10 noslēpumi, kādēļ atgriezties Svētajā Zemē (Izraēla un Palestīna)
Svētā Zeme (Izraēla un Palestīna) mums visiem asociējas ar Bībeles vietām, sakrālām celtnēm, Nāves jūru un arheoloģiskiem kompleksiem, bet parokoties dziļāk atklāsies, ka arī dabas veltes šeit mēdz būt nemazāk interesantas, īpaši tad kad baznīcas un sinagogas ir jau līdz brošai. Izbraukājis Izraēlas dienviddaļu un Palestīnu piedāvāju 10 noslēpumus un iemeslus, lai kādu dienu atgrieztos Svētajā Zemē un paskatītos uz to no pavisam cita rakursa, nobraucot no klasiskā maršruta ceļa.
Foto : Jānis Kreicbergs.
1. Ein Gedi rezervāts - Ēdenes dārzs tuksnesī.
Paslēpies starp klintīm pie Nāves jūras, Ein Gedi rezervāts jeb Wadi David aiza ir kā Ēdenes dārzs gan tūristiem, gan dzīvniekiem šajā tuksnešainajā apvidū. 4 pazemes avoti šeit cauru gadu nodrošina šo sauso reģionu ar neparasti bagātu veģetāciju, bet vietējās faunas pārstāvjus ar dzeramo ūdeni, tāpēc dzīvnieku te netrūkst. Kalnu kazas (Nubian ibex) un murkšķiem līdzīgie kalnu damani (Rock hyrax) šeit bija tik daudz, ka pat saskaitīt nevarēja un apnika jau tos bildēt. Bet ceļotājiem šis īsais pārgājiens pa ūdenskritumiem un kristāldzidriem baseiniem bagāto Wadi David aizu sniedz veldzi gan miesai, gan acīm, noslēdzoties pie augstākās no Ein Gedi kaskādēm - 25 m augstā Dāvida ūdenskrituma.
2. Ramon krāteris - Izraēlas lielākais dabas fenomens.
Tik skaļos epitetos šo krāteri sauc visi ceļveži, liekot to priekšā pat Nāves jūrai. Tiesa neparocīgā novietojuma dēļ tikai maza daļa no Nāves jūras miljoniem tiek līdz Ramon krāterim. Pilnā nosaukumā Makhtesh Ramon, ir lielākais no trim krāteriem Negevas tuksnesī: tā garums ir 40 km, platums 9 km, bet dziļums 300 m. Skats no krātera malas ir iespaidīgs, īpaši no Alberta promenādes balkona, kas karājas pāri tā malai. Saulriets un saulēkts ir īstais laiks to apmeklēt, ne tikai tāpēc ka zemos saules staros tas izskatās pēc perfektas skatuves kārtējai Zvaigžņu karu filmai, bet arī tāpēc, ka šajā laikā krātera malā uz vakariņām apšņikāt zālīti un krūmiņus sarodas antilopēm līdzīgo kalnu kazu Nubian ibex bari.
3. Ein Avdat aiza - oāze Negevas tuksnesī.
Braucot pa šķietami bezgalīgo un sauso, Negevas tuksnesi 200 m dziļais, baltais Ein Avdat kanjons izlien kā mirāža, šajā Mēness Ainavām līdzīgajā apvidū. Tajā atrodas tikai viens ūdenskritums un trīs skaisti, zaļas ūdens nokrāsas dabas baseini, bet pats baltais kanjons ar stāvajām sienām ir vēl iespaidīgāks par Ein Gedi redzēto.
