākās vietās šķērso straujo upīti.
Visas aizas garumā upe veido vairākus mazus ūdenskritumus, kas vēlvairāk izdaiļo apkārtni.
Vintgar Gorge upīte ir superdzidra upīte ar ūdens nokrāsu dažādos zaļos toņos un brīžiem zilos.
Kristāldzidrā Vintgar aizas upīte.
Dodoties tālāk uz mazpazīstamajām Slovēnijas ielejām Itālijas pierobežā, garām paslīd skaiti skati ar Triglava kalna masīvu.
Dodoties tālāk uz mazpazīstamajām Slovēnijas ielejām Itālijas pierobežā, garām paslīd skaiti skati ar Triglava kalna masīvu.
Zelinci avoti Slovēnijas pierobežas zonā ar Itāliju un Austriju ir neparastas nokrāsas, pilnīgi caurspīdīgs avots, no kura virszemē iznāk kalnu upe.
Zelinci - neparastas nokrāsas avots
Kalnu ieskautais Zelinci avots.
Iespiesta starp Triglava nacionālo parku un Itāliju atrodas mazpazīstamā Sočas upes ieleja.
Dzidrā kalnu upe vārdā Soča te lavierē starp kalniem paverot dažādas ūdens nokrāsas baltas, iezaļganas un zilas.
Sočas upe plūst cauri gleznainai ielejai un pilsētiņai Bovec no kuras startē labākais Slovēnijas raftings.
Sočas upe plūst cauri gleznainai ielejai un pilsētiņai Bovec no kuras startē labākais Slovēnijas raftings.
Ielejas interesantākais apskates objekts ir Boka ūdenskritums, kurš augstumā sasniedz aptuveni 140 m padarot Boka Falls par Slovēnijas vislielāko un augstāko ūdenskritumu.
Canal mazpilsētiņa, viens no idiliskajiem Sočas ielejas ciemiem.
Šis Slovēnijas-Itālijas pierobežas apvidus ir viens no labākajiem Slovēnijas vīna reģioniem, kur īpaši labi padodas baltvīni. Vienu no vīna darītavām apmeklējam arī mēs, ar degustāciju protams.
Pēdējā diena Slovēnijā tika pavadīta iepazīstot vēl neapgūtas karsta reģiona vieta, kur atrodas šķiet iespaidīgākie no mazās Alpu valstiņas dabas brīnumiem. Viena no tām ir Škocjanas alu sistēma, kur bez pazemes labirintiem atrodas divas lielas karsta
kritenes jeb pazemes kanjoni - Velika dolina un Mala dolina.
Abas karsta kritenes pa vidu atdala dabas tilts, bet zem tā traucas upe un ūdenskritumi. Debesu caurumus nopētījām gan no augšas, gan nolaižoties lejā arī no apakšas.
Bet īstais piedzīvojums sākas nolaižoties apakšā. Visi brauc skatīt Postojnas alas Slovēnijā, bet patiesībā Eiropas vis, vis, visiespaidīgākā ala ir Škocjan Caves. Tās galvenā rozīnīte ir ļoti dziļais pazemes kanjons, kuru zem zemes izgrauzusi upe.
Pāri Škocjanas alas pazemes kanjonam, vietā kur upe met asu līkumu ved pāri tilts, kuru šķērsot citiem ir kārtīgi jāsaņemas.
Izlavierējot caur pazemes kanjonu nonākam Lielās karsta kritenes pašā apakšā, no visām pusēm ieskauti ar stāvām kaļķakmens klintīm.
Otrs dabas komplekss Rakov Škocjan arī ir karsta procesu veidojums. Tā raksturīgākā iezīme ir dabas tilti jeb klinšu arkas. Foto: Mazais dabas tilts no apakšas
Mazais dabas tilts Rakov Škocjan dabas parkā
Arī Rakov Škocjan atrodas vairākas lielās karsta kritenes jeb pazemes kanjoni, kuriem iebrukusi augšējā kārta jeb jumts.
Rakov Škocjan arī atrodas alu arkas un pasāžas.
No alām interesantākā ir Zelenci ala.
Lielais Dabas tilts jeb Lielā klinšu arka