Noslēpumainā Karnātaka VIII. Hoisalu dievišķie arhitekti

Šoreiz pievērsīšos celtniekiem, - arhitektiem vēsturē, kuru darbus mēs aplūkojam ar atvērtu muti un brīnāmies, kā kaut kas tik skaists varēja rasties pirms aptuveni vienpadsmit gadsimtiem.
Karnātakas reģionu laika posmā no 10.-14.gs. pārvaldīja dzimta, kuras nosaukums mums varbūt neko neizsaka, tomēr plaši zināms Dienvidindijā un kuri bija varonīgi cīnītāji - Hoisalas. Kannadiešu folklora glabā leģendu, kuras galvenais varonis ir vīrs, vārdā Sala un kurš izglāba savu džainu skolotāju Sudatu no lauvas ķetnām. Kaujas brīdī vīri klieguši: “Hoi, Sal! (Satriec, Sala!)” Vārds "hoy" vecajā kannadiešu valodā literāri tulkojas kā "sist, satriekt". No tā arī dzimtas nosaukums "Hoisala".
Hoisalu emblēma attēlo cīņu starp mītisko varoni, karavīru Salu un lauvu (citos avotos minēts tīģeris). Višnuvardhana bija visietekmīgākais no karaļiem , kurš paplašināja impērijas teritorijas,taču par impērijas oficiālo dibinātāju uzskata viņa mazdēlu Vīra Bhallu II, kuram pieder arī Bengalūru pilsētas dibināšanas gods. 14.gs.Hoisalas bija vienīgie hinduistu impērijas pārstāvji Dienvidindijā, kuri pretojās nemitīgajiem iebrukumiem, kamēr visapkārt valdīja musulmaņi. Kad Vīra Bhalla III tika nogalināts pie Madurajas 1342.g., un teritorijas nonāca Harihara I rokās, un uzplauka nākamā -Vidžajanagaras impērija.

Hoisalu galvaspilsēta bija Belūra, vēlāk- Halebidu. Viņu valdīšanas laikā attīstījās māksla, arhitektūra un Dienvidindijas reliģija. Mūsdienās šo impēriju pieminam tieši skaisto un izsmalcināto tempļu dēļ. Vairāk kā 100 tempļu joprojām saglabājušies visā Karnātakā, no kuriem īpaši izceļami ir Čennakešavas templis Belūrā, Hoisalešvaras templis Halebidu, un Kešavas templis Somnāthpurā. Hoisalu klana valdnieki atteicās no tradicionālajām estētiskajām normām tempļu arhitektūrā un ieviesa savdabīgu dienvidu un ziemeļu stila sajaukumu, kuru aizsāka jau Čalukju dinastija. Viena četrstūraina tempļa vietā sāka būvēt vairākas garbhagrihas (svētnīcas) zvaigznes formā, kuru zvanveida torņi nebija tik slaiki kā Indijas ziemeļdaļas nagarām, nedz arī tik vēderaini kā tradicionālajām dienvidu vimanām. Saliekot abus celtniecības stilus kopā, sanāca izteiktais Hoisalu stils, kuru apbrīnot brauc cilvēki no visiem pasaules nostūriem. Hoisalas kā jau izsmalcināti meistari pielietoja bagātīgus ornamentus dekorācijām un celtniecībai tika izmantots hlorītu slāneklis (ziepjakmens) ar blīvu tekstūru, kas sacietē tikai saules iedarbībā. Šis materiāls ir pateicīgs detalizētu ciļņu darināšanai, tāpēc visus Hoisalu celtos objektus klāj pārsteidzoši smalku akmens mežģīņu rota. Diemžēl ar Hoisalu dinastijas norietu 1326.g. beidza pastāvēt arī viņu savdabīgais arhitektūras stils.Hoisalu estētiskā gaume apbur ikvienu, taču viņu sakrālais kodējums tempļu dekorācijās pieejams vien ierobežotam cilvēku skaitam.

Guna Kalna

Noslēpumainā Karnātaka VIII. Hoisalu dievišķie arhitekti 2

Somnāthpuras Kešavas templis izsakāms vārdos: nevainojamas proporcijas!Tas runā pats savu akmens valodu. Skaistākais Hoisalu arhitektūras paraugs celts 1268.g.valdnieka Narasimhas III laikā.