4. Avdat - Nabatiešu Akropole.
Lai vēstures cienītāji neapvainotos, lieku galdā arī kādu arheoloģisku noslēpumu, kas paslēpies no tūristu acīm Negevas tuksnesī. Mūriem apjozto Avdatu 2. gs. p.m.ē. izveidoja tie paši Petras celtnieki, nabatieši, kā tirdzniecības centru uz slavenā Vīraka ceļa, kas savienoja Jemenu un Arābijas pussalas dienvidus, tai skaitā Meku un Medinu ar Vidusjūras ostām. Avdata ātri vien piesaistīja kamieļu karavānu uzmanību un kļuva par otru nozīmīgāko Vīraka ceļa centru, uzreiz aiz Petras. Arī romiešu un agrīnajā bizantiešu periodā pilsēta plauka un zēla, līdz postoša zemestrīce un tam sekojošais persiešu iebrukums 620. gadā iedzina pēdējo naglu Avdatas zārkā. Mūsdienās, labi saglabājušies mūri ieskauj šo antīko citadeli pakalna galā ar celtņu drupām no visiem trim periodiem - nabatiešu, romiešu un bizantiešu.
5. Timnas parks - Izraēlas atbilde Jordānijas Wadi Rum tuksnesim.
Šeit Negevas tuksnesis iegūst visinteresantākos vaibstus un nokrāsas - smilšu krāsas dažādos toņos, varenas klintis dažādos izmēros un dīvaini akmens veidojumi dažādās formās, nosvēra svara kausu pa labu Timnas parkam, kļūstot par manu Izraēlas dabas favorītu. Klinšu toņi te gan nebija tik izteikti kā Jordānijā, bet parks vienozīmīgi ir interesants, īpaši varenie klinšu stabi Zālamana pīlāri, Akmens sēne un Lielā arka, kas patiesībā sastāv no divām arkām. Turklāt šis dabas parks ir ar bagātu vēsturi, jo šeit atradās pasaulē vecākās vara raktuves, kur vērtīgo rūdu aizsāka iegūt Senās Ēģiptes faraoni, bet pēc ēģiptiešu padzīšanas turpināja ienesīgo rūpalu ķēniņš Zālamans. Mūsdienās joprojām var apskatīt vairāk kā 5000 gadus senās raktuvju šahtas un alas, kā arī ēģiptiešu raktuvju dievietes Hatoras tempļa paliekas.
6. Eilatas krāsainie kanjoni.
Eilatas kalnos, prom no tūristu un arī ceļvežu autoru acīm Ēģiptes pierobežā paslēpušies pāris interesanti kanjoni. Viena taka ved uz tā saucamo Sarkano kanjonu - mazu un šauru, sārtu klinšu aizu, kurai var izbrist cauri. Savukārt otra taka uz Nakhal Gishron kanjonu, kur paejot garām dzeltenīgai aizai, pēkšņi apakšā paveras iespaidīgs skats ar dziļu melnu kanjonu.
7. Koraļļu pludmales rezervāts - snorkelētāju utopija.
Izraēlas pašā tālākajā dienvidu stūrī, tuvu pie Ēģiptes robežas atrodas Izraēlas jūras rezervāts Coral Beach, kas atklāj Sarkanās jūras koraļļu pasauli un zemūdens pavalstniekus visā krāšņumā. Perfekti un komfortabli iekārtots, tas ir ideali piemērots arī tiem, kas pirmo reizi dodas randiņā ar krāsainajiem jūras iemītniekiem.
8. Mar Saba klosteris - Palestīnas klosteru karalis.
Šis 482. g. (citos avotos pat min 439. g.) terašu veidā būvētais klosteris ir viens no vecākajiem pasaulē. To dibināja Sv. Saba no Kapadokijas, kurš šeit ieradās kā eremīts, lai dzīvotu askētisku dzīvi un pievērstos lūgšanām. Runā, ka no Sabas sprediķiem iedvesmojās pat Bizantijas imperators Justiāns. Dažos Mar Saba apmeklētājus mūsdienās, gan visvairāk iedvesmo klostera apkārtne - tam piemīt viena no iespaidīgākajām lokācijām "karājoties" iespaidīgas aizas malā, uz stāvas ielejas kraujas. Vienīgais trūkums, ka tikai stiprā dzimuma pārstāvjiem ir ļauts ienākt klostera teritorijā, bet daiļajam dzimumam nav ko bēdāt, jo galvenais iemesls šīs vietas apskatei un pastkartes cienīgi foto atklājas no aizas pretējās puses.
