Ziemeļmeksika (Abrīnojamā Meksika) - Meksikas dabas ainavas
Ir pienākusi, pēdējā, septītā galerija, kas veltīta vēl pāris Meksikas dabas brīnumiem un ainavām kas šai Ziemeļmeksikas ekspedīcijā pavērās pa ceļam. Saistībā ar nākošo vietu jau atkal jāpiesauc mans varonis - vācu ceļotājs un pētnieks Aleksands Humbolts, kurš savulaik atklājis vairākas īpašas vietas Latīņamerikā, dažas no kurām ir laika gaitā aizmirstas, citas savukārt ir starp kontinenta galvenajiem apskates objektiem. Nākošā vieta Prismas Basalticos pieder pie pirmās jeb laikā aizmirstās kategorijas.
Foto autors: Jānis Kreicbergs
Copyright: Impro Ceļojumi
19. gs. vidū Aleksandra ceļi aizveda līdz Santa Maria Regla pilsētiņai, kur tai laikā atradās bagātas raktuvju saimnieku Haciendas jeb muižas. Pie galvenās no raktuvju baronu pilīm noslēpies bija arī kāds dabas brīnums, ko vietējie sauc par Prismas Basalticos - 15 kilometru garš, iesārtu un tumšu bazalta stabu kanjons.
Humbolts esot bijis sajūsmā par to un nav brīnums kāpēc. Laikā, kad tūrisms zelēja sosku, tas ir vēl bija savos zīdaiņa gadiņos, pasaule ko tādu nebija redzējusi.
Vācu pētnieka atvestie zīmējumi izsauca lielu ažiotāžu Eiropas sabiedrībā, pirmie Meksikas ceļotāji vēlējās šo neierasto dabas veidojumu savām acīm redzēt un tikt tapti uzgleznoti (tas ir tāds izmirstošs un aizvēsturisks fotogrāfēšanas veids, pirms cilvēks izgudroja kastīti no kuras strauss izlido laukā) ar bazalta kanjonu fonā.
Tas bija tajos senajos laikos, kad zāle bija zaļāka un debesis zilākas, bet tad nezināmu iemeslu dēļ pasaule aizmirsa par Prismas Basalticos. Ceļveži par to sen jau neraksta un ārzemnieki te ir tik pat liels deficīts kā Channel smaržas padomju laikos.
Kādēļ tā? Man pašam tas ir noslēpums un pārsteigums, jo šādi dabas veidojumi tāpat pa pasauli apkārt nemētājas. Patiesībā tie ir tikai uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi, jo Bazalta klinšu ainavu vēl var vērot tikai Islandē un Ziemeļīrijā, kur savulaik milži slājuši. Var vilkt paralēles ar Islandes klinšu piekrasti un Īrijas Milžu ceļu, bet, nonākot Meksikas Bazalta kanjonā, uzreiz kļūst skaidrs, ka tas tomēr ir unikāls un neatkārtojams.
Upīte izgrauzusi stāvu kanjonu, pa kura sienām vēl graciozi gāžas daži ūdenskritumi. Pašiem meksikāņiem šī vieta gan nav nekāds pārsteigums un tie to apstrādājuši ar bruģētām takām, kafejnīcām un iekārto tiltiņu, no kura kā reiz paveras labākais skats.
Botāniskais dārzs neizklausās nekas īpašs jo tie atrodas visur, bet nākošā vieta Cosmovitral botāniskais dārzs Tolukas pilsētā nav tipisks dārzs. Paņemam Rīgas Centrāltirgus Zivju paviljonu, kārtīgi to izberžam, sapūšam smaržas, lai degunam krampji nepiemetas, tad izdauzām logus, ieliekam to vietā mākslinieka veidotas vitrāžas un piebāžam tirgu pilnu ar tropiskiem ziediem, dekoratīviem akmeņiem, baseiniem un strūklakām. Aptuveni šādā veidā tapa Cosmovitral botāniskais dārzs.
Tas izveidots vairāk kā 100 gadus senā Art Deco stilā celtā tirgū, kas nu zied, smaržo un laistās visās krāsās, pateicoties māksliniekam Leopoldo Floresam.
Lai gan tas nav nekāds Lielais kanjons vai Niagāras ūdenskritums, tomēr ieejot iekšā domāju - ikkatram uz brīdi iedegas mazs Wooow! faktors. Saules stari krāšņi izgaismo vitrāžas, ienesot spožu gaismu šajā Paradīzes stūrītī pilsētas pašā centrā.
Krāsu bagātība plūst uz visām pusēm, bet tam visam pa vidu zaļojošas oāzes ar palmām, krūmiem, ziediem un visādiem augiem, kuriem nosaukumus gan nezinu, jo no manis botāniķis tāds pats kā no Šreka balerīna. Tā, lūk, ar mazliet fantāziju un izdomu no sena, noplukuša tirgus plača var izveidot, ko tādu, ar ko var lepoties visas pasaules mērogā.
Kā vienmēr ceļojuma nobeigumā esmu parūpējies par to, lai ekspedīcijai varētu uzlikt tādu treknu un sulīgu punktu, atstājot noslēgumam kādu ļoti, ļoti īpašu vietu. Uz austrumiem no galvaspilsētas Mehiko, tajos pašos Sierra Madres kalnos, katru ziemu, ikviens var piedzīvot kaut, ko ļoti maģisku.
No novembra sākuma līdz marta vidum apkārtnes kalnos pārziemot ierodas miljoniem Mapiposa Monarch tauriņu. Tas ir laiks, kad vairākus mazus kalnu rezervātus šie oranži-melnie, gandrīz plaukstas lieluma karaliskie tauriņi noklāj koku stumbrus, lapotnes, zarus un pat zemi, piedodot priežu mežiem zeltainas saulrieta krāsas.