Noslēpumainā Karnātaka VIII. Hoisalu dievišķie arhitekti 3

Ieeju templī grezno gluži kā vakar izvirpotas kolonas

Noslēpumainā Karnātaka VIII. Hoisalu dievišķie arhitekti 4

Krāsainie indiešu sari koši izceļas uz tempļa brūngani-pelēcīgās ziepjakmens virsmas

Noslēpumainā Karnātaka VIII. Hoisalu dievišķie arhitekti 5

Miers un klusums

Noslēpumainā Karnātaka VIII. Hoisalu dievišķie arhitekti 6

Zvaigžņveida formas izvietojums uz zvaigžņveida platformas. Kā jau visas Hoisalu sakrālās celtnes, arī šī celta uz paaugstinājuma zvaigznes formā, kas kopainai piešķir vēl greznāku skatu.

Noslēpumainā Karnātaka VIII. Hoisalu dievišķie arhitekti 7

Izsmalcinātie dievību tēli. Kešava ir dieva Višnu viens no daudzajiem 648 vārdiem, kuri minēti Mahabhāratā. Patiesībā tas ir dieva Krišnas sinonīms. Lai galvu sajauktu vēl vairāk: Krišna ir viena no desmit Višnu inkarnācijām. Kešava ir dēmona Kešas nogalinātājs. Un atkal tie dēmoni! Nudien Indijā to bijis ļoti daudz, un gan jau ir vēl arī šobaltdien. Keši bijis dēmons zirga formā, kuru sūtīja tirāniskais valdnieks Kamsa (Krišnas mātes Devaki brālis), lai nogalinātu Krišnu, taču dēmons tika pārspēts un nogalināts. No tā brīža Krišna ticis pie jauna vārda. Kešavu godā cilvēki, kas vēlas novērst sliktu likteni vai dažādas slimības. Galvenās dievības sēdvieta atrodas rietumu svētnīcā, kamēr Krišna ar stabuli- dienvidu, bet Višnu- ziemeļu svētnīcā

Noslēpumainā Karnātaka VIII. Hoisalu dievišķie arhitekti 8

Hoisalu simbols= mītiska lauva. Tai abās pusēs –tempļa jumta piramīdas, sauktas par bhumijām

Noslēpumainā Karnātaka VIII. Hoisalu dievišķie arhitekti 9

Arhitektūras un mākslas meistardarbs – gardēžu acīm šeit laiks apstājas. Svētnīcu torņi kā izcakotas piramīdas tiecas debesīs, un to apaļīgās sienas veido smalki akmens ciļņi, kruzuļi, cakas un dievību tēli.

Noslēpumainā Karnātaka VIII. Hoisalu dievišķie arhitekti 10

Zvaigžņu stūris, dievu telpa. Tempļa unikalitāte slēpjas ne tikai bagātīgajos ornamentos, bet arī faktā, ka tas celts t.s.trikutačalas stilā ( 3 svētnīcas, 3 mazāki kambari, 3 zāles).

Noslēpumainā Karnātaka VIII. Hoisalu dievišķie arhitekti 11

Ziloņi ne tikai piedalās kaujās, bet tiem arī “jānes” tempļa pamatne

Noslēpumainā Karnātaka VIII. Hoisalu dievišķie arhitekti 12

Grezna akmens siena, gluži kā izsmalcināta Cielaviņas torte

Noslēpumainā Karnātaka VIII. Hoisalu dievišķie arhitekti 13

Horizontālā dziedniecība. Katrai frīzei sava misija, savs sakrālais kods, un, ienākot templī, cilvēks tiek dziedināts

Noslēpumainā Karnātaka VIII. Hoisalu dievišķie arhitekti 14

Dievs Višnu grezno savas inkarnācijas Kešavas=Krišnas templī

Noslēpumainā Karnātaka VIII. Hoisalu dievišķie arhitekti 15

Indijā ir vairāki miljoni dievu, kurus neviens nav saskaitījis. Katra figūra- gluži kā juveliera meistardarbs, kas darināts akmenī. Starp dieviem redzamas arī skaistules šilabalaikas, kas simbolizē ideālo sievietes formu un ir līdzīgas debesu dieva Indras mūziķēm apsarām