9. Sv. Jura (George) klosteris - Mar Sabas vecākais brālis.
Arī šis klosteris atrodas Palestīnā, ir viens no vecākajiem pasaulē (dibināts jau 480. gadā) un izvietojies elpu aizraujoša vietā - piegūlies skaistās Wadi Qelt aizas malai. Kurš no abiem ir labāks ir jautājums uz kuru nav atbildes - jāredz abi divi!
10. Jērika - pasaules vecākā pilsēta.
Pilsēta ar 10000 gadu stāžu un divām Palestīnas Top apskates vietām. Temptation (Kārdināšanas) kalns, kur Sātans gavēņa laikā kārdināja Jēzu Kristu ar maizes klaipu, mūsdienās ceļotājus kārdina ar Grieķu Ortodoksālo klosteri, kas apbrīnojamā veidā karājas uz stāvas un ļoti augstas klinšu kraujas - trešais un pēdējais no Palestīnas varenajiem klosteriem. Ne mazāk interesantas ir Hišamas pils drupas, kas 724. g. tika atklāta kā grezna Umejādu dinastijas rezidence, ko kalifs esot izmantojis, gan kā ziemas rezidenci, gan medību un izpriecu pili. Milzīgais komplekss tika uzskatīts par tā perioda arhitektūras meistardarbu, tāpēc mūsdienās arheologi to dēvē par Tuvo Austrumu Versaļu. Turklāt šī pils bija unikāla celtne musulmaņu pasaulē, jo valdnieks atļāvās ignorēt islāma likumus attēlojot dzīvās radības - gan cilvēku statujas, gan dzīvnieku attēlus mozaīkās. Tieši Hišamas pilī atrodas tās lielais dārgums un viena no slavenākajām mozaīkām pasaulē - "Dzīvības koks", kurā attēlotas divas laimīgas gazeles kreisajā pusē un lauvas uzbrukums gazelei labajā pusē, tā simbolizējot cīņu starp labo un ļauno. Tiesa varenās pils mūžs bija īss, jo drīz pēc tās uzcelšanas spēcīga zemestrīce kompleksu sagrāva.
Svētā Zeme (Izraēla un Palestīna) mums visiem asociējas ar Bībeles vietām, sakrālām celtnēm, Nāves jūru un arheoloģiskiem kompleksiem, bet parokoties dziļāk atklāsies, ka arī dabas veltes šeit mēdz būt nemazāk interesantas, īpaši tad kad baznīcas un sinagogas ir jau līdz brošai. Izbraukājis Izraēlas dienviddaļu un Palestīnu piedāvāju 10 noslēpumus un iemeslus, lai kādu dienu atgrieztos Svētajā Zemē un paskatītos uz to no pavisam cita rakursa, nobraucot no klasiskā maršruta ceļa.
Foto : Jānis Kreicbergs.
1. Ein Gedi rezervāts - Ēdenes dārzs tuksnesī.
Paslēpies starp klintīm pie Nāves jūras, Ein Gedi rezervāts jeb Wadi David aiza ir kā Ēdenes dārzs gan tūristiem, gan dzīvniekiem šajā tuksnešainajā apvidū. 4 pazemes avoti šeit cauru gadu nodrošina šo sauso reģionu ar neparasti bagātu veģetāciju, bet vietējās faunas pārstāvjus ar dzeramo ūdeni, tāpēc dzīvnieku te netrūkst. Kalnu kazas (Nubian ibex) un murkšķiem līdzīgie kalnu damani (Rock hyrax) šeit bija tik daudz, ka pat saskaitīt nevarēja un apnika jau tos bildēt. Bet ceļotājiem šis īsais pārgājiens pa ūdenskritumiem un kristāldzidriem baseiniem bagāto Wadi David aizu sniedz veldzi gan miesai, gan acīm, noslēdzoties pie augstākās no Ein Gedi kaskādēm - 25 m augstā Dāvida ūdenskrituma.