Vēsā un apmākušā ziemas dienā tie ir mazaktīvi, galvenokārt snaužot koku lapotnēs, saspiedušies viens pie otra un izveidojot tādus kā biezus tauriņu ķekarus.
Savukārt saulainā ziemas dienā, te var piedzīvot pilnīgi neordināru skatu, ko var vērot tikai un vienīgi mazā Meksikas kalnu pleķītī un nekur citur pasaulē. Tauriņu mākonis tad paceļas gaisā iekrāsojot arī debesis oranžos toņos. Tiesa ar lidojošo tauriņu skatiem gan man tik raiti negāja. Diena iesākās saulaini, bet sasniedzot kalnus diemžēl apmācās un temperatūra nokritās, kā nekā biju šeit ziemas pašā viducī, tātad ne tai labākajā laikā. Tāpēc lielākā daļa tauriņu snauduļoja un tikai daži lidinājās. http://www.youtube.com/watch?v=adB638SIE1k
Mariposas monarhu tauriņi veic vienu no garākajām un skaitliski lielākajām migrācijām dzīvnieku pasaulē. Ziemai tuvojoties tie ierodas Meksikas kalnos no plašajām Lielo ezeru ASV un Kanādas teritorijām mērojot 4500 km. Meksikā tie pārziemo, bet pavasarim sākoties, marta vidū īstā jautrība sāk iet vaļā - monarhi uzsāk pāroties. Marta beigās apaugļotās mātītes lido uz Floridu, kur piena zālēs (milkweed) izdēj oliņas un mirst. No oliņām izšķiļas kāpuri, kuri uzsāk mieloties ar piena zālēm līdz pārvēršas skaistos tauriņos.
Tad tie mēro tālo ceļu uz Lielo ezeru reģionu ASV un Kanādā, kur turpina baroties, lai augusta beigās nākošā paaudze varētu uzsāk garo riņķa danci un ceļu līdz pārziemošanas un pārošanās rezervātiem priežainajās Meksikas kalnienēs. Tā ir arī viena no komplicētākajām un dīvainākajām migrācijām dabā, jo zinātniekiem tā arī nav skaidrs kāpēc tie veic šo garo riņķa danci.
Kalnu ezers pie Valle de Bravo pilsētiņas, kuras apkārtnē atrodas Mariposas tauriņu rezervāts.
Ir pienākusi, pēdējā, septītā galerija, kas veltīta vēl pāris Meksikas dabas brīnumiem un ainavām kas šai Ziemeļmeksikas ekspedīcijā pavērās pa ceļam. Saistībā ar nākošo vietu jau atkal jāpiesauc mans varonis - vācu ceļotājs un pētnieks Aleksands Humbolts, kurš savulaik atklājis vairākas īpašas vietas Latīņamerikā, dažas no kurām ir laika gaitā aizmirstas, citas savukārt ir starp kontinenta galvenajiem apskates objektiem. Nākošā vieta Prismas Basalticos pieder pie pirmās jeb laikā aizmirstās kategorijas.
Foto autors: Jānis Kreicbergs
Copyright: Impro Ceļojumi
Botāniskais dārzs neizklausās nekas īpašs jo tie atrodas visur, bet nākošā vieta Cosmovitral botāniskais dārzs Tolukas pilsētā nav tipisks dārzs. Paņemam Rīgas Centrāltirgus Zivju paviljonu, kārtīgi to izberžam, sapūšam smaržas, lai degunam krampji nepiemetas, tad izdauzām logus, ieliekam to vietā mākslinieka veidotas vitrāžas un piebāžam tirgu pilnu ar tropiskiem ziediem, dekoratīviem akmeņiem, baseiniem un strūklakām. Aptuveni šādā veidā tapa Cosmovitral botāniskais dārzs.
Tas izveidots vairāk kā 100 gadus senā Art Deco stilā celtā tirgū, kas nu zied, smaržo un laistās visās krāsās, pateicoties māksliniekam Leopoldo Floresam.
Lai gan tas nav nekāds Lielais kanjons vai Niagāras ūdenskritums, tomēr ieejot iekšā domāju - ikkatram uz brīdi iedegas mazs Wooow! faktors. Saules stari krāšņi izgaismo vitrāžas, ienesot spožu gaismu šajā Paradīzes stūrītī pilsētas pašā centrā.
No novembra sākuma līdz marta vidum apkārtnes kalnos pārziemot ierodas miljoniem Mapiposa Monarch tauriņu. Tas ir laiks, kad vairākus mazus kalnu rezervātus šie oranži-melnie, gandrīz plaukstas lieluma karaliskie tauriņi noklāj koku stumbrus, lapotnes, zarus un pat zemi, piedodot priežu mežiem zeltainas saulrieta krāsas.
Savukārt saulainā ziemas dienā, te var piedzīvot pilnīgi neordināru skatu, ko var vērot tikai un vienīgi mazā Meksikas kalnu pleķītī un nekur citur pasaulē. Tauriņu mākonis tad paceļas gaisā iekrāsojot arī debesis oranžos toņos. Tiesa ar lidojošo tauriņu skatiem gan man tik raiti negāja. Diena iesākās saulaini, bet sasniedzot kalnus diemžēl apmācās un temperatūra nokritās, kā nekā biju šeit ziemas pašā viducī, tātad ne tai labākajā laikā. Tāpēc lielākā daļa tauriņu snauduļoja un tikai daži lidinājās. http://www.youtube.com/watch?v=adB638SIE1k