Noslēpumainā Karnātaka VIII. Hoisalu dievišķie arhitekti 16

Belūras Čennakešavas tempļa koši dzeltenā gopura redzama jau no tālienes. To gan cēla nākamās impērijas pārstāvji – Vidžajanagaras, tomēr gopura joprojām izskatās krāšņa kā darināta no saules gaismas

Noslēpumainā Karnātaka VIII. Hoisalu dievišķie arhitekti 17

Čennakešavas templis celts par godu uzvarai pār Čolu dinastiju un tās laukums ietver daudzu tempļu grupu. Hoisalu valdnieks Višnuvardhana lika savam galvenajam arhitektam DžanakamAčarjamuzcelt Vidžajnarajānam veltītu vaišnavītu templi. Šī 12.gs. arhitektūras pērle apvieno visus Hoisalu stilam raksturīgos elementus

Noslēpumainā Karnātaka VIII. Hoisalu dievišķie arhitekti 18

Hoisalu impērijas simbols: mītiskā lauva, kuru nogalina varonis Sala, lai glābtu savu džainu skolotāju Sudatu. Skulptūra grezno ieejas vārtus templī un kļuvusi par skaistāko Hoisalu simbola tēlniecības darbu paraugu

Noslēpumainā Karnātaka VIII. Hoisalu dievišķie arhitekti 19

Tempļa ieejas rotā bhumijas- nelielas svētnīcas ar piramidāliem jumtiem

Noslēpumainā Karnātaka VIII. Hoisalu dievišķie arhitekti 20

Garuda- mītiskais putns un ne tikai. Hoisalu karaļiem un karalienēm bija īpaši uzticami, augsti dzimuši miesassargi, kurus sauca par garudām. Kad karalis nomira, garudas izdarīja pašnāvību, nocērtot sev galvu. Attēlā redzamajam garudam tiek pasniegts prasāds- svētīts ēdiens, cienasts kā ziedojums. Ikviens dieva tēls Indijas svētnīcās tiek mazgāts, barots , ģērbts, iesmaržināts un ieeļļots, tā priekšā deg eļļas lampiņa, kūp vīraks un savu pēdējo dzīvības dvašu atdod svaigi ziedi

Noslēpumainā Karnātaka VIII. Hoisalu dievišķie arhitekti 21

Ziepjakmens celtnes ik pa trim gadiem ir jātīra, jo mitrajā klimatā tās ātri apaug “ar sūnu”. Tad nu puiši ņemas un pucē vienu no tempļa kompleksa pamatnēm, pie reizes šķelmīgi smaidot un mulstot no tūristu uzmanības

Noslēpumainā Karnātaka VIII. Hoisalu dievišķie arhitekti 22

Vienā no svētnīcām noskumis bramīns gaida dievlūdzējus. Bramīni joprojām valkā svēto auklu, kas iegūta pēc upanajanas (otrreiz piedzimšanas) ceremonijas, un valkā to, pārmestu pār kreiso plecu. Mūža laikā svēto auklu nedrīkst noņemt

Noslēpumainā Karnātaka VIII. Hoisalu dievišķie arhitekti 23

Starp bhumiju korēm neizpaliek arī indiešu selfiji

Noslēpumainā Karnātaka VIII. Hoisalu dievišķie arhitekti 24

Viena no kolonnām Čennakešavas tempļa iekštelpās. Spēju vien iztēloties un apbrīnot seno meistaru prasmi un galarezultātu. Katrā mazajā nišā mīt kāda no dievībām ,kura tiek iezīmēta ar sarkanu krāsu

Noslēpumainā Karnātaka VIII. Hoisalu dievišķie arhitekti 25

Vēl viena no Višnu desmit inkarnācijām- Varaha mežacūkas izskatā. Kad dēmons Hiranjakša nolaupīja Zemi (kā dievieti Bhudevi) un paslēpa to pirmatnējos ūdeņos, radītājs dievs Višnu parādījās uz Zemes mežacūkas veidolā, lai to glābtu. Varaha nogalināja dēmonu un atdabūja Zemi atpakaļ no okeāna, uzveļot to uz saviem ilkņiem un atjaunoja Bhudevi savā vietā Visuma plašumos.