2. Ramon krāteris - Izraēlas lielākais dabas fenomens.
Tik skaļos epitetos šo krāteri sauc visi ceļveži, liekot to priekšā pat Nāves jūrai. Tiesa neparocīgā novietojuma dēļ tikai maza daļa no Nāves jūras miljoniem tiek līdz Ramon krāterim. Pilnā nosaukumā Makhtesh Ramon, ir lielākais no trim krāteriem Negevas tuksnesī: tā garums ir 40 km, platums 9 km, bet dziļums 300 m. Skats no krātera malas ir iespaidīgs, īpaši no Alberta promenādes balkona, kas karājas pāri tā malai. Saulriets un saulēkts ir īstais laiks to apmeklēt, ne tikai tāpēc ka zemos saules staros tas izskatās pēc perfektas skatuves kārtējai Zvaigžņu karu filmai, bet arī tāpēc, ka šajā laikā krātera malā uz vakariņām apšņikāt zālīti un krūmiņus sarodas antilopēm līdzīgo kalnu kazu Nubian ibex bari.
3. Ein Avdat aiza - oāze Negevas tuksnesī.
Braucot pa šķietami bezgalīgo un sauso, Negevas tuksnesi 200 m dziļais, baltais Ein Avdat kanjons izlien kā mirāža, šajā Mēness Ainavām līdzīgajā apvidū. Tajā atrodas tikai viens ūdenskritums un trīs skaisti, zaļas ūdens nokrāsas dabas baseini, bet pats baltais kanjons ar stāvajām sienām ir vēl iespaidīgāks par Ein Gedi redzēto.
4. Avdat - Nabatiešu Akropole.
Lai vēstures cienītāji neapvainotos, lieku galdā arī kādu arheoloģisku noslēpumu, kas paslēpies no tūristu acīm Negevas tuksnesī. Mūriem apjozto Avdatu 2. gs. p.m.ē. izveidoja tie paši Petras celtnieki, nabatieši, kā tirdzniecības centru uz slavenā Vīraka ceļa, kas savienoja Jemenu un Arābijas pussalas dienvidus, tai skaitā Meku un Medinu ar Vidusjūras ostām. Avdata ātri vien piesaistīja kamieļu karavānu uzmanību un kļuva par otru nozīmīgāko Vīraka ceļa centru, uzreiz aiz Petras. Arī romiešu un agrīnajā bizantiešu periodā pilsēta plauka un zēla, līdz postoša zemestrīce un tam sekojošais persiešu iebrukums 620. gadā iedzina pēdējo naglu Avdatas zārkā. Mūsdienās, labi saglabājušies mūri ieskauj šo antīko citadeli pakalna galā ar celtņu drupām no visiem trim periodiem - nabatiešu, romiešu un bizantiešu.
5. Timnas parks - Izraēlas atbilde Jordānijas Wadi Rum tuksnesim.
Šeit Negevas tuksnesis iegūst visinteresantākos vaibstus un nokrāsas - smilšu krāsas dažādos toņos, varenas klintis dažādos izmēros un dīvaini akmens veidojumi dažādās formās, nosvēra svara kausu pa labu Timnas parkam, kļūstot par manu Izraēlas dabas favorītu. Klinšu toņi te gan nebija tik izteikti kā Jordānijā, bet parks vienozīmīgi ir interesants, īpaši varenie klinšu stabi Zālamana pīlāri, Akmens sēne un Lielā arka, kas patiesībā sastāv no divām arkām. Turklāt šis dabas parks ir ar bagātu vēsturi, jo šeit atradās pasaulē vecākās vara raktuves, kur vērtīgo rūdu aizsāka iegūt Senās Ēģiptes faraoni, bet pēc ēģiptiešu padzīšanas turpināja ienesīgo rūpalu ķēniņš Zālamans. Mūsdienās joprojām var apskatīt vairāk kā 5000 gadus senās raktuvju šahtas un alas, kā arī ēģiptiešu raktuvju dievietes Hatoras tempļa paliekas.