Noslēpumainā Karnātaka VIII. Hoisalu dievišķie arhitekti 26

Belūras tempļu kompleksa košums un daudzveidība uz palmu skaraino lapu fona uzbur senatnes ainas, kuras sajūtamas joprojām svētnīcu viedajā klusumā

Noslēpumainā Karnātaka VIII. Hoisalu dievišķie arhitekti 27

Vēl viens Hoisalu meistardarbs- Hoisalešvaras templis Halebidu. Arhitekta panākumu iedvesmots,karalis Višnuvardhana lika Džanakam Ačarjam uzcelt vēl greznāku templi galvaspilsētā Dvarasmudrā ( tagad pārdēvēta par Halebidu) , kas tolaik pieredzēja jaunu uzplaukumu. Arhitekts dubultoja Belūrā pieliktos pūliņus un atkāpās no visiem pieņemtajiem kanoniem, uzceļot divus identiskus Šivam veltītus tempļus ar Nandina svētnīcām. Abas celtnes savieno galerija ar kolonādi, bet sienas no augšas līdz apakšai klāj ažūru ciļņu joslas

Noslēpumainā Karnātaka VIII. Hoisalu dievišķie arhitekti 28

Halebidu svētnīcas durvju sargi - dvarpalas un viena latviete

Noslēpumainā Karnātaka VIII. Hoisalu dievišķie arhitekti 29

Dievi, dievietes un šilabalaikas. Dievus tempļa iekštelpās pienācās ne tikai pielūgt, bet arī barot, mazgāt un izklaidēt, tāpēc tā laika tempļi bija rosīgs kultūras dzīves centrs. Tradicionālā mūzika un dejas bija cieši saistītas ar reliģiju un valdnieki, kā arī priesteri atbalstīja šo mākslas veidu.

Noslēpumainā Karnātaka VIII. Hoisalu dievišķie arhitekti 30

Bullis Nandi Karnātakā sastopams bieži, un, ja tas tur ir, tad pretim esošā svētnīca ir veltīta dievam Šivam, - vienam no trijādes jeb Trimurti (gluži kā kristiešiem ir svētā Trīsvienība, tā hinduistiem ir Trimurti: Brahma, Višnu un Šiva). Pie tam Karnātakas Nandi ir milzīgi- lielāki par cilvēka augumu arī tad, kad tas atrodas sēdus pozā

Noslēpumainā Karnātaka VIII. Hoisalu dievišķie arhitekti 31

Buļļa dupša vaigi kļuvuši spīdīgi no svētceļnieku plaukstām, kuras to glāstījušas jau no 12.gs.

Noslēpumainā Karnātaka VIII. Hoisalu dievišķie arhitekti 32

Nandi nebūt nav noskumis, ka cilvēki grābstās gar viņa aizmuguri. Viņam ir arī lielas ausis, kurās cilvēki iečukst savas problēmas un tad nu Nandi nākas saspringt, lai tās spētu atrisināt. Buļļa seja viegli smaida un izstaro laipnību.

Noslēpumainā Karnātaka VIII. Hoisalu dievišķie arhitekti 33

Mītiskie dzīvnieki makaras un Hoisalu lauvas

Noslēpumainā Karnātaka VIII. Hoisalu dievišķie arhitekti 34

Hoisalešvaras tempļa iekštelpas sargā mazāks Nandi bullis

Noslēpumainā Karnātaka VIII. Hoisalu dievišķie arhitekti 35

Šivas dēls Ganeša ir klātesošs arī šeit

Noslēpumainā Karnātaka VIII. Hoisalu dievišķie arhitekti 36

Šiva un viņa sieva Parvatī. Nandi ir kustībā- abi dievi tiek pārvadāti un Nandi to dara bez jebkāda nosacījuma. Vienkārši tāpēc, ka mīl savu Kungu Šivu