6. Eilatas krāsainie kanjoni.
Eilatas kalnos, prom no tūristu un arī ceļvežu autoru acīm Ēģiptes pierobežā paslēpušies pāris interesanti kanjoni. Viena taka ved uz tā saucamo Sarkano kanjonu - mazu un šauru, sārtu klinšu aizu, kurai var izbrist cauri. Savukārt otra taka uz Nakhal Gishron kanjonu, kur paejot garām dzeltenīgai aizai, pēkšņi apakšā paveras iespaidīgs skats ar dziļu melnu kanjonu.
7. Koraļļu pludmales rezervāts - snorkelētāju utopija.
Izraēlas pašā tālākajā dienvidu stūrī, tuvu pie Ēģiptes robežas atrodas Izraēlas jūras rezervāts Coral Beach, kas atklāj Sarkanās jūras koraļļu pasauli un zemūdens pavalstniekus visā krāšņumā. Perfekti un komfortabli iekārtots, tas ir ideali piemērots arī tiem, kas pirmo reizi dodas randiņā ar krāsainajiem jūras iemītniekiem.
8. Mar Saba klosteris - Palestīnas klosteru karalis.
Šis 482. g. (citos avotos pat min 439. g.) terašu veidā būvētais klosteris ir viens no vecākajiem pasaulē. To dibināja Sv. Saba no Kapadokijas, kurš šeit ieradās kā eremīts, lai dzīvotu askētisku dzīvi un pievērstos lūgšanām. Runā, ka no Sabas sprediķiem iedvesmojās pat Bizantijas imperators Justiāns. Dažos Mar Saba apmeklētājus mūsdienās, gan visvairāk iedvesmo klostera apkārtne - tam piemīt viena no iespaidīgākajām lokācijām "karājoties" iespaidīgas aizas malā, uz stāvas ielejas kraujas. Vienīgais trūkums, ka tikai stiprā dzimuma pārstāvjiem ir ļauts ienākt klostera teritorijā, bet daiļajam dzimumam nav ko bēdāt, jo galvenais iemesls šīs vietas apskatei un pastkartes cienīgi foto atklājas no aizas pretējās puses.
9. Sv. Jura (George) klosteris - Mar Sabas vecākais brālis.
Arī šis klosteris atrodas Palestīnā, ir viens no vecākajiem pasaulē (dibināts jau 480. gadā) un izvietojies elpu aizraujoša vietā - piegūlies skaistās Wadi Qelt aizas malai. Kurš no abiem ir labāks ir jautājums uz kuru nav atbildes - jāredz abi divi!
10. Jērika - pasaules vecākā pilsēta.
Pilsēta ar 10000 gadu stāžu un divām Palestīnas Top apskates vietām. Temptation (Kārdināšanas) kalns, kur Sātans gavēņa laikā kārdināja Jēzu Kristu ar maizes klaipu, mūsdienās ceļotājus kārdina ar Grieķu Ortodoksālo klosteri, kas apbrīnojamā veidā karājas uz stāvas un ļoti augstas klinšu kraujas - trešais un pēdējais no Palestīnas varenajiem klosteriem. Ne mazāk interesantas ir Hišamas pils drupas, kas 724. g. tika atklāta kā grezna Umejādu dinastijas rezidence, ko kalifs esot izmantojis, gan kā ziemas rezidenci, gan medību un izpriecu pili. Milzīgais komplekss tika uzskatīts par tā perioda arhitektūras meistardarbu, tāpēc mūsdienās arheologi to dēvē par Tuvo Austrumu Versaļu. Turklāt šī pils bija unikāla celtne musulmaņu pasaulē, jo valdnieks atļāvās ignorēt islāma likumus attēlojot dzīvās radības - gan cilvēku statujas, gan dzīvnieku attēlus mozaīkās. Tieši Hišamas pilī atrodas tās lielais dārgums un viena no slavenākajām mozaīkām pasaulē - "Dzīvības koks", kurā attēlotas divas laimīgas gazeles kreisajā pusē un lauvas uzbrukums gazelei labajā pusē, tā simbolizējot cīņu starp labo un ļauno. Tiesa varenās pils mūžs bija īss, jo drīz pēc tās uzcelšanas spēcīga zemestrīce kompleksu sagrāva.